Dace Sūna: Sporta un mākslas vingrošana: ieguvumi un riski

Jēdziens “vingrošana” ŗakstā aplūkots plašākā nozīmē – kā sporta veids.

Vingrošanā ir šādas disciplīnas:

• sporta vingrošana;
• mākslas vingrošana;
• lēcieni uz batuta;
• akrobātiskā vingrošana;
• sporta aerobika;
• vingrošana visiem.

Populārākās vingrošanas disciplīnas ir sporta un mākslas vingrošana. Sporta vingrošanā izšķir sieviešu un vīriešu sporta vingrošanu. Meitenes startē četrās disciplīnās – atbalsta lēciens, līdztekas, baļķis un brīvās kustības, savukārt zēni startē sešās disciplīnās – brīvās kustības, zirgs, apļi, atbalsta lēciens, līdztekas un horizontālais stienis. Sporta vingrošanā sportisti startē individuāli.

Mākslas vingrošanā sportistes izpilda sarežģītus tehniskos elementus, vingrojumus bez priekšmetiem vai izmantojot papildu priekšmetus – vāles, bumbu, lentu, apli un auklu. Sportistes izpilda programmu mūzikas pavadījumā individuāli vai grupās.

Sporta un mākslas vingrošanas ieguvumi

Bērni, kas nodarbojas ar šo sporta veidu, apgūst dažādu sarežģītu vingrojumu un elementu tehnikas, akrobātikas prasmes, mākslinieciskumu, uzlabo ritma izjūtu. Šajā sporta veidā tiek attīstītas tādas fiziskās spējas kā spēks, eksplozivitāte jeb ātrspēks, ātrums, lokanība, kustību koordinācija, veiklība, līdzsvars un izturība.

Pētījumi rāda, ka sporta un mākslas vingrošanas programmas bērniem, kas netrenējas vingrošanā un nepiedalās organizētās sporta nodarbībās, izņemot skolas sporta stundas, uzlabo līdzsvaru un objektu kontroles prasmes (driblu, mešanu, ķeršanu, speršanu, ripināšanu). Sporta un mākslas vingrošanas programmu un tehniku iekļaušana pamata treniņos, piemēram, vieglatlētikā vai dejošanā, var palīdzēt uzlabot bērnu fiziskās spējas un sportisko sniegumu.

Trenēšanās sporta un mākslas vingrošanā ir saistīta ar uzlabojumiem un ieguvumiem kaulu veselībā. Sporta un mākslas vingrošana ir sporta veidi ar lielu slodzi uz roku un kāju kauliem, kā arī uz mugurkaulu un iegurņa kauliem. Tā rezultātā kaulos palielinās mineralizācija, blīvums, pieaug kaulu lielums un izturība. Lai kauli kļūtu stiprāki, tiem ir nepieciešams ārējais stimuls – fiziskā slodze, kā arī pareizi plānots treniņu un atpūtas režīms, pietiekams un sabalansēts uzturs.

Pielāgotās sporta un mākslas vingrošanas programmās var piedalīties arī cilvēki ar dažāda veida fiziskās un intelektuālās attīstības traucējumiem. Pētījumi parāda, ka šādas programmas papildus rehabilitācijai, fizioterapijai un ārstnieciskajai vingrošanai var uzlabot līdzsvaru, kustību apjomu, spēku, kā arī veicināt socializēšanos un līdzdalību.

Sporta un mākslas vingrošanas riski

Viens no galvenajiem riskiem sporta un mākslas vingrošanā ir traumas. Šajā sporta veidā raksturīgas gan akūtas, gan pārslodzes traumas. Traumas biežāk sastopamas augstāka līmeņa sportistiem, īpaši sacensību laikā. Traumu risks palielinās, palielinoties treniņu biežumam un ilgumam. Meitenēm biežāk sastopamas apakšējo ekstremitāšu, piemēram, potīšu un pēdu, traumas, zēniem – augšējo ekstremitāšu, piemēram, plaukstas, plecu locītavu, traumas.

Sporta un mākslas vingrošana ir sporta veidi, kuros tiek vērtēts ne tikai sportiskais sniegums, tehnisko elementu sarežģītība, precizitāte un izpilde, bet arī mākslinieciskums un estētiskums, kas sportistiem rada lielāku risku ēšanas traucējumiem, sportisti nereti ir neapmierināti ar savu ķermeni, tā izskatu.

Tas rada lielāku risku sieviešu sportistu triādes attīstībai, kuras izpausmes ir šādas:

• pazemināta vai zema enerģijas pieejamība ar vai bez ēšanas traucējumiem – uzņemto un iztērēto kaloriju disbalanss;s
• menstruālā cikla traucējumi, amenoreja – retas, neregulāras mēnešreizes, aizkavētas pirmās mēnešreizes vai pat mēnešreižu pārtraukšanās;
• kaulu minerālā blīvuma samazināšanās līdz pat osteoporozei – samazinās kaulu blīvums, tie kļūst poraini un trausli.

Enerģijas deficīts ir kā riska faktors ne tikai sieviešu sportistu triādes attīstībai, bet arī sindroma – relatīvā enerģijas deficīta sportā – attīstībai, kas sastopams gan sievietēm, gan vīriešiem. Tam raksturīga neatbilstība starp uzņemto un patērēto enerģijas daudzumu, kas veidojas, ja ar uzturu tiek uzņemts pārāk maz kaloriju vai treniņu laikā tiek patērēts liels daudzums enerģijas.

Relatīva enerģijas deficīta gadījumā var rasties dažādi veselības traucējumi, piemēram, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, sirds un asinsvadu sistēmas, imūnās sistēmas, vielmaiņas traucējumi, samazināts spēks, koncentrēšanās spēju pasliktināšanās, koordinācijas traucējumi, palielināts traumu risks, samazināta izturība, sliktāka adaptācija treniņiem, kā arī sportiskā snieguma un fizisko spēju pasliktināšanās.

Kā jebkurā sporta veidā, arī sporta un mākslas vingrošanai ir savi ieguvumi un iespējamie riski. Nepieciešams sabalansēts, pareizi plānots treniņu process, optimāla atjaunošanās, atpūta un uzturs, lai risku iespējamību mazinātu. To visu sabalansēt palīdz sporta ārsts, fizioterapeits, treneris, uztura speciālists, nepieciešamības gadījumā arī citi speciālisti.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2020. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!