Andris Baumanis: Kas notiek ar E-veselību

Vai un kam ir vajadzīga E-veselība? Teikšu atklāti – gan mediķiem, gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpes organizatoriem, kuru uzdevums ir maksimāli efektīva budžeta līdzekļu sadales un izlietošanas kontrole. Salīdzinājumam varu minēt internetbanku un maksājumu elektronisko noformēšanu, kas ir mūsu visu ikdiena.

Pašlaik E-veselībā iespējams izrakstīt tikai e-receptes un e-darba nespējas lapas, bet tas jau ir liels ieguvums gan vieniem, gan otriem. Receptes izveidošana šobrīd ir ātrāka un precīzāka, salīdzinot ar papīra receptes aizpildīšanu (ārstam ir svarīgi datorā izveidot biežāk lietojamo recepšu paraugus un vajadzības gadījumā tos lietot). Iedzīvotājiem ir kļuvis vieglāk saņemt receptes hronisku slimību gadījumos, kad medikaments tiek lietots ilgstoši. Jā, mēdz būt kļūdas, gan ārstiem izrakstot receptes, gan farmaceitiem, izsniedzot zāles. Problēmas ar E-veselību saglabājas aptiekām, jo vēl tagad mēdz būt situācijas, kad netiek laikus saņemta atmaksa par valsts kompensējamajiem medikamentiem, kuri jau izsniegti iedzīvotājiem. Grūtā situācijā nonāk iedzīvotāji un farmaceiti brīžos, kad E-veselība nestrādā vai atslēdzas internets.

Iedzīvotāji ir aizmirsuši par A darba nespējas lapu iesniegšanu darba devējam, liela daļa ir iemācījušies elektroniski sagatavot iesniegumu VSAA nodaļai B slimības lapas apmaksai.

Tajā brīdī, kad E-veselībā būs pieejami elektroniskie nosūtījumi, izmeklējumu rezulāti un speciālistu slēdzieni, analīžu rezultāti, vakcinācijas dati, ārstu apskates, slimnīcas izraksti, ieguvums būs vēl lielāks gan ārstiem, gan iedzīvotājiem! Protams, vienmēr saglabāsies bažas par sensitīvo datu drošību, bet tas jau ir IT jomas speciālistu uzdevums.

Ja darbs pie E-veselības nākotnē tiks profesionāli vadīts, tiks atrasts pietiekams finansējums laba produkta radīšanai, ieguvēja būs sabiedrība kopumā!

Kopš 2018. gada 1. janvāra ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Latvijā ārstiem E-veselības sistēmā obligāti jāizraksta receptes un slimības lapas. Ir gājis dažādi, un katram ārstam pieredze darbā ar E-veselību atšķiras. Viens no būtiskiem aspektiem, vai ārsts šo darbu veic E-veselības portālā vai izmanto lokālo programmu, kas datus nosūta uz E-veselību. Nebūšu oriģināls un pateikšu skaidri – atšķirību ātrdarbībā nodemonstrēja Veselības centra-4 veidotais televīzijas raidījums, kur, hronometrējot darbības e-receptes un e-slimības lapas izrakstīšanai E-veselības portālā un lokālajā programmā, tika pierādīts, ka ar lokālo programmu darbs ir ievērojami ātrāks.

Lai gan notiek ikdienas darbs ar šīm divām E-veselības sadaļām, 4. aprīlī, Nacionālajā veselības dienestā norisinājās pirmā E-veselības lietotāju padomes sēde ar veselības ministres Ilzes Viņķeles, ārstu, farmaceitu un vairāku veselības nozares profesionāļu organizāciju pārstāvju dalību. Tikšanās mērķis bija uzklausīt visu pārstāvēto dalībnieku viedokļus un pieredzi un izveidot prioritāri veicamo E-veselības uzlabošanas darbu sarakstu. Šie uzlabojumi atvieglotu un padarītu efektīvāku ārstu un farmaceitu ikdienas darbu ar sistēmu, apkalpojot pacientus.

