Daina Dimdiņa: Kontaktlēcas. Piesardzība vai bezrūpība?

Katram cilvēkam ir vēlme redzēt skaidri un niansēti apkārtējo pasauli, izbaudot to dzīves kvalitāti, ko spēj sniegt laba redze. Mūsdienās redzes korekcijai daudzi izvēlas kontaktlēcas. Bet, lai kontaktlēcas tiešām labi kalpotu, ir būtiski zināt un ievērot to lietošanas nosacījumus.

Kontaktlēcu idejas rašanās saistāma ar Leonardo da Vinči 16. gadsimta sākumā.

Mūsdienās ir ļoti daudz kontaktlēcu lietotāju, to skaits varētu būt aptuveni 125 miljoni cilvēku visā pasaulē, un ir arī daudz dažādu kontaktlēcu veidu.

Svarīgākais kontaktlēcu lietotājiem būtu iegaumēt un arī izprast kontaktlēcu lietošanas noteikumus. Turklāt tos strikti ievērot.

1. noteikums – pareiza kontaktlēcu kopšana, uzglabāšana, ielikšana, izņemšana klientam vienmēr tiek ierādīta un izskaidrota, pirmo reizi iegādājoties kontaktlēcas, un tā var atšķirties atkarībā no kontaktlēcu veida. Pēc katras kontaktlēcu lietošanas reizes, ja tās nav vienas dienas kontaktlēcas, ko otrreiz vairs neizmanto, tās jānotīra un jānoskalo ar kontaktlēcas dezinficējošu glabāšanas šķīdumu un jāatstāj konteinerā uz noteiktu laiku. Kontaktlēcu uzglabāšanas konteiners vienmēr ar dezinficējošu šķīdumu ir jāizskalo, šķīdums regulāri konteinerā jāmaina. Obligāti jāievēro gan kontaktlēcu, gan šķidrumu lietošanas termiņš un glabāšanas noteikumi. Piemēram, to nedrīkst atstāt saulē, jo saule un siltums rada labvēlīgus apstākļus baktēriju vairošanai, tādā veidā palielinot infekcijas attīstības risku acī. Kontaktlēcas tīrot, ieliekot un izņemot, jāievēro personiskā higiēna – rūpīgi pirms tam jānomazgā rokas. Kontaktlēcu dezinfekcijas šķidruma mērķis ir samazināt mikrobu koncentrāciju uz lēcas līdz iespējamam minimumam. Visi minētie noteikumi jāievēro, lai samazinātu acs infekcijas attīstības risku.

2. noteikums – pareiza kontaktlēcu nēsāšana. Jāievēro kontaktlēcu lietošanas režīms. Katrai kontaktlēcai atkarībā no tās materiāla un biezuma, arī no dioptrijām ir sava gaisa caurlaidība. Savukārt, ja kontaktlēcas tiek nēsātas ilgāk, nekā noteikts, radzenes apgāde ar skābekli samazinās, un rodas radzenes tūska (redze miglojas, ko var arī nepamanīt). Ja to laikus nenovērš, rodas radzenes neovaskularizācija jeb jaunu asinsvadu veidošanās un ieaugšana radzenes perifērijā. Tāpēc ar parastajām kontaktlēcām nedrīkst gulēt, jo miegā arī dabiski bez kontaktlēcām radzenes apgāde ar skābekli ir samazināta.

Jāievēro kontaktlēcu lietošanas ilgums. Ieliekot kontaktlēcas acī, tā tiek uztverta kā svešķermenis, kad no asarām pie tās pielīp olbaltumi, tā kļūst biosaderīga cilvēka acij, bet, jo ilgāk kontaktlēcas tiek lietotas, jo vairāk veidojas šie nosēdumi (arī tauki, putekļi utt.), tāpēc samazinās kontaktlēcu gaisa caurlaidība un tātad arī radzenes apgāde ar gaisu, lēca mazāk uzsūc ūdeni un kļūst mazāk dzidra (sāk migloties redze). Ar laiku olbaltumi uz lēcas denaturējas jeb sadalās, un lēca tiek uztverta atkal kā svešķermenis – tā sāk traucēt un rada diskomfortu.

