Biežākās matu problēmas un jaunākās tendences to risināšanā
Mats ir ļoti dinamiska struktūra, tā šūnu dalīšanas ātrums ir viens no visātrākajiem organismā. To funkcionēšanu viegli ietekmē gan barības vielu trūkums, gan arī toksisku vielu klātesamība organismā. Jebkura novirze organismā atspoguļojas matu stāvoklī – tie kļūst nespodri, plānāki, lūst, palēninās to augšana vai arī pastiprinās izkrišana. Kā saglabāt pēc iespējas veselīgāku galvas rotu – par to šajā rakstā.
Spīdīgi, biezi, skaisti mati ir cilvēka galvas rota un fizioloģisko procesu līdzsvara atspulgs. Vidēji cilvēkam uz galvas ir 100–150 tūkstoši matu folikulu, mēnesī katrs mats izaug par 0,9–1,2 cm jeb vidēji 11 cm gadā. Katru dienu visi galvas matu folikuli kopā spēj izveidot 3,5–5 m garu matu sķiedru. Ja samitrina un iestiepj veselu matu, to var pagarināt pat par 30%, neizraisot permanentu bojājumu. Savukārt izteikti porains mats spēj absorbēt ūdeni par 200% vairāk nekā paša svars.
Matu fizioloģija
Matu augšana un tās kontroles mehānismi joprojām ir daudzu diskusiju tēma. Ir atklāti daudzi faktori un mehānismi, kas modulē šo procesu, taču šī procesa horeogrāfija paliek vēl neizzināta. Uzskata, ka mata deģenerācijas un reģenerācijas process ir ciklisks. Atšķirībā no dzīvniekiem cilvēkam šis cikls nav sinhronizēts, un katram matam ir raksturīga autonoma funkcionēšana.
Mata augšanas ciklam izšķir anagēnu jeb augšanas, katagēnu jeb pārejas un telogēnu jeb atpūtas fāzi, kuras beigās mats izkrīt (eksogēna fāze). Kaut gan cikla fāzes ir diezgan labi izpētītas un aprakstītas un ir zināmi dažādi bioloģiskie signāli un ārējie stimuli, tomēr šī cikliskuma izraisītājs jeb diriģents joprojām ir kā ēna – redzams, bet neizšķirams savā būtībā. Ir atklāts cirkadiānā jeb diennakts ritma gēns (Clock-regulated gene), kas ļauj modulēt necirkadiāno matu augšanas ciklu, ietekmējot šūnu ciklu kontroli, taču tas joprojām neizskaidro paša mata folikula augšanas procesa cikliskumu. Atkarībā no mata folikula lokalizācijas uz ķermeņa matu skaits, cik to vienlaikus var atrasties vienā no fāzēm, ir atšķirīgs. Piemēram, uz galvas aptuveni 85–90% matu ir augšanas fāzē, kas ilgst vidēji 2–5 gadus. Savukārt uz rokām, kājām tikai aptuveni 20% matu ir augšanas fāzē un tā ilgst vien 2–4 mēnešus.
Vairākos pētījumos ir aprakstīts interesants matu augšanas cikla posms – latences periods, kas veidojas starp matu izkrišanu (teloptozi jeb eksogēno fāzi) un mata augšanas atjaunošanos jeb anagēno fāzi. Šī laika nobīde, ko sauc par matu eklipses (aptumsuma) fenomenu vai arī kenagēnu fāzi (no grieķu – tukšs), ir atkarīga no zināmu faktoru ietekmes, nevis reprezentē konkrēta matu cikla fāzi. Tas ir matu cikla disregulācijas rezultāts, kas saistīts ar agrīnu teloptozi, aizkavētu I anagēna fāzes iniciāciju vai kavētu matu augšanu jebkurā stadijā starp I un V anagēna fāzēm. Tādējādi matu eklipses fenomens ir disregulācijas process, kas veidojas fiziopatoloģiskos apstākļos un ietekmē matu folikulus atsevišķi, kādā atsevišķā laukumā vai viscaur.
