Atopiskais dermatīts – kas jāzina pacientam

Atopiskais dermatīts ir viena no izpaltītākajām ādas slimībām bērnu vidū. Laikus sākot ādas pareizu kopšanu un atopiskā dermatīta ārstēšanu, slimības izpausmes iespējams būtiski mazināt, taču diemžēl cilvēkiem nereti trūkst informācijas, tāpēc pie ārsta viņi vēršas novēloti, un tas veicina atopiskā dermatīta slimnieku skaita pieaugumu.

Kas ir atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts jeb bērnu ekzēma, atopiskā ekzēma, neirodermīts ir niezoša ādas slimība, kam raksturīgi dažādi simptomi – ādas sausums, nieze, apsārtums, sakasījumi, zvīņošanās. Smagos gadījumos ilgstošas kasīšanās dēļ āda kļūst raupja, parādās izteikts zīmējums (lihenifikācija), nokasījumi, pat līnijveida rētas. Turklāt atopiskā dermatīta slimnieki ir uzņēmīgi pret baktērijām un vīrusu infekcijām, tāpēc var veidoties arī strutu pūslīši.

Vārdu atopisks attiecina uz tādu slimības grupu, kas parasti saistās ar iedzimtību un pavadošu alerģiju. Savukārt ar dermatītu apzīmē ādas iekaisumu.

Ar atopisko dermatītu slimo ap 15–20 procenti bērnu. Aptuveni 80 procentos gadījumu atopiskais dermatīts sākas bērnībā, visbiežāk – pirmajā dzīves gadā. Atopiskais dermatīts ir ģenētiski determinēts, tāpēc bieži sastopams vairākiem vienas ģimenes locekļiem. Ja atopiskais dermatīts ir vienam no vecākiem, tad ir 50 procentu varbūtība, ka slimos arī bērns. Šī varbūtība būtiski palielinās, ja atopiskais dermatīts ir abiem vecākiem.

Kāpēc atopisko dermatītu dēvē arī par atopisko ekzēmu?

Ekzēma ir vispārējs apzīmējums ādas iekaisuma slimībām, un atopiskais dermatīts ir visbiežāk sastopamais ekzēmas veids. Šī ādas slimība nav lipīga, tāpēc no kontakta ar atopiskā dermatīta slimniekiem nav jāizvairās.

Kas izraisa atopisko dermatītu

Slimības iemesli joprojām nav pilnībā izprasti, taču liela nozīme ir iedzimtībai un imunoloģijai. Lielai daļai cilvēku atopisko dermatītu izraisa ģenētiskā disfunkcija ādas virskārtā jeb epidermā – organisma pirmajā aizsargkārtā starp ķermeni un apkārtējo vidi. Neskarta un vesela epiderma pasargā no kairinātāju, alergēnu un mikrobu iekļūšanas organismā.

Atopiskais dermatīts ir saistīts arī ar organisma imūnās sistēmas traucējumiem. Normālos apstākļos organisma imūnsistēma atpazīst un palīdz cīnīties ar svešiem organismiem (baktērijām, vīrusiem). Savukārt, ja imūnsistēmā ir traucējumi, ādā var rasties iekaisuma process. To savā veidā uzskata par autoimunitāti, kad indivīda organisms reaģē pats pret saviem audiem. Sava loma atopiskā dermatīta attīstībā ir alerģiskajām reakcijām, kā uztura alerģijai, alerģiskajam konjunktivītam, iesnām, arī bronhiālajai astmai.

Atopisko dermatītu veicina:

• ādas funkciju traucējumi;
• nervu sistēmas traucējumi;
• stress, pārtikas alerģija (medus, rieksti, citrusaugi, zemenes u.c.), infekcijas;
• saskarsme ar noteiktām ķīmiskām vielām vai tīrīšanas līdzekļiem, sintētiskiem mazgāšanas līdzekļiem, smaržvielām un kosmētiku, vilnu, sintētiku, putekļiem, smiltīm un cigarešu dūmiem;
• imūnās sistēmas traucējumi;
• karstums, svīšana, sauss gaiss, straujas temperatūras maiņas;
• medikamentu nepanesība.

