Anna Bērziņa: Botulīna toksīna un hialuronskābes injekciju pielietojums estētiskajā dermatoloģijā
Estētiskā medicīna ir strauji progresējoša joma ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Sakarā ar to, ka aizvien vairāk cilvēku vēlas ilgāk saglabāt jauneklīgu izskatu un palēnināt novecošanās procesa izpausmes sejas ādā, pieprasījums pēc dažādām estētiskās medicīnas procedūrām pieaug. Pie šīm procedūrām pieskaitāmas gan uz enerģiju balstītu iekārtu procedūras (lāzertehnoloģijas, intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas, radiofrekvences procedūras u. c.), gan injekcijas. Injekciju metodes un injicējamie preparāti ir ļoti atšķirīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc būtu jākonsultējas ar speciālistu, kam ir atbilstoša izglītība un pieredze šo dažādo metožu pielietošanā. Nedrīkst paļauties ne uz draudzeņu, ne kaimiņu, ne radu, ne blogeru viedokli. Katrs cilvēks ir individuāls, tāpēc viņa anatomiskās īpatnības ir jāizvērtē atsevišķi, lai konstatētu ādas tipu, stāvokli, noskaidrotu iepriekš veiktās procedūras un rekomendētu piemērotāko terapijas veidu.
Ap estētiskās medicīnas tēmu apvīti milzum daudz mītu un nepatiesību. Šajā publikācijā aprakstīti divi injekciju veidi – botulīna un pildvielu jeb filleru injekcijas, lai rastu skaidrību par to darbības mehānismiem, pielietojumu un atšķirībām.
Botulīna toksīns ir neirotoksīns jeb viela, kas izdalīta no Clostridium botulinum baktērijas. Injicējot šo preparātu zonā, kurā novērojama pastiprināta muskuļu aktivitāte, piemēram, tā saucamajā dusmu krunkā jeb glabellas zonā vai tā saucamajās vārnu kājiņās – krunciņās ap acīm, nervu galu un muskuļa savienojumā šī viela rada ķīmisku reakciju, kas mazina muskuļu pastiprinātu saraušanos. Dažu dienu laikā preparāts iedarbojas injekcijas vietā, nodrošinot tā saucamo dinamisko krunciņu mazināšanos.
Estētiskajā medicīnā botulīna toksīns tiek pielietots tik niecīgos daudzumos, ka nav pamata satraukumam, ka šī viela varētu darboties kaitējoši organismam vai radīt kādus veselības draudus. Neiroloģijā un oftalmoloģijā botulīna toksīnu izmanto jau kopš 1982. gada, savukārt estētiskajās indikācijās periorbitālas un glabelāras ritidozes terapijā tas tiek lietots kopš 2002. gada.
Sakarā ar to, ka botulīna iedarbība uz muskuļa pastiprināto aktivitāti ir pārejoša, krunciņu veidošanās atjaunojas apmēram 4–6 mēnešu laikā. Botulīna injekciju darbības ilgums ir ļoti individuāls – jo biežāk karsējam, masējam, sauļojam ādu, jo īsāks ir preparāta darbības ilgums. Injekciju iedarbības laiks ir atkarīgs arī no lietotiem medikamentiem un vitamīniem.
Nereti pacientiem bažas rada jautājums, vai procedūra ir sāpīga un vai pastāv komplikāciju risks. Injekcijas veic ar neliela izmēra adatu, tāpēc procedūra nav sāpīga. Pacients procedūras laikā jūt minimālu diskomfortu. Biežākais blakusefekts, tāpat kā no jebkuras citas injekcijas, ir punktveida zilums. Iespējami arī citi blakusefekti, piemēram, plakstiņu un uzacu noslīdējums, sejas asimetrija, tādēļ injekcijas veikt drīkst vienīgi ārsti, kuriem ir atbilstošs sertifikāts, pieredze un zināšanas. Ja gadījumā radusies kāda komplikācija, piemēram, minimāla asimetrija, ir iespējams to koriģēt ar papildu botulīna injekcijām. Dažkārt papildu injekcijas nav nepieciešams veikt, vien jādod laiks, un preparāts audos izlīdzinās.
Vēl viena reģistrēta indikācija botulīna injekcijām ir hiperhidroze jeb pastiprināta svīšana. Padušu hiperhidroze sastopama apmēram 5% iedzīvotāju, un tā var būt izteikti traucējoša sūdzība, kas rada psihoemocionālu diskomfortu un pazemina dzīves kvalitāti. Ja pastiprināta svīšana ir primāra un to nerada kāds cits iemesls, piemēram, endokrīna vai neiroloģiska saslimšana, onkoloģiska slimība vai infekcijas, tad botulīna toksīna injekcijas ir efektīvs veids, kā to mazināt. Šo metodi izvēlas tad, kad lokāli lietojami antiperspiranti nedarbojas pietiekami efektīvi.