To bieži novēro sinhronizētas teloptozes gadījumos, kura raksturīga telogēnajam eflūvijam (jaundzimušo alopēcija, pēcdzemdību telogēnais eflūvijs, sezonāla matu izkrišana), kā arī laukumveidīgas matu izkrišanas – alopecia areata – gadījumos. Tas var būt izteikts, kad veidojas mikroiekaisums ap mata folikulu seborejiska dermatīta, androgēnas alopēcijas un fotonovecošanas alopēcijas gadījumos.
Biežākie matu izkrišanas cēloņi
Visbiežākās matu izkrišanas problēmas klīniskajā praksē ir androgēna alopēcija vīriešiem jeb tā sauktā vīriešu plikpaurība un difūza matu izkrišana sievietēm. Androgēna alopēcija var veidoties arī sievietēm, jo arī sievietes var nest gēnu, kas matu folikulos var izdalīt receptoru, kurš ir jutīgs pret vīrišķajiem hormoniem, un rezultātā veidosies matu izkrišana pēc vīrišķīga tipa. Nereti sievietēm ar androgēno alopēciju novēro arī menstruālā cikla pārmaiņas, hirsūtismu – matiņu augšanu sievietēm neraksturīgās vietās – un citas vīrišķās sekundārās dzimumpazīmes. Savukārt vīriešiem, lai gan visbiežāk novēro tieši androgēno alopēciju, mēdz būt arī difūza matu izkrišana nepilnvērtīga un nepietiekama uztura vai vairogdziedzera disfunkcijas dēļ. Līdz 1,7% cilvēku mēdz būt perēkļveida alopēcija, kas var izpausties gan kā atsevišķu bezmatu perēkļu parādīšanās, gan arī kā daudzu saplūstošu bezmatu zonu veidošanās līdz pat pilnam matu zudumam uz visa ķermeņa. Perēkļveida matu izkrišana ir orgānspecifiska autoimūna slimība, kuras iemesls joprojām līdz galam nav izpētīts. Pastāv vairākas teorijas, kas mēģina skaidrot šo autoimūno reakciju pret matu folikuliem un matu izkrišanu. Reizēm šī patoloģija ir pārejoša, visbiežāk tad, ja ir tikai atsevišķi perēkļi, kuros izkrīt mati, taču pareizāk būtu nevis nogaidīt un cerēt uz spontānu matu ataugšanu, bet veikt vispusīgus izmeklējumus un sākt lokālu vai sistēmisku imūnkoriģējošu terapiju.
Difūzas matu izkrišanas cēlonis visbiežāk ir akūtas vai hroniskas slimības, dažādi deficīta stāvokļi un reakcija uz medikamentiem. Akūta matu izkrišana parasti sākas 2–3 mēnešus pēc kāda patoloģiska faktora iedarbības, piemēram, pēc akūtas vīrusu infekcijas ar raksturīgu paaugstinātu temperatūru, pēc intravenozas anestēzijas lietošanas operācijas laikā, pēc dažādu medikamentu lietošanas, pēc dzemdībām utt.). Šajā gadījumā matu folikula šūnu dalīšanās procesi pārtraucas, mats pāriet atpūtas fāzē, kuras beigās tas izkrīt, pamazām nomainoties pret jaunu. Ja ietekmējošais faktors ir vienreizējs vai īslaicīgs, tad šī difūzā matu krišana parasti mitējas 2–3 mēnešu laikā. Ja patoloģiskā ietekme turpinās ilgāku laiku vai pat hroniski, tad matu krišanas apstāšanās bez provocējoša faktora korekcijas nav iespējama. Tātad, ja matu krišana turpinās vairāk nekā 4–6 mēnešus, būtu jāmeklē un jāārstē pavadošā slimība.
