Dace Tropa: Mazuļa pirmais dzīves mēnesis

Mazuļa piedzimšana un ienākšana ģimenē, sevišķi pirmā bērna, ir satraucošs notikums, kam vecāki gatavojas un ir apņēmības pilni būt labi vecāki.

Nepieciešamas aptuveni 260 līdz 289 dienas, lai mazulis attīstītos mātes ķermenī līdz pakāpei, kad var funkcionēt patsāvīgi. Zinātnieki daudz domājuši, kas ir tas, kas pamudina bērniņu piedzimst un atbilžu ir daudz. Tā ir organisma ķīmija un arī izmēri. Psihologi uzskata – “bēbītim” kļuvis garlaicīgi un attīstības būtība - ir nepieciešami izaicinājumi. “Pirmais dzīves gads ir pārsteidzošs laiks cilvēka dzīvē - nekad turpmāk vienā gadā viņš neapgūs tik daudz, cik šajā, pirmajā gadā. No mazas, mazkustīgas radībiņas viena gada laikā viņš  pārvēršas par kustīgu, domājošu būtni, kas ir trīskāršojusi savu sākotnējo svaru! Kurš vēl to var viena gada laikā? Tikai jaundzimušais! Pirmais gads ir pārsteidzošs arī vecāku dzīvē - bērna turpmākās dzīves laikā vairāk nekad vecāku zināšanām par bērniņa aprūpi nevajadzēs tā mainīties kā šajā laikā. Tas, ko vecāki apguva pirmajos trijos mēnešos, lielā mērā nebūs aktuāli vai pat nevajadzīgi un traucējoši attīstībai gada pēdējā trimestrī.

Mans uzdevums - pastāstīt  par pirmo mēnesi mazuļa un viņa ģimenes dzīvē. Šis ir laiks, par ko daudz rakstīts. Tās ir grāmatas, enciklopēdijas bērnu vecākiem, tie ir bērnu ārstu ieteikumi žurnālos un sociālajās vietnēs, tie ir arī stingri dokumenti kā, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas, daudz ieteikumu sociālajos tīklos, kas balstīti māmiņu personīgajā pieredzē. Un visos šajos darbos vairāk vai mazāk kategoriskā manierē ir daudz ieteikumu, ko un kā darīt ģimenei pirmajās 30 dienās.

Savā darbā, ko vēlos nosaukt par eseju, gribu akcentēt, kāpēc pastāv šie ieteikumi, jo vienmēr vieglāk pildīt nosacījumus, ja saproti, kāpēc to darīt.

Esmu pārliecināta, ka, uzzinot par bērniņa gaidībām, vecāki gatavojas kļūt par labiem vecākiem un pēc mazuļa piedzimšanas vēlas bērniņu ne vien labi aprūpēt, bet arī audzināt. Es ieteiktu sākt ar mīlestību, ticību, saprašanu un izpēti.

Katram mazuļa dzīves mēnesim ir savas aktualitātes, svarīgi tās saprast un censties sasniegt. Pirmā mēneša aktualitāti man gribētos nosaukt - “vajag augt”.

Ļoti svarīgi saprast mazo būtni un jau no paša sākuma bērniņu uztvert kā personību, ar savu dzīves pieredzi, tikai ar ierobežotiem saskarsmes instrumentiem, ļoti trauslu un neaizsargātu savā varēšanā, kas tāpēc ļoti paļaujas uz vecākiem un tic, ka caur viņiem tiks iepazīstināts ar lielo dzīvi, kas sākumā ir tik biedējoši neaptverama, un tajā pašā laikā tik interesanta.

