Astrīda Tirāne: Hormonaizstājterapija

Esmu atkal uzaicināta rakstīt par sievietes mūžīgo tēmu  skaistums un veselība. Šķiet, ir pašsaprotami, ka novecojot sieviete zaudē abus, taču, pāršķirstot daudzos sieviešu žurnālus, visos ir pamācības, kā tos saglabāt, uzlabot, bezmaz atjaunot – ar kosmētiku, diētām, operācijām, mainot dzīvesveidu. Bet!!

Kāpēc sieviete noveco? Kāpēc vīrietis noveco citādi? Vai var kaut ko darīt?

Mazliet  no pagārtnes

Problēma

Sievietes vidējais mūža ilgums Eiropā 1900. gadā bija aptuveni 53 gadi, 1995. gadā – 76 gadi, 2000. gadā – 80 gadi, 2018. gadā – 82 gadi, Latvijā mūsdienās – 80 gadi. Menopauzes vecums sievietēm vienmēr ir bijis 50–52 gadi. Tātad sievietes ir ieguvušas (nozagušas dabai) 25–30 gadus! Te arī veidojas šķēres! Jau 20. gadsimta 70. gados aprēķināja, ka vienai ceturtdaļai cilvēces būs insults, hipertonija, diabēts, būs jāstaigā ar kruķiem, būs vāja atmiņa.  Ko darīt, lai tā nebūtu?

Pētījumi

Sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs bija diezgan drastiski pētījumi – visu vecumu sievietēm (gan 45, gan 70–75 gadu vecumā), neņemot vērā viņu slimības, arī onkoloģiskās slimības, un adipozitāti, deva vienādus hormonu kompleksus. Terapijas pamatā bija estrogēns – premarīns un progesterons – medroksiprogesterons, kas izraisa daudz blakņu. Diemžēl pēc tam viņām radās dažādas komplikācijas – krūts vēzis, insults un infarkts. ASV bija astoņu gadu ilgs WHI pētījums (The Women’s Health Initiative – WHI), kuru rosināja ASV Nacionālais veselības institūts un kura rezultātu dēļ tika pārtraukta hormonaizstājterapija, jo tā tika atzīta par bīstamu.

Eiropa kā atbildi uzsāka savus klīniskos pētījumus – salika visu pa plauktiņiem, izstrādāja savus algoritmus, noteica vecuma grupas, preparātu veidus utt.

Joprojām sieviete ir pasaules pētījumu centrā, tiek organizēti pasaules kongresi, ieviestas jaunas tehnoloģijas preparātu ražošanā, taču līdz mūsu mazajai Latvijai ir nonākušas vēl tikai ziņas par WHI pētījumu un daudzajām bīstamajām blaknēm, bet uz kongresiem brauc tikai daži no Latvijas, jo tas ir dārgi un sarežģīti. Tas ir izskaidrojums, kāpēc daļa mūsu sieviešu atturas uzsākt hormonaizstājterapiju.

Sievietes mūža hormonālais cikls

Sieviete piedzimst ar noteiktu daudzumu folikulu (ražo estrogēnus) olnīcās – vidēji 400 000 (400 000–600 000 atkarībā no mātes ģenētiskā fonda). Menstruācijas meitenēm sākas aptuveni 13–14 gadu vecumā, un katru mēnesi tiek iztērēti (notiek ovulācija) 20–30 folikuli, pēc 40–45 gadu vecuma folikulu daudzums samazinās, noveco, tie kļūst nejutīgi uz hipofīzes folikulu stimulējošo hormonu, lutenizējošo hormonu, kas ir olnīcu stimulējošie hormoni. Ovulācija notiek retāk vai pat nenotiek, veidojas hormonālas cistas, kuru izdalītie estrogēni sabiezina dzemdes gļotādu, kas izraisa stipru asiņošanu un reizēm noved pat līdz dzemdes abrāzijai (tīrīšanai). Tā tas var turpināties pat vairākus gadus. Sievietei sākas karstuma viļņi, svīšana, miega traucējumi, libido samazinās, atmiņa pavājinās, arteriālais asinsspiediens izmainās, svars palielinās. Izmainās menstruāciju cikls, dažreiz tās pazūd ilgāku laiku. Šo periodu sauc par preklimaksu. Vidēji tas ilgst aptuveni piecus gadus, līdz menstruācijas pazūd pavisam un iestājas menopauze, kad vairs menstruāciju nav un sieviete jūtas un arī ir novecojusi.

Ko darīt?

