Dabas vielas – veselību stiprinošas!
Ir pagājusi vasara, un iestājies rudens, saulīte spīd daudz retāk, un iznāk daudz mazāk uzkavēties ārā, tieši tāpēc jāstiprina imunitāte, lai mēs būtu gatavi ziemas sezonai un neslimotu.
Kas samazina imunitāti? To samazina dažnedažādas infekcijas slimības, stress, uzturēšanās nevēdinātās telpās, smēķēšana un alkohols, fizisko aktivitāšu un miega trūkums, aptaukošanās, šķidruma trūkums organismā, slikta personiskā higiēna (netīrība), liekais svars jeb aptaukošanās.
Kādi ir imunitātes veidi? Ir iedzimtā un iegūtā imunitāte. Ar iedzimto imunitāti mēs piedzimstam. Iegūtā imunitāte iedalās dabiskajā un mākslīgajā. Dabiskā imunitāte ir, kad organismā veidojas antivielas pret jau pārslimotu slimību vai arī antivielas bērns iegūst no mātes zīšanas laikā. Savukārt mākslīgo imunitāti iegūst, ja antivielas tiek ievadītas vakcīnas veidā, tā nodrošinot organisma neuzņēmību pret attiecīgo slimību.
Imūnsistēmas darbību var kaitīgi ietekmēt vielmaiņas traucējumi, piesārņota vide, piemēram, gaiss, nepilnvērtīgs uzturs vai novecošana. Organisma izvadsistēmas kādu laiku spēj kompensēt šīs kaitīgās ietekmes, taču tās tiek pārslogotas. Tas izraisa toksisku vielu daudzuma palielināšanos visā organismā, un mūsu imunitāte tiek stipri novājināta. Ja imunitāte ir pazemināta, mēs bieži saaukstējamies, ir sausa deguna gļotāda utt. Tāpēc noteikti ir jāierobežo saskare ar toksiskām vielām un jāievēro veselīgs dzīvesveids. Vissvarīgākais ir pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana, sievietēm 2 litri dienā un vīriešiem – 3 litri dienā. Ja šķaudām, klepojam, acis asaro, notiek pastiprināta siekalošanās un gļotu izdalīšanās, tas nozīmē, ka organisms ir ieslēdzis savus aizsardzības refleksus un imunitāte strādā.
Kā stiprināt imunitāti ar dabas vielām? Viena no dabas veltēm, kas stiprina imunitāti, ir ķiploks, jo tā sastāvā ir sēru saturošs savienojumu allicīns, kas spēj iznīcināt vīrusus – saaukstēšanās slimību izraisītājus, kā arī nogalina bīstamākas slimības izraisošos mikroorganismus. Būtu ļoti labi, ja saaukstēšanas periodā profilaktiski uzturā lietotu trīs ķiploka daiviņas dienā, jo tas ievērojami mazina iekaisuma procesus, spēcina organisma aizsargspējas pret infekcijas slimībām. Ķiploka sastāvā ir daudz spēcīgu vielu, un tā iedarbība organismā ir efektīvāka salīdzinājumā ar sīpolu, tomēr arī ķiploka lietošanai ikdienas uzturā jābūt sabalansētai, ievērojot mērenību. Īpaši uzmanīgiem jābūt pacientiem, kas sirgst ar gremošanas orgānu slimībām: kuņģa, zarnu, aizkuņģa dziedzera un aknu slimībām.
Izsenis pazīstami ārstniecības augi organisma spēcināšanai. Zināmākais no imunitāti uzlabojošiem augiem ir ehinācija, jo tai piemīt imūnstimulējoša, antibakteriāla, pretvīrusu, pretsaaukstēšanās, pretgripas un pretdrudža darbība. Ehināciju lieto arī inficētu un nedzīstošu strutainu brūču gadījumos – ehinācija paaugstina fagocītu aktivitāti un paātrina dzīšanas procesus –, kā arī deguna blakusdobumu iekaisumu un ausu infekciju ārstēšanā. To var lietot ārstnieciskās tējas veidā, novārījumos un uzlējumos. Koncentrētā veidā ehinācijas aktīvās vietas var uzņemt ar bezrecepšu medikamentiem (piemēram, Imunox pilieni, Echinacea compositum Cosmoplex tabletes, Cinnabsin N tabletes), un arī daudzu uztura bagātinātāju sastāvā ir auga drogas pulveris (piemēram, CHL Echinacea pilieni, Immunace ar ehināciju tabletes, Echinacea GP N30 kapsulas). Diabēta pacienti nedrīkst lietot ehināciju, jo tā paaugstina cukura līmeni asinīs. Parastais ehinācijas lietošanas kurss ir 6–8 nedēļas, pēc tam lietošana ir jāpārtrauc, un to var atsākt pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Ehināciju saturošus produktus nav ieteicams lietot ilgstoši, jo, lietojot ilgstoši, tie zaudē savu efektivitāti. Nav ieteicams lietot, ja ir progresējoša sistēmiska slimība, piemēram, tuberkuloze, balto asins ķermenīšu slimības, kolagenozes un citas imūnās sistēmas slimības.
Raksta turpinājumu lasiet žurnāla "ārsts.lv" oktobra numurā!