Mēs visi virzāmies pa dzīvi, balstoties uz savu pieredzi un informāciju, ko sniedz citi. Tā ir dzīvās pasaules attīstības ķēde. Mazuļa dzīves pieredze līdz piedzimšanai saistīta ar siltu, tumšu, mīkstu, šauru vidi, ar līganam kustībām,  attālām skaņām. Līdz ar piedzimšanu - mainās viss, ir ļoti gaišs, nav robežu, temperatūra daudz zemākā, mitrās vides vietā ādu skar vēja pūsmas, dzirdamas mīļās pazīstamas balsis tikai daudz skaļāk un vēl apkārt daudz citu skaņu... Mazulis ir apmulsis, viņš sauc kādu, kas tūlīt pēc dzimšanas palīdzēs izdzīvot šajos jaunajos apstākļos! Vides totālā maiņa ir pirmais svarīgais uzdevums vecākiem - nodrošināt komfortu un labvēlīgu vidi bērniņa tālākai attīstībai.

Līdz ar mazuļa piedzimšanu mums visiem ir skaidrs - viņam jāaug, jāattīstās, jākļūst ļoti līdzīgam savu vecāku cerībām un sapņiem.

Dabas dota īpašība visām dzīvajām būtnēm uz zemes, ir attīstība. Lai gan bērniņa funkcijas nobriest lielā mērā jau pirms dzimšanas, attīstība turpinās – vētraina un vērienīga tā ir pirmajā dzīves gadā, mazāk jaudīga nākošos 18 gadus, bet ļoti nozīmīga pirmajā dzīves mēnesī.

Lai attīstība notiktu veiksmīgi, svarīga vide. Tā ir dabas likumsakarība - katrai dzīvai būtnei nepieciešams sev raksturīgs komforts – rozēm - lekna zeme un mitrums, kaktusam - sausums un siltums, leduslācim - ledus. Mazajam cilvēciņam komfortablai videi jānodrošina:

1. Siltums, jo bērniņa organismam, ierodoties vidē, kas ir aptuveni 10 grādus vēsāka nekā iepriekš, grūti pārkārtoties uz sevis sasildīšanu. Tam nepieciešama enerģija un dzīves pieredze. Vesels mazulis to apgūs pirmā mēneša laikā, bet pirmajās dienās vecākiem jānodrošina bērniņam izotermiska vide. Ko tas nozīmē? Bērniņu vajag apģērbt - apģērbam jābūt pūkainam (jo tas ir daudz siltāks), ērtam un īpaši labi, ja ir siltas kājas, bet plaukstiņas nav apģērbtas, jo ar tām notiek pasaules izzināšana caur tausti.

2. Lielā pasaule nāk ar neaptveramu plašumu, ko mazulis nav gaidījis. Pieņemt šo plašumu uzreiz pēc dzemdībām nespēj neviens. Nākošie trīs dzīves mēneši būs  laiks, kad viņš aptvers, kādas perspektīvas paver jaunā vieta. Bet, piedzimstot, turpmākajās dienās sākotnēji viņš tiecas pēc pazīstamas vides vai kaut kā līdzīga tam, kur ir mīksts, šaurs un ir robežas, tāpēc tik jauki ir vecāku rokās, bet nesaprotami un pat biedējoši tikko nopirktajā bērnu gultiņā. Bet PVO iesaka jaundzimušo guldīt uz muguras, plakanā vidē un izvairīties no liekām lietām ap mazuli. Izpildot šo noteikumu, vecāki nereti  apmulst - tas nestrādā-šādā vidē mazulis brēc?!!

PVO ieteikumi rakstīti jaundzimušo drošībai.