Androgēnas alopēcijas galvenais iemesls ir folikulu jutīgums pret androgēniem hormoniem un to pakāpeniska augšanas fāzes ilguma saīsināšanās ar sekojošu matu miniaturizāciju. Šo androgēnjutību nosaka androgēnie receptori. Ir atklāti 12 ģenētiska riska lokusi, taču precīzas pārmantojamības mehānismi un iesaistīti gēni līdz galam nav apzināti. Visbiežāk izmantotā terapija ir augšanas fāzes pagarināšana, izmantojot minoksidilu saturošus preparātus, kā arī receptoru bloķēšana, izmantojot dažādus augu ekstraktus (piemēram, zāģzobainās sabalpalmas jeb pundurpalmas (Serenoa repens, angl. saw palmetto) ekstraktu) vai sintezētus II tipa 5-alfa reduktāzes inhibitorus, piemēram, finasterīdu. Viens no jaunākajiem augu valsts izcelsmes 5-alfa reduktāzes blokatoriem ir pelēkās mangroves (Avicennia marina) ekstrakts.
Jaunākā terapeitiskā pieeja
Pēdējos gados ļoti intensīvi pētījumi notiek reģeneratīvajā medicīnā, tostarp matu reģenerācijā. Autologas metodes, kā paša pacienta asiņu predonāciju un to sadalīšanu nepieciešamajās daļās ar turpmāku saglabāšanu, jau sen veiksmīgi izmanto asiņu transfūzijai pēcoperācijas laikā vai lielu traumatisku asins zudumu gadījumos. Ir atklāts, ka trombocīti satur milzums daudz augšanas faktoru un citokīnu, kas var ietekmēt iekaisuma procesu, brūču, muskuļu un mīksto audu bojājumu dzīšanu. Trombocīti atbrīvo arī daudzus bioaktīvus proteīnus, kas piesaista makrofāgus, mezenhimālas cilmšūnas un osteoblastus audu bojājuma vietā, kas ne tikai veicina deģeneratīvo un nekrotisko audu aizvākšanu, bet arī veicina audu reģenerāciju. Mūsdienās strauji attīstās jauni autologo asiņu komponentu terapijas sagatavošanas veidi, izmantojot paša pacienta asinis, – ar trombocītiem bagātinātas plazmas (PRP) vai ar trombocītiem bagātināta fibrīna (PRF) sekvestrācija. PRP/PRF pamatā ir organisma paša dziedinošo spēju veicināšana. PRP/PRF popularitāti var izskaidrot tas, ka procedūra ir viegli izpildāma, tā ir mazinvazīva un tiek uzskatīta par drošu, jo tiek izmantotas paša pacienta asinis, kas tiek sagatavotas un izlietotas īsā laikā. Ir izstrādāti vairāki procedūru protokoli, kas dažādiem ražotājiem ir nedaudz atšķirīgi, tomēr galvenā doma ir koncentrēt trombocītus plazmā vai fibrīna matricē ar to turpmāko izmantošanu mērķaudos. Tomēr ir arī vairāki mainīgi faktori, kas potenciāli var ietekmēt iegūtās plazmas/fibrīna (PRP/PRF) īpašības un sasniegto rezultātu. Plazmas/fibrīna (PRP/PRF) stimulējošo, angioģenēzes un reģeneratīvo procesu veicinošu efektu var sasniegt, ja trombocītus koncentrē 5–7 x no to vidēja pamatlieluma. Koncentrācija, kas ir mazāka vai arī lielāka par terapeitisko, rada kavējošu efektu. Arī asiņu elementu separācijas metodes un tehnoloģijas ir atšķirīgas, tāpēc iegūstamais materiāls ir vai nu tīra plazma/fibrīns (PRP/PRF) vai arī ar leikocītiem bagāta trombocītiem bagātināta plazma vai fibrīns (L-PRP/PRF).
Jaunākie pētījumi matu un ādas šūnu un molekulārajā bioloģijā paver jaunus apvāršņus šūnu reģenerācijā. Matu folikuli ir ādas multipotento cilmšūnu pamatavots. To dalīšanās un diferenciācija potenciāli spēj atjaunot ādas struktūras un matu. Šo procesu kontrolē iekšējie faktori un apkārtesoša mikrovide. Vairākos pētījumos iegūtie dati liecina, ka smalks diriģents šajā procesā ir dermāla papilla jeb vienkārši – ādas kārpiņa.
