Dainis Krieviņš: Ārstējot kājas, padomā par sirdi!

Sāpes kājās staigājot – bieža asinsvadu bojājuma pazīme

Bieža dzīves kvalitāti samazinoša veselības problēma gados vecākiem cilvēkiem ir sāpes kājās staigājot. Biežs iemesls tam ir nepietiekama asinspiegāde kāju muskuļiem asinsvadu bojājuma dēļ. Parasti tas izpaužas ar krampjveida sāpēm ikru muskuļos, ātri ejot. Pāris minūtes atpūtinot kājas vai apstājoties, atkal var noiet noteiktu attālumu, kad atkal atsākas tipiskās sāpes. Mediķi šo stāvokli sauc par klaudikāciju (klibošana ar pārtraukumiem).

Asinsrites nepietiekamība kājās sākumā ir slodzes laikā (klaudikācija), taču, slimībai progresējot, sāpes var turpināties arī miera stāvoklī. Vēl vairāk samazinoties kāju apasiņošanai, var parādīties čūlas un citi audu bojājumi kājas pirkstos un pēdā. Kaut arī dažreiz klaudikāciju sauc par slimību, tas tomēr ir tikai slimības viens simptoms. Visbiežāk tas ir simptoms perifēro asinsvadu slimībai, kura rodas, sašaurinoties kāju asinsvadiem. 2010. gadā tika aprēķināts, ka pasaulē no šīs slimības cieš vairāk nekā 200 miljoni cilvēku, un tas ir par 23,5% vairāk nekā 2000. gadā. Uzskata, ka šīs slimības pieaugumu lielā mērā nosaka cilvēku dzīvildzes pagarināšanās un riska faktoru, lielākoties cukura diabēta, pieaugums. Šī slimība iespaido gan vīriešus, gan sievietes. Reti perifēro asinsvadu slimību novēro pirms 50 gadu vecuma. Taču 70–75 gadu vecumā tā ir līdz pat 20% cilvēku. 

Laikus vēršoties pie asinsvadu ķirurga, ir iespējams bojātos asinsvadus salabot un atjaunot asinsriti kājām. Tādējādi gan novēršot kāju amputāciju, gan arī uzlabojot dzīves kvalitāti klibotājiem – “klaudikantiem”.

Taču ne mazāk svarīgi ir izprast, ka šī asinsvadu slimība neizplatās tikai kāju asinsvados, bet arī citos asinsvados cilvēkā. Tāpēc tikpat nozīmīgi ir veikt visus profilakses pasākumus, lai mazinātu asinsvadu bojājumu. Biežākais iemesls asinsvadu bojājumam ir ateroskleroze. Tas ir iekaisīgs asinsvadu sieniņas bojājums, kas pakāpeniski sašaurina asinsvadus. Galvenie slimības profilaktiskie un ārstējošie uzdevumi ir: obligāta un tūlītēja smēķēšanas pārtraukšana smēķētājiem, sabalansēta un pareiza uztura lietošana, pietiekama šķidruma uzņemšana (vismaz 2–2,5 litri dienā), stresa mazināšana ikdienā un regulāra fiziska aktivitāte. Kā aterosklerozes riska faktori jāmin arī augsts asinsspiediens, aptaukošanās, holesterīna balansa traucējumi un cukura diabēts. Līdz ar to visu šo negatīvo stāvokļu mazināšana samazinās arī asinsvadu bojājuma veidošanās procesu.

Saistība kāju asinsvadu slimībām un sirds un asinsvadu patoloģijai

Aterosklerozei izplatoties kāju asinsvados, 50–70% gadījumu šī slimība attīstās arī sirds asinsvados. Tāpēc kāju asinsvadu bojājums var būt signāls un brīdinājums arī par to, ka tuvojas katastrofa sirds asinsvados, kas var izraisīt sirds infarktu un pat nāvi. Dānijā izveidots kāju asinsvadu patoloģijas reģistrs, kurā iekļāva vairāk nekā 110 000 pacientu, kuriem veica kāju asinsvadu operācijas. Tika konstatēts, ka vairāk nekā 40% no šiem pacientiem nomirst no sirds asinsvadu patoloģijas piecu gadu laikā. Tas vēl vairāk raidīja brīdinājumu, ka nepietiek veiksmīgi izārstēt kāju asinsvadus, lai paglābtu pacientus no priekšlaicīgas nāves. Nepieciešams pievērst uzmanību arī sirds asinsvadu stāvoklim.

Sākotnēji sirds asinsvadu bojājums un sirds slimība var netikt ievērota, jo pacientam nav sirds simptomu. To nosaka lēnā pārvietošanās un nelielā slodze, ko limitē kāju asinsvadu bojājums. Vienkārši sakot, sirds nepaspēj sākt sāpēt, jo pirmās sāk sāpēt kājas un ir jāapstājas, lai atpūstos. Tāpēc arī nereti sirds asinsvadu bojājums paliek neievērots.