Prioritāri veicamo E-veselības uzlabošanas darbu saraksts

(Pēc pirmās E-veselības lietotāju padomes sēdes 2019. gada 4. aprīlī)

Farmaceiti

1. Kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmas (KZRU) klasifikatoru datu ielādes pilnveidošana un automatizācija E-veselības sistēmā.
2. No E-veselības sistēmas iesūtīto valsts kompensējamo medikamentu e-recepšu apmaksas sistēmas pilnveidošana un automatizācija.
3. Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistra (klasifikatoru) datu apmaiņas pilnveide.
4. M saraksta zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšanas iespējas nodrošināšana E-veselības sistēmā.
5. Eiropas Savienībā reģistrēto medikamentu attēlojuma pilnveide E-veselības redzamajā zāļu sarakstā.
6. Receptes elektronizēšanas funkcijas pilnveidošana.
7. Farmaceitu ikmēneša atskaišu uzlabošana un pilnveidošana.
8. E-receptes rezervācijas funkcijas pilnveidošana.
9. E-veselības sistēmas klasifikatoru pilnveide, atainojot korektu informāciju par paralēli importētajiem medikamentiem.
10. E-recepšu atainošanas uzlabošana E-veselības portālā un aptieku informācijas sistēmā, ja ārsts strādā vienā vai vairākās ārstniecības iestādēs vai mainījis darbavietu.
11. Parastās e-receptes derīguma termiņa pagarinājuma pilnveide.

Ārsti

1. E-veselībā pieejamo funkciju – “Pieraksti”, “Nosūtījumi”, “Rezultāti” – lietošanas paplašināšana, pilnveidošana un automatizācija.
2. Portāla autorizācijas pilnveidošana (403. kļūdas paziņojums).
3. Eiropas Savienībā reģistrēto medikamentu attēlojuma pilnveide E-veselības redzamajā zāļu sarakstā.
4. M saraksta zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšanas iespējas nodrošināšana E-veselības sistēmā.
5. Kompensējamo zāļu izraksta mehānisma pilnveidošana.
6. Informācijas par ģimenes ārstu pilnveide iedzīvotāju E-veselības profilos.
7. E-recepšu atainošanas uzlabošana E-veselības portālā un aptieku informācijas sistēmā, ja ārsts strādā vienā vai vairākās ārstniecības iestādēs vai mainījis darbavietu
8. Ārstniecības personas un ārstniecības iestādes reģistrācijas pilnveide E-veselības portālā.
9. Vakcinācijas moduļa pilnveide.
10. E-veselībā pieejamā pakalpojuma “Liegt piekļuvi pacientu datiem” pilnveide.
11. Atgādinājumu sūtīšanas pakalpojuma uzlabošana un pilnveide E-veselības portālā iedzīvotājiem un ārstniecības personām.
12. E-darbnespējas lapas pagarināšanas iespēju uzlabošana ilgstoši slimojošu bērnu vecākiem.

Pacienti

1. E-veselībā pieejamo funkciju – “Pieraksti”, “Nosūtījumi”, “Rezultāti” – lietošanas paplašināšana, pilnveidošana un automatizācija.
2. Medicīnas dokumenta “Izraksts – epikrīze” funkcionalitātes uzlabošana.
3. Vizuālās diagnostikas attēlu apskates pilnveide.
4. E-veselībā pieejamā pakalpojuma “Liegt piekļuvi pacientu datiem” pilnveide.
5. E-receptes rezervācijas funkcijas pilnveide.
6. Ilgstoši atvērto e-darbnespēju lapu atainošanas uzlabošana.
7. Parastās e-receptes derīguma termiņa pagarinājuma pilnveide.
8. Atgādinājumu sūtīšanas pakalpojuma uzlabošana un pilnveide E-veselības portālā iedzīvotājiem un ārstniecības personām.
9. E-darbnespējas lapas pagarināšanas iespēju uzlabošana ilgstoši slimojošu bērnu vecākiem.

Veicamo darbu saraksts pēc veiktās prioritizācijas un otrās E-veselības padomes tikšanās 24. aprīlī.

