Arta Deniņa: Ēd smiltis un dzer puķūdeni

Reiz šādi kāda māmiņa attēloja sava sešgadīgā bērna uzvedību. Izklausās patiesi jocīgi! Bet tieši tik savādas var būt pazīmes, ja bērna organismā sācis trūkt dzelzs. Bērns var sākt ēst arī citas neēdamas lietas – krītu, zemi, papīru. Neēdamu lietu ēšana ir atpazīstama dzelzs deficīta anēmijas pazīme. Gan dzelzs deficīts, gan dzelzs deficīta anēmija ir bieži sastopamas veselības problēmas bērniem un jauniešiem.

Kas ir dzelzs un kāda ir tās nozīme organismā?

Dzelzs ir nozīmīgs mikroelements, kas iesaistīts virknē organisma bioķīmisko norišu – skābekļa transportēšanā, muskuļaudu darbības nodrošināšanā, asinsradē, mūsu ģenētiskās informācijas pamatvienības - dezoksiribonukleīnskābes (DNS) sintēzē, enerģijas vielmaiņā un citur. Dzelzs ir klātesoša arī citohromu enzīmos – īpašos proteīnos, kas atbild par dažādu vielu, tajā skaitā hormonu, taukskābju, žultsskābju sintēzi, un ir būtiski organismam nevajadzīgo un toksisko vielu, arī medikamentu, izvadīšanā no organisma. Dzelzs kā kofaktors palīdz organismā norisināties dažādām bioķīmiskām reakcijām, bez kurām organisma veselīga funkcionēšana nebūtu iespējama. Dzelzs ir arī būtiska imūnās sistēmas šūnu augšanai un nobriešanai, imūnsistēmas stiprināšanai un pasargāšanai no infekcijām. Šis būtiskais mikroelements ir ļoti nepieciešams bērna vispusīgai attīstībai, jo īpaši dzīves pirmajā gadā, kad notiek strauja motoro un kognitīvo spēju attīstība, kā arī pusaudžu augšanas un attīstības spurtu periodā. Nozīmīgs dzelzs deficīts agrā bērnībā var atstāt sekas bērna attīstībā pat pēc desmit un vairāk gadiem.

Organismā dzelzs lielākoties ir saistīta ar kādu proteīnu. Divas trešdaļas no organismā esošās dzelzs atrodas sarkanajos asinsķermenīšos jeb eritrocītos, kur tā ir skābekļa nesējproteīna - hemoglobīna sastāvā. Tieši dzelzs hemoglobīna molekulā saista skābekli (viena hemoglobīna molekula saista četras skābekļa molekulas, vienā eritrocītā var būt līdz pat 300 miljoniem hemoglobīna molekulu un tas ir vairāk nekā viens miljards skābekļa molekulu). Interesanti, ka auglim un jaundzimušajiem ir citāds hemoglobīns nekā pieaugušajiem – ar augstāku spēju saistīt skābekli. Tas gan nav ilgi, jo pēc pusgada fetālo hemoglobīnu pilnībā aizstāj pieaugušajiem raksturīgais hemoglobīns. 10 % no organisma kopējā dzelzs daudzuma atrodas muskuļu šūnu miocītiem raksturīgā proteīna mioglobīna sastāvā. Pārējais dzelzs organismā atrodas dzelzs transprtproteīna transferīna sastāvā, kā arī ferritīnā, kas atspoguļo dzelzs rezerves.

Dzelzs daudzums organismā tiek rūpīgi regulēts gan ar uzsūkšanos, gan  rezervju veidošanu. Jo lielākas  rezerves, jo mazāk dzelzs uzsūcas organismā. Svarīgi, lai dzelzs organismā būtu līdzsvarā un atbilstu tā fizioloģiskajām vajadzībām – lai dzelzs nebūtu ne par maz, ne par daudz, jo pārlieku liels dzelzs daudzums organismā ir toksisks!

