Daiņus Gilis, Viktorija Verhovceva: Mirdzaritmija – progrsesējoša slimība, kuras slogu iespējams mazināt

Ātriju fibrilācija jeb mirdzaritmija ir visbiežākā sirds ritma traucējumu slimība pieaugušajiem, un tā var būt kā asimptomātiska, ilgstoši noritot bez sūdzībām, tā arī smaga, izraisot invalidizāciju un nopietnus dzīvības apdraudējumus. Tā skar miljoniem cilvēku visā pasaulē un paredzēts, ka ātriju fibrilācijas sastopamība līdz 2060. gadam var divkāršoties. Šobrīd ar mirdzaritmiju saistītie izdevumi aizņem vienu – divus procentus no ar veselības aprūpi saistītām izmaksām visā pasaulē.

Kas ir mirdzaritmija?

Mirdzaritmijas mehānisma pamatā ir sirds ritma traucējumi, kuru laikā sirds priekškambari saraujas haotiski un ātri, nevis organizēti un ritmiski. Neregulārā priekškambaru un attiecīgi arī kambaru darbība samazina sirds muskuļa saraušanās spēju, tā darbības efektivitāti, kā arī palēnina asins plūsmu sirds dobumos, ievērojami palielinot trombu veidošanās (piemēram, insulta) risku.

Novecošanās ir viens no galvenajiem mirdzaritmijas riska faktoriem, un pieaugošs citu slimību slogs cilvēka dzīvē, ieskaitot arteriālo hipertensiju, aptaukošanos, cukura diabētu vai obstruktīvu miega apnoju, tikai palielina iespēju pacientam piedzīvot ātriju fibrilāciju. Vienai no trim personām pēc 55 gadu vecumam ir risks saslimt ar mirdzaritmiju.

Kā mirdzaritmiju var atpazīt un diagnosticēt?

Biežākie simptomi ir:

• sirdsklauvju sajūta krūšukurvī;

• elpas trūkums;

• nogurums vai vājums;

• sāpes krūtīs;

• reibonis;

• apziņas traucējumi;

• slodzes tolerances mazināšanās (cilvēks nav spējīgs veikt tādas pašas intensitātes fiziskās aktivitātes, kādas veica iepriekš);

• samaņas zudums;

• trauksme;

• depresija;

• miega traucējumi.

Daļai pacientu mirdzaritmija var noritēt bez simptomiem un to atklāj nejauši, piemēram, veicot elektrokardiogrammu (EKG), eho-kardiogrāfiju vai citu izmeklējumu ar elektrokardiogrammas pierakstu. Neregulāru sirds ritmu var konstatēt arī pulsa palpācijas laikā, izmeklēšanas ietvaros vizītē pie ārsta vai mājās, cilvēkam pašam sev sataustot aritmisku pulsu uz kādas no artērijām.

Svarīgi piebilst, ka nereti mirdzaritmijas pirmreizējās atklāšanas brīdis ir agrīnais periods pēc cerebrālā infarkta jeb insulta. Šis stāvoklis lielā daļā gadījumu ir saistīts ar paliekošu darbspējas zudumu un tālāku pacienta atkarību no citu cilvēku palīdzības pat ikdienas darbību veikšanā. Pierādīts, ka insulta iemesls līdz pat 30 % gadījumu ir laikus neatklāta un/vai neārstēta ātriju fibrilācija. Pamatmehānisms cerebrāla infarkta (insulta) attīstībai mirdzaritmijas gadījumā ir asins recekļa (tromba) veidošanās kādā no sirds kamerām, piemēram, sirds kreisā priekškambara austiņā, tas attiecīgi tiek izgrūsts galvas smadzeņu asinsritē, asinsvadu aizsprostojot un liedzot galvas smadzeņu apgādi ar asinīm, rezultējoties ar šūnu bojāeju. Tādēļ viens no mirdzaritmijas terapijas stūrakmeņiem ir antikoagulanti jeb medikamenti, kas novērš trombu veidošanos.

Kādā vecumā lielākoties diagnosticē mirdzaritmiju?

Mirdzaritmiju lielākoties diagnosticē cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, un tās sastopamība ar gadiem strauji pieaug. Tomēr aritmija var skart arī jaunākus cilvēkus, īpaši, ja ir citas sirds slimības vai riska faktori – piemēram, augsts arteriālais asinsspiediens, aptaukošanās, miega apnoja, cukura diabēts, koronāra sirds slimība vai citas nopietnas slimības.

Zināms, ka aritmija var atkārtoties - vai pastāv iespēja no tās izvairīties?

