Dailonis Pakalns: Ārstniecības augi nervu sistēmas problēmām

Ikdienā gandrīz vai katrs esam saistīti ar dažādām nervu sistēmas problēmām, bieži ciešam no neirozēm. To pamatā ir psihi traumējošie faktori, kas izraisa somatiskus un veģetatīvus traucējumus ar reakciju haotismu, rīcības motivācijas trūkumu, pēkšņām iegribām un kaprīzēm, nervu sistēmas vājumu ar nogurumu, nesavaldību, pārspīlētām nepatīkamām sajūtām. Daudzi cilvēki nepaļaujas uz sevi, tos vienmēr māc bailes un nemiers. Šādu neirotisku stāvokļu fiziskā izpausme ir bezmiegs, paātrināta sirdsdarbība, gremošanas traucējumi, emocionālā aspektā – uzbudinājums, depresija, dusmas, vainas apziņa, rodas tukšuma sajūta, parādās mērķa jēgas trūkums.

Nervu sistēmas funkcijas saistītas ar citu ķermeņa sistēmu funkcijām, un to problēmas ir visa organisma funkciju būtiska daļa. Tādā veidā neirozes, dažādas fobijas, depresiju un jebkuru psihozi var koriģēt, lietojot nervus tonizējošos un relaksējošos līdzekļus. Mūsdienām īpaši raksturīgā veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija ir nervu sistēmas problēma. Kā pirmās pazīmes parādās nezināmas izcelsmes sāpes, nespēja koncentrēties, bailes, ilgstoša trauksme, nespēks, svīšana, kaut arī simptomiem nav somatiska pamata. Savukārt šie simptomi – sirdsklauves, sirds ritma traucējumi, asinsspiediena svārstības, elpas trūkums, reiboņi, slikta dūša, caureja – rada dzīves diskomfortu. Dažreiz distonijas iemesli ir somatiskas slimības, piemēram, vairogdziedzera disfunkcija vai cita endokrīna slimība, reizēm tā var būt depresijas sekas, taču visbiežāk – ilgstošs stress un nervu pārslodze, ja tiek izjaukts līdzsvars starp emocionālo un fizisko pašsajūtu. Starp profilaktiskiem pasākumiem, ja periodiski rodas veģetatīvās sistēmas traucējumi, svarīgākais ir pareizi izprast radušos simptomu iemeslus un veikt pasākumus to mazināšanai.

Bez ieteikumiem sākt fiziskās aktivitātes un apmeklēt psihoterapeitu ieteicams pasākums ir augu valsts tēju lietošana. Savā būtībā veģetatīvā distonija nav slimība, bet organisma stāvoklis: veģetatīvā nervu sistēma ir atbildīga par visu organisma iekšējo orgānu darbību, kā arī kontrolē homeostāzi – organisma reakcijas, kas uztur iekšējās vides pastāvību un nodrošina tās sabalansēšanu. Vairāki veselības vai slimības stāvokļi ir īpaši cieši savstarpēji saistīti ar nervu sistēmu, kam atbilst izraisītie neiroloģiskie simptomi:

• asinsrites sistēmas traucējumi – augsts asinsspiediens un tā svārstības;
• elpošanas sistēmas traucējumi – astma, kairinošs klepus;
• gremošanas sistēmas problēmas – kuņģa čūla, ilgstoši zarnu darbības traucējumi, dispepsija;
• reproduktīvā sistēma – problēmas ar menstruācijām utt.

Minētie piemēri liecina par apstākļiem, kuros nervu sistēmas loma bieži ir noteicošā. Tas nozīmē, ka šie nosacījumi nesaistās ar garīgām slimībām, bet tikai to, ka jābūt gataviem palīdzēt nervu sistēmai vairāk nekā parasti. Daudzus stresa izraisītos stāvokļus var novērst ar dabas līdzekļiem. Zāļu tējas var būt gan kā sākotnēja palīdzība, gan kā palīglīdzeklis, kas pastiprina ārsta nozīmēto zāļu darbību. Zāļu tējas palīdz risināt nervu sistēmas problēmas, vienlaikus novērš iekšējo orgānu darbības traucējumus. Tās iespaido organisma funkcijas vai arī darbojas kā labsajūtu un dzīves komfortu uzlabojoši līdzekļi. Izmantojot zāļu tējas, mēs dziedinām nervu sistēmu un daļu no organisma kopuma, un darbojas arī atgriezeniskā saite – stiprinot organismu, palīdzam psihei.