Atbildīgākais posms ir menopauzes sākums, kad olnīcas vēl tikai “dziest”, kad tās vēl var pakoriģēt, papildināt ar trūkstošiem hormoniem un tikai tad pāriet uz īstu hormonaizstājterapiju. Šo periodu sauc par menopauzes rītausmu (onset of menopause). Vārds klimakss (climax) nozīmē kāpnes, bet tikai lejup. Un tad nu mums jāpalēnina šis kāpiens lejup. Uztura bagātinātāji, homeopātija, vitamīni uzlabo mūsu pašsajūtu, izskatu, pat miegu, bet diemžēl organisma novecošanās turpinās.

Ko estrogēni dara sievietes organismā

Vispirms jau sieviete izjūt nevēlamas pārmaiņas menstruālajā ciklā – tās kļūst retākas, biežākas, stiprākas, var sākties spēcīga asiņošana, kuras dēļ sieviete nokļūst slimnīcā. Pēc kāda laika tas atkal atkārtojas, jo sieviete diemžēl jaunāka nekļūst.

Izskats, āda un mati mainās. Estrogēni notur šķidrumu starp šūnām, palīdz veidot kolagēnu, veicina kalcija izgulsnēšanos kaulaudos, palēnina kaulu noārdīšanos (veicina osteoblastu veidošanos). Sāk sāpēt locītavas, rodas stīvums. Locītavas vienas no pirmajām izjūt estrogēna trūkumu, jo palielinās arī iekaisuma faktoru – interleikīna un citokīnu – daudzums, tāpēc tik populāri pretsāpju un pretiekaisuma preparāti (piemēram diklofenaks), kas uzlabo pašsajūtu un nedaudz samazina arī iekaisuma procesu, taču cēloni – estrogēna samazināšanos – tie nenovērš.

Estrogēni uzlabo arī holesterīna frakcijas – palielina augsta blīvuma lipoproteīnu daudzumu, samazina zema blīvuma lipoproteīnu un triglicerīdu daudzumu.

Estrogēnu samazināšanās asinsvados izraisa autonomo vazodilatatoru samazināšanos, bet vazokonstriktoru palielināšanos, tāpēc bieži vien rodas aritmija. Sakarā ar izmaiņām renīna–angiotensīna sistēmā paaugstinās arteriālais asinsspiediens.

Estrogēni smadzenēs uzlabo izzināšanas procesu – pagarina aksonus (savienojumus starp smadzeņu šūnām), tāpēc atmiņa nepasliktinās, pat uzlabojas. Hipokamps glabā mūsu atmiņu, nosaka uzvedību, atbild par cilvēka inteliģenci. Samazinoties estrogēniem, arī šīs īpašības izmainās.

Estrogēni un adipozitāte. Tauku šūnās veidojas hormons leptīns, kas arī ir atkarīgs no estrogēnu daudzuma. Estrogēnu samazināšanās pastiprina insulīna rezistenci, tauku šūnas nevairojas, bet palielinās pat 100 reižu. Mainās vielmaiņas cikls, sieviete nekontrolējami pieņemas svarā, nogulsnējas tauki tieši vēdera rajonā, bieži pieaug apetīte, veidojas diabēts.

Eiropā ir izstrādāts algoritms, kā palīdzēt sievietei dažādos dzīves posmos.

Terapija ar hormonālās kontracepcijas preparātiem

Premenopauzē, kad mainās hormonālais līdzsvars, kad menstruālais cikls ir neregulārs, tad parasti uzsāk lietot hormonālo kontracepciju, to izvēloties atkarībā no tā, kāda ir sievietes ginekoloģiskā veselība – vai ir miomas, adenomioze, cistas u. c. Vēlams pirms terapijas ar ginekoloģisko ultrasonoskopiju noteikt sievietes olnīcu funkcionalitāti –- cik olnīcas ir bagātas ar folikuliem, hormonālo līmeni – folikulu stimulējošo hormonu un estrogēnus, izslēgt onkoloģiju – veic onkocitozi un mamogrāfiju, nosaka onkomarķierus u. c.

