Antra Briede: Interesanti fakti par D vitamīnu un K vitamīnu
Gan D, gan K vitamīns ir taukos šķīstošie vitamīni, un abi “satiekas”, ja runājam par kaulu un asinsvadu veselību.
D vitamīns tagad ir populārs, par to daudz rakstīts un runāts. Tomēr joprojām D vitamīna nepietiekamība ir 50% pasaules iedzīvotāju. D vitamīna nepietiekamība ir pētīta arī Latvijas iedzīvotāju vidū, un atklāts, ka 80%Latvijas iedzīvotāju ir zems D vitamīna līmenis serumā.
20% no kopējā D vitamīna daudzuma uzņemam ar uzturu, bet 80% D vitamīna vielmaiņas ceļš sākas ādā ultravioleto staru ietekmē. Aknās satiekas gan ar uzturu uzņemtais D vitamīns, gan ādā saražotais, lai tālāk C vitamīna katalizētā reakcijā tiktu transportēts uz nierēm, kur gan C vitamīna, gan magnija klātbūtnē veidojas 1,25(OH) D vitamīns jeb kalcitriols. Šai D vitamīna aktīvajai formai piedēvē hormona aktivitāti.
Fantastisks ir atklājums, ka D vitamīna receptori ir gandrīz visām organisma šūnām, piemēram, uz šūnām, kas izklāj asinsvadus, uz aizkuņģa dziedzera šūnām, sirds un skeleta muskuļu šūnām, uz šūnām smadzenēs un resnajā zarnā, kaulos un uz asins šūnām. Aktīvais D vitamīns piesaistās pie šiem D vitamīna receptoriem un nodrošina funkcijas šūnās, tostarp gandrīz 5% cilvēka gēnu “ieslēgšanos” vai “izslēgšanos”. Runājot līdzībās ar datora darbību – ja šūnas kodolu salīdzinām ar datoru, bet jums ir klaviatūra, ar kuras palīdzību līdz datoram novadāt zināmas komandas, tad pieciem procentiem taustiņu būtu uzraksts “D vitamīns”.
D vitamīns un slimību profilakse
Agrāk par D vitamīnu runāja gandrīz vienīgi kaulu veselības sakarā, taču pēdējo gadu publikācijas par D vitamīna ietekmi uz cilvēka vispārējo veselību un atsevišķām orgānu sistēmām ir ļoti interesantas.
D vitamīnam ir nozīme imūnās sistēmas līdzsvarošanā. No vienas puses – D vitamīns veicina imūnās sistēmas aktivitāti un vienlaikus nomāc iekaisumu izraisošo faktoru aktivitāti, kā arī veicina pretiekaisuma vielu veidošanos. Tāpēc potenciālas D vitamīna lietošanas indikācijas ir autoimūno slimību profilakse un terapija, alerģiskās un iekaisīgās slimības (bronhiālā astma, cukura diabēts, multiplā skleroze, Krona slimība, sklerodermija u.c.).
D vitamīns piedalās šūnu augšanas un nobriešanas procesos, kā arī veicina kļūdaino šūnu jeb vēža šūnu “pašnāvību”. Kādā pētījumā atklāts, ka gados vecākām sievietēm D vitamīna līmenis 45–85 ng/ml serumā būtiski samazina audzēju riskus.
Citā pētījumā, apsekojot gandrīz 19 000 cilvēku sešu gadu laikā, pētnieki secināja, ka cilvēkiem ar zemāku D vitamīna līmeni asinīs (mazāk nekā 29 ng/ml) biežāk novēro augšējo elpceļu infekcijas. D vitamīna zemu līmeni saista arī ar bronhiālās astmas biežākiem uzliesmojumiem, bet 2017. gadā veiktā pētījumu apkopojumā tika secināts, ka D vitamīna lietošana samazina akūtu elpceļu infekciju risku.