E-veselības sistēmas darbības uzlabojumi

1. Portāla autorizācijas pilnveide (403. kļūdas paziņojums), novērst lēndarbību, kļūdainu darbību un pārtraukumus sistēmas darbībā.
2. Padarīt autorizāciju īsāku, vienkāršāku, pagarināt sistēmas darbības ilgumu pēc pieslēgšanās.
3. Novērst sistēmas kļūdainu darbību, kad, atkārtojot kompensējamo recepti, atveras parastā recepte ar kļūdas paziņojumu vai arī kompensējamā recepte ar iepriekš rakstītās (nevis atkārtojamās) cita pacienta receptes saturu.
4. E-veselības sistēmas portāla un ārējo integrēto sistēmu sadarbības uzlabošana e-recepšu, e-darbnespējas lapu un citu funkcionalitāšu starpsistēmu sadarbības uzlabošana;
5. E-veselības sistēmas pārbaužu procesa uzlabošana e-receptes un e-darbnespējas lapu moduļos.

E-receptes funkcionalitātes uzlabojumi

1. E-receptes izrakstīšanas iespēju uzlabošana, novēršot liekās darbības, zāļu saraksta pilnveide (viena nosaukuma zālēm nav visu devu un visu iespējamo iepakojumu).
2. Eiropas Savienībā reģistrēto medikamentu attēlojuma pilnveide E-veselības redzamajā zāļu sarakstā.
3. M saraksta zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšanas iespējas nodrošināšana E-veselības sistēmā.
4. E-recepšu atainošanas uzlabošana E-veselības portālā un aptieku informācijas sistēmā, ja ārsts strādā vienā vai vairākās ārstniecības iestādēs vai mainījis darbavietu.
5. Kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmas (KZRU) klasifikācijas datu ielādes pilnveidošana un automatizācija E-veselības sistēmā.
6. No E-veselības sistēmas iesūtīto valsts kompensējamo medikamentu e-recepšu apmaksas sistēmas pilnveidošana un automatizācija.
7. Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistra (klasifikatoru) datu apmaiņas pilnveide.
8. M saraksta zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšanas iespējas nodrošināšana E-veselības sistēmā.
9. Eiropas Savienībā reģistrēto medikamentu attēlojuma pilnveide E-veselības redzamajā zāļu sarakstā.
10. Receptes elektronizēšanas funkcionalitātes pilnveide.
11. Farmaceitu ikmēneša atskaišu uzlabošana un pilnveide.
12. E-receptes rezervācijas funkcionalitātes pilnveide.
13. E-veselības sistēmas klasifikatoru pilnveide, atainojot korektu informāciju par paralēli importētajiem medikamentiem.
14. E-recepšu atainošanas uzlabošana E-veselības portālā un aptieku informācijas sistēmā, ja ārsts strādā vienā vai vairākās ārstniecības iestādēs vai mainījis darbavietu.
15. Parastās e-receptes derīguma termiņa pagarinājuma pilnveide.
16. Psihotropo un narkotisko vielu atskaites ģenerēšanas sistēmas uzlabošana.

E-darba nespējas lapas funkcionalitātes uzlabojumi

1. Pārskatīt e-darbnespējas lapas izrakstīšanas gaitu, novēršot liekās darbības.
2. E-darbnespējas lapas pagarināšanas iespēju uzlabošana ilgstoši slimojošu bērnu vecākiem.
3. E-darbnespējas lapas funkcijas “VDEĀK lēmuma iekļaušana e-DNL” uzlabošana.

Sadaļu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija aizpilda ar informāciju par noteikto invaliditāti vai darbnespējas turpināšanu.

4. Ilgstoši atvērto e-darbnespējas lapu atainošanas uzlabošana.
5. Mirušo personu e-darbnespējas lapas korekta atspoguļošana.

Funkcijas ar zemāku prioritāti

1. E-veselībā pieejamo funkciju – “Pieraksti”, “Nosūtījumi”, “Rezultāti” – lietošanas paplašināšana, pilnveidošana un automatizācija.
2. Medicīnas dokumenta “Izraksts – epikrīze” funkcionalitātes uzlabošana.
3. Vakcinācijas moduļa pilnveide.
4. Vizuālās diagnostikas attēlu apskates pilnveide.
5. Atgādinājumu sūtīšanas pakalpojuma uzlabošana un pilnveide E-veselības portālā iedzīvotājiem un ārstniecības personām.
6. E-veselībā pieejamā pakalpojuma “Liegt piekļuvi pacientu datiem” pilnveide.
7. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu kartes atspoguļojuma pilnveide.
8. E-darbnespējas lapu atspoguļojuma Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) pilnveide.
9. Ārstniecības personas un ārstniecības iestādes reģistrācijas pilnveidošana E-veselības portālā.

