Anda Slaidiņa: Osteoporozes ietekme uz žokļa kauliem

Osteoporoze ir skeleta sistēmas slimība, kurai raksturīgs samazināts kaulu blīvums un kaula struktūras bojājumi, kā rezultātā samazinās kaula stiprība un būtiski pieaug kaulu lūzuma risks. Tā ir plaši izplatīta slimība mērenās klimata joslas iedzīvotājiem visā pasaulē un ir tieši saistīta ar vecumu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, osteoporoze ir otra izplatītākā patoloģija pēc sirds un asinsvadu slimībām. Eiropā tās izraisītos kaulu lūzumus novēro katrai trešajai sievietei un katram piektajam vīrietim, kas vecāki par 50 gadiem. Lai arī šī slimība ir sastopama gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr visbiežāk sastopamā forma (apmēram 90% gadījumu) ir pēcmenopauzes osteoporoze, kas sievietēm ir saistīta ar menopauzes iestāšanos. Speciālisti lēš, ka Latvijā 160 000–200 000 sieviešu vecumā no 45 līdz 80 gadiem varētu būt osteoporoze. Osteoporotiskie lūzumi nereti izraisa invaliditāti ar būtisku dzīves kvalitātes pasliktināšanos vai pat ir nāves cēlonis. Osteoporozes galvenie riska faktori ir vecums, sieviešu dzimums, ilgstoša glikokortikoīdu lietošana, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, samazināts ķermeņa svars un reimatoīdais artrīts.

Ilgi tika uzskatīts, ka osteoporoze neietekmē žokļa kaulus, jo tie patstāvīgi tiek noslogoti un ir labāk apsaiņoti nekā citi skeleta kauli, tomēr jaunākajos pētījumos atklāts, ka osteoporoze ietekmē žokļa kaulus tāpat kā visu pārējo skeletu.

Periodonta slimība un osteoporoze

Periodontīts (periodonta slimība), ko agrāk sauca par paradontozi, ir zobu balstaudu iekaisums, ko rada mikroorganismi (baktērijas). Iekaisuma dēļ kauls un saistaudi ap zobu noārdās. Slimības ietekmē samazinās zoba balsta kaula daudzums un zobi sāk kustēties. Periodontīta galvenais izraisītājs ir bakteriāls aplikums un zobakmens, ko izraisa slikta mutes dobuma higiēna. Tomēr ir dažas saslimšanas un faktori, kas veicina periodontīta attīstību, – cukura diabēts, smēķēšana, psihoemocionāls stress, hormonālais disbalanss. Daudzi zinātnieki ir pētījuši osteoporozes ietekmi uz periodontītu. Lai arī pētījumos iegūtie rezultāti ir pretrunīgi, tomēr lielākā daļa pētījumu pierāda, ka sievietēm ar osteoporozi novēro izteiktākas periodonta saslimšanas pazīmes un tās ir smagākas. Galvenais pēcmenopauzes osteoporozes iemesls ir strauja sievišķo hormonu (estrogēna) samazināšanās, kas varētu būt arī galvenais iemesls smagākām periodonta slimības izpausmēm.

Periodontīts ir neatgriezenisks process, un nav iespējams pilnībā atjaunot zaudētos kaulaudus, tomēr, savlaicīgi to ārstējot var likvidēt iekaisumu un atveseļot zobu balstaudus, tādējādi novēršot turpmāku periodontīta attīstību.

Zobu zaudējums un osteoporoze

Periodonta slimības dēļ tiek zaudēti kaulaudi un tādējādi arī zobi, tāpēc plašos pētījumos tiek konstatēts, ka pacientiem ar osteoporozi ir vairāk zaudētu zobu nekā tiem, kam ir normāls kaulu minerālblīvums. Šādu tendenci novēro ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Tiek uzskatīts, ka hormonu (estrogēnu) aizvietojošā terapija (HAT) novērš osteoporozes attīstību. Tas pamudināja zinātniekus meklēt HAT ietekmi uz zobu zaudējumu. Pētnieki ASV novēroja, ka sievietēm, kas lieto HAT, par 36% samazinās risks zaudēt zobus.

