Dans Voļevahs: Ikvienam būtu jāprot atšķirt “sadeguša” ūdens garšu
Kādu ūdeni nedzert vasarā?
Atplaukstot vasarai, pieaug patērētā ūdens daudzums un risks piepildīt savu organismu ar sabojātu (“sadegušu”) ūdeni.
“Sadedzis” ūdens ir tāds, kas uzglabājies PET pudelē un ilgāku laiku pārkarsis saulē.
Šādu pārkarsētu ūdeni nav vēlams dzert arī tad, kad tas ir atdzisis.
Arī stikla pudelēs ūdenim “nepatīk” saule - tas kļūst oksidatīvāks.
Lai izvairītos no šāda riska, ūdens pareizi jāuzglabā un ikvienam jāprot atšķir pēc garšas, vai ūdens ir “sadedzis”.
Daudz ceļojot pa siltajām zemēm, esmu pamanījis, ka ūdens 70% no mazajos ielu veikaliņos nopērkamajām PET pudelēm, kas visu visu dienu atrodas saulē, ir sadedzis.
Kas liecina par to, ka ūdeni vairs nav vēlams dzert?
Saspiediet ūdens pudeli un pasmaržojiet gaisu, kas no tās iznāk. Ja smaržai un garšai ir viegla alkohola vai citronu aromāts, ūdens būs sabojājies.
Vērīgāki ūdens lietotāji šo garšu un smaržu atpazīst, taču ne vienmēr to interpretē, kā “sadeguša ūdens” garšu. Esmu ievērojis, ka arī daudzi mani kolēģi - ūdens someljē šo īpašo smaržu un garšu neatpazīst. Nevis tāpēc, ka viņi to nejūt, bet gan tāpēc, ka nekad iepriekš nav pievērsuši tam īpašu uzmanību.
Gluži nesen nonācu līdz domai, ka arī šī (“sadegušā” ūdens) garša ir jānokalibrē ne tikai ūdens garšu speciālistiem, bet ikvienam.
Ko nozīmē garšu kalibrācija? Lai ūdens someljē spētu atpazīt dažādu minerālvielu garšas ūdenī, sākumā tiek kalibrēta katra minerālviela atsevišķi. Tas ir, tiek izgaršota katra minerālviela vai tās savienojums, atšķaidot to destilētā (tīrā) ūdenī. Tādā veidā iemācāmies atpazīt atsevišķu minerālvielu garšas.
Tāpat būtu vērtīgi nokalibrēt un iemācīties atpazīt “sadeguša” ūdens garšu.
Kā nokalibrēt “sadeguša” ūdens garšu?
Nopērciet negāzētu un gāzētu ūdeni, apzināti paturiet tos ļoti siltā vidē vismaz vienu dienu, tā, lai ūdens pudelē uzkarstu kā tēja. Tad atdzesējiet abas pudeles līdz istabas temperatūrai.
Tālāk - “degustācija”. Garšas atskaites punktam nepieciešamas tādas pašas ūdens pudeles, bet, kas nav pārkarsušas. Sākumā, saspiežot gan pārkarsušās, gan nepārkarsušās pudeles, paošņājiet to saturu. Tad padzerieties no vienas un no otras pudeles. Atcerieties šo garšu, tā arī būs “sadeguša” ūdens garšas kalibrācija.
Iesaku to darīt ar gāzētu un negāzētu ūdeni, jo ļoti iespējams, ka negāzētam ūdenim sajust šīs garšas nianses būs grūtāk. Pirms “degustācijas” vēlams vismaz 30 minūtes neko nedzert un neēst. To darīt vislabāk dienas pirmajā pusē no pulksten deviņiem līdz pulksten vienpadsmitiem, kad garšu uztvere ir visasākā. Veicot šo garšas kalibrāciju, ofisā pieaiciniet arī darba kolēģus, vai mājās - ģimenes locekļus. Uzskatu, ka “sadeguša” ūdens garšu būtu jāprot jāatpazīst ikvienam.
Kā rīkoties vasarā?
Neturēt ūdens pudeles automašīnas salonā. Daudz drošāk tās novietot bagāžniekā. Kāpēc tā rīkoties, iemesli ir vismaz trīs.
- Ūdens nesabojāsies.