Atbilstoši uzlabojumu iedalījumam tematiskajos blokos tika pieņemts lēmums izveidot četras darba grupas: par e-receptes uzlabošanas prioritātēm; par e-darbnespējas lapas uzlabošanas prioritātēm; par e-nosūtījuma un rezultāta uzlabošanas prioritātēm un darba grupu prioritāri veicamo uzlabojumu pārrunāšanai ar ārējo informācijas sistēmu izstrādātājiem (sistēmas, kuras ārstniecības iestādes var izmantot darbam ar E-veselību, ja neizmanto E-veselības portālu).

Iepriekš minētie ir darbi, kuri ir jāveic un jālabo pieļautās kļūdas. Tomēr rodas jautājums, kāpēc tas notiek tikai tagad un kāpēc jātērē milzīgi valsts budžeta līdzekļi, labojot to, par ko jau ir samaksāts. Igaunijā E-veselībā šīs sadaļas strādāja jau gandrīz pirms 10 gadiem, un arī tur tika konstatētas kļūdas, un tās tika labotas. Latvijas veselības aprūpes ierēdņiem, kuri vadīja E-veselības darbus Latvijā, sastādīja specifikācijas un pieņēma veiktos darbus no izstrādātājiem, vajadzēja aizbraukt uz Igauniju, iepazīt viņu pieredzi un pēc tam sagatavot precīzu veicamo darbu plānu un to arī īstenot. Tik vienkārši. Bet tas nenotika. Kāpēc? Vai tā bija augstprātība, pilnīgs profesionalitātes trūkums? Gan viens, gan otrs, un to var attiecināt gan uz Veselības ministrijas, gan Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem, kuri vadīja šos darbus, gan uz izstrādātājiem, kuri apņēmās padarīt Nacionālā veselības dienesta pasūtīto bez vīzijas par veicamo darbu apjomu, savietojamību, ērtību lietotājiem.

Paradoksāli, ka arī izstrādātāji neuzskatīja par nepieciešamu detalizēti iepazīties ar Igaunijas pieredzi un neatkārtot tur jau pieļautās kļūdas (jo kā jau pierasts valsts pasūtījumos, paļāvās, ka saņems pilnu samaksu arī par nekvalitatīvi veiktu darbu, kas arī piepildījās). Ja būtu veikts šis priekšdarbs laika posmā no 2009. līdz 2018. gadam, virkni rakstā minēto kļūdu nenāktos labot. Domāju, ka E-veselības pieņemšanas-nodošanas aktos pieņemtie darbi no Nacionālā veselības dienesta puses tika veikti noziedzīgi neprofesionāli, bet mani iesniegumi LR Ģenerālprokuratūrā un KNAB par iespējamo noziedzīgo rīcību, pieņemot negatavus E-veselības darbus, beidzās ar šo iestāžu atrakstīšanos un uzdevumu veselības ministrei Andai Čakšai veikt iekšēju izmeklēšanu ministrijas ietvaros, kas, protams, beidzās bez sabiedrībai redzama rezultāta, izņemot to, ka dažas amatpersonas zaudēja savu darbavietu.

Uz šo brīdi tāpat nav vīzijas, kas notiks ar E-veselību nākotnē. Ja IT jomas profesionāļi saka, ka platforma, uz kuras ir uzbūvēta E-veselība, ir tehnoloģiski novecojusi, tad rodas jautājums – cik mērķtiecīgi ir turpināt celt māju uz sliktiem pamatiem, šajā darbā turpinot ieguldīt nodokļu maksātāju naudu no jau tā pieticīgā veselības aprūpes budžeta.

