Dace Seisuma: Hipertireoze jeb vairogdziedzera pastiprināta darbība
Pastiprināta svīšana, nervozitāte, strauja pieņemšanās svarā vai, tieši otrādi, – svara samazināšanās, – vai tas liecina par vairogdziedzera funkcijas traucējumiem? Šajā rakstā īsumā atgādināsim par to, kāda ir šī šķietami nelielā orgāna – vairogdziedzera – loma mūsu organismā, un šoreiz sīkāk raksturosim vairogdziedzera pastiprinātas darbības izpausmes, cēloņus, izmeklēšanas taktiku un ārstēšanas pamatprincipus.
Tipiska aina endokrinologa kabinetā vismaz 2–3 reizes mēnesī...
Endokrinologs: “Labdien! Kādas būtu jūsu sūdzības?”
Paciente: “Dakter, man tas vairogdziedzeris...” – un ar labo roku tausta pazodi.
Endokrinologs: “Kas vainas jūsu vairogdziedzerim? Un ko jūs tur meklējat pazodē?”
Paciente: “Mm... es nezinu, man tur kaut kas traucē! Vai tad tur nav vairogdziedzeris?” – un turpina haotiski pazodē kaut ko meklēt. “Draudzene ieteica pārbaudīt vairogdziedzeri, jo es vairāk svīstu, pieņemos svarā, esmu kļuvusi nervoza...”
Lai nebūtu visās problēmās jāvaino vairogdziedzeris un tas jāmeklē tur, kur tas neatrodas, sāksim ar nelielu atkāpi – īsu ieskatu anatomijā.
Vairogdziedzeris ir tauriņveida orgāns, kas atrodas kakla priekšpusē. (Skat. attēlu.) Tā abas daivas ir savienotas ar sašaurinājumu, kas atrodas virs krūšu kaula bedrītes. Gan labā, gan kreisā vairogdziedzera daiva atrodas abpusēji pie galvas grozītājmuskuļa priekšējām kājiņām virs atslēgas kaula.
Vairogdziedzerim, kā visiem organisma dziedzeriem (piemēram, aizkuņģa dziedzerim, virsnierēm, olnīcām, sēkliniekiem, hipofīzei u.c.), izdalot hormonus, ir ļoti svarīga loma mūsu organisma normālā funkcionēšanā un dažādos šo funkciju regulācijas procesos. Galvenā vairogdziedzera hormonu bioloģiskā iedarbība ir termoģenēzes regulācija, ietekme uz tauku un ogļhidrātu vielmaiņu, augšanas un attīstības nodrošināšana.
Vairogdziedzeris dažādu iemeslu dēļ var ražot un izdalīt hormonus par daudz (hipertireoze) vai par maz (hipotireoze). Abas šīs situācijas ļoti ietekmē mūsu pašsajūtu un sākotnēji rada nespecifiskas sūdzības, kas, dinamikā progresējot, var izraisīt ļoti lielas pārmaiņas mūsu organismā, iesaistot arī citas orgānu sistēmas.
Šoreiz sīkāk par hipertireozi. Hipertireoze ir klīniskas un metaboliskas pārmaiņas organismā, kuras izraisa pastiprināta vairogdziedzera hormonu sintēze (ražošana) un sekrēcija (izdale). Laboratoriskajās analīzēs tas izpaužas kā paaugstināts vairogdziedzera brīvo hormonu līmenis asinīs. Hipertireoze nav sinonīms terminam tireotoksikoze, kas atbilst daudz plašākam jēdzienam, jo ietver arī iemeslus, kuru cēlonis nav pastiprināta vairogdziedzera funkcija, bet var būt saistīts ar destruktīvu procesu vairogdziedzerī, noteiktu medikamentu lietošanu, kas ietekmē vairogdziedzera funkciju, vai arī samazinātas vairogdziedzera funkcijas gadījumā – ar sintētisko vairogdziedzera hormonu pārdozēšanu.
Kopumā pastiprināta vairogdziedzera hormonu sekrēcija ietekmē praktiski visas mūsu orgānu sistēmas, bet to, tieši kuras un cik ļoti būs izteiktas sūdzības, noteiks hipertireozes cēlonis, vairogdziedzera izdalīto hormonu līmenis asinīs, slimības ilgums un pacienta vecums.
