Andris Ābele: Gonokoku infekcija un tas, ko būtu jāzina ikvienam

Kas ir gonoreja?

Gonorejas ierosinātājs ir baktērija (gonokoks), kas labi pielāgojusies siltiem un mitriem dzīvošanas apstākļiem cilvēka reproduktīvajā traktā. Abiem dzimumiem šīs infekcijas izpausmi novēro urīnizvadkanālā. Sievietēm tā var izplatīties arī dzemdes kaklā, dzemdē un pat olvados. Gonokoks var izraisīt iekaisumu arī citās ķermeņa daļās  -  rīklē, acīs, taisnajā zarnā un locītavās. Gonoreja ir viena no izplatītākajām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI), sevišķi jauniešu vidū. Inficēšanās galvenokārt notiek dzimumceļā. Visbiežāk tas ir neaizsargāts dzimumakts ar inficētu parteri, dzimumdzīve ar kādu, kuram ir vairāki seksuālie partneri vai partneri, kurš iepriekš slimojis ar seksuāli transmisīvām slimībām. Dati liecina, ka viens inficētais slimību var nodot tālāk 20 līdz 40 citām personām. Gonoreju iespējams viegli ārstēt ar antibiotikām, taču, ja to nedara savlaicīgi, abiem dzimumiem var rasties nopietni veselības sarežģījumi. Pārslimojot gonoreju, specifiska imunitāte neveidojas un ir iespējama atkārtota inficēšanās.

Ievads

STI galvenokārt iegūst seksuālu kontaktu laikā ar inficētu partneri. Iekaisums parasti skar dzimumceļus, mutes un/vai urīnceļu gļotādu. Inficēties var vaginālā, orālā vai anālā dzimumakta laikā. Pasaulē zināmas vairāk nekā 30 dažādas STI: hlamidioze, gonoreja, ureaplazmoze, mikoplazmoze, sifiliss, anoģenitālās herpes, kandidoze, HIV/AIDS, trihomonoze, hepatīts A, hepatīts B, hepatīts C un citas.

Gonoreja ir hroniska dzimumceļu un urīnceļu gļotādas iekaisuma slimība, ko izraisa Neisseria gonorrhoeae baktērija. To sauc arī par gonokoku (skat. zīmējumu Nr. 1). Ar gonoreju slimo gan vīrieši, gan sievietes. Gonokoks izraisa infekciozu iekaisumu dzimumorgānu, rīkles vai taisnās zarnas gļotādā, retos gadījumos arī specifiskus locītavu, sirds, muskuļu, ādas kā arī citu orgānu bojājumus. Gonorejas izraisītājs var nonākt arī acu gļotādā, kur vēlāk attīstās akūts iekaisums.

Pasaulē gonoreja ir ļoti izplatīta infekcijas slimība īpaši jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Latvijas dati liecina par līdzīgu ainu. Strauju gonorejas izplatības pieaugumu novēro vecumā no 18 gadiem ar pakāpenisku kritumu līdz 60 gadiem (skat. grafiku Nr. 1). To skaidro ar vecumu, kad uzsākta dzimumdzīve, kas Latvijā gan meitenēm, gan puišiem vidēji ir 17 gados. Salīdzinot, piemēram, Zviedrijā vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums ir 16 gadi, Islandē – 15.6 gadi, Polijā – 19.1 gads. Grafiks Nr. 2 parāda kopējo tendenci tam, ka abi dzimumi dzimumdzīvi uzsāk aizvien agrāk. Respektīvi, ja laika posmā no 1946. līdz 1954. gadam abiem dzimumiem tie bija 20 – 21 gads, tad laika posmā no 1981. līdz 1989. gadam - 17 gadi.

Zīmējums Nr. 1. Neisseria gonorrhoeae baktērija, https://newatlas.com/medical/single-dose-antibiotic-gonorrhea/

Gonorejas izplatība Latvijā

Gonorejas saslimšanas uzliesmojumu novēroja 1990-to gadu sākumā, kad viena gada laikā atklāja vairāk nekā 4200 gadījumu, taču turpmākajos gados slimības izplatība pakāpeniski samazinājās (skat. grafiku Nr. 3). Ja salīdzina 2018. gadu ar 1993. gadu, vērojams būtisks saslimstības kritums  - 96%. To var skaidrot ar medicīniskās aprūpes, iedzīvotāju dzīves līmeņa un sociālekonomisko apstākļu uzlabošanos, Latvijai atgūstot neatkarību. Tomēr pēdējos 10 gadus novēro infekcijas gadījumu skaita stabilizēšanos – vidēji gada laikā tie ir 416 gadījumi.

