Bērns pie ginekologa

Bērnu ginekologs strādā ar bērniem dažādos vecumos – no dzimšanas līdz pat pilngadībai. Nereti vecākiem pat nav nojausmas, ka eksistē speciālists bērnu ginekologs, – līdz brīdim, kad izrādās, ka šāda ārsta apmeklējums ir nepieciešams. Dažādos vecumos ir atšķirīgi iemesli, kāpēc bērnu ved pie ginekologa, šeit aprakstīšu biežākās problēmas, ar kurām sastopas meiteņu vecāki.

Meitenēm līdz pubertātes vecumam

• ‟Kaut kas izskatās ne tā. Kādreiz tur bija caurumiņš, bet tagad nekā – it kā viss aizaudzis ciet!”

Šis ir biežs pārsteigums mammām un dažreiz arī tētiem. Reizēm vecāki pat paši nepamana, ka kaut kas mainījies, bet ģimenes ārsts ceļ trauksmi. Iemesls ir sinehijas – mazo kaunuma lūpu salipums. Mazām meitenēm neizstrādājas sievišķie hormoni – tas ir pilnīgi normāli, viņām tie arī nav vajadzīgi. Tomēr tā rezultātā dzimumorgānu gļotāda kļūst plāna un jutīga, ja ir kāds kairinājums (iekaisumiņš, ilgāk paturētas autiņbiksītes utt.), un kaunuma lūpiņas var salipt kopā. Ir bērni, kam tas atkārtojas vairākkārt; visbiežāk līdz skolas vecumam, vēlākais, līdz pubertātei, kad meitenei pašai sāk izstrādāties pietiekami dzimumhormoni. Ārstēšana ir vienkārša – lokāli jālieto smērīte ar estrogēniem, un salipums jeb sinehija 4–6 nedēļu laikā pati atdalās. Šajā situācijā no hormoniem nav jābaidās – blakusparādības tiek novērotas mazāk nekā 5% meiteņu, un tās izzūd pēc smēres lietošanas beigām. Retos gadījumos sinehija ir jāpārdala mehāniskā ceļā, tomēr vispirms cenšos tikt galā ar medikamentu palīdzību, jo bērnam tas ir nepatīkami, un ir svarīgi, ka ginekologs nesaistās ar sāpīgām un traumatiskām atmiņām jau no pašas bērnības.

• ‟Viņai tur bieži ir sarkans un saka, ka niez. Reizēm arī uz biksītēm ir izdalījumi – reizēm dzelteni (zaļgani), dažreiz pat ar smaku!”

Ir meitenes, kurām periodiski ir apsārtums, nieze un izdalījumi dzimumorgānu rajonā. Vecāki parasti ir ļoti satraukti un baidās par kādu nelabu slimību, kas kaut kur saķerta. Tomēr bažām lielākoties nav pamata! Visbiežāk apsārtumu dzimumorgānu rajonā izraisa baktērijas no taisnās zarnas, kā arī – ausu, kakla un deguna infekciju gadījumā var būt maksts un dzimumorgānu gļotādas reakcija. Dažreiz vainīgas ir arī alerģiskas reakcijas. Svarīgākais šādā situācijā ir izslēgt iemeslus un kairinātājus. Pirmkārt, mācīt bērnam pareizi apslaucīt dzimumorgānus pēc tualetes apmeklējuma (no priekšpuses uz mugurpusi!). Tā ir bieža problēma mazākiem bērniem bērnu dārzā – paši bērni aizmirst, un audzinātājām nav laika… Ja novērojama arī nieze un diskomforts, ieteicama pretparazītu profilakse visai ģimenei (arī četrkājainajiem draugiem). Jāizvairās no kairinātājiem – veļas pulvera, mīkstinātāja, saldumiem, krāsainiem produktiem. Tie kairina ādu un gļotādas citur uz ķermeņa un arī dzimumorgānu rajonā.

Vecākus varu nomierināt – praktiski nekad šis iekaisums neiet dziļumā un neizraisa ne dzemdes, ne olnīcu, ne olvadu iekaisumu! Tā ir vienkārši lokāla gļotādas reakcija!

Svarīgākais ir zināt, ko darīt. Pirmā palīdzība ir kumelīšu sēdvanniņas – viegli dzeltenā krāsā 5–10 minūtes vakarā. Pēc tam starpenes rajonu nosusina un sasmērē ar kādu pretiekaisuma krēmiņu – Bepanthen, Sudocrem u.c. – parasti vecākiem jau ir kāda iecienīta ziede no bērna zīdaiņa vecuma. No rīta – noskalo dzimumorgānus ar tīru ūdeni un atkal sasmērē ar krēmiņu. Vienlaikus noteikti jāraugās, lai tiktu ievēroti pārējie nosacījumi (apslaucīšanās, kairinātāju izslēgšana utt.). Ja, šādi darbojoties, nedēļas laikā sūdzības izzūd, tad viss kārtībā – gaidām nākamo reizi. Ja kļūst tikai sliktāk, tad gan noteikti jāvēršas pie ārsta.

Svarīgi!! Reizēm izdalījumi ir arī tad, ja bērns makstī ir ielicis kādu svešķermeni – mantiņu, monētu… Reizēm arī, ja ir aizķēries kāds tualetes papīra gabaliņš. Bērniem noteikti ir jāstāsta, ka aiztikt savas intīmās vietiņas drīkst, bet bāzt iekšā gan neko nav ļauts.

