Andris Gardovskis: Moka delikāta problēma – meklē proktologu! Hemoroīdi
“Kaut arī hemoroīdi ir viena no izplatītākajām proktoloģiskām slimībām, par to cilvēki kautrējas ne tikai runāt, bet arī apmeklēt ārstu, baidoties arī no izmeklējumiem un ārstēšanas. Bet jāteic, ka mūsdienās izmeklēšana un ārstēšana notiek diskrēti un delikāti un diskomforts pacientam ir minimāls. Galvenais ir saprast, ka, laikus neatnākot pie ārsta, rezultāts var būt bēdīgs, jo paša noteiktā diagnoze ne vienmēr ir precīza,” atzīst Veselības centra 4 Baltijas vēnu klīnikas Proktoloģijas dienesta vadītājs ķirurgs, proktologs Dr.med. ANDRIS GARDOVSKIS.
Kas liecina, ka jāmeklē ārsta palīdzība
Taisnās zarnas slimību pamatsimptomi ir asinis vēdera izejas beigās, pēc daudzu pacientu vārdiem, “uz papīra”. Slimības sākumā raksturīgs diskomforts anālās atveres rajonā. Tā kā vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var novērot vieglu fēču nesaturēšanu, kam galvenokārt raksturīga mitrošanās vai smērēšanās. Mitrošanās dēļ rodas pastāvīgs starpenes ādas kairinājums, kas, savukārt, rada niezi un ādas iekaisumu (ekzēmu vai dermatītu), nereti anālās atveres rajonā parādās taustāmi veidojumi – iekaisuši, trombozēti hemoroidālie mezgli.
Protams, ne vienmēr vainojami tieši hemoroīdi – asiņot var anālā kanāla plaisa, polipi, iekaisumi. Asiņošana var būt arī galvenā – un bieži vien vienīgā! – taisnās zarnas vēža pazīme. Izņēmums varētu būt vienīgi gadījums, ja asiņošanu izraisījis aizcietējums, taču pēc tam situācija normalizējusies un sūdzību vairs nav. Taču, situācijai atkārtojoties, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt uz ilgu laiku.
Jāņem vērā arī tas, ka hemoroīdi un anālā kanāla plaisas var būt tikai sekas citām slimībām. Jo agrīnāk tās konstatē, jo lielākas iespējas izvairīties no nepatīkamām taisnās zarnas slimībām.
Konstatējot kādu no šiem simptomiem, nevajadzētu kavēties ar vizīti pie ārsta, jo tā ir iespēja nepalaist garām slimību un atklāt to agrīnā stadijā, kad var sekmīgi ārstēt.
Jo ilgāk novilcina, jo lielāka problēma
99% ielaisto gadījumu ar zālēm pacientiem vairs nevar līdzēt un ir nepieciešama operācija. Tāpēc jāapzinās – jo ielaistāka slimība šajā zonā, jo grūtāk to izārstēt un vairāk iespēju sarežģījumiem. Piemēram, plaisas – katras šādas sadzijušas brūces vietā izveidojas rētaudi. Tie atrodas uz slēdzējmuskuļa, taču ir neelastīgi. Jo vairāk plaisu bijis, jo sliktāk muskulis spēj darboties. Tāpēc, ja cilvēks laikus neatnāk izārstēt plaisas, veidojas lielas rētas, kas padara muskuli daļēji nefunkcionālu un rada atkal jaunas un jaunas problēmas.
Kas ir hemoroīdi
Hemoroīdus vienkāršoti var raksturot kā labi apasiņotus audu spilventiņus, kas atrodas taisnās zarnas izejas daļā (anālajā kanālā), un tiem ir noteiktas funkcijas (līdzīgi blīvei tie nodrošina hermētismu). Hemoroidālais asinsvadu pinums ir visiem cilvēkiem, bet par slimību liecina tas, ja pacientam ir kādas sūdzības vai ārsts konstatē kaut kādas pārmaiņas. Gadījumos, kad sūdzību vai šīs slimības komplikāciju nav, bet, vissvarīgākais, kad ārsts pacientu rūpīgi izmeklējis un pierādījis, ka pacientam nav citu resnās un taisnās zarnas slimību (galvenokārt ļaundabīgu), ar ārstēšanu nebūtu jāsteidzas. Hemoroīdus iedala tā sauktajos iekšējos un ārējos hemoroīdu mezglos. Iekšējie hemoroīdu mezgli atrodas taisnās zarnas iekšpusē, un pacienti tos neredz. Ielaistas slimības gadījumā tie uz laiku vai pastāvīgi izslīd no anālās atveres. Iekšējos hemoroīdu mezglus klāj taisnās zarnas gļotāda, kurā nav sāpju receptoru. Savukārt ārējie mezgli atrodas ārpusē pie anālās atveres, tie ir redzami no ārpuses un nereti pacientam traucē vairāk. Ārējos hemoroidālos mezglus klāj starpenes āda, atšķirībā no anālās gļotādas tajā ir ļoti daudz sāpju receptoru.