Analizējot vīriešu un sieviešu saslimstības proporciju, vīrieši slimo biežāk, kas savukārt skaidrojams ar to, ka vīriešiem slimība noris ar izteiktiem simptomiem, stiprā dzimuma pārstāvji daudz ātrāk meklē palīdzību pie ārsta un agrīnāk veic diagnostiku (skat. grafiku Nr. 4). Sievietēm gonorejas simptomi ir mazāk izteikti un nav tik specifiski. Viņas ne vienmēr apmeklē ārstu un  diagnostiku neveic. Šī iemesla dēļ sievietēm daudz biežāk slimība pāriet hroniskā formā. Tas nozīmē, ka populācijā saglabājas stabils neapzinātu inficēto personu skaits, kas apgrūtina infekcijas pilnīgu izskaušanu.

Inficēšanas ceļi

Galvenokārt inficēšanās notiek dzimumceļā, nodarbojoties ar vaginālo, anālo vai orālo seksu. Inficējoties orālā vai anālā seksa laikā, iekaisums attīstīsies rīklē vai taisnajā zarnā. Ļoti retos gadījumos no sadzīves priekšmetiem, uz kuriem palikuši infekcioza cilvēka izdalījumi, piemēram, lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus, mitrus dvieļus, mazgājamos sūkļus vai gultasveļu, inficēties var arī bērni, sevišķi mazas meitenes. Ar gonoreju slimojoša māte dzemdību laikā var inficēt savu bērnu.

Riska grupas

Jebkura seksuāli aktīva persona, nodarbojoties ar neaizsargātu vaginālo, anālo vai orālo seksu, var inficēties ar gonokokiem. Par augsta riska seksuālo uzvedību var uzskatīt to, ka personai vecumā < 40 gadiem ir vidēji trīs jauni seksuālie partneri gada laikā.

Sevišķi augsta riska grupa ir seksuāli aktīvi homoseksuāli vai biseksuāli vīrieši un par   25 gadiem jaunākas sievietes, kuras bieži maina vai kurām vienlaikus ir vairāki seksuālie partneri, vai arī seksuālais partneris ar STI. Šai personu grupai gonorejas pārbaude  jāveic vismaz reizi gadā.

Pasākumi, lai samazinātu risku inficēties ar STI

Visdrošākais izsargāšanās veids ir atturēšanās no seksuāliem kontaktiem pirms un ārpus laulības. Ja pacients ir seksuāli aktīvs, tad risku saslimt ar gonoreju samazina ilgtermiņa savstarpēji monogāmās attiecībās ar partneri, kurš ir pārbaudīts un ir STI negatīvs. Savukārt pie biežas seksuālo partneru maiņas (vidēji trīs  jauni seksuālie partneri gada laikā) katru reizi nodarbojaties ar seksu,  jālieto prezervatīvs.

Gonoreja un grūtniecība

Ja grūtniecei ir diagnosticēta gonoreja, dzemdību laikā var notikt bērna inficēšana, kā arī pati infekcija daudz vieglāk var izplatīties tālāk uz olvadiem vai pat olnīcām. Tas var radīt nopietnus veselības traucējums kā mazulim, tā arī mātei. Šī iemesla dēļ grūtniecēm, kuras ir sevišķi augsta riska grupā, ieteicams veikt skrīningu, jo savlaicīgi izārstējot gonoreju topošajai māmiņai, novēro mazāk veselības problēmu mazulim.

Gonorejas simptomi

Periods no inficēšanas brīža līdz pirmajām sūdzībām ir no trim līdz 21 dienai. Slimība var noritēt arī ar vāji izteiktiem simptomiem, atsevišķos gadījumos pat bez tiem jeb asimptomātiski. Gonokoki organismā iekļūst caur gļotādu, kur vēlāk attīstās lokāls iekaisums. Neuzsākot savlaicīgu ārstēšanu, infekcija izplatās uz blakus orgāniem: vīriešiem uz prostatu, sēklvadiem, sēklinieku piedēkļiem; sievietēm uz dzemdes kaklu, dzemdi, olvadiem. Gonorejas izraisītājam nonākot acs gļotādā, nereti novēro acs konjunktīvas iekaisumu Galvenokārt to novēro jaundzimušajiem, kuri inficējušies dzemdību laikā no infekciozas mātes.