Nodrošinot mūsu fizisko veselību kopumā ar pareizu diētu un pareizu dzīvesveidu, kā arī uzturot veselīgi emocionālu, garīgu un možu noskaņojumu, panākam labvēlīgu eksistences statusu: šī ir tā sauktā dzīves kvalitāte.

Nomierinošās zāļu tējas mazina nervu spriedzi, palīdz pārvarēt baiļu sajūtu, izraisa miegu, novērš nervozitāti un nemotivētas bailes – visbiežāko bezmiega cēloni. Šo tēju sastāvā var būt vilkābeļu drogas, kumelītes un lavandu ziedi, melisas lapas, māteres, raudenes, pasifloras, asinszāles laksti. Pasaulē pazīst desmitiem augu, kas ir nozīmīgi nervu sistēmas darbības regulēšanā. Būtiskākās to sastāvvielas ir ēteriskās eļļas, kā arī flavonoīdi. Aktīvo vielu kombinācijas nodrošina šo tēju iedarbību uz nervu sistēmas traucējumiem.

Augu drogu līdzekļi vienlaikus iedarbojas uz nervu sistēmu, novērš iekšējo orgānu darbības traucējumus, tos var lietot ilgstoši, kombinēt ar citiem ārstniecības līdzekļiem. Uzbudinājuma novēršanai tēju sastāvā iekļauj drogas ar nomierinošo darbību. Rītos var dzert tēju, kas satur tonizējošus līdzekļus, turpretim vakarā ar izteikti nomierinošu un miegu veicinošu darbību, kas piemīt baldriāna saknēm, melisas un piparmētras lapām, apiņa rogām, māteres un pasifloras lakstiem.

Mērena vai vāja nomierinošā darbība raksturīga kumelītes, liepu un lavandu ziediem, raudenes un virša lakstiem. Tradicionāli lieto nomierinošā un trankvilizējošā efekta dēļ, kas mazina gremošanas un urīnizvades sistēmas gludās muskulatūras spazmas. Lieto bezmiega, nervozu galvas sāpju, menstruālo traucējumu gadījumos, miega veicināšanai, ekstrēmu stāvokļu atvieglošanai. Nomierinošās tējas novērš stresu, baiļu sajūtu, fizisko un emocionālo spriedzi, stabilizē mentālās spējas, mazina dusmu sajūtu, mierina strauju, neapdomīgu raksturu.

Seno izteicienu, ka “visas slimības nāk no nerviem”, ir apstiprinājuši daudzi pētījumi par stresa, noguruma un nemiera ietekmi uz veselību. Mentālā modrība, saasinātā uztvere un mentālā veselība plašā izpratnē kopumā ir atkarīga no apkārtējās vides faktoriem un uztura. Zāļu tējas, uztura bagātinātāji, ārstnieciskās peldes un ikdienas aktivitāšu sakārtošana tradicionāli darbojas, lai novērstu stresa efektus, miega traucējumus, apātiju, hronisku nogurumu.

Miega problēmas un hroniskais nogurums bieži saistās ar ikdienas bioritma traucējumiem. Zāļu tējas kombinācijā ar veselīgu diētu un fiziskām nodarbībām palīdz sakārtot un uzturēt ikdienas bioritmus. Zāļu tējas, ārstnieciskās peldes, sakārtotas sinerģiskās kombinācijās, dod ilgtspējīgu efektu pret bezmiegu, nemieru un baiļu sajūtu. Bezmiega cēlonis visbiežāk ir nervu sistēmas spriedze, pārpūle, garīgs izsīkums, uzbudinošu līdzekļu lietošana dienas otrajā pusē, smaga vēlas nakts maltīte, uztraukums, nespēja atpūsties pirms gulētiešanas. Bezmiega gadījumā lietojamās zāļu tējas piemērs: piparmētras lapas, virša laksti, melisas lapas, baldriāna saknes attiecībās 1 : 2 : 2 : 4. Dažos gadījumos tēju var kombinēt ar nomierinošu peldi, baldriāna vai māteres tinktūru, aromātterapijas aerosolu. Arī pasifloras tēja nomierina un paplašina asinsvadus, tai piemīt arī pretsāpju darbība. Komplekso tēju sastāvā iekļauj arī mārsila, raudenes lakstus.