Dzelzs uzsūcas tievo zarnu sākumdaļā - divpadsmitpirkstu zarnās. Savukārt dzelzs rezerves veidojas galvenokārt aknās (arī kaulu smadzenēs un liesā) ferritīna vai hemosiderīna formā. Kad ferritīna spēja uzkrāt dzelzi ir pārsniegta, veidojas cits proteīns – hemosiderīns, kas, uzkrājoties orgānos, var radīt to darbības traucējumus. Hemosiderīns vairāk raksturīgs vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Dzelzs deficīts un dzelzs deficīta anēmija

Dzelzs deficīts veidojas, kad organismā sāk trūkt šī svarīgā mikroelementa. Tas notiek, ja ar uzturu uzņemts fizioloģiskajām organisma vajadzībām nepietiekams dzelzs daudzums. Mūsdienās, kad bērnu ēdienkartē dominē miltu izstrādājumi – picas, karstmaizītes, hamburgeri un dažādi našķi, tajā skaitā biezpiena sieriņi, jogurti, piena dzērieni ar salmiņu, utt., tas nav nekāds brīnums. Miltu izstrādājumi uztura ziņā ir teju bezvērtīgi, savukārt piena produktu lietošana ir viens no faktoriem, kas traucē dzelzij uzsūkties. Arī bērniem, kuri saņem veģetāru vai vegānu uzturu, ir lielāks dzelzs deficīta risks. Dzelzij uzsūkties traucē arī tannīnus un fitīnus saturošas maltītes. Bērniem dzelzs uzsūkšanās traucējumus  var izraisīt spalīšu vai citu parazītu uzdzīve zarnās. Retāk dzelzs uzsūkšanās traucējumi saistīti ar tādām gremošanas trakta slimībām kā celiakija vai Krona slimība. Vēl retāk dzelzs trūkumu izraisa svina klātbūtne organismā – jo vairāk trūkst dzelzs, jo lielāka svina uzsūkšanās. Bēdīgi, bet fakts, – svinu satur ne tikai rūpnieciski audzētas zivis, piemēram, laši, bet pat bērnu pārtikas produkti - augļu sulas un sakņu biezeņi! 

Pastiprināta vajadzība pēc dzelzs ir augšanas spurtu periodā; bērniem, kuri apmeklē sporta nodarbības ar intensīvu fizisko slodzi; jauniešiem pubertātē, jo īpaši jaunajām dāmām, kurām sākušās mēnešreizes, kā arī slimošanu laikā.

Ja dzelzs trūkums kļūst izteikts un dzelzs rezerves ir izsmeltas, attīstās ar šī mikroelementa trūkumu saistīta mazasinība jeb anēmija. Tieši dzelzs deficīta anēmija ir visbiežākais mazasinības veids un ir izplatīta problēma bērnu un jauniešu vidū.

Bāla āda, nogurums, nevēlēšanās apmeklēt pulciņus, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, samazināta apetīte, ģībšana, urīna nesaturēšana, lēkājot pa batutu, smejoties, raudot – tās ir pazīmes, kas liecina par iespējamo dzelzs trūkumu.  Bērns var kļūt lēnīgāks, ātrāk aizkaitināms, var rasties galvassāpes, miega traucējumi, pasliktināties sekmes skolā – tas liecina par skābekļa badu smadzenēs, kas negatīvi  ietekmē kognitīvās spējas – koncentrēšanos, atmiņu. Bērns var sūdzēties, ka izmainījušies nagi – kļuvuši trausli, vai, ka lūst, izkrīt mati, plaisā lūpu kaktiņi, ka naktī ir nepatīkama sajūta kājās – it kā nemierīgas. Bērns var biežāk slimot – dzelzs deficīta gadījumā pavājinās imūnsistēma un pastiprinās uzņēmība pret dažādām infekcijām.

Dzelzs vajadzības ir individuālas un atkarīgas no bērna vecuma, svara, fiziskās un kognitīvās attīstības, veselības stāvokļa.