Klīniskajā praksē tiek izmantotas cilmes šūnas, kas iegūtas no adipocītiem jeb tauku šūnām. No adipocītiem iegūtais cilmes šūnu substrāts ir bagāts ar augšanas faktoriem, piemēram, asinsvadu endotēlija augšanas faktoru (VEGF), hepatocītu augšanas faktoru, trombocītu augšanas faktoru un insulīnam līdzīgu augšanas faktoru. Asinsvadu endotēlija augšanas faktors kontrolē matu augšanu un folikulu izmēru, ietekmējot angioģenēzi. Hepatocītu augšanas faktors iesaistīts matu folikulu cikliskā augšanā. Trombocītu izdalītais augšanas faktors stimulē un uztur matu folikulu anagēnā fāzē. Insulīnam līdzīgais augšanas faktors-1 kontrolē matu augšanas ciklu un matu stiebra diferenciāciju. Tātad katrs no adipocītu cilmšūnu izdalītajiem faktoriem aktivizē un stimulē jaunu un esošu matu augšanu. Līdzīgi kā PRP/PRF terapijā, arī no adipocītiem iegūto cilmes šūnu terapijai ir devas atkarīgs efekts, tāpēc pašreizējie pētījumi vērsti uz optimālas devas/koncentrācijas noteikšanu un standartizēto protokolu izstrādi. Kontrindikācijas šai terapijai ir līdzīgi kā citām injekcijas metodēm – lokālas ādas infekcijas, iekaisumi, alerģijas, autoimūnas slimības, grūtniecība un zīdīšana, nesena antikoagulantu izmantošana un jebkādi dekompensēti stāvokļi.
Pašlaik viena no jaunākajām metodēm, kas jau ir veiksmīgi izgājusi pirmo klīnisko pētījumu fāzi cilvēkiem, ir Replicel radītais produkts RCH-01. Šī metode ir matu folikulu iegūšana un to šūnu pavairošana, pēc kuras tās injicē tam pašam cilvēkam, no kura iegūti folikuli. Šis unikālais bioloģiskais produkts ir paredzēts androgēnās alopēcijas, vispārējas matu izsīkšanas, matu novecošanās procesu korekcijai. Pašlaik iegūtie rezultāti liecina, ka šai autologajai terapijai 60 mēnešus ilgā klīniskā pētījumā nav atklāti nekādi sistēmiski vai lokāli patoloģiski blakusefekti. Matu reģenerācijas rezultativitāte svārstās no 5% līdz 21% (vidēji matu apjoms palielinās par 11%).
Jau 2008. gadā uzņēmums Histogen ir publicējis datus par matu stimulēšanas kompleksu (Hair Stimulating Complex – HSC) – produktu, kas ir šūnu substrāts, kuru iegūst no neonatālām šūnām, audzējot tos embrionālai videi līdzīgos apstākļos. Iegūtais šūnu materiāls ir paredzēts injicēšanai un jaunu folikulu augšanas stimulēšanai. Vislielākā metodes priekšrocība ir procedūras izpildīšanas vienkāršība, jo nav nepieciešamas invazīvas manipulācijas matu folikulu iegūšanai, pavairošanai utt.
Savukārt Zviedrijas biotehnoloģijas uzņēmums Follicum izstrādā jaunu peptīdu preparātu matu augšanas stimulācijai. Interesanti ir tas, ka FOL-S-005 molekulai piemīt gan matu stimulējošs, gan arī kavējošs efekts, kas ir atkarīgs no devas un lietošanas veida. 2017. gada janvārī ir noslēgusies pētījuma IIA fāze, un ir atrasta preparāta terapeitiska koncentrācija.
Allergan radītais Setipiprant preparāts ir iekšķīgi lietojams medikaments – prostaglandīna-2 receptoru antagonists –, un tam tiek veikta jau 2.A klīniskā pētījuma fāze. Šis medikaments paredzēts androgēnās alopēcijas terapijai.
Rezumējot jāteic, ka mata folikuls ir patiesi unikāla un daudzšķautņaina mūsu organisma struktūra. Evolūcijas laikā matu nozīme ir transformējusies, taču nav noliedzams, ka skaisti, veselīgi mati ir cilvēka galvas rota.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada augusta numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
