Andis Paeglītis, Sabīne Baltuse: Zobārstniecība Latvijā un katrā ģimenē
Mutes dobuma veselība būtiski ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Mutes dobuma un smaganu slimības, zobu zudums un slikts zobu vispārējais stāvoklis var ierobežot cilvēka spējas uzņemt un sasmalcināt barību, smaidīt, runāt un justies brīvi. Tas var arī negatīvi ietekmēt cilvēka labsajūtu un panākumus darbā.
Zobārstniecība Latvijā
Ir pagājuši 30 gadi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā un kopš tā laika, kad mums bija valsts budžeta finansēta stomatoloģija. Slimnīcu poliklīnikās bija atsevišķas zobārstniecības nodaļas – kopumā 26, atbilstoši rajonu iedalījumam. Rīgā bija arī viena maksas zobārstniecības poliklīnika. Latvijas stomatoloģijai, līdzīgi kā Igaunijas un Lietuvas stomatoloģijai, bija stabila vieta visā Padomju Savienībā. Kad Latvija atguva valstisko neatkarību, priekšā bija ilgs un grūts laiks, lai zobārstniecība pārvērstos par Eiropas līmeņa tehnoloģijām un zināšanām atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu.
Pašlaik Latvijā ir 863 zobārstniecības iestādes. No tām 484 ir zobārstu prakses un 345 citas uzņēmējdarbības formas zobārstniecības iestādes, no kurām 11 ir valsts un pašvaldības pārraudzībā un 334 pieder privātpersonām. Turklāt mums ir 35 zobārstniecības darbinieku ar vidējo medicīnisko izglītību (zobu tehniķu un zobu higiēnistu) prakses. Latvijā strādā 1524 zobārsti – viens zobārsts uz 1303 iedzīvotājiem. Eiropas Savienībā (ES) ir vidēji viens zobārsts uz 1500 iedzīvotājiem.
Zobārstu izvietojums valsts teritorijā ir ļoti nevienmērīgs. Piemēram, Daugavpilī ir 1500 iedzīvotāju uz vienu zobārstu, kamēr Rīgā tie ir tikai 750 iedzīvotāji, kas ir divreiz mazāk nekā vidēji ES. Ir arī Latvijas novadi, kur zobārstu trūkst un tie tiek gaidīti. Rīgā zobārstu konkurence ir ļoti spēcīga. Kā atrast savu zobārstu? Protams, izvēle dažādos valsts rajonos ir atšķirīga. Novados ar zemu iedzīvotāju blīvumu esam laimīgi, ja ir vismaz kāds zobārsts. Novados ir grūti uzturēt ar tehnoloģijām bagātu zobārstniecības praksi. Lielākajās pilsētās arī nav viegli – ej nu izvēlies, pie kura iet: viens dārgāks, otrs simpātiskāks.
Mūsdienīgs zobārstniecības kabinets
Manuprāt, zobārstniecībā piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas. Pārmaiņu būtība – pamazām izzudīs mazās zobārstu prakses, kur pieņem viens vai divi zobārsti (izņēmums varētu būt lauku teritorijas) un vairāk attīstīsies vidēja lieluma medicīnas iestādes. Par tādām uzskatāmas prakses, sākot no trim zobārstu kabinetiem. Pamatojums ir apstāklī, ka praksei jāspēj sniegt ārstēšanu ne tikai vispārējā zobārstniecībā, bet arī endodontijā, zobu protezēšanā un periodontoloģijā. Komandā jāstrādā arī zobu higiēnistam, kurš sniedz aprūpi profesionālajā zobu higiēnā. Zobārstniecības kabinetā jābūt kvalitatīvām tehnoloģijām, speciālistam ar labām zināšanām un komunikācijas spējām, kā arī telpām jābūt ērtām un patīkamām.
Man nepatīk dzirdēt divas lietas: “spēles noteikumi” un “zobārstniecība ir bizness”. To vajadzētu meklēt galda spēlē “Monopols”. Spēle – tā laikam ir domāta dzīve... Darbs zobārstniecības praksēs ir arī uzņēmējdarbība, taču vispirms tā ir ārstniecība. Zobārstniecības kabineti ir mazas ārstniecības iestādes, kurās viss tiek darīts, lai ārstējot nekaitētu pacientiem un personālam.