Drošība ir nākamais, par ko pilnībā atbildīgi jaundzimušā vecāki, jo mazulis ir ierobežots kustību apjomā, sevis aizsardzībā un galvenais, viņam nav pieredzes, kādi apdraudējumi nāk no lielās pasaules. Lai ieteikumi sasniegtu vislielāko auditoriju, vienkāršāk tos izteikt kategoriskā veidā. Tāpēc PVO ieteikumos ir daudz aizliegumu. Ja vecāki redz, - kāda no šīm rekomendācijām vienkāršoti izpildīta nestrādā, viņiem ir tiesības izdarīt savas korekcijas, saprotot kāpēc to dara, un saprotot savu atbildību par mazuļa drošību. Daudz mierīgāks un apmierinātāks mazulis būs, ja pareizi un silti apģērbts gulēs vietā, kas nedaudz atgādinās viņam pazīstamo dzemdes dobumu, kur ir mīkstas robežas gar muguriņu, galvu un kājām. Iespējams, viņš būs mierīgāks, ja gulēs uz sāna, rociņas būs tuvu mutei, bet kājiņas saliektas gūžās un ceļu locītavās. Daudz un pareizi skaidro fizioterapeiti. Robeža pie galviņas atvairīs jaundzimušā nesaprotamo kustību- kāpēc novietots uz plakanas virsmas, viņš atmet  galvu atpakaļ? Atbilde slēpjas dzīves pieredzē. Visus deviņus mēnešus mazuļa galviņa balstījās pret stingrām robežām un pirmajās dienās pēc dzimšanas, viņš tās meklē. Pamēģiniet savas rokas sakļaut ap mazuļa galvu - cik labi un mierīgi viņš jutīsies pazīstamā vidē. Tieši par to liecina arī bērniņa tā sauktā auglīša poza - saliektas un pie ķermeņa piekļautas rociņas un kājiņas. Šo  pozu aizvien grūtāk un grūtāk noturēt plašajā vidē – tāpēc, noliekot uz plaknes, bērniņa rociņas un kājiņas kustās haotiski, bet, cik labi viņš jūtās klēpī pie vecākiem, kad vecāku rokas ir sakļautas kā ligzdiņā un viegli šūpo….

3. Kustība ir nākamais, kas bērniņam mainās līdz ar piedzimšanu. Esot dzemdē, mazulis gandrīz nepārtraukti atradās kustībā. Mammas pārvietošanās radīja zināmu kustību, atrašanās ūdenī un no 18 GN pastāvīga kustēšanās bija tā dinamika, pie kuras bērniņš dzemdē bija pieradis, bet, piedzimstot viss kļuva savādāk. Jaundzimušā muskuļu nekoordinētā darbība rada pavisam citādas kustības, kas pašam bērniņam sākumā ir nesaprotamas, bet, kad vecāki viņu lēni šūpo turot klēpī auglīša pozā, iestājas miers un labsajūta, jo bērniņa pieredze liecina - tas ir pazīstami un labi. Taču bērniņu nedrīkst kratīt- arī tad, ja viņš skaļi raud, vecāku šūpošanas apjoms nedrīkst palielināties, bērniņa galva nedrīkst pārvietoties ar paātrinātu frekvenci (kratīties), jo tas apdraud jaundzimušā veselību var pat radīt patoloģisku stāvokli - “kratītā bērna sindromu”.