Vīrieši, kuriem ir simptomi, parasti izjūt pēkšņu dedzinošu sajūtu un/vai sāpes urinējot, urinācija ir bieža, pa mazām porcijām. Vēlāk rodas strutaini izdalījumi no urīnizvadkanāla (baltā, dzeltenā vai zaļā krāsā), parādās tūska ap dzimumlocekļa galviņu, grūtības atvilkt priekšādiņu, retos gadījos novēro arī sāpīgus vai pietūkušus sēklinieka piedēkļus un/vai sēkliniekus. No rītiem raksturīga urīnizvadkanāla atveres salipšana, dedzinoša sajūta un/vai nieze urīnizvadkanālā, nedaudz pienaini izdalījumi pirms urinācijas.

Sievietēm slimības gaita parasti ir vieglāka, tomēr komplikācijas jeb sarežģījumi ir daudz smagāki. Lielākajai daļai sieviešu gonoreja noris bez simptomiem. Pat tad, ja tie ir, simptomi visbiežāk mēdz būt viegli un tos var sajaukt ar urīnpūšļa vai maksts infekciju. Raksturīgākās sūdzības sievietēm ir sāpes un/vai dedzinoša sajūta urīnizvadkanālā urinējot, bieža urinēšana pa mazām porcijām, sāpes vēdera lejasdaļā. Gandrīz vienmēr iekaist arī dzemdes kakla kanāls. Maksts iekaisumu pieaugušām sievietēm novēro reti, bet mazām meitenēm - bieži. Var būt zaļgani strutaini izdalījumi no dzimumorgāniem, ilgstošas, neregulāras vai sāpīgas menstruācijas. Šīs pazīmes sievietes ne vienmēr pamana, jo urinējot sāpes nav stipras un izdalījumi ir nelieli. Šo iemeslu dēļ  sievietēm slimība bieži  pāriet hroniskā formā, jo netiek laicīgi ārstēta.

Taisnās zarnas infekcijas gadījumā simptomi var būt maz izteikti. Raksturīgākie simptomi gan vīriešiem, gan sievietēm, ir apsārtums un/vai nieze anālajā apvidū, strutaini izdalījumi no taisnās zarnas vai retos gadījumos – asiņošana.

Akūtā infekcijas fāzē var novērot paaugstinātu ķermeņa temperatūru, sliktu pašsajūtu, galvassāpes, ēstgribas trūkumu un citus simptomus. Slimību neārstējot, tā kļūst hroniska –  iekaisuma pazīmes mazinās vai pat pilnībā izzūd, tajā skaitā arī raksturīgie strutainie izdalījumi.

Ja personai vai tās seksuālajam partnerim novēro kādus no iepriekš minētiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai veiktu attiecīgu pārbaudi un izslēgtu STI. Svarīgi atcerēties, ka vienlaicīgi iespējams inficēties ar vairākām STI.

Gonorejas diagnostika

Lielākajā daļā gadījumu izmanto speciālu urīna analīzes testu, kad urīna konteinerā (to var iegādāties aptiekā vai saņemt laboratorijā) iegūst rīta urīna strūklas pirmo porciju. Divu stundu laikā paraugs  jānogādā laboratorijā. Ilgākas glabāšanas gadījumā to tur ledusskapī, bet ne saldētavā. Paraugu laboratorijā nogādā tajā pašā dienā.

Gadījumos, ja ir bijis orālais un/vai anālais sekss, izmantojot speciālus vates kociņus, iegūst uztriepes paraugus no kakla un/vai taisnās zarnas. Retos gadījumos veic uztriepes no urīnizvadkanāla vīriešiem un dzemdes kakla sievietēm.

Gonorejas ārstēšana

Ar pareizu un savlaicīgu ārstēšanu gonoreju iespējams salīdzinoši viegli izārstēt bez nopietnām sekām. Pamatārstēšanas metode ir kombinēta antibiotiku lietošana. Lai ārstēšanās būtu veiksmīga, pirmkārt, jālieto visus ārsta nozīmētos medikamentus; otrkārt, medikamentus jālieto visa ārstēšanās kursa laikā. Svarīgi atcerēties, ka gadījumos, ja, iespējams, ir inficēts arī seksuālais partneris, ar zālēm nedrīkst dalīties, jo ārstēšana katram ir individuāla, nozīmētie medikamenti vai to lietošanas ilgums var atšķirties.