Labākais modelis – ģimenes zobārstniecība
Pacientam, kas izvēlas savu zobārstu, ir svarīgi, lai vienā zobārstniecības praksē būtu iespēja ārstēties visai ģimenei. Zobārstam ir jābūt ģimenes zobārstam. Viņš zina ģimenes ēšanas ieradumus, mutes higiēnas paražas un spēj iemantot ģimenes uzticību. Uzticībai gan jābūt abpusējai, tikai tad var sagaidīt labu rezultātu. Tad izzudīs uzskats par zobārsta apmeklējumu kā sāpīgu procesu. Ģimenes zobārstam kopā ar saviem kolēģiem jābūt kā ģimenes konsultantam arī rūpēs par bērna zobiņiem. Atbilstoši ieteikumiem bērns pie zobārsta vedams jau no viena gada vecuma, taču to verētu vairāk uzskatīt par informāciju vecākiem, ko zobārsts var sniegt, ja zina vecāku ieradumus un mutes dobuma aprūpes vēsturi. Ģimenes zobārstniecībā palīdzību saņem dažāda vecuma ģimenes locekļi arī šaurākās specialitātēs, piemēram, zobu protezēšanā, saknes kanālu ārstēšanā. Pacientam pašam vairāk jāpiedalās ārstēšanas gaitā. Ja tā būs, cerams, zudīs neapmierinātība par apgrūtināto pieejamību svētku dienās un naktīs. Pirmkārt, neradīsies vajadzība, ja zobi tiks regulāri kopti. Otrkārt, būs pieejams padoms, kā rīkoties, lai sagaidītu nākamo vizīti. Ģimenes zobārstniecība daļai pacientu jau nav nekas jauns, daļai tas neliekas tik svarīgi, taču galvenais – tas ir vislabākais modelis! Ģimenes zobārstniecība ir svarīga, lai saņemtu individuālas atbildes uz dažādiem jautājumiem.
Jautājumi, uz kuriem pacienti vēlas saņemt atbildes
- Vai zobu veselību var ietekmēt iedzimtība?
Iedzimtībai ir ietekme uz mutes dobuma veselību, un ir faktori, kas var veicināt noteiktu slimību attīstību – piemēram, saspiesti zobi, zobu emaljas īpašības, siekalu dziedzeru darbība, taču pārsvarā tie ir dzīvesveida faktori – pareiza zobu tīrīšana, biežums un uzturs. Zobu kariesu pārmantot nav iespējams.
- Kādas slimības ietekmē zobu veselību?
Zobiem ir liela ietekme uz vispārējo veselību. Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešama individuāla pieeja un informācija. Ietekme ir visplašākā – zobu un smaganu stāvoklim ir saistība ar vairākām veselības problēmām, tostarp diabētu, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī sarežģījumiem dzemdībās.
- Pirms laika ļoti populāras bija sudraba plombas. Vai ir vajadzība tās mainīt, ja tās vēl arvien labi turas zobos? Runā, ka šobrīd baltās plombas nav tik izturīgas.
Zobārstniecībā izmantojamai sudraba amalgamai ir daudz pozitīvu īpašību – augsta mehāniskā izturība, aptuveni 6 līdz 14 gadi, turpretī kompozīta plombas izturība ir 4 līdz 8 gadi, antibakteriālas īpašības, zems nodilums. Sakarā ar sudraba amalgamas kaitīgo ietekmi uz vidi Eiropas Savienības dalībvalstis tās izmantošanu paredzējusi aizliegt ar 2030. gadu.
- Kā izvēlēties pareizo zobu pastu un zobu diegu?
Būtu nepieciešamas vērsties pie sava zobu higiēnista un izvērtēt mutes dobuma stāvokli, lai izvēlētos vispiemērotāko produktu atbilstoši indikācijām.
- No kura vecuma bērniem ir jādiego zobi?
No piektā piena zobu izšķilšanās brīža. Vecākiem ieteicams diegot bērnu sānu zobu kontaktu punktus. Bērns patstāvīgi sāk mācīties diegot zobus vecāku uzraudzībā, kad izšķīlušies pastāvīgie sestie zobi.
- Ko domājat par elektriskajām zobu birstēm?
Nav kontrindikāciju lietot elektriskās zobu birstes, tomēr tās jāizvēlas atbilstoši vecumam, jālieto bez spēka. Ļoti laba motivācija pusaudžu vecumā.
- Vai zobu kopšanā ieteicams izmantot tautas līdzekļus, piemēram, sodu vai melno ogli?
Tīrīšana ar sodu un melno ogli ir pārāk agresīva un bojā emalju, tādēļ ir izveidotas zobu pastas, kas aizstāj šīs tautas izgudrotās metodes.
- Vai zobu pastas ar sudraba un zelta gabaliņiem nav kaitīgas?
Koncentrācija pastā ir pieļaujamās devās, kas neizraisa kaitīgas reakcijas. Nav informācijas par ietekmi, tās ilgstoši lietojot.
- Veikalos ir milzīgs piedāvājums iegādāties dažādas zobu balināšanas pastas un aparātus.
Bez zobu higiēnista vai sertificēta speciālista konsultācijas nebūtu ieteicams izmantot jebkādus balinošus līdzekļus. Pirms balināšanas līdzekļu iegādes vēlams konsultēties ar speciālistu, lai izvēlētos klīniskam gadījumam atbilstošus produktus.
Nobeigumā gribu uzsvērt par ieguvumiem COVID 19 laikā. Pateicoties mūsu epidemiologu un infektologu darbam, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem par roku mazgāšanu infekcijas uzliesmojums tiek labi kontrolēts. Roku mazgāšana ir mūsu ikdiena. Lai arī zobu tīrīšana kļūst visiem par ikdienu un rutīnu!
Sabīne Baltuse
Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas valdes locekle,
sertificēta zobu higiēniste
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada maija numurā!