Kā jau minēju, pirmā mēneša lielais uzdevums bērniņam un vecākiem - “Vajag augt!”. Sākumā var šķist, ka iepriekšminētās darbības nav ar to saistītas. Bet patiesībā, viss pareizā bērniņa aprūpē ir pakārtots šim mērķim. Lai mazulis labi augtu, nepieciešams barības vielas nobīdīt tieši šai plastiskai funkcijai, taču zema temperatūra, nemiers patērē enerģiju un tā rodas, izmantojot barības vielas. Tomēr nepārprotami, lai bērniņš augtu, nepieciešama laba barošana, kas nodrošina augšanai nepieciešamo barības vielu uzņemšanu. Un te bērniņa “iepriekšējās dzīves” pieredze neder. Ko tad mazulis darīja pirms dzimšanas - savā nodabā  ik pa laikam zīda īkšķīti, nelielā apjomā norija augļūdeņus un baudīja barības vielas, ko no mātes organisma ar asinsrites palīdzību viņam piegādāja nabas saite un bērniņš auga. Piedzimstot, uzdevums uzņemt barības vielas ir pavisam kas jauns  un neparasts. Lai gan bērniņa kuņģa - zarnu trakts ir gatavs uzņemt barību,- vislabāk Mammas pienu, zīšanas reflekss ir attīstīts, lai varētu barību nogādāt kuņģa zarnu traktā, tomēr ne vienmēr mazuļa pieņemtais lēmums nodrošina šo augšanu. Kādi tad ir varianti. Daļa bērnu turpina paļauties uz "ārējiem" spēkiem un gaida, kad barības vielas  piegādās bez viņa aktīvas piedalīšanās. Tie bērniņi lielākoties ir mierīgi, daudz guļ. Te nu vecākiem jārūpējas, lai vismaz reizi trīs līdz trīs ar pusi stundās mazulis saņem barības vielu papildinājumu. Citi bērniņi nav tik mierīgi – viņi pie krūts sparīgi zīž, līdz aizmieg - te vecākiem svarīgi saprast, vai zīžot bērns ir saņēmis  kādu barības porciju, vai arī zīdis "pa tukšo", jo pirmajās trijās dienās mammai piena produkcija tikai veidojas. Tāpēc svarīgi bērniņu svērt. Vēlāk rūpīga svara kontrole nebūs nepieciešama, bet pirmajā dzīves mēnesī tas ir svarīgi. Svars ir bērna labklājības rādītājs. Ja mazulis labi pieņemas svarā, tas nozīmē - viņš aug un attīstās. Attīstība padara bērniņu vecākiem tuvāku un saprotamāku. Jāatceras, ka pirmajās dienās būs svara zudums, taču tas nedrīkst būt lielāks par 10% no dzimšanas svara un ir labi, ja septiņās līdz desmit dienās dzimšanas svars ir atgūts un bērniņš turpina augt. Pirmajā mēnesī optimāls svara pieaugums ir 500 vai pat vairāk grami pie dzimšanas svara. Bērni kļūst ievērojami aktīvāki, kad sasnieguši un pārsnieguši dzimšanas svaru un tad jau viņi paši pakāpeniski noregulēs savu ēšanas režīmu - vidēji tas būs tāds pats – reizi trijās  līdz trijās ar pusi stundās.

Pirmajās dienās, vērojot bērna uzvedību un izskatu, vecākiem nereti rodas jautājums - “vai tas ir normāli”?

1. Ar diegu vai speciālu klemmi nosieta nabas saites atlieka ir jaundzimušā atribūts, kas jaunajiem vecākiem dažreiz ir nesaprotams un biedējošs. Šobrīd, kad jaundzimušos no dzemdību nodaļas izraksta divu -  triju dienu laikā, nabas saites atlieka vēl nav pilnībā pārveidojusies un nokritusi, tāpēc mājās tā vēl kādu laiku nedaudz traucēs autiņbiksīšu uzvilkšanai un neizskatīsies sevišķi jauki. Nabas saite nodrošināja asinsriti no placentas līdz auglim, apgādājot viņu ar barības vielām. Tas notika caur trim asinsvadiem - divām artērijām un vēnu. Pārdalot nabas saiti dzimšanas brīdī, šie trīs asinsvadi paliek atvērti. Lai ārējās pasaules nelabvēlīgās vielas un mikrobi nenokļūtu līdz bērnam, dabiskie procesi nodrošina nabas saites mumificēšanos, tādējādi radot it kā korķi, lai bērniņu neskartu apkārtējā vide. Tajā pašā laikā asinsvadi bērna iekšienē strauji sašaurinās un izzūd. Dabiskie procesi ir līdzsvarā, kad nabas saites atlieka mumificējusies pati  atkrīt, bērna asinsvadi  ir slēgušies. Tāpēc pirmajā dzīves nedēļā ir pareizi, ka nabassaites atlieka vēl ir, to vajag atstāt virs autiņbiksītēm un uzmanīt bērna ādiņu tās piestiprināšanās vietā un apsārtuma gadījumā dezinficēt ar ūdenī šķīstošām vielām piemēram Joda ūdens  šķīdumu, bet nelietot spirtu un to saturošas krāsvielas.

