Angelika Krūmiņa, Linda Bāra: Aktuālākās šī gadalaika elpceļu saslimšanas – vai mēs tās atpazīstam?

Šajā gadalaikā cilvēki visvairāk slimo ar vīrusu ierosinātām elpceļu saslimšanām, kas norit akūti, tām ir pašlimitējoša gaita un raksturīgi mainīgi simptomi: šķaudīšana, aizlikts deguns, deguna tecēšana, kakla sāpes, klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, kā arī var būt slikta dūša, vemšana un vispārējs vājums.

Minētos simptomus var izraisīt vairākas vīrusu dzimtas. Pašlaik pasaulē zināmi jau vairāk nekā 200 vīrusu, taču visbiežāk sastopamie ir tā saucamie rinovīrusi (biežākie simptomi: iesnas, šķaudīšana, sāpes kaklā, sauss klepus). Inficēšanās notiek visu gadu, taču biežāk tieši rudens un pavasara mēnešos.

Vīrusu pārnese no inficētas personas uz citu visbiežāk notiek bez cieša kontakta. Tas nozīmē, ka vīrusi izplatās pa gaisu ar siekalām, sekrētu, kas rodas, inficētajam cilvēkam runājot, šķaudot u. tml. Iespējama arī vīrusu pārnese, lietojot kontaminētus priekšmetus, piemēram, personīgās higiēnas lietas: dvieļus, kabatlakatiņus, arī rotaļlietas, traukus.

Lai gan šīs vīrusu ierosinātās elpceļu saslimšanas ir pašlimitējošas un bieži specifisku terapiju pacientam nav nepieciešams saņemt, tās joprojām rada nozīmīgu saslimšanas slogu un mirstību visā pasaulē. Turpinājumā aplūkosim dažas no tām.

“Parastās iesnas” jeb rinovīrusa infekcija

Rinovīrusu infekcija jeb lipīgās iesnas ir akūta vīrusu ierosināta slimība, kas izpaužas ar deguna gļotādas bojājumu, stiprām iesnām un intoksikācijas simptomiem.

Etioloģija: ir vairāk nekā 100 rinovīrusu tipu, kas izskaidro faktu, kāpēc rinovīrusu infekcija ir biežākais augšējo elpceļu iekaisumu (iesnu) iemesls.

Epidemioloģija: infekcijas avots ir slims cilvēks vai infekcijas nēsātājs. Rinovīruss izplatās gaisa pilienu veidā vai ar inficētu priekšmetu starpniecību. Šis vīruss inficē cilvēkus visās vecuma grupās un visu gadu, tomēr biežāk infekcija vērojama pavasarī un rudenī.

Pēc pārslimošanas veidojas tipu specifiska imunitāte, tāpēc ir iespējama atkārtota inficēšanās ar cita serotipa ierosinātāju.

Klīnika: inkubācijas posms parasti ilgst no 12 līdz 72 stundām, un slimība noris 7–11 dienas. Slimība sākas akūti, ar “aizliktu” degunu, sausuma sajūtu degunā, vispārēju nespēku, smaguma sajūtu galvā, mērenām muskuļu sāpēm, subfebrilitāti.

Tipiska ir šķaudīšana, taču pacienta vispārējais stāvoklis ir apmierinošs.

Reizēm slimniekiem rodas deguna blakusdobumu iekaisums, intoksikācija ir neliela, un iesnas parasti ilgst 7–8 dienas.

Diagnostika: ir iespējams noteikt gan vīrusa antigēnu, gan antivielas. Lai noteiktu vīrusa antigēnu, ņem iztriepi no rīkles vai aizdegunes. Diagnostikai izmanto šādus testus: ELISA testu, polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testu vai hibridizāciju.

Antivielu noteikšanai izmanto neitralizācijas reakciju, un to uzskata par diagnostisku, ja konstatē četrkārtīgu Av titra pieaugumu. Pirmo serumu jāņem līdz slimības piektajai dienai, savukārt otro – pēc 2–4 nedēļām.

Terapija: rinovīrusu infekcija ir pašlimitējoša, tādēļ terapija ir vērsta uz simptomu atvieglošanu, piemēram, dekongestantu lietošana, adekvāta hidratācija, miera režīms, antihistamīnu lietošana.

