Asoc. prof. Ieva Tolmane: Aknu veidojumi

Cilvēka aknas ir lielākais orgāns vēdera dobumā. Pieauguša cilvēka aknas sver gandrīz 1,5 kilogramus. Aknas atrodas vēdera dobuma labajā pusē zem diafragmas kupola, aizpilda labo paribi un nelielu daļu no kreisās paribes.

Aknas ir sadalītas vairākās daivās. Lielākās no tām ir labā un kreisā daiva (labā daiva ir vislielākā). Aknu aizmugurē apakšējā daļā atrodas kvadrātveida daiva, bet virs tās – astainā daiva. Vēl sīkāk tā dalās aptuveni 500 000 daiviņās, kas katra ir 1-1,5 milimetrus liela.

Aknu funkcijas:

1. žults ražošana un sekrēcija;
2. uzturvielu un vitamīnu metabolisms;
3. dažādu vielu inaktivācija (toksīni);
4. olbaltumvielu sintēze (albumīns, recēšanas faktori);
5. olbaltumvielu metabolisms – aminoskābju, urīnvielas pārveidošana;
6. nodrošina organisma aizsargspējas pret infekcijām – imunitāti (Kupfera šūnas);
7. ogļhidrātu metabolisms, glikogēna uzkrāšana, glikoneoģenēze, glikozes līmeņa uzturēšana;
8. tauku metabolisms;
9. asiņu depo;
10. vitamīnu un mikroelementu depo (A, D, B12 vitamīni, dzelzs).

Aknu slimības var izpausties kā difūzs aknu bojājums vai kā perēkļveida bojājums.

Izšķir labdabīgus un ļaundabīgus aknu veidojumus.

Šajā reizē aplūkosim biežākos un nozīmīgākos perēkļainos aknu veidojumus.

Aknu hemangioma

Visbiežākais aknu labdabīgais veidojums, kas lielākoties ir iedzimts un veidojas no aknu endotēlija (asinsvadu sieniņas) šūnām. Sastopams apmēram 5% cilvēku, biežāk sievietēm, parasti nerada nekādas sūdzības. Hemangiomu izmēri ir līdz četriem centimetriem diametrā, retos gadījumos var sasniegt līdz 20 centimetru diametru, radot sāpes vai spiediena sajūtu labajā paribē. Hemangiomas diagnosticē nejauši, veicot ultrasonogrāfiju vai kompjūtertomogrāfiju – pazīmes ir tipiskas un lielākoties papildus izmeklēšana nav nepieciešama. Ārstēšana un uzraudzība arī nav nepieciešama. Nepariet ļaundabīgā audzējā. Attēlā redzams apaļš veidojums (A - ultrasonoskopijā, B – kompjūtertomogrāfijā).

Fokāla nodulāra hiperplāzija (FNH)

Salīdzinot ar hemangiomām, daudz retāks labdabīgs aknu veidojums. Sastopams 0,03% gadījumu, abiem dzimumiem vienādi. Diagnosticē nejauši, jo sūdzības nerada. Lielākoties tas ir viens veidojums līdz pieciem centimetriem diametrā. FNH ir tipiskas pazīmes ar kontrastvielu veiktā ultrasonoskopijas, kompjūtertomogrāfijas un/ vai magnētrezonanses izmeklējumā, kas arī apstiprina diagnozi. Dzīves laikā šis veidojums neaug lielāks, uzraudzība un kontrole nav nepieciešama.

Aknu adenoma

Labdabīgs, ļoti rets (0,001 – 0,004% gadījumu) aknu veidojums, kas aptuveni 10 reizes biežāk sastopams sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem. Biežāk diagnosticē 35 līdz 40 gadu vecumā. Riska faktori – aptaukošanās un metabolais sindroms (vēdera aptaukošanās, paaugstināts holesterīns, paaugstināts asinsspiediens, insulīna rezistence vai cukura diabēts). Nozīmīgi riska faktori aknu adenomas attīstībā ir arī dzimumhormoniem. Vīriešiem – androgēno steroīdu lietošana, sievietēm – ilgstoša kontraceptīvo līdzekļu lietošana 30 līdz 40 reizes paaugstina risku aknu adenomas attīstībai. Tomēr jāuzsver, ka hormonālo kontracepciju lieto miljoniem sieviešu visā pasaulē, bet aknu adenomas pacientu skaits ir ļoti neliels.