Pastāv pamata dzelzs vajadzības, kas saistītas ar dažādu orgānu sistēmu, tādu kā āda, urīnceļi, gremošanas trakts izklājošo šūnu – epitēlija – fizioloģisku nomaiņu. Mazuļa pirmajā dzīves gadā šādi tiek patērēts līdz 0,3 mg/kg dienā. Laikus dzimušiem veseliem zīdaiņiem līdz sešu mēnešu vecumam dzelzs vajadzības ir ievērojami mazākas nekā vecākiem bērniem. To izskaidro augstā fetālā hemoglobīna koncentrācija un mazuļa fizioloģiskās dzelzs rezerves, kā arī ar zīšanu uzņemtais dzelzs daudzums, kas mātes pienā visaugstāko koncentrāciju sasniedz pirmajā zīdīšanas mēnesī. Svarīga nozīme dzelzs uzsūkšanās procesā ir mātes pienā esošajam laktoferīnam  - proteīnam ar  augstu dzelzs piesaistīšanas spēju un tas sekmē dzelzs uzsūkšanos mazuļa organismā. Ar mātes pienu ekskluzīvi barotiem zīdaiņiem, ja tie dzimuši laikus un ir veseli, līdz sešu mēnešu vecumam dzelzs deficīta risks nepastāv. Mātes pienā esošā dzelzs, lai gan nelielā koncentrācijā (vidēji 0,35 mg/L), ir ar augstu uzsūkšanās spēju – tiek uzņemts 50 līdz pat 100%  no gremošanas traktā nonākušās dzelzs un tās ir pietiekami bērna fizioloģiskajām vajadzībām (arī govs pienā dzelzs koncentrācija ir līdzīga, tomēr govs piena dzelzs uzsūcas tikai 10% apmērā).  Tomēr pēc sešu mēnešu vecuma situācija sāk mainīties, – mazulim augot un attīstoties, dzelzs rezerves tiek intensīvi tērētas un tās izsīkst. Un ir laiks garšu pasaules un ēdienu struktūru iepazīšanai - piebarojumam, par ko lielākā daļa bērnu ir sajūsmā!

Ieteicamais dzelzs daudzums, ko nepieciešams dienā uzņemt, ir atkarīgs no bērna vecuma.

Dzelzs uzsūkšanās

Cilvēka organisms neprot sintezēt dzelzi un vienīgais ceļš, kā to uzņemt, ir, ēdot. Uzturā esošā dzelzs ir divās pamatformās – divvērtīgā (Fe2+) jeb hēma dzelzs un trīsvērtīgā (Fe3+) jeb ne-hēma dzelzs un šīm dzelzs formām piemīt atšķirīga uzsūkšanās spēja.

Zarnu traktā visefektīvāk uzsūcas hēma dzelzs. Tā atrodama dzīvnieku un putnu gaļā, aknās, olās, zivīs un garnelēs. Hēma dzelzi organisms uzņem vieglāk, jo, lai uzsūkšanās varētu notikt, tai nav jābūt saistītai ar kādu proteīnu, kā tas ir nehēma dzelzs gadījumā. Apēdot hēma dzelzi saturošus produktus, uzsūcas līdz pat 40% no tajos esošās dzelzs. Nehēma dzelzs sastopama augu valsts produktos. Lai organisms varētu uzņemt šī veida dzelzi, ar zarnu šūnu enterocītu virsmā esošo enzīmu palīdzību ir jāpārveido par divvērtīgo dzelzi. Nehēma dzelzs organismā uzsūcas vājāk - tikai divu līdz 20% apmērā. Cik daudz nehēma dzelzs uzsūksies, atkarīgs no citām maltītē esošajām uzturvielām, ar ko nehēma dzelzs var mijiedarboties. Dzelzs uzsūkšanās notiek caur zarnu šūnām enterocītiem. Pēc uzņemšanas enterocītos, dzelzs tālāk nonāk asinīs, kur to satver dzelzs transportproteīns – transferīns un pa asinīm aizgādā uz tādiem orgāniem kā aknas, liesa, kaulu smadzenes.