Vairumā gadījumu ir iespējams samazināt mirdzaritmijas lēkmju atkārtošanās risku, bet diemžēl, pieredze rāda, ka profilaktiskie pasākumi, kas varētu samazināt ātriju fibrilācijas ietekmi uz dzīves kvalitāti, bieži ir nepietiekami novērtēti. Izplatītākie faktori, kas ietekmē mirdzaritmijas lēkmju atkārtošanos, to biežumu, smagumu un ilgumu, ir arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), liekais ķermeņa svars, pārmērīga alkohola lietošana (vairāk kā trīs alkohola vienības nedēļā*), miega apnoja. Daudzi pētījumi liecina, ka veselīgs dzīvesveids un regulāras fiziskās aktivitātes samazina ātriju fibrilācijas atkārtošanās risku.

Vai un kā cilvēks var saprast, ka tuvojas mirdzaritmija?

Pārsvarā cilvēks nevar sajust mirdzaritmijas tuvošanos, ja nu vienīgi kā pakāpenisku pārsitienu (ekstrasistoļu) skaita pieaugumu.Taču nenoliedzami ikviens var izvērtēt paaugstinātu risku ātriju fibrilācijas attīstībai, piemēram, strauji pieaugot arteriālajam asinsspiedienam, pārmērīgi lietojot alkoholu saturošus dzērienus vai šo faktoru kombinācijas gadījumā ar jau esošiem paaugstinātas bīstamības stāvokļiem - lieko svaru, cukura diabētu vai koronāro sirds slimību. Pacientiem ar zināmu koronāro asinsvadu aterosklerozi stenokardijas simptomu laikā nereti mēdz būt pārsitienu sajūta, kas daļā gadījumu skaidrojama ar mirdzaritmiju.

Kādos gadījumos jāsauc NMPD?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jāizsauc, ja:

• sirdsdarbība pēkšņi kļūst ātra vai neregulāra un cilvēks jūtas slikti;

• rodas stipras sāpes krūšu kurvī;

• attīstās smags elpas trūkums;

• apziņa kļūst traucēta vai ir samaņas zudums.

Kas jāievēro tuviniekiem, kuru piederīgajiem ir mirdzaritmija?

Svarīgi:

• atpazīt simptomus, kas liecina par komplikācijām (piemēram, insulta pazīmes – sejas daļas noslīdējums, runas traucējumi, rokas vājums un cits);

• mudināt veikt regulāras ārsta pārbaudes;

• mudināt kontrolēt riska faktorus, piemēram, arteriālo asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs cukura diabēta pacientiem, mazināt lieko svaru;

• rosināt vērsties pēc palīdzības alkohola atkarības gadījumā;

• palīdzēt regulāri lietot medikamentus;

• iemācīties pareizi izmērīt pulsu vai izmantot ierīces (piemēram, pusautomātiskos tonometrus, pulsa oksimetrus, viedpulksteņus, viedgredzenus) sirdsdarbības uzraudzībai.

Kādi veselību ietekmējoši faktori var veicināt mirdzaritmiju?

Jāņem vērā, ka mirdzaritmija ir dažādu faktoru mijiedarbības rezultāts, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti.

mirdzaritmijas ietekme uz cilvēka dzīvi

1. attēls. Mirdzaritmijas ietekme uz cilvēka dzīvi

Nopietnākie faktori gan slimības attīstībai, gan atkārtošanās riskam ir:

• arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens);

• cukura diabēts;

• aptaukošanās;

• pārmērīga alkohola lietošana;

• miega apnoja;

• hronisks stress.

Nopietnākās sekas neārstētas mirdzaritmijas gadījumā ir:

• atkārtota hospitalizācija;

• sirds mazspēja vai tās pasliktināšanās;

• insults;

• trombembolija - trombotiska asinsvada nosprostošanās jebkura orgāna līmenī;

• kognitīvo spēju pasliktināšanās un demence;

• depresija;

• nāve.

Kāda šobrīd ir zināma mirdzaritmijas terapija?

Lai arī trombožu profilakse nav ātriju fibrilācijas pamatārstēšanas metode, tā noteikti jāmin kā pirmais stūrakmens mirdzaritmijas terapijas plānā. Tas skaidrojams ar faktu, ka ātriju fibrilācijas pacients jebkurā aritmijas attīstības posmā ir pakļauts trombu veidošanās riskam. Jāņem vērā, ka antikoagulantu izvēle atkarīga no pacienta vecuma, nieru darbības rādītājiem un citu lietoto medikamentu potenciālās mijiedarbības, tādēļ kategoriski nav pieļaujama improvizācija ar medikamentu devām, kas, kā liecina pieredze, nav retums.

