Ar tuberkulozi nesaslimst visi, kas inficējas
Andra Cīrule, pneimonoloģe,
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs galvenā ārste
Tuberkuloze ir ārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa jeb mikobaktērija (Mycobacterium tuberculosis). Tuberkuloze izplatās gaisa–pilienu ceļā no cilvēka uz cilvēku. Tuberkuloze visbiežāk skar plaušas, bet var skart arī citus orgānus – limfmezglus, kaulus, locītavas, centrālo nervu sistēmu, nieres, un citus.
Tuberkulozes izplatība Latvijā un pasaulē
Katru gadu pasaulē ar tuberkulozi saslimst aptuveni deviņi miljoni un nomirst 1,1 miljons iedzīvotāju. Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā aiz Rumānijas un Lietuvas, kur reģistrēti visvairāk tuberkulozes saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, 2014. gadā tie bija 31,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Saslimstība ar tuberkulozi jāsaista ar ekonomiskajiem apstākļiem valstī. Latvijā deviņdesmitajos gados bija ekonomiskā krīze, pasliktinājās iedzīvotāju dzīves līmenis, kā arī mainījās veselības aprūpes sistēma un saslimstība ar tuberkulozi strauji pieauga, sasniedzot visaugstāko līmeni 1998. gadā, tad tika panākta situācijas stabilizācija un saslimstība pakāpeniski samazinājās visus turpmākos gadus. Lai arī tuberkulozes saslimšanas gadījumu ir trīs reizes mazāk nekā 90. gadu beigās, tuberkuloze ir mainījusies, pieaugusi rezistence jeb slimības izraisītāja nejutība pret tuberkulozes zālēm, pieaudzis arī HIV inficēto pacientu īpatsvars, tāpēc tuberkulozes ārstēšana ir kļuvusi sarežģītāka.
Kādas iedzīvotāju grupas visbiežāk slimo ar tuberkulozi
Tuberkuloze ir infekcijas slimība, un ikviens, kas nonāk pietiekami ciešā un ilgstošā kontaktā ar tuberkulozes baciļu izdalītāju, nav pasargāts. Protams, ir svarīgi dažādi faktori, kas palielina risku saslimt ar tuberkulozi, piemēram – blakusslimības un medikamenti, kas samazina organisma imunitāti, tāpat nozīme ir arī ģenētiskai imunitātei, jo ne visi cilvēki, nonākot līdzīgos apstākļos, saslimst.
Cilvēka imunitāti samazina narkotiku, toksisko vielu un alkohola lietošana, smēķēšana, hroniskas slimības, kas nomāc imunitāti, piemēram, HIV infekcija, C vīrushepatīts, plaušu, nieru slimības, cukura diabēts, imunitāti nomācošu medikamentu lietošana, kā arī slikti sadzīves apstākļi, nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress.
Runājot par slēgta tipa sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijām – pansionātiem, patversmēm –, risks inficēties ar tuberkulozi ir augsts, ja šajā iestādē kāds ir saslimis ar tuberkulozi. Tuberkulozes izplatīšanos veicina dzīvošana slēgtā kolektīvā.
Kā var inficēties, un kas ir slēpta tuberkulozes infekcija
Tuberkulozes baktērijas izplatās gaisa ceļā. Lietojot kopīgus traukus vai sadzīves priekšmetus, inficēties nevar. Visaugstākais risks inficēties ar tuberkulozi ir personām, kas ilgstoši atradušās kontaktā ar bacilāru tuberkulozes pacientu. Risks pieaug šaurās, nevēdinātās telpās, bet ārā, svaigā gaisā inficēties praktiski nav iespējams. Ja ģimenē, kas ir visciešākais kontaktējošo personu loks, ir konstatēts tuberkulozes saslimšanas gadījums, tad vislielākais risks ģimenes locekļiem inficēties ir laikā, līdz atklāta slimība un tiek sākta ārstēšana. Pēc ārstēšanas sākšanas risks inficēt citus cilvēkus ļoti strauji mazinās. Ja pacients sākumā ir ārstējies stacionārā un ir izrakstīts, lai turpinātu ārstēties ambulatori, viņš nav infekciozs un nekādi neapdraud apkārtējos.
Protams, inficēties var jebkurš, bet ir skaidri zināms, ka ne visi, kas inficējas, saslimst ar tuberkulozi. Ja cilvēkam ir spēcīgs organisms un imunitāte, kontakts ir bijis īslaicīgs un organisms pats iznīcina tuberkulozes mikobaktērijas, un cilvēks nesaslimst. Otrs variants ir slēptā tuberkulozes infekcija, kad cilvēks, lai gan inficējies ar mikobaktēriju, tomēr nesaslimst. Aptuveni 90% no cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar tuberkulozes baciļiem, nesaslimst un, iespējams, pat nezina, ka ir inficējušies, jo nav nekādu simptomu, cilvēks ir praktiski vesels un nav bīstams citiem cilvēkiem. Par slēptu jeb latentu tuberkulozes infekciju liecina tuberkulīna ādas raudzes izmaiņas, tā no negatīvas kļūst pozitīva. Tuberkulīna ādas raudzi parasti veic bērniem, lai atklātu slēptu tuberkulozes infekciju un izlemtu, vai nav jāveic profilaktiska ārstēšana.
