Arta Deniņa: Saldumu ietekme uz organismu

Evolucionāri ir veidojies tā, ka lielākajai daļai cilvēku garšo saldumi. Saldumi sniedz enerģiju, “atmodina”, dāvā apmierinājuma un baudas sajūtu. Saldumus nereti pērkam un dāvājam, jo vēlamies iepriecināt, pateikties, izrādīt rūpes. Tātad saldumi mums saistās ne tikai ar kaloriju uzņemšanu. Taču kā tie iespaido veselību? Rakstā aplūkota mūsdienu rūpniecisko saldumu ne tik pozitīvā ietekme uz cilvēka organismu.

Saldumos esošajiem cukuriem ir nozīmīga loma organisma bioķīmijā. Jaunākajos pētījumos atklāts, ka cukurs organismā darbojas kā signāls, aizsākot virkni dažādu reakciju, kas vai nu “ieslēdz”, vai “izslēdz” dažādus gēnus un kas skar teju visas organisma sistēmas. Kāda našķa apēšana reizēm var izglābt dzīvību, bet mūsdienās tos lietojam pārāk daudz.

Pārtikas rūpniecībai attīstoties, plašāks kļūst arī saldumu klāsts – ierastajiem saldumiem, tādiem kā smalkmaizītes, konfektes un šokolāde, pievienojušies čupačupi, batoniņi, kinderolas, krāsaini gāzētie dzērieni, dažādas garšas biezpiena sieriņi, jogurti, pieniņi, salmiņu sulas, brokastu pārslas. Saldumi mūsdienās kļuvuši par dažādu našķiem, kas papildināti ar palīgvielām, tostarp ķīmisku sastāvdaļu buķeti. Diemžēl tie organismam dod tikai kalorijas un teju nekā no organismam nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.

Katram našķim ir savs sastāvs, bet tas, kas tos vieno, ir saldā garša, kura veidojas, cukuram vai tā aizvietotājam radot signālu, kas pa neironu ķēdīti no mēles gala garšas kārpiņām ceļo līdz specifiskam smadzeņu rajonam, kur šis signāls tiek interpretēts kā noteikta garša. Saldo garšu rūpnieciskajiem našķiem nodrošina parastā galda cukura jeb saharozes lētākā alternatīva – augstas fruktozes kukurūzas sīrups, kas tiek saukts arī par glikozes-fruktozes sīrupu. Tas ir klātesošs teju visos kārumos, kas ražoti plašam patēriņam. Plaši tiek izmantoti arī mākslīgie saldinātāji.

Bieži izskan tēze, ka organismam taču vajadzīgi ātrie ogļhidrāti – lai varētu paskriet, padomāt, “būt tonusā”. Un bērniem, kuru organisms ir augošs, tādi vajadzīgi jo īpaši, lai nodrošinātu bērnu ar enerģiju viņa ikdienas gaitās. Turklāt veikalu mārketinga stratēģijas paredz tos izvietot zemākajos, bērniem viegli sasniedzamos plauktos. Skaidrs, ka dažas konfektes vai batoniņi nekādu ļaunumu nenodarīs, bet, ja rūpnieciski ražotie saldumi kļūst par būtisku diētas sastāvdaļu, tie organismam kaitē. Turklāt bieži “saldumi” tiek uzņemti slēptā veidā – cukuri tiek pievienoti maizei, kečupam, cīsiņiem un citiem ātrās ēdināšanas (fast-food) produktiem.

Kas rūpnieciskajiem našķiem piešķir saldo garšu? Kā tie ietekmē organisma funkcionēšanu? Kādus veselības riskus rada? Šajos jautājumos ir vērts iedziļināties.