Bronhīts

Ieelpojot gaisu, tas caur traheju nokļūst bronhos un tālāk tiek pārvadīts uz mazākiem bronhiem, ko sauc par bronhiolām. Bronhīta gadījumā šie bronhi ir iekaisuši, tūskaini, tur producējas vairāk gļotu, bronhu lūmens sašaurinās – notiek bronhu konstrikcija, un tas izraisa klepu. Bronhīts var būt akūts un hronisks. Akūts bronhīts ilgst līdz trīs nedēļām, ja ilgāk, tad tas ir hronisks.

Etioloģija: biežākie akūta bronhīta ierosinātāji ir vīrusi – rinovīruss, koronavīruss, gripas vīruss, paragripas vīruss, enterovīruss, adenovīruss. Dažreiz akūtu bronhītu var izraisīt bakteriāla infekcija.

Simptomi: kakla sāpes, klepus, krēpas, sēkšana, elpas trūkums, nogurums, neliels drudzis, diskomforts krūtīs.

Diagnostika: pamatmetodes ir auskultācija un plaušu rentgenogramma, turklāt rentgenogramma galvenokārt ir nepieciešama, lai bronhītu diferencētu no pneimonijas.

Terapija: ņemot vērā, ka biežākie ierosinātāji ir vīrusi, terapija ir simptomātiska.

 

Pneimonija

Arī pneimonijas gadījumā infekcija ir plaušās, taču tiek skarti plaušu maisiņi jeb alveolas. Tās piepildās ar šķidrumu vai strutām un pacientam apgrūtina elpošanu.

Etioloģija: biežākie ierosinātāji ir baktērijas (piemēram, Streptococcus pneumoniae;Mycoplasma pneumoniae; Haemophilus influenzae; ), bet nereti tie var būt arī vīrusi (piemēram, gripas vīruss, respiratori sincitiālais vīruss vai rinovīrusi) un sēnītes (Pneumocystis jirovecii; Cryptococcus sugas vai Histoplasmosis sugas).

Simptomi: no viegliem līdz dzīvību apdraudošiem. Raksturīgs klepus (bieži ar krēpām), drudzis, elpas trūkums, kas rodas pie nelielas piepūles, veicot ikdienas darbus, sāpes krūtīs, kas pastiprinās elpojot vai klepojot, nespēks, kā arī var būt apetītes zudums, slikta dūša, vemšana un bieži galvassāpes.

Diagnostika: plaušu auskultācija; plaušu rentgenogramma un asins analīzes un/vai krēpu uzsējums ierosinātāja diferencēšanai.

Terapija: atkarīga no ierosinātāja, bet, ņemot vērā, ka biežākie ierosinātāji ir baktērijas, tad pamatmedikaments ir antibiotikas un simptomātiska terapija.

 

Aktuālais koronavīruss Covid-19

Etioloģija: koronavīrusa slimība jeb Covid-19 (no angļu: Coronavirus disease 2019) ir elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Covid-19 sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnā, bet 2020. gada janvārī tas tika konstatēts jau daudzās pasaules valstīs. Covid-19 ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība ar augstu mirstību. Šī gada janvāra sākumā pasaulē kopējais Covid-19 gadījumu skaits ir 85,1 miljons, no kuriem 1,84 miljoni ir nāves gadījumu.

Simptomi: drudzis, sauss klepus, apgrūtināta elpošana. Ir gadījumi, kad cilvēkiem simptomu nav vispār vai tie ir ļoti nelieli.

Simptoms	Biežums
Paaugstināta temperatūra	41,6%
Klepus	27,7%
Galvassāpes	16,3%
Iesnas	15,8%
Kakla iekaisums	15,7%
Ožas un garšas traucējumi	8,6%

Simptomu biežums

 

Izplatība: Covid-19 izplatās no cilvēka uz cilvēku. Infekcijai raksturīgs pilienu un kontakta izplatīšanās ceļš, bet tā var izplatīties arī ar fekāliju starpniecību. Tuvs kontakts bez aizsargmasku lietošanas un roku nemazgāšana var veicināt slimības izplatību.

Inkubācijas periods: 2–14 dienas, taču visbiežāk piecas dienas.

Slimība parasti ilgst no divām līdz četrām nedēļām.

Pēc pārslimošanas imunitāte nav pastāvīga, nav precīzi zināms, cik ilgi tā saglabājas, respektīvi, cilvēks var saslimt atkārtoti.

