Anete Dinne: Kafija- iecienīta un veselīga

Kafija ir viens no iecienītākajiem dzērieniem pasaulē, un arī Latvijā tā vienmēr bijusi svarīga dienas sastāvdaļa. Ir dažādas versijas par to, cik kafija ir vai nav veselīga, bet visiem mums, kam tā ļoti garšo, ir labas ziņas – jaunākajos pētījumos konstatēts, ka kafijai nav sliktas ietekmes uz veselību, turklāt tā uzlabo sirds veselību, pazemina risku saslimt ar cukura diabētu un dažādām onkoloģiskām slimībām.

Lielākie kafijas mīļi

Daudzi domā, ka itāļi ir vieni no lielākajiem kafijas dzērājiem, ņemot vērā, ka daudzas populāras grauzdētavas ir tieši šajā valstī un arī espresso un kapučīno (cappuccino) nāk no Itālijas. Espresso parasti tiek dzerts no rīta brokastīs, pēc pusdienām un dažos gadījumos arī pēc vakariņām kā koncentrēts enerģijas dzēriens, taču kafijas un ūdens daudzums tajā ir salīdzinoši mazs – 8 g kafijas un 16–25 ml ūdens.

Savukārt Ziemeļeiropā ļoti bieži dzer uzlejamo vai filtra kafiju, kurā tiek izmantota lielāka kafijas deva un vairāk ūdens, piemēram, 12 g kafijas un 200 ml ūdens vienā krūzītē. Ziemeļos un arī pie mums Latvijā gada lielākajā daļā ir auksts klimats, tāpēc mums droši vien īpaši patīk pasildīties pie labas kafijas tasītes dažādos dienas brīžos darbā vai kopā ar draugiem. Latviešiem pārsvarā tā nav ātra kafijas “šļuka” pie bāra letes, mums patīk apsēsties kafejnīcā ar lielāku krūzīti un izbaudīt to ilgāku laiku. Ņemot vērā kafijas pagatavošanas un dzeršanas veidu, Ziemeļeiropas iedzīvotāji izceļas un ir patiesi lielākie kafijas dzērāji pasaulē, tādējādi itāļus ierindojot vien 7. vai 8. vietā.

Zaļā kafija vai tomēr grauzdētā?

Kafija ir īpašs produkts, kas tieši grauzdēšanas procesā iegūst savas maģiskās garšas īpašības. Dažādos pētījumos atklāts, ka ziemeļniekiem no uzturlīdzekļiem lielākais antioksidants ir tieši kafija, jo lielāko daļu gada svaigus vietējā vidē audzētus sezonas augļus un dārzeņus ir grūti dabūt.

Kādu laiku modē bija arī zaļā negrauzdētā kafija, kas tika piedāvāta tējas veidā vai pievienota grauzdētai kafijai. Tā tika reklamēta kā brīnumzāles pret visām kaitēm, kā tievēšanas līdzeklis, jaunības eliksīrs utt., bet izrādās, ka grauzdētas kafijas polifenoliem ir lielāka antioksidantu iedarbība nekā tiem, kas ir zaļajā kafijā, turklāt zaļā kafija var izraisīt vieglas alerģiskas reakcijas. Grauzdēšanas procesā kafijas hlorogēnskābe un citas vielas karsēšanas (Mailarda reakcijas) dēļ pārveidojas par melanoīdiem (iegūst brūnu krāsu) un kafijai sniedz fantastisko garšu, aromātu un visas labās īpašības mūsu veselības uzlabošanai.

No kafijas sugām populārākās un kafijas dzēriena iegūšanai visbiežāk izmantotās ir arabika un robusta. Arabika ir daudz jutīgāks augs, tāpēc, to audzējot un pārstrādājot no tā iegūtās kafijas pupiņas, nepieciešamas lielākas rūpes. Savukārt no robusta sugas iegūtā kafija parasti ir daudz lētāka un, iespējams, zemākas kvalitātes. Abās var atrast polifenolus, kas labi ietekmē mūsu veselību, bet cilvēkiem, kas ir jutīgāki uz kofeīnu, vajadzētu vairāk izvēlēties 100% arabikas kafiju, jo robusta satur divas reizes vairāk kofeīna, tāpēc ir arī daudz rūgtāka un stiprāka.

Kafija ir laba bez piedevām

Kad mēs runājam par to, ka kafija ir veselīga, mēs izslēdzam no šī saraksta šķīstošos kafijas maisījumus ar cukuru un sauso pienu. Sausajā pienā kafijas paciņās ir pietiekami daudz aizdomīgu augu tauku, dažkārt arī hidrogenēti tauki, kas ir īpaši nevēlami sirds un asinsvadu veselībai un no kā noteikti būtu jāizvairās. Viss, ko papildus pievieno kafijai, lai mainītu vai “uzlabotu” tās garšu, piemēram, cukuru vai dažādus sīrupus, samazina kafijas labās īpašības. Vislabāk kafiju dzert melnu, bez piedevām. Ja tā šķiet par rūgtu, visticamāk, jāmeklē 100% arabikas kafija ar mazāku grauzdējuma pakāpi, kas būs daudz maigāka. Protams, nav uzreiz pilnībā jāatsakās no cukura, to var pakāpeniski samazināt ar katru krūzīti un lēnām pierast dzert kafiju bez tā.