Dabiskie saldinātāji

Cukuri savā starpā atšķiras ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc tā, kā organisms uz tiem reaģē. Visvienkāršākais cukurs ir glikoze. Glikoze organismā uzsūcas tievajās zarnās caur to sieniņā esošajiem receptoriem un šādā ceļā nokļūst asinīs. Uz šādu cukura “šāviņu” aizkuņģa dziedzeris teju tūlītēji reaģē un izdala insulīnu, kas novirza asinīs esošo glikozi uz organisma audiem, kur tā nepieciešama audu funkcionēšanas nodrošināšanai. Insulīns savukārt sekmē sāta hormona leptīna izdalīšanos, kas, vienkāršoti izsakoties, mums signalizē, ka ēsts ir gana.

Mājās lietojamais jeb galda cukurs ir saharoze – disaharīds, kas organismā tiek sašķelts par monosaharīdiem – glikozi un fruktozi.

Fruktoze, kas atrodama augļos, dārzeņos un medū, tiek dēvēta par augļu cukuru. Toksisku fruktozes līmeni, ēdot augļus, ir neiespējami sasniegt. Kaitīga fruktoze kļūst, regulāri un daudz lietojot saldumus, kuru sastāvā ir fruktozi saturošais glikozes-fruktozes sīrups. Salīdzinoši galda cukura sastāvā glikoze un fruktoze ir līdzīgās daļās, bet glikozes-fruktozes sīrupā fruktozes īpatsvars ir līdz pat 90%. Šo sīrupu iegūst no kukurūzas cietes, to pārstrādājot, un tas tiek plaši izmantots pārtikas rūpniecībā kopš 70. gadiem, jo ir daudz lētāks saldinātājs nekā cukurbiešu cukurs. Turklāt tas ir arī saldāks. Galvenās produktu grupas, kur glikozes-fruktozes sīrups tiek plaši izmantots, ir dažādi saldinātie gāzētie dzērieni, paku sulas, brokastu pārslas, konditorejas izstrādājumi, kā arī dažādi fast-food izstrādājumi.

Pirms modernās pārtikas rūpniecības cilvēks dienā patērēja līdz 20 gramiem fruktozes, uzturā lietojot augļus un dārzeņus. Mūsdienās fruktozes patēriņš ir teju pieckāršojies, radot papildu slodzi arī aknām, kurās, izejot sarežģītas reakcijas, fruktoze tiek pārstrādāta. Aknām, saskaroties ar tādu daudzumu fruktozes, tiek stimulēta lipīdu veidošanās un jo īpaši triglicerīdu uzkrāšanās. Fruktozes regulāra uzņemšana negatīvi ietekmē ne tikai aknu veselību, radot aknu aptaukošanās risku, bet arī glikozes vielmaiņu, radot aptaukošanās, insulīna rezistences un galu galā cukura diabēta risku. Turklāt fruktozes regulāra uzņemšana nelabvēlīgi ietekmē arī ēšanas paradumus, jo, tā kā fruktoze salīdzinājumā ar glikozi rada daudz mazāku insulīna izdalīšanos, tiek izmainīta gremošanā iesaistīto hormonu – jo īpaši izsalkuma hormona grelīna un sāta hormona leptīna – regulācija apetītes kontroles centrā smadzeņu daļā hipotalāmā. Izdaloties mazākam leptīna daudzumam, netiek sekmēta sāta sajūta, tāpēc bieži var novērot, ka pēc fruktozi saturošu rūpniecisko saldumu lietošanas vēl gribas ēst.

Mūsdienās aptaukošanās un ar to saistītie veselības riski, tādi kā insulīna rezistence un 2. tipa cukura diabēts, bērnu un jauniešu vidū ir kļuvuši par globālu problēmu, kas ir tieši saistīta ar pieaugošo fruktozes lietošanu uzturā. Turklāt šīs nav vienīgās veselības problēmas, ko izraisa palielināta fruktozes daudzuma uzņemšana. Jaunākajos pētījumos atklāts, ka fruktozes pārmērīga lietošana stimulē hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindroma attīstību, kā arī izraisa bipolārus traucējumus.