3. noteikums – rūpes par acu veselību. Kontaktlēcas domātas veselām acīm. Skābekļa piegādi radzenei (apmēram 21% dienas laikā) nodrošina asaru plēvīte, bet kontaktlēcas sadala asaru plēvīti un izjauc tās normālo struktūru, tā kļūst plānāka, ātri žūst, savukārt sausa radzenes virsma un lēca rada diskomforta sajūtu, un sausa mīkstā kontaktlēca samazina gaisa piegādi radzenei, jo aizsprostojas tajā esošās poras ar jau iepriekš pieminētajiem olbaltumiem. Tāpēc laikus jārūpējas par acs mitrināšanu, lietojot mākslīgās asaras vairākas reizes dienā. Ja kontaktlēca atrodas acī, jālieto mākslīgās asaras, kas paredzētas izmantošanai tieši kontaktlēcu lietošanas laikā, lai izvairītos no nosēdumu veidošanās uz kontaktlēcas. Pēc kontaktlēcu izņemšanas vēlams lietot kādu no reepitelizāciju veicinošiem geliem vai ziedēm, kas sadziedē radzenē radušās mikrotraumiņas, kuras veidojas, kontaktlēcu ieliekot un izņemot no acs.

Tātad kontaktlēcu nēsātāji ietilpst sausās acs sindroma riska grupā. Protams, ja ir vēl risku pastiprinoši apstākļi vai slimības, kas veicina sausās acs sindroma attīstību (sauss gaiss telpās, kondicionieri, darbs ar datoru, vairogdziedzera slimības u.c.), sausās acs veidošanās ir neizbēgama, tāpēc ir svarīgi acis mitrināt. Ļoti izteikta sausā acs sindroma un kontaktlēcu lietošanas dēļ var rasties radzenes epiteliopātija jeb radzenes virspusējā epitēlija mazi defekti, kas krāsojas ar speciālu krāsvielu fluoresceīnu. (Skat. 1.attēlu.) Šādos gadījumos parasti ir nepārprotami sausās acs sindroma simptomi, un var būt arī graušanas sajūta, asarošana, kas reizēm ir atkarīga no pacienta individuālās jutības. Šādos gadījumos jāpārtrauc kontaktlēcu lietošana, lai izvairītos no infekcijas pievienošanās. Kontaktlēcu nēsātājiem ar traucējošiem sausās acs sindroma simptomiem (graušana, svešķermeņa sajūta, izteikta smilšu sajūta, diskomforta sajūta, asarošana saulē, vējā, pastiprināta acu mirkšķināšana, arī acs apsārtums) ir jādodas pie acu ārsta.

1. attēls Radzenes epiteliopātija (krāsojas ar fluoresceīnu)

Ar kontaktlēcām nedrīkst gulēt arī tāpēc, ka miega laikā plakstiņa spiediena dēļ kontaktlēca tiek ciešāk piespiesta pie radzenes, bieži pie tās pielīpot, un šādos gadījumos radzenes stāvoklis pasliktinās vēl vairāk (tā kļūst izteikti sausa, veidojas epiteliopātija vai, sliktākos gadījumos, keratīts jeb radzenes iekaisums). Arī speciālo nakts lēcu lietošanas galvenais priekšnoteikums ir veselas acis ar labu asaru plēvīti. (Naktīs lietojot īpašas tam paredzētas kontaktlēcas, mainās radzenes izliekums, un dienas laikā redzes korekcijas līdzekļu lietošana nav nepieciešama.) Acis mirkšķinot, plakstiņi slīd pāri kontaktlēcu malām, un plakstiņu konjunktīva tiek kairināta un rada hronisku plakstu konjunktīvas kairinājumu un iekaisumu, kas izpaužas kā plakstu gļotādas hiperēmija jeb apsārtums, nelīdzena gļotādas virsma, kas var radīt graušanas sajūtu. Šo iemeslu dēļ būtu jāizvairās pārmērīgi ilgi nēsāt kontaktlēcas un biežāk atpūtināt acis no kontaktlēcām, piemēram, brīvdienās, ja esat pastāvīgs kontaktlēcu nēsātājs. Nepatīkamu simptomu saasināšanās gadījumā vienmēr jādodas pie acu ārstu, bet kontrole pie acu ārsta kontaktlēcu nēsātājam bez sūdzībām vēlama 1–2 reizes gadā.

