Anete Bauska, Ilona Vilkoite: Sāp vēders? Varbūt jāvaino lamblijas

Ģimenes ārstam, gastroenterologam, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem nereti savā praksē nākas sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par vēdera pūšanos, sāpēm vēderā, sliktu dūšu, ko var pavadīt arī vispārējs vājums, nespēks, samazināta apetīte. Šīm sūdzībām var būt dažādi iemesli.

Ja pacientam ir sūdzības par vēdera izejas traucējumiem un vēdera pūšanos, nevajadzētu aizmirst par infekcioziem ierosinātājiem. Pie tādiem pieder arī Giardia lamblia, kas ir viens no biežākajiem zarnu parazitāro infekciju izraisītājiem. Šoreiz iepazīstināsim ar šī parazitārā vienšūņa izraisīto infekciju – lambliozi jeb žiardiāzi.

Pacientus, kam ir sūdzības par vēdera pūšanos, sāpēm vēderā, sliktu dūšu, kam reizēm pievienojas arī vispārējs vājums, nespēks, un ir samazināta apetīte, ārsti vienmēr mērķtiecīgi izjautā, noskaidrojot saslimšanas priekšvēsturi jeb anamnēzi un iegūstot informāciju par bīstamu simptomu esamību, kas var ietekmēt tālāko izmeklēšanas un ārstēšanas taktiku. Pie šādiem simptomiem pieder svara zudums, asiņu piejaukums vēdera izejai un citi.

Ja sūdzības ir par vēdera izejas traucējumiem un vēdera pūšanos, iemesls var būt arī infekcija. Viens no biežākajiem šādu infekciju izraisītājiem ir Giardia lamblia.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2016. gadā Latvijā reģistrēti 76 lambliozes gadījumi, 2015. gadā – 184, 2014. gadā – 73, 2013. gadā –37. 2013. gadā pasaulē reģistrēti 280 miljoni inficētu pacientu, liela daļa no tiem – jaunattīstības valstīs.

Lambliozi jeb žiardiāzi izraisa vienšūnis Giardia lamblia. Šī infekcija ir plaši izplatīta visā pasaulē, bet, it īpaši, vietās, kur nepilnīgi tiek ievērotas sanitārās normas. Biežāk žiardiāze sastopama mērenajā vai tropu joslā. Slimību izraisošā vienšūņa pārnese notiek fekāli orālā ceļā, uzņemot tā cistas. Slimība var skart jebkuru cilvēku neatkarīgi no vecuma un dzimuma. To liecina arī Slimību profilakses un kontroles centra dati, kur sadalījums pa dzimumiem un vecumiem neizceļ kāda dzimuma vai vecuma grupas biežāku inficētību.

Lambliozes riska faktoriem pieskaita ceļošanu uz jaunattīstības valstīm, nedroša, kontaminēta ūdens lietošanu, homoseksuālas attiecības vīriešu starpā, kā arī faktu, ka indivīdam pieder suns. Lielāks inficēšanās risks vērojams bērniem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pacientiem ar onkoloģiskām slimībām.

Asimptomātiska slimības norise mēdz būt samērā bieži – 30–70% gadījumu. Respektīvi – infekcijas laikā pacientam nav tipisko simptomu, taču inficētais indivīds apkārtējā vidē izdala lambliju cistas, pakļaujot inficēšanās riskam apkārtējos cilvēkus.

Ja slimība norisinās ar simptomiem, pacients biežāk sūdzas par šķidru, ūdeņainu vēdera izeju, kas var rezultēties ar dehidratāciju jeb organisma atūdeņošanos un nepieciešamību pēc neatliekamas palīdzības. Akūtā fāzē vēro arī sāpes, pūšanās sajūtu vēderā, reizēm arī neizskaidrojamu svara zudumu, vispārēju vājumu, nespēku, apetītes mazināšanos, slikti smakojošas fēces. Retāk novēro vemšanu, asiņu piejaukumu vēdera izejai, kā arī subfebrilu vai febrilu (nedaudz vai pat virs 38,5 °C paaugstinātu) temperatūru. Simptomi parasti parādās 1–2 nedēļas pēc saskares ar ierosinātāju un, gadījumā, ja slimība netiek pienācīgi ārstēta, turpinās aptuveni 6 nedēļas. Iespējams, ka, pārslimojot slimības akūto fāzi, tā hronizēsies.