2. Krūts dziedzeru piebriešana un pat neliels daudzums izdalījumu no tiem, ir stāvoklis, kas neprasa iejaukšanos. Dažreiz lielu satraukumu izraisa atrade autiņbiksītēs, kad bērniņa pirmās urīna porcijas ir krāsainas - oranžas, atgādinot asiņu piejaukumu. Tas saistīts ar nieru darbību, kas arī bērniņam mainās līdz ar piedzimšanu. Šeit svarīgs ir šķidruma apjoms, ja tas ir nepietiekams, urīna apjoms ir mazāks un vairāk koncentrēts. Šķidruma apjomu nosaka barošana - bērns ar mātes pienu saņem ne tikai barības vielas, bet arī šķidrumu, tāpēc minētās pazīmes ir signāls, ka nepieciešama lielāka apjoma barošana.

3. Ne visi, bet tomēr ir vecāki, kuri ievēro jaundzimušā ādas krāsu, kas ir dzeltenīga. Dzeltenīgo ādas krāsu rada bilirubīns – viela, kas rodas, sabrūkot auglīša eritrocītiem ( sarkanajai asins daļai). Un te atkal neliela dzīves pieredze. Bilirubīna ķīmiskā pārveidošanās notiek aknās un gala rezultātā tas kā ūdenī šķīstoša vieta tiek izvadīts ar vēdera izeju. Ar katru dienu ādas dzeltei vajadzētu bālēt. Ja tas nenotiek, iespējams, iemesls ir nepietiekams šķidruma apjoms un te atkal pareizs risinājums ir rūpes par bērniņa barošanu.

4. Trešajā līdz piektajā dienā  ādiņas problēmas saistītas arī ar dažādas intensitātes sārtiem, nedaudz paceltiem izsitumiem, ko sauc par jaundzimušo toksisko eritēmu. Šajā gadījumā vecāki ļoti satraucas, vai tā nav alerģija, un pirmais trieciens vērsts uz Mammas diētu. Taču, visdrīzāk izsitumi pazudīs tad, kad bērniņš saņems labu barošanu un līdz ar to būs labs cirkulējošā šķidruma apjoms.

Kā nodrošināt, lai bērns uzņemtu nepieciešamā šķidruma apjomu un būt pārliecinātiem, ka viņš zīžot tiešām kaut ko apēd. Pirmā mēneša nākamais sauklis varētu būt “visus kreņķus risinām pie Mammas krūts”. Ar šo būs apmierinātas vairākas bērniņa vajadzības – pirmkārt, barošana, - jo biežāk bērniņš zīdīs krūti, jo biežāk viņš saņems barības vielas un šķidrumu. Otrkārt, – miers. Zīšanas reflekss ir pirmatnējais nomierināšanās reflekss. To bērniņš  apguvis pirms dzimšanas un tam tic. Treškārt, atrodoties līdzās Mammai, viņš jūtas pazīstamā vidē - tātad mierīgs un līdzsvarots un šādā vidē attīstība ir produktīvāka. Tātad, ēšanas reizes diennakts laikā var kļūt biežākas, bet Mammas veselības dēļ bērniņam nav nepārtraukti jāatrodas pie krūts. Savukārt nemiera epizodes vislabāk pārdzīvot tur.

Nedaudz sarežģītāk ir ar “klusajiem“ bērniņiem, kas pirmajās dienās nemaz nav nemierīgi, bet gluži otrādi – miegaini. Viņiem krūts jāpiedāvā vismaz astoņas reizes diennaktī. Bērniņam guļot, seklais un dziļais miegs diennakts laikā mainās biežāk, nekā pieaugušajiem. Svarīgi vērot mazuli, - ja viņam actiņas ciet, bet zem plakstiem jaušamas acu ābolu kustības, ja viņš “pa miegam” zīž mēlīti – var piedāvāt krūti. Bērniņš to paņems un uzsāks zīšanu. “Klusajiem” bērniņiem svarīga ir svara kontrole.

