Delikāta veneriska problēma - risinājums vienā solī!

Seksuāli transmisīvas slimības (STS) jeb seksuāli transmisīvas infekcijas (STI) ir infekcijas slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumkontaktu ceļā. Izšķir klasiskas veneriskas slimības kā, piemēram, sifiliss, gonoreja, trihomoniāze, hlamidioze, cirkšņu limfogranulomatoze. Otrai slimību grupai, kuras nepieskaita tīri seksuāli transmisīvām slimībām, bet kuras var iegūt no dzimumceļiem, pieder kašķis, dzimumorgānu herpes un citas.

Biežāk sastopamās seksuāli transmisīvās slimības starp dzimumiem būtiski neatšķiras. Šīs slimības nav raksturīgas tikai no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem nākušiem cilvēkiem vai trešo pasaules valstu iedzīvotājiem. “Dažkārt cilvēki uzskata, ka mums, dzīvojot Eiropā, šādu problēmu nav, taču, piemēram, ar sifilisu inficēto skaits kopumā nesamazinās un pat pieaug. Cilvēki domā, ka šīs slimības viņus nekad neskars,” stāsta dermatologs, venerologs Eduards Princevs.

Kam draud STS

Mikroorganismi, kas izraisa STS, no cilvēka uz cilvēku tiek nodoti ar asinīm, ejakulātu, vagināliem izdalījumiem. Dažkārt šīs slimības var tikt nodotas neseksuāla kontakta ceļā, piemēram, no mātes bērnam grūtniecības laikā vai dzemdību laikā.

STS galvenokārt ir sastopamas cilvēkiem reproduktīvajā vecumā. Ārsts gan piebilst: ”Sievietes retāk apmeklē venerologus. Viņas ar STS raksturīgajām sūdzībām biežāk nonāk pie citiem speciālistiem – ginekologiem vai urologiem. Arī grūtnieces nav pasargātas no šīm infekcijām, biežākās no tām – hlamīdijas, dzimumorgānu herpes, gonoreja.” Ar dažām infekcijām auglis var inficēties jau grūtniecības laikā, ar dažām – dzemdību laikā. STS palielina spontānu abortu risku, priekšlaicīgu augļūdeņu noplūšanu un priekšlaicīgu dzemdību risku, kā arī rada citas problēmas. Grūtnieču ārstēšana notiek pēc īpašām shēmām.

“Seksuālā ceļā pārnesamo slimību tēma ir aktuāla arī jauniešu vidū. Diemžēl jāsaka, ka jaunieši mūsdienās, lai gan elektroniskajā vidē ir plaša un viegli pieejama informācija, ir maz izglītoti par šo tēmu. Viņi neuzmanās, reti domā par barjerkontracepcijas līdzekļiem – prezervatīviem – dzimumakta laikā, kas pasargā ne tikai no nevēlamas grūtniecības, bet arī no STS. Dažkārt viņiem vienkārši nav naudas aiziet laikus pārbaudīties, bet vecākiem pateikt baidās,” turpina ārsts.

Mīts vai patiesība – STS sabiedriskajās tualetēs

Turpinājumā E. Princevs skaidro: “Ar sifilisu inficēts cilvēks visbīstamākais apkārtējiem ir tā sauktajā infekciozajā stadijā, kad uz inficētā cilvēka ādas ir defekts, čūla. Šajā vietā lielā koncentrācijā atrodas sifilisa ierosinātājs – baktērija bālā treponēma, un, ja partnerim ir kāds ādas defekts, tad, viņiem saskaroties, kontakta ceļā var notikt inficēšanās. Taču sadzīviskā transmisijas ceļā inficēties praktiski nevar.”

Jautājot par sabiedrībā nostiprinājušos mītu – vai iespējams inficēties no tualetes poda sēdekļa, ārsts pasmaida: “Ja nu vienīgi ar kašķi. Arī lietojot kopīgus dvieļus un citus higiēnas piederumus, ir niecīga iespēja inficēties ar STS, lai arī pasaules literatūrā ir aprakstīti daži šādi gadījumi.”

Jo mazāk partneru, jo drošāk

Galvenie STS riska faktori ir prezervatīvu nelietošana dzimumakta laikā un daudzi partneri, jo parasti arī šie cilvēki izvēlas tikties ar vairākiem partneriem vienlaikus.

“Ja inficētam cilvēkam ir vairāki partneri, tiek veicināta slimības izplatīšanās. Labs piemērs ir Zviedrija, kur savulaik bija ļoti augsti STS statistikas rādītāji. Ar sociālo reklāmu palīdzību tika panākts, ka cilvēkiem izveidojās paradums dzīvot pāros, tikties tikai ar vienu partneri, pēc kāda laika secīgi nomainot to pret citu. Ja šajā laikā atklājas, ka kāds no pāra vai abi ir slimi, tad viņi izārstējās, un tālāk pie nākamā partnera jau var doties vesels cilvēks, tādējādi ierobežojot slimības izplatīšanos.”

Biežākie simptomi

Lielākā daļa no venerisko slimību simptomiem ir redzami uz ādas. Biežākie STS simptomi vīriešiem ir ādas pārmaiņas ap dzimumlocekli, izsitumi, strutaini izdalījumi, sāpes un grūtības urinēt, reizēm tā var būt sāpīga ejakulācija, tūskas vai apsārtums dzimumlocekļa galviņas apvidū. Sievietēm – izmainīta urinācija, dedzināšanas sajūta, nepatīkamas smakas, strutaini izdalījumi vai mainījies izdalījumu veids, palielinājies apjoms, sāpes vēdera lejasdaļā. Šīs ir biežākās sūdzības, kas varētu liecināt par STS, sevišķi, ja tās parādās dažas dienas vai nedēļu pēc dzimumakta ar jaunu partneri.

Raksta turpinājumu par seksuāli transmisīvo slimību diagnostiku un ārstēšanu lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!