Domāju, ka agri vai vēlu jautājums par jaunas E-veselības sistēmas platformas radīšanu kļūs aktuāls. To noteikti veicinās Eiropas fondu naudas apguves termiņu beigas un tālākās problēmas pievienot arvien jaunas sadaļas pašreizējai E-veselības sistēmai.

Filozofisks jautājums jau pamatos ir E-veselības būtība. Vai tā ir vide, kurā strādā veselības aprūpes darbinieki, vai vieta, kurā tiek saplūdināti dati no ārstniecības iestāžu lokālajām programmām. Ja tā ir vieta, kurp tiek sūtīti dati kā uz lielu datu glabātavu, tad jāmaina sistēmas uzbūves principi. Nebūt ne lobējot lokālās programmas un to īpašnieku biznesu, bet racionāli domājot par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, profesionāļiem IT jomā būtu jāsniedz skaidra vīzija, uz ko nākotnē virzīsies E-veselība. Ārsti var pateikt, ko un kā viņi saredz E-veselībā, bet kā to realizēt tehnoloģiski ar skatu uz nākotni, spētu pateikt tikai IT jomas eksperti.

Nedaudz padalīšos ar pieredzi savas prakses ikdienas darbā, tostarp ar E-veselību. Kopš 2017. gada esmu sācis veidot elektroniskās pacientu kartītes. Strādāju ar lokālo programmu “Smart Medical”, kurā izrakstu gan īpašās, gan parastās receptes, gan slimības lapas. Šis darbs ir ātrs, gan strādājot datorā, gan izrakstot receptes viedtālrunī mājas vizītēs, jo lielākajai daļai recepšu ir izveidoti paraugi un receptes izrakstīšana aizņem dažas sekundes. Lokālā programma arī piedāvā izvēli starp Latvijā reģistrētajiem medikamentiem, kas ietver arī tablešu skaitu katrā oriģināliepakojumā (E-veselības portālā šādas iespējas pagaidām nav). Šeit ir tikai viena piebilde – darbs ir vienkāršs, ja ir stabila interneta darbība un strādā E-veselība.

Analīžu nosūtījumus es izrakstu elektroniski un arī atbildes no E. Gulbja un Centrālās laboratorijas saņemu tikai elektroniski. Saņemtās analīžu atbildes tiek pievienotas pacienta elektroniskajai kartītei. Ir zudis jēdziens ‑ papīra formāta analīžu rezultāti. Cīnos par elektronisko nosūtījumu uz analīzēm legalizēšanu (Latvijas likumdošanā apstiprinātu dokumentu), bet pēc sarakstes ar Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem esmu sapratis, ka šo papīra formāta nosūtījumu vajag tikai kontrolējošām iestādēm. Ierēdņiem ir grūti saprast, ka arī elektroniski sagatavotus nosūtījumus var viegli un pat attālināti kontrolēt, tiem ir tādi paši auditācijas pieraksti kā jebkuram elektroniskam dokumentam.

Visi praksē ienākošie dokumenti, izraksti, slēdzieni tiek skenēti un pievienoti pacienta elektroniskajai kartītei. Ja rodas nepieciešamība, tad pieņemšanā manis uzņemtās vai pacientu iesūtītās fotogrāfijas arī tiek pievienotas pacienta dokumentiem. Dienā mēdzu ieskenēt līdz pat 50 dažādu dokumentu, kurus līdz šim nācās ielīmēt papīra kartītē. Nav grūti izrēķināt, ka nedēļā tas ļauj ietaupīt līdz pat vienai A4 formāta papīra pakai, bet mēnesī tādas būtu vismaz četras. Tas atrisina problēmas ar ambulatoro karšu glabāšanu. Te jāpieskaita arī printera kārtridža izmaksas. Ar nepacietību gaidu iespēju izrakstīt tikai elektroniskos nosūtījumus, kas arī dotu reālu naudas līdzekļu ietaupījumu (papīrs, kārtridži, printeri).

Visas praksē veiktās vakcinācijas ir dokumentētas lokālajā programmā, to veic prakses māsiņa. Pats cenšos atjaunot vēsturiskos pacientu vakcinācijas pierakstus no iepriekšējās lokālās programmas (tajā palika uzkrātie vakcinācijas dati par laika periodu no 2002. līdz 2017. gadam) vai iegūstot ziņas no pacienta potēšanas pases. Ja E-veselības sistēmā tiks pabeigta vakcinācijas sadaļa, tad domāju, ka nebūs problēmu šobrīd uzkrātos datus nosūtīt uz E-veselības sistēmu.