“Klusie” bērni ļoti patīk vecākiem, bet dara nemierīgus bērnu ārstus. Jaundzimušā balss saziņa ar apkārtējo pasauli  ir satraucoša, visi gaida viņa pirmo kliedzienu, bet pēc tam bieža raudāšana nepatīk nevienam. Balss saziņa, - tas ir attīstības sākums un zināmā mērā labklājības pazīme. Ja bērniņš ar balsi mums dod signālu par savām vajadzībām, tas nozīmē, ka viņš tās apzinās un savu iespēju robežās par tām ziņo vecākiem un cer uz viņu palīdzību vajadzību apmierināšanā. Tāpēc, pirms bērniņu censties apklusināt, vecākiem jāmēģina saprast, kāpēc ir šis signāls. Vai tas ir izsalkums, vai pasaules apmēru nesaprašana, vai ir karsts, vai nekomfortabla vide un, visbeidzot, vai tā ir kāda sāpe. Nevajag visā vainot vēderiņu - šīs problēmas lielākoties sākas ap trešo dzīves nedēļu, un par tām būtu daudz jārunā nākošo mēnešu aktualitāšu izklāstā. Pirmajās nedēļās - līdz bērniņš sācis labi pieņemties svarā, tas tomēr ir signāls par izsalkumu un tāpēc labi bērniņu mierināt pie krūts. Savādāk tad, kad jau no dzimšanas diētā ir adaptētais maisījums. Ja pudelītē ir vecumam atbilstoša piena maisījuma daudzums  un bērniņš to izēd, bet ir nemierīgs ēšanu starplaikos papildus ēdināšana nav vēlama. Šādā  gadījumā nemiera iemesls ir cits un mierināšanas taktika arī. Te ir jautājums par knupīti.

Kā jau minēju, pirmajā  dzīves gadā bērna aprūpes aktualitātes mainās pa mēnešiem, - kas svarīgs pirmajā mēnesī, savu nozīmi var zaudēt nākošajos mēnešos. Knupītis apstiprina šo apgalvojumu. Nevajadzētu domāt, ka tas ir kaitīgs un vecākiem nevajadzētu izvirzīt mērķus, ka bērnus varēs audzināti bez tā. Knupītis realizē mazuļa pirmatnējo nomierināšanās refleksu. Pirmajā dzīves mēnesī, kad tiek attīstīta krūts barošana, kad ievērojam principu “visus kreņķus risinām ar krūti”, knupītis nav lietderīgs, bet ja nemiers ir liels un ir pārliecība, ka tā iemesls nav izsalkums, knupītis var palīdzēt atrisināt problēmu.

Bērniņa ikdienas aprūpe ietver arī ģērbšanu un higiēnas procedūras. Ģērbt mazuli vajadzētu siltās, brīvās drēbītēs, kas neierobežo viņa kustības. Tās  pirmajā mēnesī nav lielā apjomā, bet to intensitāte ar katru dienu pieaug. Bērniņam vēlama cepurīte, ja apkārtējās vides temperatūra nesasniedz + 21 līdz + 23 Co. Iebildes man ir pret cimdiņiem, ko vecāki nereti uzskata par absolūtu nepieciešamību. Atkal svarīgi atbildēt – kāpēc? Ja iemesls ir mazie nadziņi, - tos var nogriezt. Lietderīgi jau no paša sākuma mazulim neliegt pirmo instrumentu, kas veicina attīstību - ar rociņām bērns satausta Mammas ādu - tā viņu nomierina. Bērniņš satausta arī sevi, iebāž īkšķīti mutē un zīž un tā var nomierināt pats sevi. Maldīgi domāt, ka ar satītām rokām bērniņš būs mierīgāks. Varbūt viņš padosies nebrīvei un iemigs, taču attīstību veicinoša ir brīva vide, kur kustības nav nomāktas. Ja atceramies, ka sākumā mazuli biedē plašā pasaule, drošāk un mierīgāk viņš jūtas ierobežotā vidē. Sagrupēšana un viegla pietīšana ir mieru veicinoša, bet tā nedrīkst ietekmēt jaundzimušā fizioloģisko pozu, kad rociņas un kājiņas ir saliektas. Rokām noteikti vajag ļaut nokļūt pie mutes.