Mākslīgie saldinātāji

Mākslīgie saldinātāji, piemēram, aspartāms un saharīns, ir ķīmiski iegūtas vielas, un tie tiek izmantoti kā cukura aizstājēji. Tiem ir daudz saldāka garša par parasto cukuru, bet ļoti maz vai nekādu kaloriju. Mākslīgie saldinātāji ir atrodami košļājamās gumijās, enerģijas dzērienos, kečupā un citur. Līdzīgi kā cukuram, arī mākslīgajiem saldinātājiem ir atkarību izraisošs efekts. Tomēr pētījumos pierādīts, ka organisms uz mākslīgajiem saldinātājiem reaģē citādi nekā uz parasto cukuru. Mākslīgie saldinātāji iejaucas organisma fizioloģiskajā apetītes regulācijā un liek ēst vairāk. Mākslīgie saldinātāji neliek aizkuņģa dziedzerim izdalīt insulīnu, kā rezultātā netiek stimulēta sāta hormona leptīna izdalīšanās un netiek nomākta apetīte. Tā kā saldinātāji dod saldu garšu, bet ne kalorijas, organisms, sajūtot saldo garšu, “pieprasa” arī kalorijas, tādējādi tiek uzturēta izsalkuma sajūta.

“Enerģijas bumbas”

Cukuri aktivizē smadzenes. Glikoze ir vienīgā barības viela, ko smadzeņu neironi izmanto savā vielmaiņā. Saldumu ēšana vakarā var izraisīt ne tikai aktivitāti, bet arī agresijas un impulsivitātes uzplūdus. Nav retums, ka bērni, vakarā saēdušies saldumus, nezina, kā sevi savaldīt – kļūst uzvilkti, skrien, lec, met gultā salto, tinas drēbēs, šļūc ar bļodu pa trepēm, dauza rotaļlietas, izprovocē uz ķīviņiem brāļus un māsas – īsāk sakot, ir īstas enerģijas bumbas. Saldumu saēšanās vakarā var negatīvi ietekmēt gulētiešanu, kas ir svarīga ikdienas ritējuma daļa.

Cukurs – atkarības veicinātājs

Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka cukuram piemīt atkarību izraisošs efekts. Atkarības jēdziens sevī ietver pastiprinātu vielas lietošanu, atcelšanas sindromu (agresiju, trauksmi), vēlmi lietot vēl un hiperaktivitāti. Cukura lietošana stimulē opioīdu receptoru veidošanos limbiskajā sistēmā, kas izraisa atkarības efektus.

Saldumi un zarnu baktērijas

Cilvēka zarnu traktu apdzīvo līdz pat 1011 baktēriju, un tās veido 1–2 kg no cilvēka svara. Zarnu baktērijām ir būtiska nozīme organismam svarīgu funkciju īstenošanā. Tās ne tikai iesaistās gremošanā, bet arī pasargā mūs no patogēniem, veic toksīnu un kancerogēnu vielu biotransformāciju, ražo vitamīnus, vieglo ķēžu taukskābes, neirotransmiterus – molekulas, kas ietekmē gan garastāvokli un motivāciju, gan arī vielmaiņu. Pētījumos pierādīts, ka zarnu baktērijām ir loma glikozes vielmaiņā. Turklāt zarnu baktērijas ir būtiskas cilvēka imūnsistēmas modulētājas. Jaunākajos pētījumos pierādīti signālceļi starp zarnām un smadzenēm. Tas ļauj izskaidrot depresijas, Alcheimera slimības, Pārkinsona slimības, uzmanības deficīta un hiperaktiviātes sindroma attīstību. Intensīva saldumu lietošana uzturā var sekmēt zarnu disbiozi – neveselīgu stāvokli zarnās, kad tajās “nav kārtības” – ir samazināta zarnu baktēriju daudzveidība, turklāt noteiktas baktērijas sāk apdzīvot zarnu trakta daļas, kur normā tās nav atrodamas.

