Dace Baltiņa: Diagnostikas iespējas onkoloģijā
Medicīnā diagnostika aizņem nepilnus 10% no kopējā veselības budžeta, bet tā par 90% ietekmē lēmuma pieņemšanas procesu konkrētam pacientam. Mūsdienās, kad tiek ieviestas un pilnveidotas jaunākās tehnoloģijas, diagnostika kļūst aizvien precīzāka, izsmeļošāka, taču arī dārgāka. Onkoloģijā izmaksas diagnostikā iet roku rokā ar kopīgām šīs slimības atklāšanas, ārstēšanas un aprūpes izmaksām, un tās kļūst arvien lielākas. Rakstā aplūkota vēža diagnostika jeb atklāšana, kas notiek vairākos etapos.
Vēža riska diagnostika
Vēža attīstības riski jeb riska faktori nosacīti ir iedalāmi divās lielās grupās – nenovēršamie riski (dzimums, vecums, iedzimtība) un potenciāli novēršamie riski (smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustīgums, trekna, kalorijām bagāta uztura lietošana, pārmērīga sauļošanās), kas lielā mērā ir saistīti ar mūsu dzīvesveidu, paradumiem, kaitīgiem arodfaktoriem, vides piesārņojumu u. tml. Taču darbojas vēl arī virkne jaucējfaktoru, tostarp ģenētiskie faktori. Mutācijas konkrētos gēnos, hromosomās vai proteīnos var norādīt uz indivīda lielāku varbūtību dzīves laikā saslimt ar vēzi, iespējamību, ka konkrētos ģenētiskos defektus var mantot nākamās paaudzes. Šādiem indivīdiem būtu nepieciešams rūpīgāk pievērst uzmanību savai veselībai, dzīvesveidam un mērķtiecīgiem izmeklējumiem. Taču šobrīd neviens no komerciāli pieejamiem ģenētiskajiem testiem nenorāda uz 100% vēža iespējamību. Ar vēzi dzīves laikā saslimst tikai daļa no konkrēto mutāciju nēsātājiem. Savukārt mutāciju neesamība tāpat neizslēdz ļaundabīgā audzēja attīstību.
Vēža klīniskā diagnostika
Potenciālā vēža slimnieka ceļš līdz ārstam iespējams divējādi. Pirmajā gadījumā cilvēkam, kuram nav nekādu sūdzību, audzēju atklāj, veicot skrīningu (Latvijā – krūts, dzemdes kakla un zarnu audzēju skrīningu), kā nejaušu atradi vai mērķtiecīgi meklējot. Šādi vēzi lielākoties atklāj agrīni. Otrajā gadījumā cilvēks vēršas pie mediķiem jau ar kaut kādām sūdzībām (nespecifiskām, aizdomīgām, pārliecinošām) vai neveselības izpausmēm. Šādi biežāk atrod jau plašāk izplatījušos vai pat metastātiskus (IV stadijas) audzējus. Taču Latvijā pacientiem ar sūdzībām iespējama arī savlaicīga diagnostika Zaļā koridora ietvaros. Visu izšķir paša pacienta un ģimenes ārsta modrība.
Vēža mikroskopiskā diagnostika
Vēža diagnozi pierāda tikai un vienīgi tā morfoloģiskā verifikācija. Patologs nosaka, vai audzējs ir labdabīgs vai ļaundabīgs, neinfiltrējošs (in situ) vai infiltrējošs (īstens), izplatījies pa limfātisko vai asinsvadu sistēmu, ieaudzis blakus esošajos audos vai distālos orgānos. Tādējādi patologs ir galvenā persona gan sākotnējā, gan vēlākos slimības etapos, kas novērtē audzēja dabu, iespējamo reakciju vai, tieši pretēji – mazāk ticamu reakciju uz terapiju, kā arī sniedz prognozi. Klasiskā mikroskopēšana mūsdienās tiek papildināta ar daudzām inovatīvām tehnoloģijām (ģenētiskām, molekulārbioloģiskām u. c. metodēm, kas nu jau ir pieejamas arī Latvijā).