Raksturīgākās klīniskās pazīmes ir paātrināta sirdsdarbība jeb tahikardija, sirds ritma traucējumi, ko var sajust kā sirdsklauves vai aritmisku sirdsdarbību, pastiprināta zarnu peristaltika ar sūdzībām par caureju vai biežu vēdera izeju, var būt pastiprināta apetīte, bet svars samazinās. Tipiskas ir sūdzības par izteiktu nervozitāti, raudulību, garastāvokļa svārstībām, miega traucējumiem, siltuma nepanesību vai “sajūtu, ka visu laiku ir karsti”, roku trīci, izteiktu svīšanu. Hipertireozei progresējot, pakāpeniski attīstās orgānu sistēmu dekompensācija ar sūdzībām par progresējošu elpas trūkumu un sirds mazspējas attīstību, paaugstinās arteriālais asinsspiediens, veidojas izteikta potīšu un apakšstilbu tūska, samazinās muskuļu masa un kontraktilitāte, īpaši to izjūt augšstilba muskuļos, jo ir grūtības uzkāpt pa kāpnēm, piecelties no sēdus stāvokļa stāvus; sievietēm reproduktīvā vecumā var būt menstruālā cikla traucējumi un neauglība. Asins analīzēs – mazasinība (anēmija), var būt samazināts leikocītu skaits.
Hipertireozes cēloņus var iedalīt vairākās grupās. Pirmā grupa – vairogdziedzera struktūras pārmaiņas – difūzi palielināts vairogdziedzeris, kas pastiprināti izdala vairogdziedzera hormonus, vai viens vai vairāki vairogdziedzera mezgli, kas autonomi pastiprināti ražo un izdala vairogdziedzera hormonus. Otrā grupa – autoimūnas pārmaiņas vairogdziedzerī, kad šo pārmaiņu dēļ veidojas autoantivielas – AvTPO (antivielas pret tireoperoksidāzi) un AvTSHR (antivielas pret TSH receptoriem). Trešā grupa – destruktīvas pārmaiņas vairogdziedzerī, kas izraisa vairogdziedzera šūnu sabrukšanu, un vairogdziedzera hormoni pastiprināti nonāk asinīs un rada tipiskās klīniskās pazīmes. Biežākie iemesli destruktīvām pārmaiņām vairogdziedzerī ar sekojošu hipertireozi ir augšējo elpošanas ceļu vīrusinfekcija vai gripa, pēc kuras var attīstīties subakūts tireoidīts ar stiprām sāpēm vairogdziedzerī, izstarojošām sāpēm uz ausīm, apakšžokļa rajonu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, pārmaiņām asinsainā, pēcdzemdību vairogdziedzera iekaisums – tireoidīts vai arī noteiktu medikamentu, piemēram, amiodarona (Cordarone, Amiokordin) lietošanas.
Lai precizētu hipertireozes iemeslu, ir jāveic noteikti izmeklējumi, jo ārstēšanas ilgums un veids dažādās situācijās atšķiras.
Lai palīdzētu endokrinologam precizēt iespējamo hipertireozes cēloni, pacientam vajadzētu prast izstāstīt, cik ilgi un kādas ir galvenās sūdzības, blakus sūdzības un simptomi, kādas bijušas veselības problēmas pēdējo mēnešu un gadu laikā, kādas slimības pārslimotas, kādus medikamentus regulāri lieto, vai ģimenē kādam ir bijušas problēmas ar vairogdziedzeri u.c.
Tālāk endokrinologs izmeklē pacientu – palpē vairogdziedzeri – izvērtē tā lielumu, blīvumu, saistību ar apkārtējiem audiem, sāpīgumu; izmeklē blakus esošos limfmezglus.
Ārsts nozīmē arī asins analīzes, kur galvenie laboratoriskie izmeklējumi ir TSH (tireotropā hormona), brīvo vairogdziedzera hormonu līmenis asinīs, autoantivielu – AvTPO, AvTSHR līmenis – asins serumā, kā arī pilna asinsaina.
Radioloģiskie izmeklējumi – ultrasonoskopija (US) vairogdziedzerim, noteiktos gadījumos vairogdziedzera scintigrāfija un datortomogrāfija (CT) kaklam un videnei.
Izvērtējot pacienta sūdzības, objektīvo atradi un iegūtos izmeklējumu rezultātus, tiek noteikta diagnoze un turpmākā ārstēšanas taktika.
Pirmā un galvenā ārstēšana ir ar medikamentiem – antitireoidāliem līdzekļiem: tiamazolu (Thyrozol) vai tiouracila atvasinājumu – propiltiouracilu (Propycil), kam var sekot vairogdziedzera operācija vai radioaktīvā joda terapija, bet tas ir atkarīgs no hipertireozes iemesla, pacienta vecuma, blakusslimībām.
Ievērojot endokrinologa norādījumus attiecībā uz medikamentu lietošanas ilgumu, medikamenta devu, analīžu kontroli un, pēc nepieciešamības, veicot vairogdziedzera operāciju vai saņemot radioaktīvā joda terapiju, pacienta slimības iznākums, dzīvildze un dzīves kvalitāte ir laba.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūnija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