- Tiešos saules staros ūdens kļūst oksidatīvāks, tas nozīmē, ka ūdens mūs attālina no ilgtspējīgas veselības. Tas attiecas arī uz ūdeni stikla pudelēs.
- Palielināmā stikla efekts. Reti, bet gadās, ka ar ūdeni piepildīta pudele var radīt palielināmā stikla efektu, kā rezultātā auto salons var aizdegties.
Ja esat pludmalē, noteikti neturiet ūdeni atklātos saules staros uz karstām smiltīm. Ja esat ar bērniem, palūdziet, lai viņi izrok ūdens slēpni. Bērni noteikti priecāsies par pašu procesu. Ūdens glabāsies vēsumā un būs drošs dzeršanai.
Kas tieši notiek, sakarstot plastmasai, kur uzglabājas ūdens vai ēdiens?
Jo karstāks, jo vairāk plastmasas materiālu var nonākt ūdenī un pārtikā.
Lielākā daļa dzērienu vai pārtikas produktu plastmasas iepakojumu izdala ļoti nelielu daudzumu ķīmisko vielu. Karstums palīdz noārdīt ķīmiskās saites plastmasā, piemēram, plastmasas pudelēs, un šīs ķīmiskās vielas var migrēt ūdenī.
Saskaņā ar ASV Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistu sniegto informāciju, ķīmisko vielu daudzums ir pārāk niecīgs, lai radītu veselības problēmas. Taču zinātnieki, kuri šo ietekmi pēta ilgtermiņā, norāda, ka visas šīs mazās devas var ievērojami palielināties, ja nevērīgi attiecamies pret plastmasas iepakojumiem, it īpaši vasarā. Karstums PET pudelēs paātrina antimona un acetaldehīda izdalīšanos. Antimonu izmanto plastmasas ražošanā, un lielās devās tas var būt toksisks.
Antimonu izskalošanas ātrums no PET pudelēm ir neliels, ja uzglabāšanas temperatūra ir līdz 25°C. Tomēr temperatūrā, kas ir virs 45°C un augstāka, antimona izdalīšanās var notikt ļoti ātri.
Vasarā temperatūra automašīnas salonā var pārsniegt 70 grādus. Eksperimentos bija nepieciešamas 38 dienas, līdz ūdens pudeles, ko līdz šai temperatūrai uzsildīja laboratorijā, uzrādīja antimona līmeni, kas pārsniedza drošības līmeni.
Galu galā, ķīmisko vielu mikroelementu daudzums, ko cilvēks var patērēt no plastmasas pārtikas vai dzērienu traukiem, kas atstāti karstumā, neapdraudēs veselību īstermiņā. Taču vajadzētu pievērst vairāk uzmanības tam, cik daudz dažādu plastmasas izstrādājumu ir mūsu ikdienas vidē. Piemēram, sintētiskas drēbes.
Ūdens benzīntankos
Domājot par ūdens uzglabāšanas temperatūru, jāņem vērā arī apkārtējā vide, kādos apstākļos PET pudeles atrodas.
Esmu pamanījis samērā neuzmanīgu attieksmi tieši benzīntankos, kad klientu ērtībām ūdens pudeles izvieto tieši pie pašas degvielas uzpildes pistoles. PET materiāls ir viegli elpojošs, tas nozīmē, ka izgarojošā degviela iekļūst ūdens pudelēs. Protams, te ir arī nozīme, cik ilgi pudele atradusies degvielas uzpildes pistoles tuvumā. Lai ūdenī sajustu degvielas piegaršu, tam līdzās degvielas uzpildes pistolei būtu jāstāv vismaz pāris dienas. Labās ziņas ir tās, ka ūdens iepakojumu apgrozījums karstajās dienās ir liels un visticamāk pudeles degvielas uzpildes stacijā neatrodas pārlieku ilgi. Latvijā tas faktiski notiek tikai vasaras periodā, bet arī tad tam tā nevajadzētu būt. Tas vienkārši nav pēc “Feng Shui”. Uz vairuma pudeļu ir skaidri un gaiši rakstīts - “neuzglabāt līdzās izgarojošām vielām un spēcīgām smakām”.
Ūdens pudelēs būtu jāuzglabā tādos pašos apstākļos, kā patērētāji glabā citus pārtikas produktus.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada jūliija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!