Un vēl iespējams trešais variants – no pieciem līdz desmit procentiem cilvēku, kas pēc inficēšanās saslimst ar tuberkulozi, tomēr arī šajā gadījumā jāņem vērā riska faktori – imunitāte, blakusslimības, kā arī fakts, ka augstāks risks saslimt ar tuberkulozi ir pirmos divus gadus pēc inficēšanās.
Kam jāveic pārbaudes
Jāņem vērā, ka tuberkuloze progresē pamazām, tāpēc jāpievērš uzmanība tādiem simptomiem kā klepus ilgāk nekā divas trīs nedēļas, ilgstošs nogurums un nespēks, svīšana naktīs, kā arī krišanās svarā, paaugstināta ķermeņa temperatūra un sāpes krūtīs. Bērnu vecumā tuberkuloze var noritēt kā saaukstēšanās, ieildzis bronhīts, pneimonijas, kas nepadodas ārstēšanai, zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir raudulīgi. Lielāks risks saslimt ir bērniem, kam ir pazeminātas organisma pretestības spējas un kas nav saņēmuši prettuberkulozes (BCG) vakcīnu. Jaunākie pētījumi pierāda, ka BCG vakcinācija ne tikai pasargā no saslimšanas ar smagām tuberkulozes formām, bet arī 60% gadījumu novērš inficēšanos.
Jo agrīnāk atklājam tuberkulozi un sākam ārstēšanu – jo vairāk samazinām risku inficēties sabiedrībai un apkārtējiem. Laikus sākot ārstēšanu, pacienti salīdzinoši ātri vairs nav infekciozi un nav bīstami apkārtējai sabiedrībai.
Kur un kā var pārbaudīties
Pārbaudīties, vai neesat inficējies ar tuberkulozi, varat ar ģimenes ārsta nosūtījumu tuberkulozes ambulatorajos kabinetos visā Latvijā, kā arī tad, ja ir sūdzības par tuberkulozes simptomiem vai ir bijis kontakts ar tuberkulozes pacientu, var ierasties uz tuberkulozes pārbaudi pie plaušu slimību speciālista bez ģimenes ārsta nosūtījuma un veikt nepieciešamos izmeklējumus – plaušu rentgenu un krēpu izmeklējumus. Pastāvot aizdomām par saslimšanu ar tuberkulozi, pacienti tiek izmeklēti bez maksas.
Kā norit tuberkulozes ārstēšana
Tuberkulozes ārstēšanu Latvijā apmaksā valsts. Tuberkulozes ārstēšanas kursi ir salīdzinoši ilgi, pirmreizējos tuberkulozes gadījumos – seši mēneši, bet multirezistentas tuberkulozes gadījumā, kad slimības izraisītājs nereaģē uz vairākiem prettuberkulozes medikamentiem, – līdz 20 mēnešiem, tomēr katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli.
Ja tuberkulozes pacients ir infekciozs, visbiežāk viņš ārstēšanas sākumā tiek izolēts stacionārā. Vēlāk izolācijas režīms tiek atcelts un pacients var turpināt ārstēties ambulatori pie pneimonologa vai ģimenes ārsta – ierodoties saņemt zāles tiešā medicīnas darbinieka uzraudzībā. Pašlaik pasaulē rekomendē tuberkulozes pacientus ārstēt ambulatori, pat infekciozus tuberkulozes pacientus, kam ārstēšanu var nodrošināt mājās, ja vien pacients neapdraud citus. Šajā gadījumā pacientam zāles tiek vestas uz mājām.
Ja infekciozs tuberkulozes pacients ārstējas mājās, jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Klepojot pacientam pēc iespējas ciešāk jāaizsedz mute, lietojot salveti vai auduma drānu, neļaujot izklepotajām baktērijām izplatīties apkārtējā vidē. Pacientam jāguļ atsevišķā istabā ar aizvērtām durvīm. Pacienta istaba vairākas reizes dienā kārtīgi jāizvēdina, kā arī regulāri jāveic telpu mitrā uzkopšana.
Rīgā pašlaik tiek nodrošināta tuberkulozes zāļu piegāde mājās aptuveni 7–9 cilvēkiem dienā, pamatā tie ir veci cilvēki, jaunās māmiņas, mazi bērni, HIV inficētie. Rīgā ir sākta arī tuberkulozes zāļu dzeršanas uzraudzība, izmantojot Skype (video asistēta terapija), kad pacientam nemaz nav jāierodas uz medicīnas iestādi, bet, izmantojot internetu, var nodrošināt zāļu dzeršanas uzraudzību. Gada laikā šādā veidā terapija tiek nodrošināta vidēji 20 pacientiem.