Vēža izplatības diagnostika
Audzēja izplatība diagnostikas brīdī ir ļoti svarīga, lai lemtu par turpmāko terapijas taktiku un stratēģiju. Parasti iespējami divi varianti – primāri agrīns audzējs (pacients ir potenciāli izārstējams!) vai primāri ielaists audzējs (indivīds ir potenciāli ārstējams, viņa dzīvildze tiek pagarināta vai arī viņš kļūst simptomātiski aprūpējams). Par primārās izplatības rādītājiem kalpo audzēja izmēri, metastātiski skarto reģionālo limfmezglu skaits, distālas metastāzes, intoksikācija, vispārējais veselības stāvoklis (ECOG, Karnovska skala). Pacientiem, kam ir pārliecinoši agrīni audzēji, bet nav konkrētu sūdzību, papildu izmeklējumus neveic. Audzēja izplatības novērtēšanai tiek veikta gan attēldiagnostika, gan laboratoriskie izmeklējumi. Šobrīd viena no efektīvākajām daudzu audzēju izplatības novērtēšanas metodēm ir PET/CT.
Vēža prognozes diagnostika
Prognoze ir vismainīgākais slimības gaitas rādītājs, ko ietekmē ne tikai audzēja sākotnējā izplatība, bet arī audzēja reakcija uz terapiju, pacienta vispārējais veselības stāvoklis, terapijas pieejamība un efektivitāte. Lielākajai daļai audzēju būtisks prognozes marķieris ir, piemēram, TNM stadija, konkrētas ģenētiskas mutācijas un receptoru ekspresija. Prognozes marķieri tieši vai netieši var norādīt uz audzēja agresivitāti, īsāku vai garāku kopīgo dzīvildzi, metastazēšanās risku. Katram audzējam ir savs prognozes marķieru spektrs, ko iespējams noteikt laboratoriski.
Vēža terapijas piemērotības diagnostika
Onkoloģija joprojām ir protokolu medicīna, kaut arī pēdējos gados vērojama pakāpeniska pāreja uz personalizēto jeb precīzijas medicīnu, kad nevis viens terapijas protokols tiek pielāgots visiem ar konkrēto audzēju sirgstošajiem, bet terapija tiek pielāgota atbilstoši konkrētā pacienta audzēja molekulārbioloģiskiem vai ģenētiskiem rādītājiem. Šādi iespējams gūt lielāku pozitīvo efektu un daļai pacientu pat izvairīties no toksiskas terapijas. Tam kalpo dažnedažādi paredzes marķieri (ER/PR ekspresija, HER2 ekspresija, Kras, BRAF, EGFR, CKIT mutācija, PD-L1 proteīna ekspresija u. tml.), kas norāda uz iespējami labāku vai sliktāku reakciju uz konkrēto terapiju. Diemžēl personalizētā terapija pagaidām nav iespējama visu audzēju ģadījumā, bet dažas metodes iespējamas vien klīniskos pētījumos. Turklāt šīs metodes ir dārgas un tādējādi var nebūt visiem pieejamas.
Vēža terapijas efektivitātes diagnostika
Katrs vēža slimnieks cer, ka taps izārstēts un izvēlētā terapija darbosies. Kā to pārbaudīt – pēc pašsajūtas, analīzēm, marķieriem, attēldiagnostiskiem vai kādiem citiem precīzākiem rādītājiem? Turklāt pacients jau grib dzīvot arī ilgi un laimīgi, taču statistiskie rādītāji (bezrecidīva perioda garums, pirmā gada, piecu gadu vai desmit gadu dzīvildze, bezprogresijas intervāls), kas apmierina ārstu vai pētnieku, neapmierina pacientu. Diemžēl rādītāju, ka konkrētā terapijas metode konkrētajam pacientam noteikti būs efektīva arī ilgtermiņā, pagaidām nav.
Vēža atjaunošanās diagnostika
Latvijā Zaļais koridors ir paredzēts pirmreizējo vēža slimnieku agrīnai diagnostikai, kas var būtiski ietekmēt mirstības rādītājus. Vēža slimnieku uzraudzībai kalpo dinamiskā novērošana (savlaicīga slimības atjaunošanās noteikšana un terapijas sākšana, tās blakņu profilakse un ārstēšana, citu audzēju mērķtiecīga uzraudzīšana). Izmeklējumiem jābūt pēc iespējas aptverošākiem (PET/CT). Ļoti svarīga ir metastāžu atkārtota morfoloģiskā verifikācija (vai tā tiešām ir sākotnējā audzēja metastāze, kādas ir metastāzes bioloģiskās īpašības, prognozes un paredzes marķieri?). Nākotnes rutīnas izaicinājums ir cirkulējošo vēža šūnu, vēža šūnu DNS vai proteomu noteikšana asinīs, tā paātrinot un padarot mazāk invazīvu šo būtisko diagnostiku.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada februāra numurā!