Ir vairāki svaigi pētījumi, kas saka, ka D vitamīnam ir nozīme sirds un asinsvadu veselības saglabāšanā. Samazinoties D vitamīna līmenim, tiek aktivēts epitēlijķermenīšos ražotais parathormons, kura pamatfunkcija ir palielināt kalcija līmeni asinīs, to, piemēram, ņemot no kauliem. Ja parathormona līmenis ir augsts, tas nelabvēlīgi iedarbojas uz sirds spēju sarauties, veicina sirds asinsvadu slimību un sirds vārstuļu kalcifikāciju. 2013. gadā publicētā pētījumā, kurā piedalījās 10 000 cilvēku vecumā no 50 līdz 74 gadiem deviņu gadu garumā, tika secināts, ka zems D vitamīna līmenis (zem 30 ng/ml) saistāms ar lielāku mirstību no sirds slimībām.
Par D vitamīnu saistībā ar kaulu veselību zina katrs skolas bērns. Pietiekams D vitamīna līmenis par 30% samazina augšstilba kaula kakliņa lūzumu risku, kas ir īpaši svarīgi gados veciem cilvēkiem, kuriem ir augstāks krišanas un kaulu lūzumu risks. Pietiekama D vitamīna koncentrācija serumā nodrošina mazāku krišanas un kaulu lūzumu risku.
D vitamīna sintēze ādā un iekšķīga lietošana
4000 DV D vitamīna sintēzei ādā nepieciešams vien 15 minūtes atrasties saules staros. Tomēr jāatceras, ka 25(OH)D vitamīna pussabrukšanas periods ir divas trīs nedēļas. Tātad vasaras saulītē uzkrātās vitamīna rezerves beidzas aptuveni oktobra beigās. Turklāt līdz ar vecumu samazinās ādas spēja sintezēt D vitamīnu, un arī vairāku medikamentu lietošana nelabvēlīgi ietekmē D vitamīna vielmaiņu.
D vitamīnu iekšķīgi var lietot neatkarīgi no ēdienreizes. To var lietot reizi dienā vai kopējo devu uzņemt reizi nedēļā vai pat reizi mēnesī. D vitamīns jālieto tik ilgi, kamēr tiek sasniegts optimālais D vitamīna līmenis serumā (40–60 ng/ml). Vitamīna D pētnieka M. Holika vadītā Kanādas D vitamīna izpētes darba grupa iesaka lietot 2000–4000 DV dienā visiem cilvēkiem no 9 gadu vecuma, līdz sasniegts vēlamais līmenis serumā (virs 30 ng/ml). Vispāratzītā deva 200–400 DV dienā ir profilaktiska, uzturoša deva cilvēkiem, kuriem ir normāls D vitamīna līmenis vai ir izdevies to sasniegt.
K vitamīns
Pēdējo gadu novitāte osteoporozes sakarā ir K vitamīns.
Jau sen ārsti zināja, ka K vitamīns piedalās procesos, kas atbild par asinsreci. Ne velti zāļu grupa, kas šķidrina asinis, tātad pretojas asinsrecei, ir K vitamīna antagonisti. Tā kā asinsrece ir vitāli svarīga funkcija, tad viss K vitamīns, kas nonāk asinsritē (ar uzturu uzņemtais vai zarnu baktēriju saražotais), pirmām kārtām tiek izmantots asinsreces nodrošināšanai – visi enzīmi ir kaujas gatavībā režīmā 24/7. Pāri palikušais K vitamīns tiek iesaistīts citās svarīgās funkcijās, kas tomēr nav tik vitāli svarīgas.
Kaulu masas blīvums, kaulu atjaunošanās ir svarīga ilgtermiņā, bet no tās nav atkarīga izdzīvošana neatliekamās situācijās (tēlains piemērs – kad jābēg no lauvas, jācīnās ar to, vai, kad lauva iekož kājā un sākas asiņošana). K vitamīns piedalās reakcijās, kas nodrošina kalcija nogādāšanu no asinīm uz kaulaudiem. Citiem vārdiem – K vitamīns aktivē enzīmus, kas nodrošina noteiktu olbaltumvielu spēju piesaistīt kalciju un iesaistīt tālāk kaulu vielmaiņā. Turklāt K vitamīns aktivē enzīmus, kas nomāc asinsvadu sieniņu mineralizāciju jeb kalcija izgulsnēšanos asinsvadu sieniņā. Lielā pētījumā ar vairāk nekā 80 000 dalībnieku, kurus novēroja 10 gadu periodā, atrada sakarību starp K vitamīna saturu uzturā un kaulu masas blīvumu. Izrādās, kalcija papildu uzņemšana, ja trūkst D vitamīna vai K vitamīna, var būt nevēlama. K vitamīna nepietiekamības apstākļos kalcijs nenonāk “pēc adreses” kaulaudos, bet uzkrājas asinsvadu sienās un veicina aterosklerotisko pangu kalcifikāciju.