Otra bieži izmantotā injekciju metode ir pildvielas jeb filleri. Šie preparāti pārsvarā satur hialuronskābi, kas ir dabīgi organismā sastopama viela (glikozaminoglikāns), piemēram, ādā, locītavās, acs struktūrās. Novecojot un ultravioletā starojuma ietekmē hialuronskābes daudzums samazinās un tās kvalitāte pasliktinās. Āda zaudē tonusu, elasticitāti, apjomu, padziļinās statiskās grumbas. Novecošanās ir fizioloģisks process, kas progresē un ir neatgriezenisks, taču ar hialuronskābes injekcijām iespējams koriģēt grumbu dziļumu, sejas ovālu, lūpu apjomu un citas sejas nepilnības, kuras radušās laika gaitā, kā arī uzlabot ādas elasticitāti un tonusu. Visbiežāk pievēršam uzmanību sejas ādai, taču nedrīkst piemirst arī par kakla, dekoltē un plaukstu ādu, jo šīs ir saulei pakļautas zonas, kurām ultravioletais starojums nodara kaitējumu dzīves laikā. Hialuronskābi saturoši filleri estētiskajā medicīnā tiek lietoti sejas remodelācijai – atkarībā no preparāta blīvuma un hialuronskābes molekulu savienojuma veida tos dažādās sejas zonās injicē atšķirīgā dziļumā.
Injicētie hialuronskābes preparāti audos saglabājas atšķirīgu laiku – vidēji 8–12 mēnešus. Anatomijas zināšanas un pieredze ir absolūti svarīga, injicējot pildvielas, tieši tādēļ tikai ārsts ar atbilstošu sertifikāciju ir tiesīgs veikt šo procedūru. Riski, kas saistās ar šīm injekcijām, ir ļoti nopietni, piemēram, audu nekroze, anatomisku struktūru asimetrija, pat aklums, tāpēc gadījumos, kad rezultāts nav apmierinošs vai preparāts injicēts nepareizā ādas dziļumā vai nepiemērotā daudzumā, iespējams veikt hialuronidāzes injekcijas. Hialuronidāze ir enzīms, kas šķīdina hialuronskābi.
Zinātnieki ir izanalizējuši izpausmes sejā, kuras rada pozitīvu un kuras, tieši pretēji – negatīvu iespaidu un izskatu. Uz augšu vērsti lūpu kaktiņi un lēzenas nazolabiālās jeb mutes–deguna rievas, kā arī nesaraukta glabellas zona jeb dusmu rieva tiek asociēta ar optimismu, draudzīgāku, jauneklīgāku un pozitīvāku izskatu. Izanalizējot katru klientu individuāli un kombinējot gan injekciju veidus, gan izmantojot aparāttehnoloģijas, iespējams panākt dabīgu un jauneklīgu izskatu, jo, kā zināms, kad mēs izskatāmies labāk, mēs arī jūtamies labāk.
Atsauces:
1. Ramirez-Castaneda, J. and Jankovic, J. Long-Term Efficacy and Safety of Botulinum Toxin Injections in Dystonia. Toxins. 2013, 5, 249–266.
2. Rummaneethorn, P., Chalermchai, T. A comparative study between intradermal botulinum toxin A and fractional microneedle radiofrequency (FMR) for the treatment of primary axillary hyperhidrosis. Lasers Med Sci. 2020, Jan 14.
3. Lynch, O. E., Aherne, T., Gibbons, J., Boland, M. R., Ryan, É. J., Boyle, E., Egan, B., Tierney, S. Five-year follow-up of patients treated with intra-dermal botulinum toxin for axillary hyperhidrosis. Ir J Med Sci. 2020, Jan.
4. Nawrocki, S., Cha, J. Botulinum toxin: Pharmacology and injectable administration for the treatment of primary hyperhidrosis. J Am Acad Dermatol. 2019, Dec 4.
5. Berthin, C., Maillard, H. Duration of Efficacy Increases with the Repetition of Botulinum Toxin a Injections in Primary Axillary Hyperhidrosis: A 15-year Study in 117 Patients. Acta Derm Venereol. 2019, Dec.
6. Yi, D. J., Hwang, S., Son, J., Yushmanova, I., Anson Spenta, K., St Rose, S. Real-World Safety and Effectiveness of Onabotulinumtoxin A Treatment of Crow’s Feet Lines and Glabellar Lines: Results of A Korean Postmarketing Surveillance Study. Clin Cosmet Investig Dermatol. 2019, Nov.
7. Warren, H., Welch, K., Coquis-Knezek, S. Abobotulinumtoxin A for Facial Rejuvenation: What Affects the Duration of Efficacy? Plast Surg Nurs. 2020, Jan/Mar, 40(1), 37–44.
8. Alouf, E., Murphy, T., Alouf, G. Botulinum Toxin Type A: Evaluation of Onset and Satisfaction. Plast Surg Nurs. 2019, Oct/Dec, 39(4),148–156.
9. Matecka, M., Lelonkiewicz, M., Pieczyńska, A., Pawlaczyk, M. Subjective Evaluation of the Results of Injectable Hyaluronic Acid Fillers for the Face. Clin Interv Aging. 2020, Jan 13, 15, 39–45.
10. Papakonstantinou, E., Roth, M., & Karakiulakis, G. Hyaluronic acid: A key molecule in skin aging. Dermatoendocrinol. 2012, Jul 1, 4(3), 253–258.
11. Jeong, T. K. Mouth Corner Lift with Botulinum Toxin Type A and Hyaluronic Acid Filler. Plast Reconstr Surg. 2020, Mar, 145(3), 538e–541e.
12. La Gatta, A., Schiraldi, C., Zaccaria, G., Cassuto, D. Hyaluronan Dermal Fillers: Efforts Towards a Wider Biophysical Characterization and the Correlation of the Biophysical Parameters to the Clinical Outcome. Clin Cosmet Investig Dermatol. 2020, Jan.
13. Tezel A1, Fredrickson GH., J Cosmet Laser Ther. 2008 Mar;10(1):35-42. The science of hyaluronic acid dermal fillers.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada marta numurā!