Ikdienas higiēnas procedūras ir uzturēt ādu tīru un to veic ar tīru ūdeni. Ja  pārskatām plaši pieejamo literatūru par bērna aprūpi pirmajā dzīves gadā, pieejami dažādi ieteikumi vannošanas biežumam. Bērniņam vannošana ir gan higiēnas, gan arī neiroloģiski relaksējoša procedūra. Tās biežums ir vecāku izvēle, taču atkal jāatbild uz jautājumu - kāpēc. Ja tā ir higiēnas procedūra, tad vannošanas biežumu nosaka problemātisko zonu stāvoklis. Un problemātiskās zonas ir kakla, padušu krokas un aizauss rajoni, protams, arī cirkšņu krokas. Ja šajās zonās ir ādas apsārtums, vanna ir nepieciešama. Nevajadzētu pārvērtēt mitro salvešu nozīmi higiēnā. Tās ir lieliskas ārpus mājas gadījumos, bet tām nevajadzētu dominēt mājas apstākļos.

Mazuļa attīstību labvēlīgi ietekmē arī pastaigas. Tās vēlamas arī pirmajā dzīves mēnesī. Svarīga ir vieta, laiks, kā arī atbilstošs saģērbs. Vieta vēlama attālināti no pūļa un, kur patiesi ir iespējami labāka gaisa kvalitāte. Pastaigu ilgums  jāpalielina pakāpeniski, bet, ja bērniņš guļ, jūtas labi arī jaundzimušo periodā pastaiga var ilgt līdz divām stundām, it īpaši siltā laikā, bet pastaigas jāierobežo, ja gaisa temperatūra ir zemāka par – 8 līdz – 10 C0, un, ja vasarā ir ļoti karsts - virs + 25 C0.

Pirmajā mēnesī vecākiem ir lielas bažas par mazuļa veselības stāvokli. Jau runājām par stāvokļiem “vai tas ir normāli”, kad bērniņš pārdzīvo tā saucamo adaptācijas periodu (pārkārtošanās). Bet arī saslimšanas pazīmes var raisīt šo jautājumu, tāpēc minēšu dažus momentus, kas nevar palikt bez speciālista uzmanības.