K vitamīna receptori atrodami daudzos audos, piemēram, aknās, sirdī, plaušās, smadzenēs, nierēs, kaulos. Tāpēc bez jau zināmās ietekmes uz asinsreci un kaulu sistēmu K vitamīna pietiekamība ir būtiska cukura vielmaiņā, iekaisuma mazināšanā, detoksikācijas procesos. K vitamīns ir būtisks antioksidatīvo sistēmu ķēdes reakcijās un enerģijas ražošanā. K vitamīns regulē šūnu augšanu, tāpēc tam piedēvē zināmu lomu audzēju profilaksē.
K vitamīna sintēze un uzņemšana
Ir trīs K vitamīna formas. K1 vitamīns (filokvinons) sastopams augos: zaļajos salātos, spinātos, rukolā un citos zaļajos augos. K2 (menakvinons) tiek sintezēts zarnās, to dara zarnu baktērijas. Šajā sakarā zarnu veselībai, veselīgai zarnu mikroflorai ir milzīga nozīme. Ja ir traucēta zarnu mikrofloras vide, būs arī K vitamīna sintēzes traucējumi.
Fermentētie produkti (siers, skābpiena produkti) veicina K vitamīna sintēzi zarnās. Aptiekās nopērkamie K vitamīna produkti, kas slēpjas zem burtiem, piemēram, MK4 vai MK7, ir tieši K2 vitamīns. MK4 zarnās tiek ražots arī no K1, kas uzņemts ar zaļajiem augiem. K3 (menadinons) ir sintētiska, ūdenī šķīstoša forma.
Ar uzturu K vitamīnu var uzņemt, uzturā iekļaujot zaļos augus, tas ir arī piena produktos, aknās, gaļā, olās, zaļajā tējā. Produktu termiska apstrāde neietekmē K vitamīna saturu uzturproduktos, bet tā daudzumu produktā mazina gaisma.
Osteoporozes profilakse
Tomēr ne K, ne D vitamīns nav būtiskākie faktori kaulu veselībā. Daudz svarīgākas ir kustības. Tās nodrošina kaulu masas blīvumu! Osteoporoze pati par sevi nav nekas slikts, varētu teikt, tas ir dabisks novecošanās process. Ja domā par osteoporozi un dzīves kvalitāti, tad lielāka nozīme ir muskuļu stiprumam, ķermeņa līdzsvaram, tātad – mazākai iespējai nokrist. Tāpēc pētījumos par osteoporozi daudz tiek lietots jēdziens “krišanas profilakse”. Līdz ar vecumu vairāk jāuzmanās no krišanas nekā no kaulu masas blīvuma samazināšanās. Regulāra, pietiekami intensīva kustēšanās un līdzsvara vingrojumi (piemēram, pilates) ir daudz nozīmīgākas, ja domājam par laimīgām vecumdienām bez augšstilba kaula kakliņa lūzuma.
Runājot par kaulu masas mazināšanos līdz ar vecumu, izrādās, ka ļoti būtiska nozīme ir tam, kā un cik veselīgi tiks veidota kaulu masa līdz 20 gadu vecumam. 90% kaulu masas veidojas līdz 20 gadu vecumam. Tāpēc ir tik svarīgi veidot labus uztura paradumus jau bērnībā. Doma par 5–7 saujām augu valsts produktu dienā attiecas arī uz kaulu veselību, jo daudzi kaulu veselībai nepieciešami elementi atrodas augu valsts produktos.
Antra Briede- Ārste
Foto: pexels.com
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada marta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
