Atis Legzdiņš: Ar ko nodarbojas neiroLORs?
Šajā rakstā centīšos izskaidrot, ar ko nodarbojas neiroLORs, kāda veida problēmas risina. Centīšos izskaidrot arī šīs LOR apakšspecialitātes nozīmīgumu dažādu saslimšanu ārstēšanā, kas balstīta manā aptuveni 20 gadu darba pieredzē.
Domāju, mēs visi jau no bērnības zinām, kas ir LORs – tā sarunu valodā dēvē otorinolaringologu - ausu, kakla, balsenes un deguna slimību speciālistu. Tradicionāli LOR speciālistus apmāca ieraudzīt vizuālas izmaiņas šajos orgānos, to saistību ar simptomātiku (piemēram, iesnas, sāpes ausīs, kaklā utt.), nozīmēt nepieciešamo terapiju, veikt ķirurģiskas operācijas un procedūras. Papildinot zināšanas un praktiskās iemaņas, tālāk iespējams specializēties dažādās apakšspecialitātēs.
Cilvēka dzīves kvalitāti nodrošina ne tikai viņa orgānu anatomiskā uzbūve, ļoti svarīga ir arī visu orgānu un sistēmu pareiza funkcionēšana un saskaņota mijiedarbība.
Minēšu šādu piemēru: samērā bieži dzirdam sūdzības par galvas sāpēm, trokšņiem ausīs, reiboņiem u.tml. Tradicionāli, lai mazinātu šīs nepatīkamās sajūtas, aptiekā iegādājamies kādu bezrecepšu medikamentu, kura lietošana bieži vien arī uzlabo pašsajūtu. Bet, ja šādas epizodes atkārtojas aizvien biežāk un “vienkāršie” medikamenti nepalīdz, vispareizāk būtu apmeklēt speciālistu, kurš, iztaujājot pacientu, nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus, lai varētu noteikt diagnozi un ārstēšanas metodes. Viens no šiem speciālistiem, kuru šādos gadījumos vajadzētu apmeklēt, ir arī neiroLORs.
Šīs profesijas speciālists pēta un ārstē neiroloģiskas problēmas - ožas, garšas, dzirdes, rīšanas, balansa un citus traucējumus, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar vienu vai vairākiem otorinolaringologa specialitātes aprūpē esošajiem orgāniem (kaklu, rīkli, balseni, ausīm, degunu). Agrāk, kad diagnostikā bija iespējams izmantot tikai rentgenoloģijas metodes, ja simptomātiku izraisīja LOR orgāni, neirologi un neiroķirurgi, lai varētu klīniski labāk saprast bojājuma līmeni, aicināja palīgā LOR speciālistus. Mūsdienās šo problēmu izzināšanā un risināšanā ļoti palīdz tādas attēldiagnostikas metodes kā kompjūtertomogrāfija (CT) un magnētiskās rezonanses izmeklējumi (MRI). Šķita, ka, attīstoties attēldiagnostikas metodēm, neiroLORa profesija zaudēs savu aktualitāti, bet šie pareģojumi īsti nepiepildījās. Šajā sakarā 20.gadsimta 90 - tajos gados sāka izkristalizēties mūsdienu pielietojums neiroLORa specialitātei, jo attēldiagnostikas progress visas problēmas neatrisināja. Palika neatrisinātas sabiedrībā plaši izplatītās pacientu sūdzību par galvas reiboņiem un troksni ausīs. Pēc ASV datiem, galvas reibonis ir otra biežākā problēma aiz galvassāpēm, kāpēc cilvēki meklē palīdzību pie speciālista, savukārt par troksni ausīs sūdzas aptuveni 20% no populācijas. Domāju, Latvijā statistika šajos jautājumos varētu būt līdzīga. Ārsti, kuri specializējušies šajā jomā, savā ikdienas darbā veic anamnēzes ievākšanu, pacienta otolaringoloģisku, neiroloģisku, audiometrisku un timpanometrisku izmeklēšanu, kā arī veic galvas impulsa testu, nozīmē nepieciešamās analīzes un attēldiagnostikas metodes, izvērtē rezultātu. Aptuveni 60% gadījumu problēma ir ausu patoloģijā. Pacientam tiek izskaidrota problēma un noteikta nepieciešamā terapija. Citos gadījumos jāpiesaista neirologu, neiroķirurgu, kardiologu, infektologu, psihoterapeitu, psihiatru, fizioterapeitu un citus speciālistus.
Diskutabls ir ārstu, kuri specializējušies minēto saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, pareizs, profesijai atbilstošs nosaukums. Piemēram, ea pats konsultēju pacientus divās privātklīnikās un katrā no tām manas profesijas nosaukums ir atšķirīgs, lai gan pēc būtības, veicu vienu un to pašu darbu. GK neiroklīnikā mana specialitāte nosaukta kā “neiroLORs”, savukārt LOR klīnikā – “otoneirologs”. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos, kas reglamentē profesiju nosaukumus (“Profesiju klasifikatorā” un “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā”) minētas tikai divas otolaringologa pamatspecialitātes apakšspecialitātes – foniatrs un bērnu audiologs. Līdz 20.gadsimta beigām dominējošs nosaukums šai profesijai bija “neiroLOR”, bet, manuprāt, mūsdienās veicamajiem pienākumiem atbilstošāks šīs LOR apakšspecialitātes nosaukums būtu “otoneirologs”, jo šīs profesijas pārstāvji pamatā nodarbojas ar galvas reiboņiem, līdzsvara traucējumiem, trokšņiem ausīs, dzirdes traucējumiem. Domāju, šajā sakarā būtu nepieciešams papildināt un precizējot LR ārstniecības personu darbību reglamentējošo dokumentāciju.
Visbiežāk pacientiem otoneiroloģisku simptomātiku konstatē šādu saslimšanu gadījumos:
- LOR orgānu saslimšanas (Menjēra slimība, LPPV, vestibulārs neirīts, otoskleroze u.c.);
- neiroloģiskās saslimšanas (multiplā skleroze, epilepsija, migrēna, somatoformi traucējumi u.c.);
- psihiatriskās saslimšanas (depresija, fobijas, šizofrēnija u.c.);
- citas saslimšanas (arteriāla hipertensija, Laima borelioze, anēmija, medikamentu blaknes u.c.).
Kā noprotams, problēma nereti ir komplicēta, tās atšķetināšanai un risināšanai nepieciešams laiks, pacietība un līdzekļi. Lielākoties problēmas var risināt un daudzos gadījums ar labvēlīgiem rezultātiem. Tāpēc, manuprāt, lai lieki netērētu laiku un līdzekļus, pacientiem ar minētajām sūdzībām primāri ir lietderīgi apmeklēt otoneirologu - speciālistu, kurš pārzina visu iespējamo cēloņu spektru, nianses.
Pacienti ar minētajām problēmām nereti cieš no somatoformiem traucējumiem, viņiem rodas sūdzības par trauksmi, miega traucējumiem, nogurumu u.c. simptomiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir laikus diagnosticēt un ārstēt problēmu, lai neveidotos psihiskas izmaiņas, kas nenoliedzami ļoti ietekmē pacientu un viņu tuvinieku dzīves kvalitāti.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada aprīļa numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