Kādēļ rodas hemoroīdi
Slimības izcelsmē liela nozīme ir tādiem faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana, nepareizs, rafinētiem produktiem pārbagāts, pikants uzturs, kas rada aizcietējumus. Daudzi pacienti atzīmē, ka slimība liek sevi manīt pēc viesībām, kad lietots alkohols un bagātīgi ēsts (īpaši piparoti un vircoti ēdieni). Zināma nozīme slimības izcelsmē ir iedzimtībai un fiziski smagam darbam.
Slimības simptomi
Par hemoroīdu klātbūtni liecina asiņošana no taisnās zarnas, kas parasti izpaužas kā svaigas asinis vēdera izejas beigās, ko pacienti vispirms ievēro uz papīra. Nereti pacienti asiņošanu apraksta kā visai apjomīgu, bet novēroti tikai atsevišķi gadījumi, kad asiņošana izraisa akūtu vai hronisku mazasinību, kuras dēļ būtu nepieciešama stacionēšana, asins pārliešana un citi ar asins zudumu saistīti steidzami pasākumi. Nereti hemoroidālie mezgli var trombozēties un iesprūst. Iesprūšana raksturīga vēlāku slimības stadiju (visbiežāk – trešās) gadījumos. Pacienti sūdzas par ļoti stiprām sāpēm, tūpļa apvidū un nereti pie anālās atveres konstatē sāpīgu veidojumu – iesprūdušu vai trombozētu hemoroidālo mezglu. Arī sākotnējās slimības stadijās ir raksturīgs diskomforts anālās atveres rajonā – mitrošanās. Vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var rasties neliela fēču nesaturēšana, kas arī izpaužas kā mitrošanās vai smērēšanās. Pastāvīgā starpenes ādas kairinājuma dēļ rodas nieze un ādas iekaisums (ekzēma vai dermatīts), nereti anālās atveres rajonā parādās taustāmi veidojumi – iekaisuši, trombozēti hemoroidālie mezgli.
Kā ārstē hemoroīdus
Apmēram trešdaļai pacientu, kas atnāk pie proktologa, tiek diagnosticēta hemoroidāla slimība. Taču pasaulē nav atrasta ideāla hemoroidālās slimības ārstēšanas metode. Gandrīz katru gadu rodas kāda jauna pieeja, taču pēc pāris gadiem lielākā daļa no tām zūd no proktologu ikdienas prakses. Pasaulē zināmas vairāk nekā 50 dažādas hemoroidālās slimības ārstēšanas metodes, un katrs ārsts izvēlēsies pacientam visatbilstošāko gan atkarībā no slimības stadijas, gan pacienta vecuma, gan citām individuālām īpatnībām. Pirmo un otro stadiju cenšas ārstēt konservatīvi, bet, sākot no trešās stadijas, būtu jālieto ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Konservatīvā terapija nozīmē: lietot pietiekamu daudzumu šķidruma ikdienā (pieaugušam 35 ml uz kilogramu ķermeņa masas diennaktī), uzturā palielināt šķiedrvielu daudzumu (ēst daudz dārzeņu un rupja maluma graudu izstrādājumus, klijas u. c.), pietiekamu fizisko aktivitāti, venotropo perorālo medikamentu lietošanu, kā arī dažādu lokālu preparātu svecīšu un ziežu formā lietošana, kas mazina sāpes, pietūkumu un diskomfortu. Klasiskā operācija ir pēdējais solis hemoroīdu ārstēšanā!
Kā pirmo ārstēšanas metodi ārsts rekomendēs dažādas citas mazinvazīvas ķirurģiskas metodes. Piemēram, putu skleroterapiju, kad palielinātajos hemoroidālajos mezglos tiek veiktas injekcijas ar speciālu medikamentu putu veidā, kas aizpilda venozo pinumu, un šajā pinumā veidojas saistaudi, kuri to aizaudzē un likvidē. Ar speciāla aparāta palīdzību uz hemoroidālo mezglu pamatnes var uzlikt gumijas gredzenu, kas nospiež asins cirkulāciju, un tā mezgls tiek likvidēts. Procedūru veic bez anestēzijas, jo zonā, kur tiek likti gredzeni, nav sāpju receptoru un pēc procedūras cilvēks var doties mājās. Ir arī variants, kad asinsvadus, kas dzen cauri hemoroīdiem asinis, var apstrādāt ar lāzeru. Ar speciālas iekārtas palīdzību tiek atrasti asinsvadi, kas palielinātiem hemoroidālajiem mezgliem dzen cauri asinis, un ar lāzera staru tos aizmetina ciet, pārtraucot lieko asins plūsmu. Hemoroidālie mezgli kļūst mazi un vairs netraucē.