Mīti un patiesība par kafiju un tās ietekmi uz veselību

Runājot par veselību un aizspriedumiem pret kafiju, vēl nesen, pirms pāris gadiem, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kalifornijas štatā tiesa bija piespriedusi visiem kafijas grauzdētājiem uz paciņām norādīt, ka šis produkts var izraisīt vēzi. Ilgi šis lēmums nepastāvēja, jo parādījās arvien vairāk zinātnisko pētījumu, kuros pierādīts, ka kafijai nav nekādas saistības ar vēža attīstību, tieši pretēji – tai piemīt spēja mazināt 2. tipa cukura diabētu, nieru un zarnu vēzi, kā arī sirds slimības. Pieņēmums par kafijas slikto ietekmi uz veselību varētu būt radies saistībā ar smēķēšanu, jo nebija veikts pietiekami daudz pētījumu par kafijas patēriņu, no tiem izslēdzot smēķējošos patērētājus, kas kafijas dzeršanu vienmēr apvienoja ar smēķēšanu.

Ir arvien vairāk zinātnisku datu par kafijas patēriņu un kognitīvo spēju uzturēšanu un uzlabošanu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šajos datos minēts, ka kofeīns un hlorogēnskābe, kas ir kafijas sastāvā, samazina Alcheimera incidenti un aizkavē arī dažādas neiroloģiskas slimības, piemēram, Pārkinsona slimību. Kofeīns aktivizē prātu un ir ieteicams arī pirms nopietniem eksāmeniem vai pārbaudījumiem, jo palīdz uzturēt nepieciešamo uzmanību.

Vēsturiski kafijai ir bijuši dažādi raksturojumi – velna dzira, Tuvo Austrumu vīns, prāta stimulants u. c. Tai ir bijusi gan ļoti slikta slava baznīcas pārstāvju acīs, jo kafija ir pārāk stimulējošs melns dzēriens, tāpēc elles radīts, vai tieši pretēji – pozitīva ietekme: piemēram, Anglijā mūsdienās populārās “Lloyds Bank” un kreditoru iestādes pirmsākumi meklējami kafejnīcā, kur tirgotāji, lai veicinātu tirdzniecību un īstenotu jaunas biznesa idejas, varēja tikties un apspriesties par darījumiem, dzerot kafiju, nevis alkoholiskus dzērienus.

Kafija uzlabo fizisko aktivitāti, tomēr jāpiebilst, ka ikvienam ir jāizvērtē sava pašsajūta, lai sportošanas laikā nerastos slikta dūša vai pārāk stipri paātrināts pulss. Tai piemīt arī kardioprotektīvas īpašības, un nav atrasta tieša saistība ar spiediena paaugstināšanu.

EFSA (European Food Safety Authority – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), kas izmeklē pārtikas produktu bīstamību, ir atzinusi, ka kofeīns, kas sastopams kafijā (uz to noteikti neattiecas enerģijas dzērienos sastopamais kofeīns ar citām ķīmiskām enerģizējošām vielām, saldinātājiem, kas nav atzīti par veselīgiem), nav kaitīgs un ka drīkst dzert līdz pat sešām tasītēm kafijas dienā, taču grūtniecēm gan būtu jāsamazina deva.

Espresso, kas satur varbūt līdz 25 ml šķidruma un mazāk maltas kafijas, pasniedz mazās tasītēs, savukārt uzlejamā jeb filtra kafija, ko gatavojam lielajā krūzē, pēc tilpuma būs droši vien ap 150 ml vai pat vairāk, tāpēc jāpievērš uzmanība varbūt ne tik daudz tasīšu skaitam, bet gan kopējam daudzumam – 6 × 30 ml kopā būs 180 ml, savukārt 6 ×150 ml būs 900 ml, tātad gandrīz litrs. Visu labo ar mēru!

Un kā ir ar bezkofeīna un šķīstošo kafiju?

Vai kafija bez kofeīna ir laba? Daudzu cilvēku organisms nespēj pārstrādāt kofeīnu, bet tas nenozīmē, ka viņi nedrīkst dzert kafiju. Zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka labas kvalitātes bezkofeīna kafija samazina 2. tipa cukura diabēta risku, jo no kofeīna brīva kafija nav zaudējusi polifenolus.

Runājot par šķīstošās kafijas kvalitāti, tā noteikti nav labākā izvēle, bet jebkurā gadījumā arī tai piemīt pozitīvas antioksidantu īpašības, taču kafijas dzērieni “2 in 1” vai “3 in 1”, kuriem ir pievienots sausais piens un cukurs, noteikti neiederas veselīgo dzērienu kategorijā.

Kā vislabāk pagatavot kafiju?

Ieteicams vienmēr izvēlēties tomēr 100% arabikas kafijas maisījumus, jo tad ir garantija, ka kafija būs labākas kvalitātes un nebūs tik rūgta. Kafiju var pagatavot daudz un dažādos veidos, piemēram, ar filtra mašīnu, franču presi, espresso. Pagatavošanu var izvēlēties pēc patikas, bet jāsaka gan, ka nav ieteicams kafiju vārīt uz tiešas uguns, labāk to apliet ar ūdeni, kura temperatūra ir ap 90–93 °C, jo vārīšanas procesā tiek izšķīdināti vairāk piesātinātie tauki, kas varētu paaugstināt holesterīna līmeni asinīs.

Anete Dinne, kafijas un gastronomijas speciāliste

Darbavieta: zaļās kafijas kvalitātes eksperte kafijas grauzdētavā “80 plus” Barselonā

e-pasts: a.dinne@icloud.com

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!