4. noteikums – ar kontaktlēcām kategoriski aizliegts peldēties ūdenstilpēs (ezeros, upēs, jūrās, okeānos, arī dīķos un baseinos). Ūdenstilpēs dzīvo daudz bīstamu mikroorganismu (piemēram, Pseudomonas aeruginosa, Acanthamoeba), kas ar ūdens šļakatām iekļūst acī, aiz kontaktlēcas, kur parasti uzkavējas, jo kontaktlēcu dēļ, aci nomirkšķinot, asaru plēvīte pilnībā neatjaunojas. Ja kontaktlēcu izņemšanas un ielikšanas laikā radušās mazas mikrotraumiņas, tad ir gan vieta, gan laiks, kur attīstīties infekcijai. Jāizvairās no sporta aktivitātēm pludmalē. Pirmkārt, smilšu graudiņiem iekļūstot acīs un aiz kontaktlēcas, tie rada radzenes eroziju (virspusējā radzenes slāņa jeb epitēlija defektu), otrkārt, smiltīs atrodas daudz mikroorganismu, arī sēnītes, kas ir ļoti bīstamas acs infekcijas attīstīšanās gadījumā. Tāpat nav vēlams veikt tīrīšanas darbus pagrabos, tualetēs un citās vietās, kur potenciāli varētu atrasties sēnītes un citi bīstami mikroorganismi.

Ja acī ir attīstījusies bakteriāla infekcija, tā ir ļoti nepatīkama – acs grauž, sāp, asaro, miglojas, ir apsārtusi, var būt izdalījumi –, bet parasti salīdzinoši viegli padodas ārstēšanai ar antibakteriāliem medikamentiem. Piemēram, tā sauktais kontaktlēcu keratīts – iekaisums, kam raksturīgi radzenes punktveida iekaisīgi infiltrāti. Ja keratīts nav laikus ārstēts, var attīstīties dziļāks radzenes defekts, pat radzenes čūla. (Skat. 2.attēlu.)

2. attēls Bakteriāls neārstēts iekaisums – radzenes čūla

Ja acī attīstījusies sēnīšu infekcija, simptomi ir relatīvi mazāk traucējoši (acs grauž, asaro, bet bieži vien ir mazāk apsārtusi un nesāp). Taču sēnīšu izraisīts radzenes iekaisums grūti padodas ārstēšanai. Bieži vien ir grūtības biomikroskopiski atšķirt baktēriju izraisītu radzenes iekaisumu jeb keratītu no sēnīšu izraisīta keratīta, un šajos gadījumos palīdz bakterioloģiska parauga izmeklēšana, kas paņemts no konjunktīvas maisa vai radzenes. (Skat. 3. attēlu.) Ja ir aizdomas par sēnīšu keratītu, arī biomikroskopiski, uzreiz jāsāk empīriska pretsēnīšu terapija lokāli ar acu pilieniem un/vai intravenozi, smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana stacionārā. Smagos gadījumos, attīstoties infekcijai, var izmantot pretsēnīšu medikamentu infiltrāciju radzenes dziļākajos slāņos, terapeitisku keratoplastiku – radzenes bojātā fragmenta izgriešanu un aizvietošanu ar donora radzeni. Ja process ir aizgājis pārāk tālu un nelīdz nekas no iepriekš minētā, veic plašāku ķirurģisku operāciju.

3. attēls Sēnīšu keratīts (acremonium)

Kontaktlēcas kategoriski aizliegts lietot, ja acis ir iekaisušas.

Atsevišķos acu slimību gadījumos ārsta uzraudzībā kontaktlēcas tiek lietotas terapeitiskos nolūkos.

Būsim piesardzīgi!

Attēli no personiskā arhīva.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!