Simptomus viegli pamanīt

Atopiskajam dermatītam raksturīga intensīva ādas nieze, sārti plankumi, mazi izciļņi, grumbuļaina, nelīdzena ādas virsma, un iepriekšminētajam bieži pievienojas arī zvīņošanās. Niezes izraisītā pastiprinātā kasīšanās var veicināt arī ādas iekaisumu. Jāpiebilst, ka nieze var būt izteiktāka nakts laikā.

Atopiskā dermatīta pazīmes laika gaitā var mainīties, tomēr slimība parasti skar konkrētas ķermeņa vietas, smagākos gadījumos – visu ķermeni. Zīdaiņiem visbiežāk uz roku un kāju ādas virsmām, galvas matainajā daļā parādās sarkani zvīņaini plankumi. Savukārt bērniem un pieaugušajiem atopiskais dermatīts parasti skar skaustu, elkoņa un ceļu ieloces vietas. Slimības izpausmes var parādīties arī uz sejas, plaukstu virsmām un apakšdelmiem. Āda var kļūt biezāka un tumšāka (stipra ilgstoša nieze veicina ādas sabiezēšanos un krāsas izmaiņas) vai pat rētaina no iepriekšējiem skrāpējumiem.

Kasīšanas un skrāpējumu, bojājumu dēļ ādu var inficēt uz tās esošie mikrobi. Infekcijas pazīmes ir sāpīgi, sarkani pacēlumi ar strutainiem pūšļiem, ko sauc par pustulām. Ja ir minētās pazīmes, tad noteikti jāvēršas pie ārsta.

Atopiskā dermatīta būtiskākās pazīmes:

• nieze un sausa, sakasīta āda;
• matu folikulu nelieli pacēlumi – parasti uz sejas, augšdelmiem un augšstilbiem;
• pastiprināts ādas krokojums uz plaukstām un/vai papildus ādas krokas zem acīm un ap muti;
• tumšāka ādas krāsa ap acīm;
• āda var būt raupja ar izteiktu ādas zīmējumu, nokasījumiem, līnijveida rētām.

Diagnoze jāatšķir

Atopiskā dermatīta diagnozi nosaka un apstiprina ādas ārsts, un parasti tā balstās uz personas slimības vēsturi, ādas vispārēju apskati (klīnisko ainu), piemērojot diagnostikas kritērijus un laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Nepieciešamības gadījumā veic arī ādas biopsiju ar histoloģisko diagnozes apstiprinājumu. Atopiskais dermatīts jāatšķir no kašķa, citiem kontakta dermatītiem (niķeļa, kosmētikas, ķimikāliju, līmju u.c. izraisītiem), citas izcelsmes ekzēmām, herpētiskā dermatīta, dažādas izcelsmes ādas niezes.

Atopisko dermatītu raksturojoši faktori:

• slimība sākas agrā bērnībā;
• nieze kā slimības sākuma simptoms;
• sausa āda;
• tipiska lokalizācija uz sejas, kakla, elkoņu saliecēs, pacelēs;
• citi atopijas simptomi – astma, alerģisks rinīts, alerģisks konjunktivīts;
• daudzu pārtikas produktu nepanesība;
• hroniska slimības norise vai tās paasinājumu atkārtošanās jeb recidīvi.

Slimību iespējams izārstēt

Ja ārstēšanu sāk laikus, pozitīvs rezultāts ir 50–70 procentos gadījumu. Atopiskā dermatīta ārstēšanas pamatprincipi ir ādas barjerfunkcijas atjaunošana, Atopiskā dermatīta attīstības veicinošo faktoru novēršana, hipoalerģiska diēta, atopiskā dermatīta specifiskā terapija. Atopiskā dermatīta gadījumā ļoti svarīga ir ādas kopšana, lietojot dažādus emolientus, losjonus, krēmus, kas mīkstina ādu un saglabā mitruma līmeni tajā.

