Biežākie iemesli sāpēm pleca locītavā

Pleca locītavas ik dienas nodarbinām, veicot pavisam ikdienišķas aktivitātes, taču līdz ko kāda no pleca struktūrām kļuvusi sāpīga un vairs pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas, rodas būtisks kustību un dzīves kvalitātes ierobežojums. Šādās reizēs glābiņš ir vizīte pie traumatologa. ORTO klīnikas traumatologs, ortopēds VALDIS ANDERSONS stāsta, kādas pleca locītavas pārmaiņas vizītes laikā iespējams konstatēt visbiežāk un kā pacientam ar tām sadzīvot, savukārt profesors BERTRAMS ZARIŅŠ vērtē traumatoloģijas un pleca locītavas ķirurģijas līmeni Latvijā, kā arī iesaka pasākumus pleca locītavas profilaksei.

Plecu rotējošo cīpslu plīsums

“Gados vecākiem cilvēkiem biežākā pleca trauma ir rotatoru aproces (jeb rotatoru manšetes plīsums). Pleca locītava šķiet vienkārša, taču patiesībā ir sarežģīta struktūra, kas paredz, ka bumbai, proti, augšdelma kaula galviņai, ir jāgrozās pa plakanu locītavas virsmu, atrodoties tās centrā. No mīkstajiem audiem veidotā rotatoru aproce ir tā, kas veic centralizāciju un notur bumbu savā vietā. Laikam ritot, mainās audu elastība, un, cilvēkam novecojot, cīpslas kļūst trauslākas, tātad vieglāk traumējamas. Šī iemesla dēļ vecākiem cilvēkiem kritiens uz pleca (kritiens parasti, reflektori aizsargājoties, notiek uz izstieptām rokām) rada augšdelma kaula galviņas migrāciju uz augšu un tiek pārsista kāda no plecu rotatoru muskuļu cīpslām – visbiežāk virsšķautnes, zemšķautnes – vai mazais apaļais muskulis, kas veic ārējo rotāciju un rokas pacelšanu sānu virzienā (abdukciju).

Pirmo nedēļu pēc šādas traumas ir diezgan spēcīgas sāpes, kas dažkārt praktiski neļauj pacelt roku. Pēc divām nedēļām iestājas relatīvs uzlabojums – roku var pacelt un mazliet paapļot (tiesa, lēnāk un vājāk nekā agrāk).

Ja cilvēks nevēršas pie ārsta, aptuveni mēneša laikā parādās nakts sāpes un vājums traumētajā plecā. Smagumu panest rokā var, taču, līdzko roka jāpastiepj uz kādu augstāku plauktu, rodas problēmas.

Ja pacientam ir šādas sūdzības, iespējams īsā laika periodā veikt ultrasonogrāfiju, kas parāda mīksto audu stāvokli un ļauj bez dārgiem izmeklējumiem (tādiem kā magnētiskā rezonanse) konstatēt patoloģiju un attiecīgi plānot tālāko ārstēšanas taktiku.

Aptuveni 40% cilvēku ar rotatoru aproces plīsumu turpina dzīvot tālāk bez ķirurģiskas iejaukšanās, turpretim tie, kuriem ir nakts sāpes, vājums rokā (kā dēļ arī ievērojami pazemināta dzīves kvalitāte), uzmeklē ārstu. Nereti sūdzības iespējams novērst, vienīgi veicot operāciju. Operāciju iespējams veikt vaļēji, izmantojot nelielu griezienu. ORTO klīnikā mēs operējam lielākoties tikai endoskopiski, tātad mazinvazīvi – caur nelieliem dūriengriezieniem,” stāsta Valdis Andersons.

Deģeneratīvas locītavas pārmaiņas

“Bieži vien rotatoru aproces bojājums ar laiku progresē, jo muskulatūra un cīpslas, kas veido locītavas kapsulu, vairs nespēj centralizēt galviņu savā vietā. Tāpēc notiek migrācija uz augšu, savukārt migrācijas dēļ locītavas galviņa sāk rīvēties pret lāpstiņas izaugumu, attīstot artrozi un radot cilvēkiem daudz lielākas problēmas nekā agrākais rotatoru aproces bojājums. Artroze ir jau visas locītavas slimība, kas skar gan kaulu, gan locītavas somiņu, gan apkārtējo muskulatūru. Artrozes rezultātā iet bojā skriemelis (locītavas kaulu virsmas pārklājums). Slimības gaitā nodilst locītavas kaulu gali, radot progresējošu kustību ierobežojumu un sāpes. Lai diagnosticētu artrozi, pietiek ar rentgena uzņēmumu. Problēmas risinājums šoreiz ir daudz sarežģītāks: jāveic pleca locītavas endoprotezēšana. Latvijā šādu pacientu skaits nav liels, turklāt pamatā tie ir vecāka gada gājuma cilvēki. Endoprotezēšanu var veikt gan privātā klīnikā, gan valsts slimnīcā. Privātā slimnīcā to var veikt pacientam ērtā laikā. Protams, ir arī valsts programma un speciāls konsilijs, kas lemj par operācijas nepieciešamību, tomēr uz operāciju nereti jāgaida rindā vairāki gadi,” skaidro traumatologs. Par augšdelma muskuļa plīsumu,pleca mežģījumiem un traumatisma profilaksi lasi žurnāla "ārsts.lv" jūlija numurā.