Dana Sviķe: Triecienviļņu terapija

Triecienviļņu terapija ir sen zināma dažādu muskuļu – skeletālu saslimšanu ārstēšanā pielietota metode. Tā sevi apliecinājusi arī daudzos klīniskos pētījumos kā droša, samērā lēta un efektīva. Triecienviļņu terapijas popularitāte tikai pieaug, jo tas ir neinvazīvs ārstēšanas veids bez iejaukšanās cilvēka organismā ar medicīniskiem instrumentiem (piemēram, injekcijas un operācijas ir invazīvas procedūras). Tātad, šo metodi var droši pielietot, ja pacientam  bail no injekcijām.

Triecienviļņu terapija medicīnā zināma kopš 1950.gada. Vēlāk metodi pilnveidojot, tā pirmo reizi klīniskajā praksē  pielietota 1980.gadā, Vācijā, nierakmeņu šķelšanai. Šīs tehnoloģijas panākumi nierakmeņu ārstēšanā to ātri padarīja par pirmās izvēles neinvazīvu un efektīvu metodi. Vēlāk, 1991.gadā, triecienviļņu metodes pielietojumu pētīja ortopēdijā, kur konstatēts, ka tā ne tikai labvēlīgi ietekmē lūzumu dzīšanu, bet arī šķeļ audos nogulsnējušos sāļus, ārstē muskuļu cīpslu iekaisumus jeb tā sauktās tendinopātijas, mazina muskuļu saspringumu.

Triecienviļņu terapijas pamatā ir skaņas vilnis, ko ģenerē, izmantojot saspiestu gaisu. Tas secīgi dod impulsu uz aparāta uzgali, kas savukārt tiek projicēts  ķermeņa ādas sāpīgajā vietā. Vienkāršiem vārdiem runājot, – tā ir augstas enerģijas viļņu ievadīšana  ķermeņa audos. Vienas procedūras laikā šis impulsu skaists lielākoties sasniedz četrus līdz sešus  tūkstošus. Šo impulsu iedarbības rezultātā audos mazinās iekaisuma procesi,  tiek veicināta audu atjaunošanās, stimulēta vielmaiņa, jaunu asinsvadu veidošanās, audos nogulsnējušos sāļu šķelšana un sāpju mazināšanās dažādos sarežģītos neirobioloģiskos veidos. Triecienviļņu terapija ir lieliska neķirurģiska ārstēšanas metode, jo likvidē cēloni, ārstējot bojātos audus.

Saslimšanas, kad triecienviļņu terapija pierādīta kā efektīva:

*plantārais fascīts un tautā sauktie – papēža pieši. Simptomi rada sāpes papēdī, īpaši no rītiem, biežāk raksturīgs sievietēm. Izmeklējumi, kas apstiprina diagnozi ir rentgens un ultrasonogrāfija;

*laterāls un mediāls epikondilīts jeb tautā sauktais tenisista elkonis un golfera elkonis. Rodas no apakšdelma muskuļu pārslodzes un rada sāpes elkonī, saliecot vai atliecot plaukstu, var radīt sāpes arī apakšdelmā. Izmeklējums, kas apstiprina diagnozi ir ultrasonogrāfija;

*rokas īkšķa cīpslas iekaisums– rodas no pārslodzes, neergonomiskām kustībām, raksturīgas sāpes īkšķī kustību laikā, biežāk cilvēkiem, kuri strādā roku darbu – mehāniķiem, dažādu iekārtu operatoriem. Izmeklējumi, kas apstiprina diagnozi – ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse;

*dažādu muskuļu cīpslu iekaisuma ar vai bez kalcinātiem ārstēšanā. Piemēram,  pleca grozītajmuskuļu iekaisums ar vai bez kalcinātiem – rada sāpes un kustību ierobežojumu pleca locītavā. Izmeklējumi, kas apstiprina diagnozi – ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse;

*patellāra tendinopātija  jeb ceļa kauliņa cīpslas iekaisums, kas rada sāpēs ceļa kauliņa apvidu ceļa locītavas kustību laikā. Izmeklējumi, kas apstiprina diagnozi – ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse;

*trohanterīts – sāpes ap gūžu, kas rodas no sēžas un augšstilba muskuļu pārslodzes. Biežākās sūdzības – cilvēks nevar gulēt uz sāpīgā sāna, ir grūtības iesākt kustību, piemēram, piecelties no sēdus stāvokļa. Izmeklējums, kas apstiprina diagnozi –  ultrasonogrāfija;

*ceļu locītavu pārslodzes, artrīts – sāpes ceļa locītavā, īpaši kustību laikā. Diagnozi apstiprinošie izmeklējumi - rentgens.

(Visas iepriekš minētās situācijas jāpārrunā ar ārstējošo ārstu, un izmeklējumi jāveic tikai pēc ārsta nozīmējuma).

Šīs ir biežākās indikācijas triecienviļņu terapijai. To veiksmīgi pielieto arī karpālā kanāla sindroma un Ahileja cīpslas traumu gadījumā, ja ir sāpes mazajās pēdu un plaukstu locītavās, pārmērīgs muskuļu saspringums muguras muskuļos, ko visbiežāk iegūst, strādājot neērtās pozās garas darba stundas.

Svarīgi  nekavēties ar procedūras uzsākšanu. Ja sāpju process pārgājis hroniskā fāzē (sāp ilgāk nekā trīs mēnešus), ārstēšana var būt nedaudz grūtāka un prasīt pacietību.

Par procedūru:

• pirms procedūras ārsts izmeklē un iepazīstas ar veikto izmeklējumu rezultātiem;
• procedūras ilgums 10 līdz 15 minūtes;
• procedūra var būt nedaudz sāpīga, bet impulsu stiprumu ārsts regulēs pēc jūsu sajūtām;
• Procedūru vēlams veikt reizi piecās – 10 dienās, kopējais procedūru skaits piecas līdz sešas  reizes;
• pēc procedūras var rasties zilumiņi, uz mirkli var pastiprināties sāpes terapijas vietā;
• audu atjaunošanās un dzīšana notiek vairāku nedēļu laikā, efekts lielākoties rodas pēc trim līdz piecām procedūrām un savu maksimumu var sasniegt pat pēc vairām nedēļām;
• ir gadījumi, kad procedūru nedrīkst veikt – to pārrunāsiet ar savu ārstu;
• triecienviļņu terapiju bieži kombinē ar fizioterapiju, ergoterapiju, ortožu lietošanu, medikamentiem, un citām fizikālas terapijas metodēm, piemēram, lāzerterapiju.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!