Sirds izmeklējumiem līdz šim zelta standarts ir bijis kardiogrammas veikšana, sirds ultraskaņas izmeklējuma jeb ehokardiogrāfijas veikšana, kas parāda sirds funkcionālo darbību. Pēdējos gados kā precīza diagnostikas metode ir ienākusi datortomogrāfija. Taču šie izmeklējumi neparāda sirds asinsvadu funkcionālo stāvokli. Tāpēc parasti pacientiem tika veikta koronarogrāfija (ievadot katetru caur rokas vai cirkšņa asinsvadiem sirdī), lai pārliecinātos par sirds asinsvadu stāvokli. Neinvazīvu un pieejamu metožu sirds asinsvadu bojājuma noteikšanai līdz šim nebija.

Jauna neinvazīva iespēja izmeklēt sirds asinsvadus

Pateicoties latviešu izcelsmes vienam no pasaules spožākajiem asinsvadu ķirurgiem Stenforda universitātes ilggadējam profesoram Kristapam Zariņam un viņa bijušajam doktorantam, tagad profesoram Čārlijam Teiloram, tika radīta jauna unikāla metode sirds asinsvadu neinvazīvai izmeklēšanai. Jauno metodi sauc – frakcionētā plūsmas rezerves noteikšana. Frakcionēto plūsmas rezervi nosaka, datorizēti apstrādājot datortomogrāfijas sirds asinsvadu izmeklējumu (computer tomography derived Fractional Flow reserve – FFRct). Pacientam tiek veikta sirds datortomogrāfija, kas ir neinvazīva metode. Pēc tam iegūtais izmeklējums tiek nosūtīts uz ASV uzņēmumu HeartFlow, kur to apstrādā ar “superdatoru”.

Rezultātā tiek iegūts trīsdimensiju sirds un tās asinsvadu attēls. Šis attēls parāda ne tikai sirds asinsvadu anatomiju, bet arī asinsvadu bojājumus un to nozīmīgumu. Tā mēs varam noteikt sirdī vietas, kuras ir pakļautas nozīmīgam sašaurinājumam, kas var radīt sirds infarktu vai pat izraisīt nāvi. Iegūstot neinvazīvi šo izmeklējumu, ārsts var atlasīt pacientus, kuriem steidzami jādodas pie kardiologiem uz tālāku specializētu ārstēšanu. Visbiežāk tā ir koronarogrāfija ar asinsvadu bojājuma labošanu vai sirds operāciju.

Jaunās metodes priekšrocība ir arī iespēja nesāpīgā un neinvazīvā veidā atlasīt pacientus, kam nav nepieciešama invazīva izmeklēšana. Tādējādi pacients tiek pasargāts no lieka stresa, nepatīkamas procedūras un iespējamām tās komplikācijām.

Latvija – daļa no pasaules inovācijas

Jaunā sirds izmeklēšanas metode, nosakot FFRct, jau tiek izmantota ASV, Japānā, Anglijā, Dānijā un citur pasaulē. Vairāk nekā 40 000 pacientu izmeklēti pēdējo gadu laikā. Latvijas kardiologi ar profesoru Andreju Ērgli, Sandu Jēgeri un citiem kolēģiem ir bijuši pionieri šīs tehnoloģijas attīstībā. Pašlaik Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgi sadarbībā ar kardiologiem, kardioķirurgiem, radiologiem un kardioanesteziologiem izstrādā inovatīvu metodoloģiju šīs FFRct metodes izmantošanā perifēro asinsvadu slimību pacientiem.

Ar jauno FFRct metodi izmeklējot 135 pacientus ar kāju asinsvadu bojājumiem, kuriem nepieciešama asinsvadu operācija, tika konstatēts ļoti augsts sirds asinsvadu patoloģiju skaits. Nozīmīgs sirds asinsvadu bojājums tika atklāts 68% no visiem pacientiem. Pateicoties šim izmeklējumam, 54 pacientiem tika veikta koronarogrāfija, pēc kuras 47 pacientiem tika laboti bojātie asinsvadi ar stentiem, bet septiņiem pacientiem tika veikta sirds operācija. Tas arī parādīja, ka gada laikā pēc operācijas tika izglābti vismaz septiņi pacienti no nāves un vairāki no miokarda infarktiem.

Pateicoties profesora Kristapa Zariņa un uzņēmuma HeartFlow atbalstam, FFRct izmeklējumus Latvijas pacienti saņēma bez maksas. Savukārt, pētījums tika veikts ar Latvijas Universitātes fonda mecenāta SIA Mikrotīkls atbalstu. Mēs ceram, ka nākotnē FFRct izmeklējumu apmaksās valsts, līdzīgi kā tas ir Anglijā un citās Eiropas valstīs, tā palīdzot izglābt daudzus Latvijas iedzīvotājus no pāragras nāves un miokarda infarktiem.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!