Antioksidanti - veselības sargi

Vita Vestmane, kardioloģe

Cilvēka organisms ir ļoti sarežģīts, un ik mirkli tajā notiek miljoniem bioķīmisku reakciju. Viens no daudzajiem procesiem ir cīņa un reizē arī sadarbība starp antioksidantiem (aizsargsistēmu) un brīvajiem radikāļiem (ienaidniekiem). Ja ir saglabāts līdzsvars, tad mūsu iespēja saslimt ir mazāka un novecošanās process ir lēnāks. Vairāk zināmie antioksidanti ir vitamīni – A (karotīni, ksantofili), C (askorbīnskābe), E (tokoferols), B9 (folskābe) vitamīns; minerālvielas (mikroelementi) – selēns, cinks, mangāns, varš u.c., kuriem arī vēl bez antioksidatīvas darbības ir citas funkcijas. Tagad arvien lielāka interese ir par bioloģiski aktīvajām vielām.

 

Kas veicina novecošanos un iespēju saslimt

Enerģijas producēšanas procesā – ēdot, elpojot, vingrojot, sauļojoties – rodas vielmaiņas starpprodukti, tā sauktie brīvie radikāļi. Tie ir oksidēšanās procesā radušies ķīmiski savienojumi, kas oksidē citas organismā esošās molekulas, tie ir nestabili un ļoti aktīvi. Noteiktos daudzumos brīvie radikāļi organismā ir nepieciešami – tie stimulē dažādas bioķīmiskās norises, tomēr, ja to ir par daudz, tiek traucētas šūnu dabiskās funkcijas un rodas šūnu bojājumi.

 

Tie noārda šūnu apvalkus, izjauc šūnas ģenētisko kodu un iejaucas bioķīmiskajos procesos. Brīvajiem radikāļiem ir nepilnīga jonu čaula, tāpēc tie darbojas kā zagļi, atņemot trūkstošos jonus no šūnām un gēniem, izraisot mutācijas, kas veicina dažādu slimību veidošanos. Visagresīvākie ir skābekļa brīvie radikāļi O2 un OH, kas organismā nepārtraukti veidojas dažādās bioķīmiskās reakcijās. Tātad tie ir vienmēr organismā, un ar tiem jāsadzīvo. Ja to ir par daudz, tad tie skar sirds un asinsvadu sistēmu, ādu un acis, imūnsistēmu, saistaudus.

 

Pēdējos gadu desmitos brīvie radikāļi ir kļuvuši par galveno novecošanās cēloni divu svarīgu iemeslu dēļ – to klātbūtne mūsu dzīvē arvien vairāk palielinās un mēs vairs nelietojam tik daudz pārtikas ar augstu antioksidantu saturu, kas pasargā mūs no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Gaisa, grunts un ūdens piesārņojums, starojums (arī datoru, klēpjdatoru un televizoru), tabakas dūmi un pesticīdi, ķīmiskās piedevas daudzos pārstrādātajos pārtikas produktos, pārmērīga alkohola lietošana, toksiskas vielas, pārmērīga medikamentu lietošana, pārmērīga sauļošanās, pārmērīga fiziskā pārpūle, stress, garīga pārpūle, ilgstoša slimošana, traumas, operācijas, badošanās, ilgstoši nelikvidēti iekaisumi, nekvalitatīva pārtika veicina šādu agresīvu molekulu vairošanos. Būtībā runa ir par veselības saglabāšanu, dzīvesveidu un paradumiem. Un vai mēs ēdam 400–500 g dažādu krāsu augļus un dārzeņus ikdienā, lai stiprinātu savu aizsargsistēmu? Un vai mēs pietiekami atrodamies svaigā gaisā, kustoties ar prieku?

 

Stāvokli, kad brīvo radikāļu organismā ir par daudz un aizsargsistēma ir vājāka, sauc par oksidatīvo stresu. Piemērs tam ir smēķētāji (kuri bieži nopīpē kājas), kuriem ir kāju asinsvadu ateroskleroze.

Visu rakstu lasiet veselības žurnāla "ārsts.lv" marta numurā!

Vita Vestmane