No augu valsts izcelsmes produktiem ar vislielāko dzelzs saturu ir lēcas, pupas, turku zirņi. Šie produkti satur arī organismam nepieciešamās šķiedrvielas. Arī sēklas un rieksti ir labs dzelzs avots, turklāt satur organismam nepieciešamās taukskābes un mikroelementus. No riekstiem visvairāk dzelzi satur mandeles, Indijas, Makadāmijas rieksti un ciedrrieksti. No sēklām līderes dzelzs daudzumā ir ķirbju, sezama sēklas un linsēklas. Citi dzelzs avoti ir spināti, pētersīļi, olīves, austersēnes, kā arī graudaugi - auzu pārslas, amarants, kvinoja, griķi.

Tas, ko ēdam, ietekmē dzelzs uzsūkšanos

Pārtikas produkti, ko iekļaujam bērnu maltītēs, var sekmēt vai tieši pretēji - kavēt dzelzs uzsūkšanos. Galvenokārt tas attiecas uz nehēma dzelzi, tomēr ir arī vielas, kas traucē uzsūkties hēma dzelzij. Princips, ko vērts paturēt prātā, – nelietot piena produktus reizē ar dzelzi saturošiem produktiem! Kalcijs un kazeīns - govs piena proteīns, kas bagātīgi atrodami govs pienā un to saturošos produktos, būtiski traucē gan hēma, gan ne-hēma dzelzs uzsūkšanos. Bērniem līdz viena gada vecumam neiesaka lietot govs pienu, jo tas var izraisīt slēptu asiņu zudumu no gremošanas trakta, un, tā kā dzelzs saturs govs pienā ir neliels, kopumā sekmēt dzelzs deficītu. Arī bieža olu lietošana uzturā var traucēt uzsūkties dzelzij.

Arī fitātu un tannīnu lietošana uzturā mazina dzelzs uzsūkšanos. Fitāti satur fitīnskābi, kas galvenokārt atrodama sēklās, riekstos, arī graudaugos (to apvalkā), lēcās, zirņos un kalpo kā fosfora krātuve. Savukārt tannīni ir polifenoli ar rūgtu garšu, kas sastopami, piemēram, ogu (dzērveņu, vīnogu) apvalkos, sēklās, arī melnajā tējā, tumšajā šokolādē. Apēdot negatavu augli, mēs sajūtam sīvi – rūgto garšu – tie ir tannīni!

Gan fitāti, gan tannīņi zarnās saistās ar dzelzi un citiem mikroelementiem, veidojot nešķīstošus savienojumus, kā rezultātā ir traucēta to uzsūkšanās.

Iznāk savādi – fitīnskābi saturošie produkti, piemēram, graudaugi, sēklas, rieksti, vienlaikus ir arī dzelzi saturoši produkti. Lai mazinātu fitīnskābes daudzumu, pirms lietošanas ieteicams šos produktus kādu brīdi paturēt ūdenī -  iepriekšējā vakarā apliet ar ūdeni un lietot nākamās dienas rītā! Lietojot fitātu produktus, maltītei ieteicams pievienot c vitamīna avotu, piemēram, citrona sulu, jo tas var būtiski uzlabot dzelzs, jo īpaši ne-hēma dzelzs uzsūkšanos.

Kā nosaka dzelzs deficītu un dzelzs deficīta anēmiju

Lai diagnosticētu dzelzs deficītu vai dzelzs deficīta anēmiju, izmanto vairākus no asiņu parauga laboratoriski izvērtētus rādītājus - eritrocītu skaitu, to lielumu, krāsu, hemoglobīna un ferritīna līmeņus. Dzelzs  noteikšana asinīs nav pārlieku informatīva, jo dzelzs līmenis asinīs diennakts laikā mainās – to ietekmē apēstais dzelzs daudzums! Laboratoriski var noteikt arī transferīna piesātinājuma līmeni - dzelzs deficīta anēmijas gadījumā nepiesātinātā transferīna līmenis būs paaugstināts.  

