Balss aizsmakums - kad būt piesardzīgam?
Balss ir ļoti svarīgs cilvēka instruments – gan ikdienišķā saziņā un lielākajai daļai arī profesionālajā darbībā. Par to vairāk aizdomājamies gan parasti tikai tad, kad pēkšņi izrādās – balss pazudusi! Iepazīsimies ar biežākajiem balss aizsmakuma cēloņiem, arī tādiem, kas nopietni apdraud cilvēka veselību.
Dabas doto instrumentu – balsi – tikai cilvēks izmanto tik daudzveidīgi. Tieši tāpēc galvenais balsi veidojošais orgāns – balsene – cilvēkam ir attīstījusies lielāka nekā, piemēram, šimpanzei (skat. 1. attēlu). Balss, tās tembra un skanējuma veidošanā piedalās ne tikai balsene, bet arī deguna blakusdobumi, kas ir skaņas rezonatori, mutes dobuma orgāni, diafragma, krūškurvja muskuļi.
Viens no biežākajiem balss aizsmakuma cēloņiem ir augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, un balss aizsmakums ir viens no tās simptomiem. Pēc pārslimotas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas aizsmakums parasti pāriet pēc dažām dienām. Ja aizsmakums manāms ilgāk par divām nedēļām, noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai pārliecinātos, ka cēlonis nav kāda nopietnāka slimība nekā vīrusu infekcija. Aizsmakuma rašanās mehānisms šādā gadījumā ir skaidrojams kā vīrusa izraisīts iekaisums balsenē, kur izvietots tik smalks veidojums kā balss saites, kas satuvinoties un vibrējot rada skaņas – gluži kā mūzikas instruments. Pieaugušiem visbiežāk rodas īsto jeb vokālo saišu iekaisums un tūska, kas izraisa piesmakumu vai pat pilnīgu balss zudumu. Bērniem balsenes iekaisums var būt daudz bīstamāks, jo veidojas zemsaišu tūska un tā var viegli nosprostot bērna jau tā šauros elpceļus. Steidzami jāmeklē ārsta palīdzība, ja bērnam parādās ļoti izteikts rejošs klepus, sāk trūkt elpas.
Ar neskanīgu, aizkritušu balsi nevajag sadzīvot ilgāk par divām nedēļām, jo to var izraisīt ne tikai sezonas vīrusi, bet arī citas slimības, piemēram, gastroezofageāla atviļņa slimība, kad pilnībā neslēdzas barības vada apakšējais slēdzējmuskulis. Kuņģa skābe pa barības vadu spēj nokļūt arī uz balss saitēm, izraisot kairinājumu, aizsmakumu, svešķermeņa sajūtu kaklā un gastroezofageālā atviļņa slimībai raksturīgu sūdzību – dedzināšanu aiz krūšu kaula. Parasti šīs sūdzības pastiprinās pēc gulēšanas. Gastroezofageālā atviļņa slimību ārstē ar dzīvesveida korekciju un kuņģa skābi pazeminošiem medikamentiem.
Balss skanīgumam ļoti kaitē smēķēšana. Tabakas dūmos esošās kaitīgās vielas kairina elpceļus un rodas hronisks iekaisums. Regulāri smēķējot, sāk pastiprināti veidoties gļotas, kas nosēžas uz balss saitēm, balss saites kļūst biezākas, tādēļ mainās balss tembrs, tā piesmok.
Daudzās profesijās galvenais darbarīks ir balss – tie ir gidi, treneri, lektori, dziedātāji, sinhronie tulki, aktieri, diktori un, protams, skolotāji. Šie cilvēki pret dabas doto instrumentu parasti neizturas vieglprātīgi, jo no tā atkarīga iztika. Balss aizsmakums rodas, kad ikdienā pārpūlē balss saites. Dziedātājiem, it īpaši tiem, kuri nav apguvuši pareizu dziedāšanas tehniku, neskanīgas balss iemesls var būt tā sauktie dziedātāju mezgliņi uz balss saitēm. Tie rodas pārpūles dēļ, parasti uz abām balss saitēm pretī viens otram. Mazi mezgliņi rada vieglu piesmakumu, bet tie var veidoties arī lielāki. Tas atkarīgs no tā, kā balsene tiek kustināta, cik plānas vai biezas ir balss saites, kāda ir balsenes muskulatūra. Dziedot jāstrādā ne tikai balsenei, bet arī krūškurvja muskulatūrai un diafragmai. Balsene veido skaņu, bet spēku tai dod diafragma un krūškurvis. Dziedātājiem un runājošo profesiju pārstāvjiem ieteicama ir vokālā pedagoga konsultācija, lai mācītos veidot skaņu ar iespējami mazāku piepūli. Balss jāsaudzē, ja ir iesnas un aizsprostoti deguna blakusdobumi – skaņas rezonatori.
Aizsmakuma iemesls var būt arī dažādas balsenes traumas, piemēram, vairogdziedzera operācija, kad tiek nospiests vai bojāts nervs, kas nodrošina balsenes un balss saišu kustības. Lai veidotos skaņa, balss saitēm savstarpēji jātuvinās un jāvibrē. Lai notiktu elpošanas kustības – ieelpa un izelpa, balss saitēm jābūt atvirzītām, lai starp tām netraucēti plūstu gaiss.
Raksta turpinājumu par onkoloģiskām slimībām, kuras var izraisīt balss aizsmakumu lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!