Neirožu novēršanai ne vienmēr jālieto nomierinošas tējas, dažreiz nepieciešami līdzekļi ar tonizējošu un adaptogēnu darbību. Jāuzsver, ka neirožu slimniekiem nepieciešama individuāla līdzekļu izvēle – bieži cilvēku reakcija ir paradoksāla, un efekts ir pretējs gaidītajam.

Viens no izplatītākajiem psihiatriskajiem traucējumiem ir depresija. Tā saistās ar organisma stāvokli, kas izraisa emociju, jušanas un mentālā stāvokļa pārmaiņas. Biežāk tā sastopama sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, simptomi pastiprinās, sākoties involūcijas procesiem (menopauze, vīriešu klimaktērijs). Tie ir hroniski traucējumi, kas ietver nomāktu garastāvokli, apetītes vai miega traucējumus, nogurumu, zemas koncentrēšanās spējas, neizlēmīgumu. Vieglu depresīvu stāvokļu ārstēšanai bez nevēlamām blaknēm efektīvi ir asinszāles preparāti, īpaši, ja depresija saistīta ar klimaktēriskām pārmaiņām. Tējas sastāvs, ko vēl var ieteikt depresijas gadījumā, ir kalmes sakneņi, auzas laksti, vilkābeļu augļi, kumelītes ziedi attiecībās 2 : 2 : 2 : 1.

Nozīmīga līdzekļu grupa ir drogas ar psihostimulējošu darbību, kuras stimulē asinsriti, uzlabo garastāvokli, paaugstina organisma fizisko un mentālo aktivitāti. Starp augu izcelsmes psihostimulatoriem vispirms jāmin kofeīnu saturošās drogas. Pasaulē visvairāk lieto kafijas krūma sēklas jeb kafijas pupiņas, kā arī tējas krūma lapas. No citām kofeīnu saturošām drogām jāatzīmē tā dēvētā Paragvajas tēja, ko izmanto dzēriena mates gatavošanai, kakao koka, kolas koka un paulīnijas jeb guarānas sēklas. Vājākas psihostimulējošās īpašības piemīt Ķīnas citronliānas augļiem, marālsaknes un eleiterokoka sakņu, rožainās rodiolas sakneņu preparātiem. Parasti tos lieto fiziska un garīga noguruma un pārpūlēšanās gadījumos. Dažreiz šos psihostimulatorus izdala atsevišķā grupā kā adaptogēnos līdzekļus, ar kuru palīdzību veicina organisma pretošanās spējas nelabvēlīgiem faktoriem un stresam. Adaptogēnu grupā iekļauti līdzekļi ar daudzveidīgu darbības mehānismu, taču tos vieno kopēja rezultējošā darbība – organisma pretošanās spēju veicināšana. Augu drogas, kuras izmanto kā adaptogēnus, ir žeņšeņs, eleiterokoks, rožainā rodiola, Ķīnas citronliāna. Adaptogēni ietekmē to hormonu sintēzi, kuri veicina organisma enerģētisko rezervju veidošanos, uzlabo vielmaiņu, tonizē nervu sistēmu, tos lieto, lai mazinātu nogurumu, palielinātu intelektuālā darba spējas, uzlabotu atmiņu un veicinātu aktīvāku dzīvesveidu. Adaptogēni ir maz toksiski, ilgstoša lietošana neizraisa pierašanu un atkarību. Mērenās devās tiem piemīt psihostimulējošā un tonizējošā darbība, taču netiek iztukšotas organisma rezerves. Adaptogēnus nav vēlams lietot paaugstināta nervu sistēmas uzbudinājuma vai miega traucējumu gadījumā, akūtu infekcijas slimību gadījumos ar paaugstinātu temperatūru, izteikta stresa gadījumā, jo tie nemazina uztraukumu vai uzbudinājumu.

Dr.biol. DAILONIS PAKALNS

Farmaceits ar 60 gadu pieredze ārstniecības augu jomā

Tālr. 29173281

E-pasts: dailonis.pakalns@gmail.com

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada maija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!