Pie ginekologa noteikti jāvēršas tad, ja meitenei līdz normālajam pubertātes vecumam tiek novēroti asiņaini izdalījumi no maksts!

• ‟Ar viņu notiek kaut kas jocīgs – skatos, ka palielinājusies viena krūtiņa, padusēs parādījušies matiņi... bet viņai taču vēl tikai 5 gadi!”

Bērniem dzimumattīstība mēdz sākties agrāk. Var būt tikai izolēti viena pazīme (krūtis, apmatojums vai pat mēnešreizes) vai arī visas pazīmes secīgi, kā normāli tas notiek pusaudžu vecumā. Bieži šie bērni arī ir garāki augumā. Vecākiem reizēm šķiet, ka tas nav nekas nopietns – meitene ātrāk attīstījusies, būs gara auguma. Diemžēl arī ģimenes ārsti bieži nepievērš uzmanību nemanāmākām pazīmēm kā garāks augums un apmatojums, skaidrojot to ar vecāku auguma garumu vai tautību. Jāatceras, ka katram bērnam ģimenes ārsta kartītē ir jābūt augšanas līknei (speciāla standarta līkne, kurā seko bērna auguma un svara dinamikai), lai varētu agrīni pamanīt novirzes no normas. Par priekšlaicīgu pubertāti mēs runājam, ja parādās izteiktas dzimumpazīmes pirms 8 gadu vecuma. Tādā gadījumā būtu vismaz drošības pēc jāatnāk atrādīties, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Priekšlaicīgu pubertāti visbiežāk izraisa mums nezināmi iemesli, tomēr reizēm tās cēloņi ir ļoti nopietni (audzēji, ģenētiskas patoloģijas). Noteikti uzreiz nav jādomā tas ļaunākais, bet atstāt bez ievērības to arī nedrīkst.

Lielākām meitenēm

• ‟Nevaru saprast! Man jau šajā laikā noteikti bija mēnešreizes, vecākajai māsai arī, bet mūsu pastarītei – jau 15, bet vēl nekā.”

Tāpat kā nevajag visu norakstīt uz unikalitāti saistībā ar pāragru attīstību, tāpat vajadzētu censties nepalaist garām to brīdi, kad jau kaut kas ir nokavēts. Mēnešreizēm būtu jāsākas līdz 15 gadu vecumam vai četru gadu laikā pēc pirmo dzimumpazīmju parādīšanās brīža. Jā, lielākoties mēs neko sliktu neatklājam, tomēr jāpārbaudās ir! Gadās arī, ka mammas atnāk agrāk, ja redz, ka meitene jau pilnībā attīstījusies, bet mēnešreižu vēl nav. Vai arī – meitenei jau četrpadsmit gadu, bet krūtis vēl nemaz nav sākušas attīstīties un arī apmatojuma nav. Panika nav jāceļ, bet lieka vizīte nekaitēs, un meitenei tā būs iespēja iepazīties ar ginekologu.

• ‟Saku vai nesaku, bet tā menstruāciju kalendāra viņai nav! Pati dažreiz pierakstu, kad viņa man pasaka. Reizēm menstruācijas ir divreiz mēnesī – vai tas ir normāli?”

Lielākoties [diemžēl] jautājums par menstruācijām izvēršas par diskusiju, kuru itin labi varētu iedomāties, iekļautu Semuela Beketa lugā Gaidot Godo – ‟pirms divām nedēļām” pēkšņi izrādās pirms sešām nedēļām, un ilgums 3 dienas negaidīti tomēr izrādās vismaz 10 dienas, un varbūt tas vispār bija kaut kad pirms pusotra gada, nevis šajā pavasarī… Es patiešām ticēšu, ka Latvijā skolās ir sākusies normāla veselības mācība, tikai tad, kad meitenes (un arī viņu mammas!) sapratīs, kā jāskaita menstruālais cikls, un tiešām to darīs. Viss ir ļoti vienkārši – menstruālo ciklu skaita no vienu menstruāciju PIRMĀS dienas līdz nākamo menstruāciju PIRMAJAI dienai. Normāli tās ir 21–35 dienas. Normāls menstruāciju ilgums ir 3–7 dienas. Ja vēl nav skaidrs, vienkārši jāatzīmē kalendārā un tas jāpaņem līdzi – ārsts tad arī izskaitīs. Ir arī radītas aplikācijas mobilajiem telefoniem, kurās var ērti atzīmēt menstruāciju norisi.

Saistībā ar menstruācijām ir dažas patiesības, kuras vērts atcerēties:

• pirmos divus gadus pēc menstruāciju sākšanās tās var būt neregulāras, tas nekas. Galvenais – atzīmēt kalendārā;
• ja ir stipra asiņošana (vairāk nekā 5 paketes dienā) vairāk nekā 7 dienas, tad noteikti ir jāvēršas pie ārsta;
• menstruācijas divreiz mēnesī vai tas, ka tās nav pilnīgi katru mēnesi, vēl neliecina par patoloģiju – galvenais, lai cikla garums iekļaujas 21–35 dienās;
• menstruācijas nav slimība – to laikā drīkst darīt visu, kas liek justies labāk, – arī sportot, iet vannā un peldēt;
• arī meitenes, kurām nav dzimumattiecības, drīkst lietot tamponus. Sākumā var būt ērtāk lietot mazā izmēra tamponus.

Raksta turpinājumu par to, kā sagatavoties un ko sagaidīt no vizītes pie bērnu ginekologa, lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!