Nākamais solis ir sirds ritma kontrole. Ja sirdsdarbība ir ritmiska, tas nozīmē, ka sajustā, sadzirdētā vai ar elektrokardiogrāfijas palīdzību fiksētā sirdsdarbība ir līdzīga kā pulksteņa tikšķēšana, proti, starp katru sirdspukstu ir vienāds laika intervāls. Ir noteikti medikamenti, kas nodrošina normāla sirdsdarbības ritma (tā saucamā sinusa ritma) uzturēšanu. Tie jālieto regulāri ar mērķi noturēt normālu sirds ritmu un novērst aritmiju. Maldīgi domāt, ka šie medikamenti lietojami tikai kā “ātrā palīdzība” jeb “tablete kabatā” vai tikai tad, kad aritmija atkārtojas. Tik pat svarīgi saprast, ka šī terapija nav frekvences kontrole.

Sirdsdarbības frekvences kontroles uzdevums ir nesteidzīga pulsa nodrošināšana, vienlaikus kontrolējot, lai sirdsdarbība nepaliek arī pārāk lēna. Frekvences kontroles medikamentu darbības būtība ir simpātiskās nervu sistēmas (nervu sistēma, kas aktivizē ķermeni stresa situācijās) ietekmes mazināšana uz sirdsdarbību, tādā veidā nepieļaujot neadekvāti ātru sirdsdarbību gan no mirdzaritmijas brīvā periodā, gan mirdzaritmijas laikā, kā arī nodrošinot sirds mazspējas profilaksi. Šie medikamenti ir beta blokatori, kalcija kanālu blokatori, kā arī digoksīns, par kura lietošanu gan biežuma, gan devu ziņā ir regulāri jākonsultējas ar ārstu, jo nereti nepieciešama devu korekcija.

Elektroimpulsu terapija (elektrokardioversija) ir metode, ar kuras palīdzību var, tā teikt, “restartēt” sirdi un atjaunot tās dabisko sinusa ritmu. Līdzīgi kā ar medikamentiem, arī ar elektrokardioversiju nevar izārstēt mirdzaritmiju, bet gan pārtraukt to uz nenoteiktu laiku, kas, jāatzīst, var būt dažas stundas līdz vairāki gadi.

Katetrablācija ir mūsdienīga un efektīva ātriju fibrilācijas ārstēšanas metode, kas pēdējās desmitgades laikā kļūst aizvien pieejamāka. Tā ir invazīva manipulācija, ko veic, caur cirkšņa vai retāk, kakla vēnām, ievadot īpašus katetrus sirds dobumos un atrodot konkrētas zonas sirds priekškambarī, kas izraisa mirdzaritmiju. Tās izolē ar dažādu mehānisku ietekmi (radiofrekvenci, saldēšanu, elektroporāciju). Šī metode īpaši ieteicama pacientiem ar atkārtotām simptomātiskām mirdzaritmijas epizodēm, kā arī gadījumos, kad strauja sirds mazspējas pasliktināšanās skaidrojama ar ātriju fibrilāciju. Jāņem vērā, ka arī kateterablācijas gadījumā nevar pilnībā izslēgt mirdzaritmijas atkārtošanos, taču pacientam dota iespēja, ka aritmija atkārtosies retāk, lēkmes būs vieglākas vai īsākas.

Jāmin, ka neviena no minētajām metodēm neaizstās mirdzaritmijas riska faktoru novēršanu, ārstēšanu un kontroli.

Kādi ir izplatītākie mīti par mirdzaritmiju?

Biežākie mīti, kas dzirdēti praksē, ir:

• “tie ir pārsitieni”;

• “ja es to nejūtu, tad man tā nekaitē” (starp citu, līdzīga situācija novērojama ar paaugstinātu asinsspiedienu);

• “saslimt var tikai vecāka gadagājuma cilvēki”.

Vai mirdzaritmija var būt pārmantota?

Pētījumi liecina, ka mirdzaritmijas attīstībā nereti iesaistīta arī ģenētika, tādēļ svarīgi ņemt vērā vecāku un tuvāko radinieku slimības, domājot un rūpējoties par savu veselību. Noteikti ir svarīgi aktīvi izzināt, vai kādam no vecākiem un vecvecākiem bijusi mirdzaritmija, īpaši, ja tā attīstījusies jau agrīnā vecumā. Ja ģimenē ir zināma mirdzaritmija, tad cilvēks var laikus kontrolēt iespējamos riska faktorus, nodrošinot mirdzaritmijas pirmās epizodes attālināšanu vai pat novēršanu.

Jāatceras, ka no mirdzaritmijas nav jābaidās, to iespējams kontrolēt, novērst un ārstēt, uzraugot savu veselības stāvokli, tostarp arī novēršot vai ārstējot citas hroniskas slimības. Šaubu gadījumā laikus jāvēršas pie ārsta, kā arī jāuzticas sava kardiologa lēmumam par medikamentu lietošanu (mirdzaritmijas gadījumā ir liela preparātu variācija, ko nereti jāpielāgo individuāli) un piedāvātajām mehāniskajām metodēm aritmijas ārstēšanā.

Mirdzaritmijas apburtais loks