Terapija: šai slimībai cēloniska ārstēšana, un tā atkarīga no slimības izpausmes un smaguma. Arī antibakteriālie preparāti ir efektīvi pret šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19 sarežģījumiem, un tos izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai.

Vakcīna: 2020. gada 1. novembrī Latvijas Zāļu valsts aģentūra informēja, ka Eiropas Zāļu aģentūrā paātrinātā reģistrēšanas procedūrā ir iesniegti divi pieteikumi vakcīnas pret Covid-19 apstiprināšanai Eiropas Savienībā. Paātrinātā reģistrēšanas procedūra var tikt pabeigta aptuveni 70 dienu laikā, salīdzinot ar parasto reģistrēšanas veikšanas praksi, kas notiek 210 dienās.

 

Gripa

Nedrīkst aizmirst arī par gripu, kas ir ļoti nopietna vīrusu infekcija.

Etioloģija: gripu izraisa Orthomyxoviridae (gripas vīrusu) dzimtas RNS vīrusi, un tā izplatās gaisa pilienu veidā ar rīkles sekrētu, ko izdala inficētais organisms (parasti tas ir šķaudot, runājot, klepojot).

Simptomi: slimība sākas pēkšņi un var izpausties no asimptomātiskas infekcijas (kad nav simptomu) līdz plaušu karsonim (pneimonijai). Var būt pat letāls iznākums. Bērniem izplatīta ir gastrointestinālā simptomātika (vēdersāpes, slikta dūša, vemšana un/vai caureja).

Terapija: efektīvs pretvīrusu medikaments gripas ārstēšanā ir oseltamivirs (Tamiflu), ja ārstēšana tiek uzsākta pirmajās 36–48 stundās pēc pirmo simptomu parādīšanās. Agrāk pielietotie medikamenti kā amantadīns un rimantadīns vairs netiek rekomendēti vīrusa rezistences dēļ.

Svarīgākais ir tas, ka mēs varam šo slimību novērst vai arī tā norit vieglāk, ja ir veikta gripas profilakse – vakcinācija.

Vakcinācija ir labākā stratēģija, lai samazinātu slimības slogu. Tā ir ieteicama ikvienam, taču īpaši svarīga tā ir:

• cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu (tostarp astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām;
• pacientiem, kas plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros;
• bērniem no 6 līdz 24 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem;
• cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnsistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas gripas vīrusa ietekmē var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas;
• grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā;

Katru gadu ir nepieciešama revakcinācija, lai nodrošinātu aizsardzību pret cirkulējošo gripas vīrusu celmiem.

Kopsavilkums

Ļoti nozīmīga profilakse visām šīm saslimšanām ir telpu ventilācija, lai novērstu vīrusu transmisiju jeb pārnešanu. Vīrusu izdzīvotību un infekciozitāti ietekmē arī relatīvais gaisa mitrums, gaisa temperatūra, mākoņu daudzums, ultravioletais A un B starojums, atmosfēras spiediens, nokrišņu daudzums.

Zīdaiņiem un maziem bērniem parasti saaukstēšanās simptomi norit vidēji 10–14 dienas ilgi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem simptomi parasti izzūd 5–7 dienās. Jāatceras, ka arī paaugstināta temperatūra līdz 39 °C trīs dienas ir norma vīrusu ierosinātu elpceļu slimību gadījumā. Slimniekam nepieciešams pastiprināti dzert šķidrumu (ūdeni, nesaldinātas zāļu tējas), jāveic gaisa mitrināšana telpās un adekvāta telpu ventilācija, kā arī jālieto pretdrudža, pretiekaisuma, antihistamīna līdzekļi un deguna pilieni (dekongestanti) pēc nepieciešamības. Antibiotiku lietošana parasti nav nepieciešama un neietekmē slimības gaitu.

Nereti pacienti uzskata, ka viņiem ir nepieciešama antibakteriālā terapija, un veselības aprūpes speciālisti, cenšoties iztapt pacientiem, dažkārt izraksta antibiotikas. Protams, ir gadījumi, kad antibakteriālā terapija obligāti nepieciešama, un tieši tādēļ jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs katru gadījumu individuāli un noteiks pareizo terapiju.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!