Dzelzs deficīta anēmiju raksturo samazināts hemoglobīna līmenis un/vai mazi eritrocīti samazinātā skaitā. Hemoglobīna līmenis ir īpaši svarīgs dzelzs stāvokļa novērtēšanai pirmsskolas vecuma bērniem.

Medicīniski anēmiju, ko raksturo mazi, blāvi eritrocīti samazinātā skaitā, dēvē par mikrocitāru (mazas šūnas), hipohromu (blāvas krāsas) anēmiju. Dzelzs deficīta un dzelzs deficīta anēmijas gadījumā arī ferritīna līmenis ir samazināts. Tieši ferritīns ir pirmais, kas, trūkstot dzelzij, izmainās (samazinās). Te  gan jāmin, ka ferritīns ir arī aktīvās fāzes proteīns, kas paaugstinās infekcijas vai iekaisuma laikā. Tāpēc vērtējot ferritīna līmeni, jāņem vērā pacienta vispārējās veselības stāvoklis konkrētajā brīdī. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, par dzelzs rezervju izsmēlumu bērniem līdz piecu gadu vecumam, liecina ferritīna līmenis, kas ir zemāks par 12 mcg/L un zemāks par 15 mcg/L vecākiem bērniem, kā arī  jauniešiem līdz 19 gadu vecumam.

Diemžēl sākotnēji dzelzs deficītu var nepamanīt, ja asinsaina un hemoglobīna līmenis ir normāli un vienīgi ferritīna līmenis var būt samazināti. Līdz ko rodas aizdomas par dzelzs deficītu, noteikti jāmeklē tā cēlonis un ārstēšanas pamatā  ir tā novēršana. Dzelzs balansa atjaunošanā liela nozīme ir sabalansētam uzturam un dzelzs uzsūkšanos kavējošu produktu lietošanas samazināšanai uzturā.  Reizēm dzelzs deficītu ar uztura uzlabojumiem mazināt neizdodas. Tad var lietot dzelzi saturošos, aptiekās nopērkamos produktus.

Maziem bērniem piemērotāka būs šķidrā dzelzs, lielākiem derēs arī tabletēs esošie dzelzs preparāti. Uzmanība jāpievērš tam, lai šo tablešu sastāvā būtu divvērtīgā dzelzs, jo tā uzsūcas labāk. Ir virkne dzelzi saturošo preparātu, kas satur trīskāršo dzelzi. Preparātu lietošanas instrukcijā tos var atpazīt pēc norādes, ka produkts satur dzelzi dzelzs (III) hidroksīda polimaltozes kompleksa veidā vai dzelzs proteīnu sukcinilātu. 

Jāņem vērā, ka dzelzs preparātu lietošana var izraisīt blaknes, kas lielākoties saistītas ar gremošanas trakta traucējumiem – bērni var sūdzēties par vēdergraizēm, nelabumu, vemšanu, aizcietējumiem vai tieši pretēji - caureju. Šie preparāti var izraisīt arī alerģiskas ādas izpausmes un izmainīt zobu krāsu, tumšāk iekrāsojot zobu emalju. Lai mazinātu zobu krāsas izmaiņas, šķidro dzelzi var uzņemt, sūcot to caur salmiņu. Zobu iekrāsošanos var mazināt to tīrīšana ar dzeramo sodu. Ja ir smaga dzelzs deficīta anēmija, vai neizdodas atjaunot organismā dzelzs līmeni ar perorāli lietojamiem dzelzs preparātiem, dzelzi var ievadīt arī vēnā. Šo procedūru drīkst veikt tikai ārstniecības personas uzraudzībā, jo tā var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas.

Lai novērtētu dzelzs preparātu terapijas efektivitāti, kontroles asins analīzes būtu jāveic pēc diviem līdz trim mēnešiem kopš dzelzs preparātu lietošanas. Bet kopumā dzelzs balansa – gan hemoglobīna, gan dzelzs rezervju ferritīna - atjaunošana organismā var ilgt pat pusgadu.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!

*Par reklāmās pausto informāciju atbild reklāmdevējs. Reklāmu saturs var nesaskanēt ar rakstu autoru un redakcijas viedokli.