Lai gan medikamenti efektīvi aptur infekcijas izplatību, tie nenovērš neatgriezeniskus slimības izraisītus bojājumus, tāpēc svarīgi ārstēšanos uzsākt pēc iespējas ātrāk. Mūsdienās atsevišķos gadījumos gonorejas ārstēšana kļūst arvien grūtāka, jo palielinās pret zālēm nejūtīgi jeb rezistenti celmi. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad simptomi pēc ārstēšanas uzsākšanas saglabājas ilgāk par trim dienām, atkārtoti jāvēršas pie ārsta, lai vēlreiz veiktu nepieciešamās pārbaudes, jo, iespējams, jāmaina nozīmētā terapija.

Pirms uzsākt dzimumdzīvi, jānogaida vismaz septiņas dienas pēc visu medikamentu lietošanas beigām. Lai neizplatītu gonoreju vai izvairītos no atkārtotas inficēšanās,  personai un tās seksuālajam partnerim (-iem) jāizvairās no dzimumakta līdz pabeigts viss ārstēšanās kurss. Ja iepriekš bijusi diagnosticēta gonoreja un ir lietotas zāles, iespējama atkārtota inficēšanās, jo pēc gonorejas pārslimošanas neattīstās noturīga imunitāte.

Komplikācijas

Neārstēta gonoreja var izraisīt nopietnas un pastāvīgas veselības problēmas gan sievietēm, gan vīriešiem. Sievietēm neārstēta gonoreja var izraisīt iegurņa iekaisuma slimību ar sarežģījumiem: rētaudu veidošanos, kas bloķē olvadus; ārpusdzemdes grūtniecību; neauglību; ilgstošas iegurņa un/ vai vēdera sāpes. Savukārt vīriešiem neārstēta gonoreja var izraisīt iekaisumu sēklas vados un sēklinieka piedēkļos.  Atsevišķos gadījumos tie var kļūt necaurlaidīgi spermatozoīdiem, tādējādi padarot vīrieti sterilu, kas apgrūtina iespēju ieņemt bērniņu un kļūt par tēvu. Attīstoties rētaudiem, urīnizvadkanālā var rasties arī tā striktūras jeb sašaurinājumi, kas apgrūtina urināciju. Nereti slimības vēlīnā fāzē novēro arī fimozi jeb priekšādiņas ārējā gredzena sašaurināšanos.

Retos gadījumos gonorejas izraisītājs var izplatīties asinīs vai uz locītavām. Šis stāvoklis var būt dzīvībai bīstams. Neārstēta gonoreja palielina iespējas gan iegūt, gan arī inficēt partneri ar HIV.

Nākotnes perspektīvas STI ierobežošanai

Svarīga ir profilakse un savlaicīga medicīniskā aprūpe, kas ietver jauniešu izglītošanu skolās par seksuālo un reproduktīvo veselību, ne tikai pareizu prezervatīvu lietošanu. Agrīna diagnostika un ārstēšana ietver arī seksuālo partneru apzināšanu, testēšanu un ārstēšanu. Pasaulē norit darbs pie aizvien jauniem STI diagnostiskas testiem, kas nav dārgi, ir precīzi un sniedz tūlītēju atbildi, samazinot laiku no testēšanas līdz terapijas nozīmēšanai. Satraucoša ir aizvien pieaugošā antibakteriālā rezistence jeb nejūtība pret STI, līdz ar to, papildus citiem aizsardzības pasākumiem, nepieciešami pastāvīgi centieni izstrādāt jaunus antibakteriālos līdzekļus, lai mazinātu STI slogu veselības aprūpē. Papildus profilaktiskiem pasākumiem un drošākai seksuālai praksei, lai novērstu STI transmisiju, būtiska pētniecības prioritāte ir vakcīnu izstrāde. Tas varētu būt vienīgais ilgtspējīgais risinājums efektīvai STI kontrolei, iekļaujot multirezistentos jeb pret vairākiem medikamentiem nejūtīgos slimības izsaucējus.

Nobeigums

Lai gan gonorejas gadījumu skaits Latvijā būtiski samazinājies, tā joprojām ir plaši izplatīta un noturīga STI abiem dzimumiem seksuāli aktīvā vecumā. Iespējams, liela daļa inficēto personu nav apzinātas un nav saņēmušas atbilstošu terapiju. Diagnostika jāveic un terapija jāsaņem abiem partneriem vienlaicīgi. Terapijai jābūt atbilstošai ārstēšanas vadlīniju rekomendācijām un lokāliem antibakteriālās rezisteneces datiem.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2021. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!