Hroniskas slimības norises gadījumā arī ir raksturīga vēdera pūšanās, sāpes vēderā, slikta dūša, vājums, samazināta apetīte. Vemšana un drudzis vairs nav raksturīgs. Arī caureja nav tik izteikta kā akūtā fāzē. Fēces un gāzes joprojām ir ar raksturīgu smaku. Jāpiebilst, ka fēcēs parasti nav asiņu vai gļotu piejaukuma. Šķidra vēdera izeja var mīties ar aizcietējumiem. Vēro pakāpenisku svara zudumu, attīstās malabsorbcija (uzsūkšanās traucējumi) ar sekojošu hipovitaminozi. Bērniem var novērot augšanas aizturi.

Giardia lamblia vienšūņa izplatība notiek ar tā formas paveidu – cistām, kas ar fēcēm kontakta ceļā kontaminē pārtiku un ūdeni. Šis vienšūnis skar inficētā cilvēka tievo zarnu, ietekmējot barības vielu uzsūkšanos. Cistas ir samērā izturīgas ārējā vidē – ūdenī tās spēj izdzīvot līdz pat trim mēnešiem. Veseli cilvēki inficējas ar Giardia lamblia, lietojot pārtikā jau pieminēto kontaminēto pārtiku vai ūdeni. Vienšūni Giardia lamblia nosaka, analizējot fēces.

Lai izvairītos no slimības, nepieciešams ievērot personisko higiēnu – mazgāt rokas pirms un pēc tualetes apmeklējumā, kā arī pirms ēdienreizēm, lietot drošu ūdeni (aizdomu gadījumā ūdens būtu jāvāra ne mazāk kā vienu minūti), kā arī termiski apstrādātu pārtiku. Pierādītas slimības gadījumā ārsts rekomendēs nepieciešamo terapiju (pamatā antibakteriālu). Izteiktas caurejas gadījumā noteikti jāuzņem papildu šķidrums; ja vemšanas dēļ šķidruma ievade caur muti nav realizējama, iespējams, būs nepieciešama intravenoza papildu šķidruma ievade. Lai izvairītos no atūdeņošanās, bērniem un pacientiem ar citām hroniskām patoloģijām slimības akūtas norises gadījumā būtiski ir laikus vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

Ņemot vērā, ka Giardia lamblia ietekmē tievās zarnas gļotādu, daļai pacientu var attīstīties sekundāra piena cukura jeb laktozes nepanesība, jo ferments, kas šķeļ piena cukuru, ir nepietiekamā daudzumā. Tāpēc pēc ārstēšanas ārsts var rekomendēt dažas nedēļas atturēties no svaiga piena un tā produktu lietošanas, jo tas nepanesības gadījumā varētu izraisīt vēdera pūšanos, šķidrāku, biežāku vēdera izeju. Ja slimība norisinās bez sarežģījumiem, specifiski diētas un aktivitāšu ierobežojumi netiek noteikti.

Giardia lamblia diagnostika parasti ir relatīvi vienkārša – tiek analizēts fēču paraugs, kur tiek meklēts slimības izraisītāja antigēns vai arī fēces tiek izmeklētas ar mikroskopu, lai mērķtiecīgi meklētu vienšūņa cistas. Ja pēc šo izmeklējumu rezultātiem diagnozi neizdodas pierādīt, taču saglabājas aizdomas par infekciju, ārsts apsver augšējās endoskopijas veikšanas lietderību, veicot biopsijas no divpadsmitpirkstu zarnas, lai apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par infekciju, izmeklējot gļotādas gabaliņu mikroskopā. Asins analīžu veikšana aizdomu gadījumā par lambliozi nav nepieciešama.

Lambliozes gadījumā svarīgākais ir iedomāties par šīs slimības varbūtēju esamību. Ārsts mērķtiecīgi izmantos atbilstošas diagnostikas metodes, lai laikus atklātu slimību un precizētu diagnozi. Tas palīdzēs nodrošināt adekvātu ārstēšanu un pasargās pacientu no slimības radītām komplikācijām, kā arī ļaus pacientam izvairīties no kontaktpersonu inficēšanas.

Lai izvairītos no inficēšanās ar Giardia lamblia:

• Jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas
• Jāmazgā augļi, dārzeņi
• Ceļojumos drīkst lietot ūdeni tikai no neatvērtām ūdens pudelēm, kas ir iegādātas drošās vietās
• Endēmiskajos rajonos nedrīkst ēst termiski neapstrādātus ēdienus
• Ūdens jāvāra vismaz 1 minūti 100 °C
• Inficētās personas pēc ārstēšanās pāris nedēļu nedrīkst peldēties atvērtās ūdens tilpnēs (baseinos, ezeros, upēs u.c.)

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!