Žokļa kaula rezorbcija un osteoporoze

Zaudējot zobus, notiek alveolārā kaula rezorbcija (noārdīšanās), kas ir hronisks, progresējošs un neatgriezenisks process, kura izcelsme nav pilnībā izpētīta. Alveolārā kaula rezorbcija ir būtisks faktors, kas ietekmē bezzobu pacientu spēju adaptēties jaunajām protēzēm, kā arī ārsta iespējas izgatavot stabilu un labu protēzi. Izmatojot zobu implantātus, ir iespējams ievērojami uzlabot protēžu stabilitāti un fiksāciju, tādējādi uzlabojot arī pacientu dzīves kvalitāti, tomēr, lai ievadītu zobu implantātus, nepieciešams adekvāts žokļa kaula daudzums un kvalitāte. Tā kā osteoporoze ietekmē žokļa kaula kvalitāti, tas var radīt problēmas, ievietojot zobu implantātus.

Konstatēti vairāki faktori, kas ietekmē žokļu kaulu rezorbciju, – anatomiskie, metaboliskie, mehāniskie un protētiskie (nekvalitatīvas zobu protēzes radītais spiediens). Daži pētnieki uzskata, ka tieši metaboliskajiem faktoriem, pie kuriem pieskatāma arī osteoporoze, ir liela nozīme žokļu kaulu rezorbcijas attīstībā.

Osteoporozes ietekme uz žokļa kaula rezorbciju vēl joprojām tiek pētīta un nav pilnībā noskaidrota. Ir vairāki pētījumi, kuros pierādīts, ka sievietēm ar samazinātu kaulu minerālblīvumu žokļa kaula rezorbcija notiek straujāk.

Zobu implantāti un osteoporoze

Jau vairāk nekā 30 gadus zobārstniecībā plaši lieto zobu implantātus, lai aizvietotu zaudētos zobus. Tāpat zobu implantātus var izmantot kā balstus izņemamām zobu protēzēm. Lai implantāts veiksmīgi saaugtu ar kaulu, nepieciešams pietiekams žokļa kaula daudzums un kvalitāte. Zobu implantātu osseointegrācijai (saaugšanai ar kaulu) ir cieša saistība ar kaula struktūru, fizioloģiju un metabolismu. Tādēļ svarīgi zināt, cik liela ietekme ir osteoporozei uz veiksmīgu zobu implantātu osseointegrāciju un ilgtermiņa rezultātiem.

Klīniskie pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar osteoporozi implantu ieaugšana kaulā norit tāpat kā veseliem indivīdiem, taču ilgtermiņa rezultāti ir mazliet sliktāki – pētījumos pacienti ar osteoporozi straujāk zaudēja kaulu ap zobu implantātiem, tomēr šī atšķirība bija niecīga. Tātad ir zinātniski pierādīts, ka pacientiem ar osteoporozi drīkst ievadīt zobu implantātus, jo riski ir nelieli un klīniski maznozīmīgi. Kopumā zobu implantātu pielietojums 93,9–96,5% ir veiksmīgs.

Medikamentu (bifosfonātu), ko lieto osteoporozes ārstēšanai, ietekme uz žokļa kauliem

Osteoporozes ārstēšanas galvenais mērķis ir, palielinot kaulu minerālblīvumu, novērst lūzumu rašanos nākotnē. Šī mērķa sasniegšanai izmanto vairākus medikamentus ar dažādiem darbības mehānismiem. Bisfosfonāti ir viena no visplašāk pielietotajām medikamentu grupām, kas aizkavē kaula noārdīšanos, palielina kaula stiprību un ievērojami samazina kaulu lūzuma risku.

Pacientiem, kuri ilgstoši (ilgāk par četriem gadiem) lieto bisfosfonātu grupas medikamentus osteoporozes terapijai, ļoti retos gadījumos konstatē nopietnu komplikāciju – žokļu osteonekrozi.

Žokļa osteonekrozes galvenā pazīme ir ilgstoši (ilgāk par astoņām nedēļām) nedzīstošas brūces mutes dobumā pēc zobu ekstrakcijas vai citas manipulācijas mutes dobumā. Riska grupa žokļa osteonekrozes attīstībai ir pacienti ar nomāktu imunitāti (piemēram, ilgstoša glikokortikoīdu terapija, cukura diabēts, smēķēšana) un pacienti ar sliktu mutes dobuma higiēnu. Tādēļ pacientiem, kas plāno lietot vai jau lieto bisfosfonātu grupas medikamentus, jāievēro laba mutes dobuma higiēna, jāārstē zobi savlaicīgi un žokļa osteonekrozes aizdomu gadījumā jāvēršas pēc palīdzība pie zobārsta.

Kaut arī ārkārtīgi retos gadījumos pacientiem, kas lieto bisfosfonātus, novēro žokļu osteonekrozi, tomēr ieguvumi vairākkārtīgi atsver iespējamos riskus un visā pasaulē vēl joprojām šos medikamentus plaši lieto osteoporozes ārstēšanā.

Foto: Pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!