Viedokļa līderis pasaulē atopiskā dermatīta jomā profesors Tomass Bībers (Vācija) ir publicējis jaunu koncepciju, kas maina izpratni par šo slimību un identificē divus jaunus terapijas mērķus. Pirmais ir ādas barjerfunkcijas atjaunošana, lai kompensētu mitruma zudumu un aizkavētu alergēnu iekļūšanu. Otrs mērķis ir izvairīšanās no paasinājumu atkārtošanās, arī tāpēc ļoti svarīga ir ādas barjerfunkcijas nostiprināšana. Ādas barjerfunkciju atjaunojošu līdzekļu lietošana jāsāk uzreiz pēc tam, kad identificēta ģenētiska nosliece uz atopiju vai parādās pirmie simptomi. Šie līdzekļi jālieto regulāri ikdienā gan kopā ar medikamentiem, gan pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas. Izvēloties līdzekļus, kas bioloģiski un noturīgi atjauno veselai ādai raksturīgo aizsargfunkciju, iespējams kavēt atopiju un tās izpausmes.

Slimības ārstēšanu nozīmē ādas ārsts, un tai jābūt kompleksai atkarībā no smaguma pakāpes, ilguma un pacienta vecuma. Tomēr jāatceras, ka specifiskus ādas kopšanas līdzekļus profilakses nolūkos vēlams lietot pastāvīgi. Pētījumi liecina, ka, lietojot tikai emolientus, iespēja izārstēties no atopiskā dermatīta palielinās trīs reizes, bet, lietojot tos kopā ar specifiskiem medikamentiem, efekts palielinās pat divas reizes, turklāt medikamentu devu drīkst samazināt. Hronisko formu gadījumā tiek sasniegta ilgstoša remisija (pat uz gadu un ilgāk), taču, atopiskajam dermatītam atkārtojoties, nekavējoties jāsāk specifiskā terapija.

Kā pareizi kopt ādu slimības uzlabošanās un uzliesmojuma periodos? To paskaidros dermatologs, tāpēc pacientiem ir svarīgi uzturēt kontaktu ar savu ārstu un regulāri ierasties uz vizīti. Iespējams, ka sākotnēji dermatologa apmeklējumi būs biežāki, lai ārsts varētu izvērtēt precīzu diagnozi un novērot ārstēšanas rezultātus. Atopiskā dermatīta gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos!

Kā atopiskais dermatīts ietekmē dzīves kvalitāti

Bērniem, kuru vecāki, brāļi vai māsas slimo ar atopisko dermatītu, ir palielināts saslimšanas risks. Tomēr, ja šādā gadījumā zīdainim jau no dzīves pirmās nedēļas pareizi kopj ādu, izmantojot mitrinošus krēmus un ziedes, atopiskā dermatīta un ekzēmas attīstību iespējams novērst.

Ja saslimšana tomēr diagnosticēta, jāatceras, ka cilvēkiem ar atopisko dermatītu var būt veselīga un produktīva dzīve. Viss, kas pacientam jādara – jābūt labi informētam par slimību un jāuztur kontakts ar savu dermatologu. Jāmēģina regulāri izvairīties no izraisošajiem un veicinošajiem faktoriem, pastāvīgi jāmitrina un jākopj sava āda, un nedrīkst pieļaut tās izžūšanu.

Ieteikumi pacientiem

Visos gadījumos, kad radušās aizdomas par atopisko dermatītu, nekavējoties dodieties pie dermatologa diagnozes precizēšanai, lai varētu sākt terapiju. Svarīgi vizītei sagatavoties un izveidot sarakstu ar interesējošiem jautājumiem.

Atopiskā dermatīta profilakse:

• rūpīgi, regulāri un pareizi kopt ādu;
• atklāt un likvidēt kairinātājus un alergēnus;
• ierobežot saskarsmi ar putekļiem, dūmiem, ziedputekšņiem un dzīvniekiem;
• mazināt stresu;
• sargāt ādu no izmirkšanas, pārkaršanas, kairinātājiem un sintētiska, raupja apģērba;
• cik vien iespējams, novērst ādas kasīšanu vai berzi.

Precīza diagnostika ir pamats sekmīgai ārstēšanai!

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!