1. Ja bērniņš ir pārlieku mierīgs, ja atsakās no ēšanas sešu stundu intervālā, vai arī, ja pēc ēšanas atgrūž pieniņu vai adaptēto maisījumu atkārtoti – šī situācija jāpārrunā ar bērnu ārstu. Atgrūstais pieniņš nedrīkst būt dzelteni zaļā krāsā vai ar asins piejaukumu.
2. Ja asiņošanas pazīmes rodas citviet, - asiņaina vēdera izeja, sīki elementi uz ādas, asiņaini izdalījumi no deguna.
3. Vēdera izejas krāsas izmaiņas. Un šeit  sliktie toņi ir melns, sarkans, kas liecina par asiņošanu dažādās kuņģa - zarnu traka daļās, kā arī balts, kas kopā ar pieaugoši dzeltenu ādas toni var liecināt par aknu stāvokļa izmaiņām, bet zaļais tonis jaundzimušo periodā bieži liecina par bilirubīna (dzeltenā pigmenta) veiksmīgu pārveidošanos aknās un izdalīšanos caur kuņģa zarnu traktu
4. Temperatūras nestabilitāte un aktivitātes izmaiņas. Vecāki ar katru dienu iepazīst savu bērniņu un saslimšanas gadījumā lieliski redz izmaiņas, kas  dažkārt pat ir grūti definējamas – “viņš nav tāds, kā agrāk”. Ja runājam par paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tad vērā ņemama ir augstāka par 37,5 Co, taču smagas saslimšanas gadījumā tā var būt arī pazemināta.
5. Citas izmaiņas ādā - apsārtumi ap nabas brūci, izdalījumi no tās. Pūšļveida elementi ādā. arī zilumi un sīki asinsizplūdumi. Vesela jaundzimušā āda ir rozīgi dzeltenā krāsā. Ja tā kļūst intensīvāk dzeltena, vai arī ir izteikti bāla, ko pavada arī aktivitātes izmaiņas – bērniņu nekavējoties  jāparāda mediķiem.
6.  Krūts dziedzeru piebriešana un pat neliels daudzums izdalījumu no tiem. ir stāvoklis, kad iejaukšanās nav nepieciešama. Vecākiem uzmanība jāpievērš  ādas stāvoklim virs krūšu dziedzeriem un, ja ir apsārtums - jākonsultējas ar ārstu.
7. Bērniņa rociņu un kājiņu kustības, lai gan ir haotiskas, tomēr zināmā mērā ir simetriskas. Ja vecāki ievēro mazkustīgumu kādā no tām, jākonsultējas ar mediķiem.
8. Lai gan minēju, ka raudāšana ir bērna aktivitātes rādītājs, tomēr mazulis var raudāt arī no sāpēm. Svarīgi  atšķirt sāpīgu kliedzienu no ikdienišķā. Zēniem vienmēr jāpievērš uzmanība dzimumorgāniem - sēklinieku maisiņiem jābūt abpusēji simetriskiem, ādai bez tūskas. Vienpusēja palielināšanās, kas ir kopā ar sāpīgu kliedzienu, nemieru, ēšanas traucējumiem un vemšanu, var būt iesprūdušas trūces pazīme.
9. Lielais avotiņš ļauj galvas smadzenēm augt un palielināt galvaskausa apjomu atbilstoši galvas smadzeņu masai. Izspīlēts lielais avotiņš varētu būt saslimšanas pazīme, tāpēc arī tad jākonsultējas ar mediķiem.

Un vēl, - daži vārdi par drošību. Lai gan Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi ir ļoti kategoriskas un nepieļauj dažas lietas, kuru rezultātā ir kaut neliels risks bērna drošībai, uzskatu, ka apzinīgiem vecākiem nevajadzētu just vainas apziņu, ja bērniņš guļ viņu gultā, mazulis gultā tiek pozicionēts uz sāniem, vai īslaicīgi guldīts uz vēdera. Galvenais, vecāki šajos apstākļos nedrīkst atstāt bērniņu bez uzraudzības un apzināties zināmu risku. Runājot par drošību, vēlos atgādināt traumatisma risku. Visnedrošākās vietas visa pirmā gada laikā, ir pārtinamie galdi un vecāku gulta, ja bērniņš atstāts viens bez uzraudzības. Vēl arī auto sēdeklīši ar piesprādzētu bērnu, ja tie novietoti lielākā augstumā par grīdu - uz galda, gultām, krēsliem. Un, mans ieteikums - drošāka vieta maziem bērniņiem ir grīda, ja vien mājās nav dzīvnieku, bet visdrošākā vieta ir vecāku rokas.

Pirmais mēnesis ir tas laiks, kad bērns ļoti paļaujas uz saviem vecākiem. Bez iepriekš minētā, tuvība un sapratne ir tas, ko bērniņš gaida no saviem mīļajiem. Lai gan vecākiem tas ir grūts laiks, jo visa dzīve pārkārtojas, tomēr labākais, ko varat savam bērniņam dot, - tā ir jūsu mīlestība, glāsti, klātesamība un atbalsts. To neaizstāj nekādas attīstošās procedūras, ko var nopirkt pa naudu. Tāpēc, izmantojiet šo bērniņa absolūtās uzticības laiku, kas pakāpeniski mainīsies un attālināsies.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!