Aknu adenomu visbiežāk atklāj nejauši ultrasonoskopiskā izmeklēšanā, jo sūdzības tā nerada. Magnētrezonanses izmeklējums ir pietiekami precīzs, lai apstiprinātu diagnozi.

Aknu adenomas var asiņot vai malignizēties (pārveidoties ļaundabīgā audzējā), tāpēc šie pacienti rūpīgi jānovēro un jākontrolē. Taktika atkarīga no dzimuma, adenomas lieluma un progresijas.

Sievietēm iesaka pārtraukt kontraceptīvo līdzekļu lietošanu un mazināt svaru, kontrole pēc sešiem mēnešiem – ja veidojums ir lielāks par pieciem centimetriem diametrā vai turpina palielināties, tad nepieciešams ārstēt ķirurģiski – veidojumu izoperēt. Ja tas samazinājies, kontrole ik pēc sešiem mēnešiem. Vīriešiem iesaka uzreiz ārstēt ķirurģiski – veidojumu izoperēt.

Aknu vēzis (hepatocelulāra karcinoma, HCC)

Hepatocelulāra karcinoma ir biežākais primārais aknu ļaundabīgais audzējs pieaugušajiem, biežākais nāves iemesls aknu cirozes pacientiem un trešais biežākais vēža izraisītas nāves iemesls pasaulē. Latvijā katru gadu atklāj vairāk nekā 200 aknu vēža gadījumus. Jo agrīnāk aknu vēzi atklāj, jo labāki ārstēšanas rezultāti un garāka dzīvildze, tāpēc svarīgi zināt, kuri pacienti ir paaugstināta riska grupās un kā viņus uzraudzīt/kontrolēt, lai maksimāli agrīni atklātu iespējamu aknu vēzi.

Aptuveni 90% aknu vēža gadījumu tas attīstās uz jau zināmas vai iepriekš nediagnosticētas, bet esošas hroniskas aknu slimības, visbiežāk – aknu cirozes fona. Aknas nesāp, tāpēc aknu vēža agrīnās stadijās cilvēkam var nebūt nekādu sūdzību. Arī hronisku aknu slimību gadījumā lielākoties nopietnu sūdzību nav.

Biežākās aknu slimības, kas izraisa aknu cirozi:

