Anna Bērziņa, Katrīna Kate Būka: Aukstumpumpas jeb herpes

Latvijas gada aukstajos mēnešos cilvēka Herpes simplex vīruss (HSV) piedzīvo gada uzplaiksnījumu. Aukstie klimata apstākļi veicina aukstumpumpu, - ar šķidrumu pildītu, niezošu pūslīšu uzliesmojumus un progresē arī jaunu inficējušos skaits, jo cilvēku imūnsistēma ir novājināta. Vienam vīruss “snaudīs” organismā un neizraisīs nekāda veida komplikācijas, taču saimniekam ar novājinātu imūnsistēmu, aukstumpumpas uzmetas pie mazākās auksta vēja plūsmas. Tāpat Herpes vīrusa blakusefekts ir psiholoģisks diskomforts, ko izraisa negatīvā stigma, kas saistīta ar redzamiem sejas bojājumiem, tiem, kuri piedzīvo uzliesmojumus tieši periorālajā rajonā.

Nekrotizējoša Herpes simplex ir infekcija, ko izraisa HSV-1 un HSV-2. HSV infekcijas ir, ja tā var teikt, atbildīgas par vairākām slimībām, tostarp ādas un gļotādu bojājumiem, aklumu un pat dzīvībai bīstamu encefalītu visu vecumu imūnkompetentiem, kuri spēj īstenot imūnatbildi pēc saskarsmes ar vīrusu, un imūnkompromitētiem pacientiem, kuriem imunitāte vairs nespēj cīnīties pret vīrusu. HSV izraisītās slimības ir ievērojams slogs sabiedrības veselībai, jo saimniekorganismā izraisa mūža infekcijas. Izšķir divus periodus - latento un aktīvo, kur latentajā periodā vīruss “snauž” līdz brīdim, kad, sporādiski aktivizējoties no inficētajām šūnām, izraisa recidīvus, kas saistīti ar vīrusa izplatīšanos gan simptomātiskiem, gan asimptomātiskiem indivīdiem. Lai gan klīniskas izpausmes ir salīdzinoši nelielai daļai inficēto indivīdu, lielais ar šiem vīrusiem inficēto pasaules iedzīvotāju īpatsvars (ar HSV-1 inficētas divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju), rada milzīgu skaitu indivīdu, kas slimo ar HSV saistītām slimībām. Visticamāk, HSV spēju saglabāties un atkārtoties citādi veseliem indivīdiem, nosaka daudzas regulējošās sistēmas un šūnu struktūras, ko šie vīrusi ir attīstījuši sev par labu, lai izvairītos no saimnieka pretvīrusu reakcijas.

HSV ādā, gļotādā un arī acīs piekļūst neironiem, inficējot nervu terminālos galus, retrogrādā veidā nonāk līdz nervu šūnas ķermenim, kur vīrusu genomi nonāk neironu kodolos un izveido mūžam latento infekciju. Tomēr ar sporādiskiem intervāliem saimniekorganisma pastāvēšanas laikā, kas nereti ir saistīts ar stresu, latentais HSV var tikt atkārtoti aktivizēts un anterogrādā veidā var izkļūt no neironu ķermeņiem, lai inficētu citus neironus, kas galu galā var nodrošināt saistīšanos ar smadzenēm vai inficēt citas šūnas, kas atrodas netālu no sākotnējās inficēšanās vietas. Svarīgi, ka HSV, pateicoties tam, ka galvenie HSV uztverošie receptori ir plaši izplatīti saimniekaudos un šūnās, inficē ne tikai epitēlija šūnas un neironus, bet faktiski jebkuru šūnu tipu organismā, arī imūnās šūnas. Inficējot imūnās šūnas, šie vīrusi var modulēt un izvairīties no dažādiem pretvīrusu mehānismiem, piemēram, saimniekorganisma spējas sajust vīrusu noteicošos faktorus, signalizējošus ceļus, kas noved pie šūnu pretvīrusu iedarbības, un iedzimtas imūnšūnu funkcijas, kas pēc inficēšanās ar šiem vīrusiem iedarbojas visnotaļ agri. Izvairīšanās no šiem procesiem HSV sniedz iespēju inficēt saimniekšūnas un sasniegt neironus, kas dod priekšroku vīrusu latentumam un infekcijām mūža garumā, kopumā slāpējot pretvīrusu aktivitātes, kas varētu palīdzēt imūnajām šūnām izveidot efektīvu un aizsargājošu imunitāti pret šiem vīrusiem. Tādējādi agrīnās saimniekorganisma pretvīrusu atbildes reakcijas rezultātu uzlabošana pret HSV varētu palīdzēt gan labāku anti-HSV terapiju radīšanā, gan profilaktisku stratēģiju izstrādē, kuru mērķis ir novērst inficēšanos ar šiem vīrusiem.