Hormonālo kontracepciju var nozīmēt parastā ritmā 21 dienu vai pat tikai 10–7 dienas cikla otrajā pusē, lai olnīcu darbību normalizētu. Tā var turpināt līdz pat 4–5 gadiem, kad sievietei sāk atkal prevalēt klimaktēriskā simptomātika, un pēc tam pāriet uz īstu hormonaizstājterapiju (HAT), kurā ir estrogēni (gan sintētiski ražoti). Sākumā tos dod brīdī, kas sākas menstruācijas, pēc tam pāriet bez menstruācijām. Un tā var turpināt līdz 60–65 gadu vecumam, ja nav blakus parādību. Pēc šī vecuma vajag pāriet obligāti uz transdermāliem preparātiem, kas iet cauri ādai, tā apejot aknas, lai nerastos trombi, venozās komplikācijas. Pēdējos gados ir sintezēti daudzi preparāti, kas labāk “ieiet” organismā un labāk saistās ar šūnu receptoriem – uzlīmes, krēmi uz liposomu bāzes, kas sniedz arvien labāku biopieejamību. Un tā līdz mūža galam! Kāpēc? Pēdējos gados ASV veiktajos klīniskajos pētījumos secināts: ja sieviete gadiem ilgi lietojusi HAT un pēkšņi dažādu iemeslu dēļ pārtrauc to darīt, var rasties neprognozējamas veselības problēmas: insults, infarkts u. c. Organisms ir pieradis pie hormoniem, kas nodrošina ķermeņa funkcionēšanu kā jaunākos gados, un tad pēkšņi to pārtrauc, un iestājas dziļš vecums, uz ko ķermenis nav gatavs un var reaģēt dažādi. HAT ir tikai aizvietojoša, bet ne stimulējoša terapija.

Sievietes un vīrieša hormonālais cikls

Nedaudz par vīrieša un sievietes hormonālā cikla atšķirībām. Tātad sieviete piedzimst ar noteiktu skaitu estrogēnproducējošo folikulu, kurus viņa tērē 50 gadu garumā, savukārt atlikušie folikuli noveco, deģenerējas, un iestājas menopauze.

Vīriešiem tas ir citādi. Arī viņiem bioloģiskais pulkstenis ir līdzīgs –smadzenēs hipofīze izdala folikulu stimulējošo hormonu, tas liek sēkliniekiem ražot testosteronu. Vīrietis vēlas no tā atbrīvoties, notiek ejakulācija – testosterona daudzums samazinās. Tas ir signāls hipofīzei, atkal izdalās folikulu stimulējošais hormons, un sēklinieki atkal ražo testosteronu – atkal sākas viss no jauna. Tā līdz mūža galam. Galvenais ir regulāra ejakulācija (sekss). Protams, spermatozoīdi nav tik aktīvi un tik daudz, taču pēcnācējus var radīt arī vīrietis 90 gadu vecumā, vajag tikai jaunu, “svaigu” olšūnu, kas sievietei reti kad ir pēc 40 gadu vecuma.

Sievietes vitalitātei un skaistumam

Šajā periodā, kad bērni ir izauguši un sagaidīti mazbērni, bieži ir laulības šķiršanās, bet bieži ir arī jaunas attiecības, pat iemīlēšanās un parasti ļoti labas seksuālās attiecības.

Vai sieviete tam ir gatava? Pat valdība piešķir pensiju tikai no 65 gadiem. Jā! Sieviete tam gatavojas jau no 48–52 gadu vecuma. Sākumā HOK (hormonālā kontracepcija), pēc tam HAT. Sieviete jūtas un arī izskatās daudz jaunāka par saviem gadiem, libido saglabājas vai pat ir izteiktāks nekā jaunībā. Arī dažādi tradicionāli un netradicionāli preparāti un kosmētika uzlabo sievietes izskatu un veselību, taču pamatā ir hormonu lietošana, kas saglabā sievietes vitalitāti.

Medicīnas jomā ir padomāts arī par maksts kosmētiku – tiek ražoti speciāli estrogēnu krēmi, bieži vien ar testosterona piedevu, lai uzlabotu seksualitāti, ar hialuronidāzi, pat lāzerterapija – Mona Liza u. c. Ņemot vērā, ka šajā vecumā no grūtniecības parasti neizsargājas, bet vīriešiem bieži ir prostatīts, farmācijas uzņēmumi ražo intīmās higiēnas līdzekļus – dabiskās pienskābās baktērijas, kas pašas makstī izdala ūdeņraža pārskābi. Regulāri tos lietojot (pat vienu reizi nedēļā), tiek iznīcinātas nevēlamas baktērijas un retāk veidojas dzemdes kakla vēzis.

Vēlos atgādināt, ka glāzē sarkanvīna ir fitoestrogēni, kas atbrīvo nitrīta oksīdu un darbojas uz zemgarozas kodoliem, kas atbild par prieku un seksualitāti!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!