Brīvību elpai!

Veselam cilvēkam par to nav pat jādomā – viņš vienkārši elpo, brīvi, dabiski, bez piepūles. Bet ja gadās pamatīgi saaukstēties? Ja ilgstoši moka klepus? Ikviens no mums kaut reizi ir saskāries ar klepu un arī krēpu izdalīšanos. Bet daļai cilvēku, kas sirgst ar hroniskām plaušu slimībām, krēpu izdale ir pat ikdienas sastāvdaļa. Un ikvienam vajadzētu pievērst uzmanību tam, ko viņš atkrēpo.

Krēpas

Krēpas ir gļotas, ko cilvēks atklepo no apakšējiem elpošanas ceļiem (trahejas, bronhiem). Šo procesu zinām kā atkrēpošanu. Jāsaprot, ka cilvēka ķermenis ir “gļotu ražošanas mašīna” un ikdienā saražo līdz pat 1–1,5 l gļotas, pat ja esam veseli. Normāli krēpas var izdalīties nelielā daudzumā, un tās ir bezkrāsainas vai caurspīdīgas. Bet, ja krēpas sāk atklepot lielā daudzumā, ir iespējama infekcija vai alerģija.

Medicīnā krēpas parasti tiek novērtētas uz aci, izmeklētas mikrobioloģiski, nosakot plaušu infekcijas slimības, un citoloģiski, novērtējot respiratoro sistēmu. Ļoti svarīgi ir pareizi savākt krēpu materiālu, izvairoties no sekrēta, kas nāk no augšējiem elpošanas ceļiem, – kā siekalas un deguna izdalījumi iesnu gadījumā.

Krēpas novērtēt ar aci var jebkurš pacients mājas apstākļos. Krēpas var būt dažādu krāsu variācijās, un tas var palīdzēt noskaidrot, vai krēpu iemesls ir infekcija, bet neļauj noteikt tās izraisītāju. Jāatceras, ka krēpu krāsa pacientam ar akūtu klepu un bez hroniskas plaušu slimības nav iemesls, lai uzreiz nozīmētu antibakteriālu terapiju.

Tikai pēc krēpu mikrobioloģiskā izmeklēšanas ārsts var pateikt, kāds tieši ierosinātājs ir izraisījis saslimšanu. Un tas būtu ļoti svarīgi, kad ārsts nozīmē antibakteriālu terapiju, it sevišķi pacientiem ar hronisku klepu ar krēpām, piemēram, patoloģisku bronhu paplašinājumu – bronhektāžu – gadījumā.

Baltas vai pelēkas krēpas

Baltu vai pelēku krēpu atklepošana parasti liecina par augšējo elpceļu vai deguna blakusdobumu saslimšanu. Visbiežākais iemesls arī ir sekrēts no deguna (iesnas, sinusīti). Veselam cilvēkam nevajadzētu tecēt degunam, bet bakteriālu vai vīrusu izraisītu slimību un alerģiju gadījumos gļotainais sekrēts gar rīkles mugurējo sienu notek tieši apakšējos elpceļos. Klepošana ar baltām un pelēcīgām krēpām var arī norādīt, ka organisms mēģina attīrīties no piesārņojuma, ko tam nācies pārciest, piemēram, smēķēšanas vai gaisa piesārņojuma (dūmi, smogs un putekļi) dēļ.

Zaļas vai tumši dzeltenas krēpas

Zaļas vai tumši dzeltenas krēpas var liecināt par bakteriālu vai vīrusu infekciju, piemēram, deguna blakusdobumu iekaisumu vai apakšējo elpceļu iekaisumu. Krēpu krāsa rodas, ja organisms nosūta baltos asins ķermenīšus, precīzāk, neitrofilos leikocītus, uz iekaisuma vietu un izdalās zaļš proteīns, kas lielos daudzumos iekrāso krēpas zaļganas. Šādas krēpas var būt pneimonijas, plaušu abscesa, hroniska infekcioza bronhīta, infekciozu bronhektāžu vai cistiskās fibrozes gadījumos.

Brūnas krēpas

Brūnas krēpas var novērot dažādos gadījumos. Cilvēki, kas daudz smēķē, var atklepot brūnganas krēpas, kam visbiežāk būs siekalu piejaukums un graudaina tekstūra. Tas tāpēc, ka organisms mēģina no elpceļiem izvadīt darvu, sveķus un citas cigarešu sastāvdaļas, kas nonāk elpceļos elpojot. Krēpu iekrāsošanā vainojams varētu būt arī ēdiens, ko cilvēks apēd, piemēram, šokolāde, kafija un sarkanvīns.

Brūna nokrāsa krēpām var būt arī ieilgušas pneimonijas, hroniska bronhīta, tuberkulozes un plaušu vēža pacientiem.

Rozā krēpas

Rozīgas krēpas var novērot vairākos gadījumos. Kā pirmais jāmin – neliela asiņošana elpceļos, ko redzam, piemēram, kā asins stīdziņas vai punktiņus. Stipra klepus gadījumā var plīst kāds mazais asinsvads un krēpās var parādīties asins stīdziņas. Arī neliela deguna vai zobu un smaganu asiņošana, kad asinis notek pa rīkles mugurējo sienu uz traheju, var iekrāsot krēpas. It sevišķi, ja asiņošana ir pa nakti.

Rozā un putojošas krēpas var novērot pacientiem ar izteiktu sirds mazspēju un plaušu tūsku, ko pavada arī izteikts elpas trūkums.

Asiņainas krēpas

Asiņainas krēpas medicīniski dēvē par hemoptīzi. Liels asiņu daudzums krēpās var norādīt uz nopietnu plaušu slimību, piemēram, tuberkulozi, plaušu vēzi vai trombu plaušu artērijās. Par stipru asiņu piejaukumu sauc krēpas, kur asiņu ir vairāk par krēpām vai krēpas iekrāsojas intensīvi sarkanā krāsā.

Raksta turpinājumu par to, kad vajadzētu veikt izmeklējumus un kādi ir ārstēšanas veidi, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!