Pašlaik vispopulārākā mazinvazīvā metode pasaulē ir THD jeb transanālā hemoroīdu dearterizācija. Ar doplerzondes palīdzību precīzi, līdz milimetra desmitdaļai var atrast visus asinsvadus, kas dzen asinis cauri hemoroidālajiem mezgliem. Ar šo pašu iekārtu, tajā ieliekot adatu ar šuvēju, uz asinsvadiem tiek uzliktas šuves, lai pilnībā pārtrauktu asins piekļuvi hemoroidālajiem mezgliem. Trešajā un ceturtajā stadijā, kad hemoroidālie mezgli krīt ārā, ar šo aparātu speciālā veidā tos var ievietot atpakaļ zarnā un fiksēt pie tās sienas – vietā, kur tiem pēc dabas būtu jābūt. Ir vēl nopietnāka ķirurģija – tā sauktā mehāniskā šuvēja izmantošana jeb itāļu ķirurga Longo metode. Speciālā veidā, fiksējot aparātu taisnajā zarnā hemoroidālajā zonā, tiek ievilkti visi palielinātie hemoroidālie mezgli kopā ar lieko gļotādu, kas ir izveidojusies virs šiem mezgliem, un, veicot savilkšanu, visa zona tiek cirkulāri nogriezta, kā arī automātiski uz brūces uzliktas titāna skavas, lai slēgtu bojājumu. Darbība notiek taisnās zarnas dziļākajā daļā, kur nav sāpju receptoru un pēcoperācijas periodā pacientam nav izteiktu sāpju, asiņošanas, diskomforts, kas ir novērojams pēc klasiskām operācijām, kuras veic ar grieziena palīdzību. Cilvēks ļoti drīz var atgriezties ikdienas dzīvē, nav jāievēro kādi ilgstoši ierobežojumi.
Hemoroidālo mezglu ārstēšanai pielieto arī HAL- RAR metodi, kuras laikā izmanto HAL (Haemorrhoidal Artery Ligation) hemoroīdu nosiešanas – RAR (Recto Anal Repair) – rektoanālo ārstēšanas sistēmu. HAL metode ir īpaši efektīva II un III pakāpes hemoroīdu ārstēšanai, bet kopā ar RAR lietojama III un IV pakāpes hemoroīdiem. Šīs operācijas laikā audi netiek izgriezti, notiek tikai iekšēju šuvju uzlikšana taisnās zarnas gļotādā– vietā, kur nav sāpju receptoru, līdz ar to asiņošana un pēcoperācijas komplikāciju risks ir daudz zemāks, nekā lietojot iepriekšminētās metodes.
Jauna alternatīva metode I pakāpes hemoroīdu ārstēšanai!
Veselības centra 4 proktologs A. Gardovskis atzīst, ka pēdējā laikā pieaug to pacientu īpatsvars, kas vēršas pie ārsta laikus, kad ir bijis pirmais hemoroīdu slimības paasinājums. “Parasti sākumā, kad slimība vēl nav ielaista un hemoroidālie mezgli ir tikai nedaudz paplašināti, tiek lietota medikamentoza terapija. Taču daudziem pacientiem šī konservatīvā ārstēšana ir apgrūtinoša un ne vienmēr sniedz vēlamo rezultātu. Tagad Latvijā, Veselības centrā 4, ir pieejama ļoti saudzējoša inovatīva metode ar HET™ (Hemorrhoid Energy Therapy) bipolāro liģēšanas sistēmu. Šī metode paver iespēju efektīvi ar mazinvazīvu (neķirurģisku) iejaukšanos ārstēt hemoroidālās slimības sākuma stadijā. Šādas alternatīvas pagaidām Latvijā nav bijušas,” atklāj A. Gardovskis.
HET sistēma ietver speciālu audu kompresijas mehānismu un temperatūras sensoru ar bipolāriem elektrodiem, kas ģenerē siltuma enerģiju. Bojātos asinsvadus taisnajā zarnā uzkarsējot līdz 60 ºC temperatūrai, tie koagulējas, un tiek pārtraukta asins piekļuve iekšējiem hemoroidālajiem mezgliem. Vēlamais rezultāts tiek panākts ar mazāku muskuļu un audu bojājumu, izmantojot daudz zemāku temperatūru, nekā lietojot citas termiskās metodes, piemēram, lāzeru. Tehnoloģija ir ļoti precīza, jo aparatūra enerģijas jaudu un ilgumu regulē automātiski, līdz ar to sniedz papildu drošību, izslēdzot nepiemērotu jaudas parametru lietošanu. Turklāt šī procedūra ir veicama daudz īsākā laikā nekā citas hemoroīdu operācijas. Ar šo tehnoloģiju var apstrādāt lielāku zonu, tāpēc var vienlaikus ārstēt simptomātiskas I un II pakāpes hemoroīdu slimības, kas bieži prasa vairākas procedūras, lai novērstu simptomus. HET operācijas norit ambulatori vieglā sedācijā (intravenozā anestēzijā).
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada februāra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