Kāpēc vajadzīga BCG vakcinācija
BCG vakcināciju veic visiem jaundzimušajiem 2.–5. dienā pēc piedzimšanas. BCG vakcīna ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātu tuberkulozes baktērijas formu, kas nevar izraisīt slimību. Vakcīna pilnībā nepasargā no saslimšanas ar tuberkulozi, bet ierobežo saslimšanu ar tuberkulozi bērniem un pasargā bērnus no smagām tuberkulozes formām. Galvenais kritērijs, kas ļauj atteikties no vakcinācijas pret tuberkulozi valstī ir tuberkulozes pacientu skaits. Latvija pieder valstīm, kurās saslimstība ar tuberkulozi joprojām ir augsta un atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām nepieciešams vakcinēt bērnus pirmajās dzīves dienās, lai pasargātu no dzīvībai bīstamu tuberkulozes formu attīstības.
Lai nesaslimtu ar tuberkulozi
Nav vienas burvju nūjiņas, kuras pieskāriens pasargā no saslimšanas ar tuberkulozi. Tā nešķiro cilvēkus pēc izglītības vai sociālā stāvokļa, tā var skart visus, gan nabagos, gan bagātos un ietekmīgos. Lai pasargātu sevi un apkārtējos no saslimšanas ar tuberkulozi, jāievēro veselīgs dzīvesveids, jālieto pilnvērtīgs uzturs, jāuzturas svaigā gaisā, jāvēdina telpas, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jāseko savai un savu tuvinieku veselībai un jāvēršas pie ārsta, ja parādās kādas veselības problēmas.
Tuberkulozes vēsture
Tuberkuloze ir viena no vecākajām zināmajām slimībām pasaulē, tā ir tikusi aprakstīta jau Senajā Ēģiptē. 18. un 19. gadsimtā, strauji attīstoties rūpniecībai, cilvēki pārcēlās dzīvot un strādāt uz pilsētām, un strauji pieauga saslimstība ar tuberkulozi, gandrīz sasniedzot epidēmijas līmeni. Līdz tam brīdim tika uzskatīts, ka tuberkuloze ir indivīdu slimība un izplatās kādas noteiktas sabiedrības aprindās, bet šī epidēmija pierādīja, ka tuberkuloze var skart ikvienu un ļoti plašas tautas masas. Saslimšana ar tuberkulozi bija viens no izplatītākajiem nāves iemesliem līdz pat 20. gadsimta sākumam. Tikai 20. gadsimta sākumā tika skaidri definētas visas slimības iespējamās formas, kā arī atklāts veids, kā rentgenoloģiski izmeklēt pacientus.
1882. gada 24. martā vācu ārsts Roberts Kohs Berlīnē pasaulei paziņoja par tuberkulozes baktērijas atklāšanu, par ko vēlāk tika apbalvots ar Nobela prēmiju. Tomēr nebija vēl atklāts pats svarīgākais – kā šo slimību ārstēt. Jauni un veci cilvēki turpināja mirt visā pasaulē, un slimība pati izvēlējās savus upurus. Ārsts Albērs Kalmets un veterinārārsts Kamils Gerēns radīja prettuberkulozes (BCG) vakcīnu. Pirmo bērnu vakcinēja Parīzē 1921. gadā, pēc tam, kad viņa māte dažas stundas pēc dzemdībām nomira no tuberkulozes. Tomēr arī vakcīna nepasargā no saslimšanas, bet pasargā no saslimšanas ar smagām tuberkulozes formām.
Pēc Otrā pasaules kara tika atklātas pirmās zāles tuberkulozes ārstēšanai, kuru izmantošana ievērojami uzlaboja pacientu ārstēšanas rezultātus. 1944. gadā Selmens Veksmens atklāja streptomicīna iedarbību uz tuberkulozes baciļiem. Tas iezīmēja jaunas ēras sākšanos – cits pēc cita tika atklāti jauni medikamenti tuberkulozes ārstēšanai.
Mūsdienās optimisma vilnis, kas pārņēma ikvienu, uzzinot, ka ir iespējams izārstēt tuberkulozi pēc tik daudzu gadsimtu nevienlīdzīgas cīņas, ir noplacis. Slimība atgriežas tajās vietās, kur jau tā reiz ir tikusi apkarota un izārstēta. Tuberkulozes esamība neļauj ieslīgt pašapmierinātībā un liek meklēt aizvien jaunus un jaunus veidus, kā ar to cīnīties. Tā ir arī aktuāla mūsdienu slimība – slimo gan bagātie, gan nabadzīgie iedzīvotāju slāņi.
