Angelika Krūmiņa: D vitamīna saistība ar infekcijas un neinfekcijas slimībām

D vitamīnam ir nozīmīga loma imūnās sistēmas darbībā. Pētījumi pierādījuši, ka D vitamīns regulē specifisko endogēno pretmikrobu peptīdu ekspresiju imūnajās šūnās, tas nozīmē, ka D vitamīns piedalās imūnās sistēmas atbildes reakcijas veidošanā pret infekcijas slimībām.

Nedaudz par pašu D vitamīnu – izšķir D2 vitamīnu – ergokalciferolu (provitamīns ergosterols) – uzņemam ar augu eļļām un D3 vitamīnu – holekalciferolu (tā provitamīns – 7-dehidroholesterols) uzņemam ar pilnpiena produktiem, zivju eļļu, olu dzeltenumu un ultravioleto staru ietekmē tas var sintezēties organismā, jo provitamīns ir ādā. Jāpiebilst, ka šie vitamīni ir ar zemu aktivitāti.

Lai D vitamīns varētu pildīt savas funkcijas, jānotiek hidroksilēšanās procesam. Veidojas kalcitriols – vitamīna aktīvā forma ar hormonālu dabu. Kalcitriols kopā ar parathormonu un kalcitonīnu ir atbildīgi par kalcija un fosfora homeostāzi (īpaši nepieciešami kaulu un zobu augšanai). Kalcitriola receptori atrodas tievo zarnu gļotādā, kaulaudos un nieru kanāliņos. Saistoties ar tievo zarnu gļotādu receptoriem, kalcitriols stimulē to gēnu ekspresiju, kuros ietverta programma, kas nepieciešama specifiska proteīna biosintēzei. Šis proteīns nepieciešams kalcija transportam no tievajām zarnām asinsritē. Vienlaikus notiek arī fosfora uzsūkšanās. Kaulaudos kopā ar iepriekš minētajiem hormoniem sekmē normālu kaulu mineralizācijas procesu. Nieru kanāliņos sekmē kalcija (Ca) reabsorbciju.

D vitamīna avoti uzturā:

• zivju aknu eļļa (mencas, ātes);
• zivju aknas;
• treknās zivis (siļķes, sardīnes, lasis);
• olas dzeltenums;
• sarkanā gaļa, aknas;
• piens, sviests;
• ar D vitamīnu bagātināti produkti.

D vitamīna deficīta saistība ar paaugstinātu uzņēmību pret infekcijas slimībām literatūrā jau ir aprakstīta vairāk nekā pirms gadsimta. 20. gadsimta 30. gados D3 vitamīnu, ko izdalīja no mencu aknu eļļas, izmantoja tuberkulozes slimnieku ārstēšanā un profilaksē, tāda prakse bija līdz 1950. gadam, kad tika ieviesta specifiskā prettuberkulozes ķīmijterapija.

D vitamīnam ir nozīmīga loma imūnās sistēmas darbībā. Pētījumi pierādījuši, ka D vitamīns regulē specifisko endogēno pretmikrobu peptīdu ekspresiju imūnajās šūnās, tas nozīmē, ka D vitamīns piedalās imūnās sistēmas atbildes reakcijas veidošanā pret infekcijas slimībām.

D vitamīns un bakteriālas infekcijas

Pētījumi parādījuši, ka D vitamīns veicina cilvēku imūnās sistēmas šūnu – makrofāgu – aktivitāti, kas veicina baktēriju – slimību ierosinātāju – bojāeju, piemēram, tuberkulozes ierosinātāju Mycobacterium tuberculosis. Pētījumi, veicot endoskopijas, liecina, ka pacientiem ar Helicobacter pylori infekciju kuņģa gļotādā izdalās ferments – bēta defensīns, kas pasargā kuņģa gļotādu no šīs patogēnās baktērijas. D vitamīns veicina pastiprinātu šī fermenta izdali Helicobacter pylori infekcijas gadījumā un tā pasargā cilvēka kuņģa gļotādu no bojājumiem.

D vitamīns un vīrusu infekcijas

Pētījumi dzīvnieku modeļos parādījuši, ka D vitamīns ierobežo iekaisuma šūnu (citokīnu) ražošanu un tādējādi mazina iekaisuma attīstību. Cilvēkiem ar adekvātu D vitamīna līmeni ir mazāks risks saslimt ar dažādām augšējo elpceļu slimībām (piemēram, iesnām, bronhītu, gripu). Literatūrā var atrast rakstus, kur min, ka D vitamīns regulē pretmikrobu peptīda katelicidīna darbību, kas tieši kavē HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīrusa vairošanos (replikāciju). Cilvēki ar pazeminātu D vitamīna līmeni ir uzņēmīgāki pret dažādām infekcijas slimībām, kā HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcija, hepatīta vīrusu un daudzu citu vīrusu infekcijām.

D vitamīns un citas infekcijas

Hroniska noguruma sindroms, ko dēvē arī par mialģisko encefalomielītu, ir invalidizējoša un sarežģīta slimība, kam raksturīgs ilgstošs (> 6 mēnešiem) nogurums. Pacientiem ir sūdzības par dažādiem simptomiem, tostarp galvassāpēm, sāpīgiem limfmezgliem, kakla sāpēm, miega traucējumiem, pasliktinātām kognitīvām funkcijām, muskuļu/locītavu sāpēm, nespēku. Hroniskā noguruma sindroms var skart visu vecumu, rasu un sociālekonomiskā statusa cilvēkus. Tiek lēsts, ka slimības izplatība ir no 0,2% līdz 1% pasaules iedzīvotāju. Par spīti šīs slimības nopietnībai un slimības izplatībai, hroniska noguruma sindroma etioloģija un patofizioloģija vēl nav noskaidrota, jo vēl nav pietiekamu pētījumu un pierādījumu. Pašreizējās jomas, kas tiek saistītas ar hroniskā noguruma sindroma attīstību, ir infekcija, endokrīnās sistēmas disfunkcija, autonomās nervu sistēmas nelīdzsvarotība un samazināta imunitāte.

D vitamīna līmenis ir kļuvis par nozīmīgu rādītāju visu specialitāšu ārstiem, piemēram, ir pierādīta D vitamīna pozitīvā ietekme uz kaulu veselību. D vitamīna līmenis < 30 nmol/L ir saistīts ar daudziem nelabvēlīgiem veselības traucējumiem, kā rahīta attīstība bērniem vai pieaugušajiem paaugstināts kaulu lūzumu risks kaulu trausluma dēļ, risks pievienoties infekcijas slimībām, attīstīties 1. vai 2. tipa cukura diabētam, onkoloģiskām slimībām, hipertensijai, sirds slimībām. D vitamīna receptori ir identificēti gandrīz visos cilvēka ķermeņa audos. Klīniskie pētījumi par gados veciem pacientiem ir konstatējuši saistību starp D vitamīna pietiekamību un pacientu fizisko stāvokli – gaitas ātrumu, līdzsvara sajūtu, roku tvēriena spēku, apakšējo ekstremitāšu stiprību. Arī pacientiem ar D vitamīna nepietiekamību, lietojot D vitamīna preparātus, dinamikā uzlabojās muskuļu mitohondriju funkcija, kas saistījās ar muskuļu spēka un hroniskā noguruma simptomu uzlabošanos.

D vitamīns ir nozīmīgs imūnās sistēmas regulācijā, kas darbojas pret ļoti dažādām infekcijas slimībām.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!