1.tipa HSV lielākoties pārnes no mutes uz muti (Herpes labialis) ar gļotādām/izdalījumiem un atvērtu vai noberztu ādu, skūpstoties un kopīgi lietojot traukus vai dvieļus. Izraisa infekciju periorālajā (lūpas, smaganas, mutes aukslējas, mēle) rajonā, tomēr lielākais pārnešanas risks ir tad, ja ir aktīvas vezikulas. HSV-1 visbiežāk iegūst asimptomātiski bērnībā. Atkārtotas herpes labialis epizodes, kas zināmas arī kā aukstumpumpas, inficētiem pacientiem var būt biežas, sāpīgas, ilgstošas un izkropļojošas. Šobrīd herpes labialis ārstēšanai ir divu veidu pretvīrusu līdzekļi – lokāli un perorāli, kas pieejami bez receptes vai tikai ar recepti. Akūtu herpes labialis recidīvu (aukstumpumpas) efektīvi ārstē iekšķīgi lietojams aciklovīrs, valaciklovīrs un famciklovīrs. Herpes labialis recidīvus var mazināt, ik dienas iekšķīgi lietojot aciklovīru vai valaciklovīru. Lokāli lietojams aciklovīrs un penciklovīrs ir izvēles terapija recidivējošu herpes labialis ārstēšanā, taču tie ir mazāk efektīvi, nekā iekšķīgi lietojamie. Pretvīrusu terapijas mērķis ir bloķēt vīrusa replikāciju, lai saīsinātu simptomu ilgumu un paātrinātu ar herpes labialis saistīto bojājumu dzīšanu.

2.tipa HSV galvenokārt pārnes dzimumakta laikā, saskaroties ar dzimumorgānu vai anālās atveres virsmām, gļotādu, pūslīšiem vai ar vīrusu inficēta cilvēka šķidrumiem. Izpaužas ģenitālajā rajonā, tas ir saistīts ar dzimumorgānu bojājumiem un jaundzimušo encefalītu. Klīniski nozīmīga problēma ar HSV-2 ģenitālo infekciju ir tā, ka šī infekcija saistīta ar trīsreiz lielāku iespējamību iegūt 1.tipa cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV-1) labvēlīgās mijiedarbības aspektu dēļ, kas saistīti ar koinfekciju ar abiem vīrusiem. Jāpiebilst, ka lielākā daļa dzimumorgānu HSV-2 infekciju nav atpazītas un nav diagnosticētas; inficētas personas, pat ar viegliem simptomiem, izdala HSV un var inficēt seksuālos partnerus. Perorālie pretvīrusu medikamenti HSV infekciju ārstēšanai ir droši un efektīvi, un tos var lietot gan epizožu ārstēšanai, gan recidīvu novēršanai. Inficēto partneru pretvīrusu ārstēšana un prezervatīvu lietošana samazina HSV-2 seksuālās transmisijas risku.

Recidivējošu Herpes labialis gadījumā 60 procentiem cilvēku pirms bojājumiem rodas tirpšanas, sāpju, parestēzijas, niezes un apdeguma simptomi. Pēc tam bojājumi izpaužas kā grupveida vezikulu sakopojumi (primārs ādas veidojums) uz vai ap lūpām (skatīt 1.attēlu). Vezikulām var būt ar pastiprinātu asins pieplūdumu, sasarkusi pamatne. Pēc tam bojājumi veidojas čūlās (skatīt 2.attēlu - A) un veido kreveli (skatīt 2.attēlu - B). Dziedniecība sākas trīs līdz četru dienu laikā, un ādas virsmas atjaunošanās var ilgt septiņas līdz astoņas diennaktis. Tomēr daudzām personām, kuras pakļautas HSV-1 iedarbībai, ir asimptomātiska serokonversija.

Retos gadījumos HSV-1 un HSV-2 dzemdību laikā var pārnest no mātes bērnam. Lai arī katram infekcijas veidam ir savas tipiskās uzliesmojuma zonas, tomēr gan HSV-1, gan HSV-2 var inficēt mutes un dzimumorgānu apvidu un izraisīt akūtas un atkārtotas infekcijas visa mūža garumā. Visaptveroša izpratne par to, kā HSV izvairās no saimnieka agrīnas pretvīrusu atbildes reakcijas, varētu veicināt jaunu terapiju un vakcīnu izstrādi, lai cīnītos pret šiem vīrusiem.

Atsauces:

1. Rice SA. Release of HSV-1 Cell-Free Virions: Mechanisms, Regulation, and Likely Role in Human-Human Transmission. Viruses. 2021, Nov, 30
2. Usatine RP, Tinitigan R. Nongenital herpes simplex virus. Am Fam Physician. 2010, Nov, 1,1075-82
3. World Health Organization, 2022. Herpes simplex virus. [online] Available at: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/herpes-simplex-virus
4. Fatahzadeh M, Schwartz RA. Human herpes simplex virus infections: epidemiology, pathogenesis, symptomatology, diagnosis, and management. J Am Acad Dermatol. 2007, Nov, 57(5), 737-63.
5. Shinkai K, Fox L.P. 6-19: Herpes simplex (cold or fever sore; genital herpes). Papadakis M.A., & McPhee S.J., & Rabow M.W., & McQuaid K.R.(Eds.), Current Medical Diagnosis & Treatment 2023. McGraw Hill. [online] Available at: https://accessmedicine-mhmedical-com.db.rsu.lv/content.aspx?bookid=3212&sectionid=269145168
6. Cunningham A, Griffiths P, Leone P, Mindel A, Patel R, Stanberry L, Whitley R. Current management and recommendations for access to antiviral therapy of herpes labialis. J Clin Virol. 2012, Jan, 53(1), 6-11.
7. Gupta R, Warren T, Wald A. Genital herpes. Lancet. 2007, Dec, 22, 370(9605), 2127-37.
8. Tognarelli EI, Palomino TF, Corrales N, Bueno SM, Kalergis AM, González PA. Herpes Simplex Virus Evasion of Early Host Antiviral Responses. Front Cell Infect Microbiol. 2019, Apr, 30, 9-127.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!