1. hronisks C vīrushepatīts – Latvijā relatīvi izplatīta, šobrīd ļoti labi diagnosticējama un efektīvi ārstējama slimība, svarīgi to darīt pirms vēl attīstījusies aknu ciroze. C hepatīts jāpārbauda katram, kurš nekad dzīvē nav pārbaudīts – jāveic antivielu tests – anti-HCV (pie ģimenes ārsta, jebkurā laboratorijā par maksu, HIV profilakses punktos bez maksas, nododot asinis kā donoram, analīzes veic bez maksas);
2. alkohola izraisīta aknu taukainā slimība attīstās cilvēkiem, kuri regulāri un/vai pastiprināti lieto alkoholu un kuriem ir ģenētiska predispozīcija (bet to nevar noteikt ar laboratorijas metodēm). Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā alkoholu lieto pārmērīgi daudz – starp OECD valstīm esam pirmajā vietā patērētā alkohola ziņā uz vienu iedzīvotāju. Gan aknu ārsti, gan citu specialitāšu mediķi ikdienā sastopas ar ļoti daudziem pacientiem, kuriem ir veselības problēmas pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ, tajā skaitā pacienti ar aknu cirozi, kuriem ir paaugstināts aknu vēža risks;
3. hronisks B vīrushepatīts – šī slimība pēdējo 10 gadu laikā ievērojami mazinās, pateicoties valsts apmaksātai bērnu vakcinācijai pret B hepatītu, jo šobrīd jau ir vesela paaudze jaunu cilvēku, kas saņēmuši vakcināciju. Ņemot to vērā,  izplatība mazinās, tomēr joprojām ir daudz pacienti vecumā virs 30 gadiem, kuri nav vakcinēti un kuri nav pasargāti no B hepatīta, līdz ar to arī no šīs slimības hronizācijas, pārejas aknu cirozē un aknu vēža attīstības riska. Hronisku B hepatītu svarīgi laicīgi diagnosticēt, nosakot HBs antigēnu asinīs, lai varētu pacientu novērot, ārstēt un samazināt aknu cirozes un vēža risku. Ja testēšanā B hepatīts nav konstatēts un tas nav pārslimots, tad jebkurā vecumā ir ieteikta vakcinācija;
4. taukainā hepatoze – slimība, kas pārsvarā attīstās pacientiem ar lieko svaru – aptaukojas viss ķermenis, tajā skaitā aknas. Arī šajā gadījumā sūdzību nav, bet ilgstoši uzkrājoties taukiem, aknās veidojas iekaisums, izgulsnējas saistaudi un veidojas aknu ciroze, kas ir risks aknu vēzim. Svarīgi – uzturēt organismu labā formā, lai neveidotos liekais svars, vai lai to mazinātu, lietot veselīgu uzturu (ierobežot viegli asimilējamos ogļhidrātus, dzīvnieku valsts taukus), nodoties regulārām fiziskām aktivitātēm vismaz trīs reizes nedēļā, ne mazāk kā 30 līdz 40 minūtes (slodzi uzsāk un palielina pakāpeniski).

Aknu cirozes pacientiem, lai agrīni atklātu iespējamu aknu vēzi, veiksmīgāk to ārstētu un pagarinātu dzīvi, ik pēc sešiem mēnešiem jāveic ultrasonoskopijas izmeklējums. Aknu vēža ārstēšanā izmanto dažādas metodes – ķirurģisku ārstēšanu, radioloģiskās metodes, medikamentozo ārstēšanu. Katrā gadījumā piemeklē  atbilstošāko metodi, ņemot vērā slimības izplatību, pamatslimību, aknu stāvokli, citas slimības, kā arī vispārējo pacienta veselības stāvokli.

Nobeigumā daži priekšlikumi, kā rūpēties par aknu veselību:

1. pārbaudīt C un B hepatītu, ja tas nav darīts (noteikt anti-HCV un HBs ag);
2. ja ir laiks ēst un gulēt, tad ir laiks arī sportot – kustēties/sportot līdz pēdējam savas dzīves elpas vilcienam;
3. nekaitēt aknām - izvairīties no pārmērīgas alkohola un citu toksisku vielu lietošanas, nelietot uztura bagātinātājus, medikamentus lietot ārsta uzraudzībā;
4. dzert vismaz trīs kafijas tases dienā – kafijas lietošana pacientiem ar hronisku aknu slimību samazina aknu vēža risku;
5. ikdienā pakāpeniski izvēlēties aizvien veselīgāku ēdienkarti, sākotnēji izslēgt vien dažus neveselīgos produktus, piemēram, majonēzi, baltmaizi, ar laiku sarakstam pievienojot citus;
6. ikdienā atteikties no saldinātajiem dzērieniem, to vietā lietot tīru ūdeni;
7. nav jābūt perfektam, dažreiz var arī paslinkot vai apēst kaut ko neveselīgu...

Jau senajā Ķīnā uzskatīja, ka aknu veselība nosaka arī prāta skaidrību. Ķīniešu filozofa Konfūcija atziņa - „Aknas ir dvēseles mājoklis”.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!