Zarnu disbiozes gadījumā ir izmainīta vielu un molekulu absorbcija zarnās un zarnu sieniņu šūnas vairs nav cieši novietotas kopā, kā rezultātā tiek veicināta zarnu caurlaidība, zarnu integritātes mazināšanās un zarnu gļotādas iekaisums. Zarnu disbioze rada ne tikai funkcionālus gremošanas trakta darbības traucējumus – vēdera pūšanos, vēdersāpes, caureju, aizcietējumus, bet var sekmēt arī locītavu sāpes un vielmaiņas problēmas – aptaukošanos un cukura diabētu, kā arī jau pieminētos psihiatriskā spektra traucējumus. Turklāt zarnu gļotādas iekaisums var sekmēt autoimūnu gremošanas trakta slimību – celiakijas, čūlainā kolīta, Krona slimības – attīstību. Zarnu baktērijas ne tikai ietekmē to, kā mēs jūtamies, bet, izmainot garšas receptorus, var ietekmēt arī mūsu ēdienu izvēli.

Mūsu uztura paradumi nosaka zarnu baktēriju sastāvu un sugu daudzveidību. Jo vairāk tiek uzņemti saldumi, jo vairāk zarnās ir saldumus “mīlošas” baktērijas, kas sekmē jau aprakstītos neveselīgos procesus organismā. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka ar uzturu uzņemtās fruktoze un glikoze ietekmē zarnu baktēriju gēnu mašinēriju, apklusinot gēnus, kas nepieciešami, lai labvēlīgās zarnu baktērijas apdzīvotu zarnas. Regulāri uzturā lietojot rūpnieciskos saldumus, tiek uzturētas tās baktēriju sugas, kas veicina kāri pēc saldumiem, un, jo mazāka baktēriju sugu dažādība, jo lielāka kāre pēc saldumiem.

Tātad regulāra saldumu ēšana būtiski izmaina organisma funkcionēšanu kopumā. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību gan našķu sastāvam, gan tam, cik bieži tie tiek lietoti. Rūpnieciskos kārumus vēlams aizstāt ar dabas veltēm.

Izmantotā literatūra

1. Alcock, J. et al. (2014). Is eating behaviour manipulated by the gastrointestinal microbiota? Evolutionary pressures and potential mechanisms. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4270213/pdf/bies0036-0940.pdf
2. Avena, M. N. et al. (2008). Evidence for sugar addiction: Behavioral and neurochemical effects of intermittent, excessive sugar intake. Neurosci Biobehav Rev. 32(1), 20–39. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2235907/
3. Basciano, H. et al. (2005) Fructose, insulin resistance, and metabolic dyslipidemia. Nutrition & Metabolism. 2, 5. Iegūts no: https://nutritionandmetabolism.biomedcentral.com/articles/10.1186/1743-7075-2-5#:~:text=Fructose%20induced%20insulin%20resistant%20states,overproduction%20of%20athe rogenic%20lipoprotein%20particles
4. Dimidi, E. et al. (2017). Mechanisms of action of probiotics and the gastrointestinal microbiota on gut motility and constipation. Advances in Nutrition. 8(3), 484–494. Iegūts no: https://academic.oup.com/advances/article/8/3/484/4558107
5. Chedid, V. et al. (2014). Herbal therapy is equivalent to Rifaximin for the treatment of small intestinal bacterial overgrowth. Glob Adv Health Med. 3(3), 16–24. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4030608/
6. Costello, L. et al. (2013). The importance of methane breath testing: a review. J. Breath Res. 7, 024001. Iegūts no: https://pdfs.semanticscholar.org/5887/cb52f5f94e8a3184747beca23e5800f449c1.pdf?_ga=2.77761424.506534965.1583590470-1564998162.1538573918
7. Martin, M. A. et al. (2019). The gut microbiome regulates host glucose homeostasis via peripheral serotonin. Iegūts no: https://www.pnas.org/content/pnas/116/40/19802.full.pdf
8. Townsend, E. G. et al. (2019). Dietary sugar silences a colonization factor in a mammalian gut mymbiont. Iegūts no: https://www.pnas.org/content/pnas/116/1/233.full.pdf

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada decembris numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!