Nosūtījumi uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) tiek sagatavoti lokālajā programmā, tad elektroniski parakstīti un ar pievienotiem pacienta izmeklējumiem, pacienta aizpildīto iesniegumu un funkcionālo spēju izvērtējumu pdf formā nosūtīti elektroniski uz komisiju.

Pacientiem jau gadu tiek piedāvāts elektroniski pierakstīties uz vizīti pie ģimenes ārsta, izmantojot portālu www.piearsta.lv. Protams, pacientiem tiek saglabāta iespēja pierakstīties arī telefoniski. Ir dienas, kad elektroniski pierakstās pat 30% un vairāk no visiem pacientiem.

Kopš 8. maija pacientiem tiek izsniegtas tikai elektroniskās kvītis. Tās tika pasūtītas VID EDS sistēmā un divu dienu laikā tika saņemti kvīšu numuri. Lai samazinātu izmaksas, ja pacienti pieprasīs kvīti papīra formātā, piedāvāšu elektronisko kvīti nosūtīt uz pacienta e-pasta adresi.

Pašlaik tiek plānots, kā digitalizēt vēl virkni dokumentu, kas praksē tiek aizpildītas papīra formātā un pēc tam tiek skenētas. Piemēram, sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas tabula (SCORE), veselības pārbaudes karte autovadītājiem, labdabīgas prostatas hiperplāzijas aptaujas anketa, depresijas tests utt.

Nākamais solis varētu būt mākslīgā intelekta izmantošana – izvirzot iespējamo diagnozi, elektroniski datorā būtu apskatāmas vadlīnijas un konkrētie punkti un kritēriji, kuriem jāatbilst, lai pacientam apstiprinātu minēto diagnozi, un vienlaikus parādītos iespējamās diferenciālās diagnozes.

Elektroniskajai dokumentu uzkrāšanai ir arī izmaksas par serveri datu uzglabāšanai un datu kopijas saglabāšanai, bet tās noteikti ir mazākas nekā papīra kartīšu veidošanai un glabāšanai (skapji, vieta praksē, papīrs, printeru kārtridži, līme utt.).

Juridiski neskaidras situācijas, kuru risinājums nav noteikts likumdošanā, ar pacientu datiem rodas, ja ārsts (kuram visa ambulatorajā kartē minētā informācija glabājas uz lokālās programmas uzturētāja servera):

• beidz savu praksi;
• dodas pensijā;
• ilgstoši slimo;
• maina lokālās programmas uzturētāju;
• pacienta ambulatoro karti pieprasa Valsts policija, Latvijas Republikas tiesas, Veselības inspekcija un citas kontrolējošās institūcijas.

Likumdošanā nav skaidri noteikts, kas notiek ar pacientu datiem, ja lokālās programmas uzturētājs izbeidz saimniecisko darbību.

Esmu iesniedzis lūgumu veselības ministrei I. Viņķelei izskatīt iespēju Veselības ministrijai sagatavot likumdošanas un normatīvo aktu izmaiņas, kuras noteiktu dokumentu elektronisko versiju likumīgu izmatošanu, atsakoties no papīra formāta dokumentiem, kā arī kārtību, kā elektroniskās ambulatorās kartes likumīgi var kontrolēt Veselības inspekcija, Valsts policija, prokuratūra, tiesas u.c. kontrolējošās institūcijas, kā arī likumdošanā atrunāt, kā rīkoties ar informāciju, kura glabājas uz privātiem uzņēmējiem piederošiem serveriem, ārstam aizejot pensijā, beidzot ārsta praksi, laužot līgumu ar lokālās programmas uzturētāju vai arī lokālās programmas uzturētājam beidzot saimniecisko darbību.

Sers Vinstons Čērčils ir teicis: “Panākumi ir ceļš no vienas neveiksmes pie nākamās, nezaudējot entuziasmu.”

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!