Anda Mironova: Veseli zobi bērnam
Starptautiskās zobu higiēnistu federācijas (IFDH) mājaslapā rakstīts: “Visā pasaulē bērnus ietekmē mutes dobuma slimības, īpaši zobu kariess. Šis stāvoklis izraisa sāpes, ēšanas grūtības, skolā kavētas stundas un pazeminātu dzīves kvalitāti.” Ko tieši tas nozīmē, jo, runājot par zobiem, esam pieraduši uzdot jautājums – kā tīrīt, kāda ir labākā zobu pasta, bet šajā īsajā definīcijā ir formulēts svarīgais “kādēļ”! Kādēļ mums visiem ir jāzina par šīs slimības kluso un šausminošo ietekmi? Ir svarīgi izprast, kādēļ daba mums ir devusi zobus un kāpēc tiem ir jābūt veseliem, turklāt kādas ir iespējamās sekas, slimojot ar kariesu.
No šaurā skatu punkta lūkojoties, zobi ir vajadzīgi, lai ēstu. Lūkojoties plašāk, zobi ir vajadzīgi gan tādēļ, lai nokostu, un šo uzdevumu veic nažiem līdzīgie priekšējie zobi, gan tādēļ, lai nokosto kumosu sakošļātu, dzerokļiem (premolāriem, molāriem) samaļot ēdienu putrai līdzīgā konsistencē. Ja zobi ir cauri vai to nav, ēšanas process ir apgrūtināts. Tas liek bērnam izvēlēties ēdienu, kurš, visticamāk, ir viegli sakošļājams, dod pietiekami daudz enerģijas, bet nav pilnvērtīgs, šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām bagāts. Latvijā ir grūti nomirt badā, bet nepilnvērtīgi paēduša bērna ķermenis šūnu līmenī tāds ir, tādējādi negatīvi tiek ietekmēta gan bērna fiziskā, gan mentālā attīstība. Tā tiek kavēta.
Nākamais uzdevums – zobi sadarbībā ar mēli nepieciešami skaņu veidošanai – runāšanai. Cilvēka psihes īpatnība ir tāda, ka, izdzirdot sarunu biedru šļupstam vai runājam neskaidri, mēs sākam analizēt neatbilstības, tādējādi klausoties, kā tiek runāts, bet nedzirdot, kas tiek runāts. Tas var būt pārpratumu, nesaskaņu, izsmiekla un neveiklu situāciju iemesls.
Spēja smaidot atklāt pilnu rindu ar veseliem zobiem nav tikai žurnālu vāku modeļu vai blogeru privilēģija, tā ir svarīga, veidojot attiecības. Vai kāds no jums gribētu savu meitu izprecināt bezzobainam jauneklim? Tas varētu būt pieņemami, ja paši esat tādi un tāpēc neatļaujaties “cerēt ne uz ko labāku”. Vai jūs uzticētu savu bērnu cilvēkam, kas nav spējīgs parūpēties par paša veselību (zobiem)? Tieši tādi paši jautājumi attiecas uz darbinieku. Sarunājoties un redzot zobus, mēs neapzināti izvērtējam cilvēka spēju konkurēt, viņa pašapziņu un potenciālu. Tikai “dāvinātam zirgam zobos neskatās”. Ko par jums stāsta jūsu zobi?
Kurš no jauniešiem šajās fotogrāfijās (sk. 1. un 2. att.) varētu būt veselīgāks, zinošāks, pašapzinīgāks, drošāks komunikācijā un hipotētiski spēs izveidot veiksmīgākas attiecības un karjeru?
1. un 2. att. Zobi ir nokrāsoti ar speciālu aplikumu iekrāsojošu krāsvielu. Tīru zobu virsma ir balta, taču rozā krāsa liecina, ka uz zobiem ir aptuveni trīs dienu vecs aplikums, tumši violeta krāsa – aplikums ir vecāks par trīs dienām. Jo tumšāka krāsa, jo vecāks aplikums un lielāks saslimšanas risks.
Kā saglabāt zobus veselus? Tīrot gan savus, gan bērna zobus!
Pirmie zobi bērnam šķiļas ap 6 mēnešu vecumu. Zobu šķilšanās katram bērnam ir jauns pārdzīvojums, savukārt tuvajiem – nemierīgas naktis un dienas. Varbūt tā ir zīme vecākiem, ka tie mazie baltie ir ļoti svarīgi, jo vai nu par niekiem daba taisītu tādu traci… Sajūsminātie radi un draugi lūkojas bērna mutītē un priecājas, bet vecākiem sākas jaunas rūpes, jo, kā pirmais zobs ir izšķīlies, tas ir kopjams un lolojams.
Zobu veselības saglabāšanai mums nepieciešamas labi zināmas lietas: zobu pasta, zobu diegs un dažkārt arī mutes skalojamais līdzeklis.
Bērnam augot, mātes piens tiek nomainīts ar “nopietnāku” ēdienu, tāpat arī mutes kopšanas līdzekļi kļūst “nopietnāki” – zobu pastām jāsatur fluorīdi, kas veicina zobu mineralizāciju jeb nobriešanu, nodrošinot zobu nebojāšanos vēlākajos gados.
Ieteicams izvēlēties zobu pastas, kurās fluorīdi (F) ir šādā koncentrācijā un devā:
· 0–2 g. v. F koncentrācija ir 1000 ppm, deva – rīsa grauda lielumā vai plāns smērējums;
· 2–6 g. v. F koncentrācija ir 1000–1500 ppm, deva – zirņa lielumā;
· no 6 g. v. F koncentrācija ir 1500 ppm, deva – visā zobu birstītes galviņas garumā.
Informāciju par fluorīdu koncentrāciju atradīsiet gan uz zobu pastas iepakojuma, gan tūbiņas. Vecākiem, kuri baidās bērniem izmantot fluorīdus saturošus zobu kopšanas līdzekļus, jāierobežo viņiem cukura lietošana un jānodrošina ļoti laba zobu tīrīšana.
Zobu birstīte – mīksta (soft), lielums – atbilstoši vecumam. Raksturīgi – jo mazāks bērns, jo resnāks zobu birstītes rokturis. Mazuļi birstītes košļā, sūkā, reizēm pamazgā arī izlietni, tāpēc iegādājieties divas birstītes: vienu mazulim treniņam, otru – mazuļa zobu tīrīšanai.
Zobu diegs – vaskots. Mazajiem bērniem zobu diegošanu svarīgi uzsākt, tiklīdz ir izšķīlušies visi dzeroklīši un ja priekšējie zobi ir ļoti saspiesti. Zobu starpu tīrīšana gan lielajiem, gan mazajiem veicama pirms zobu tīrīšanas. Ērtības labad drīkst izmantot vairākkārt lietojamo diegu. Literatūrā zobu lentes tiek ieteiktas zobu diegošanas iesācējiem, bet pieredze liecina, ka ar tām nereti var sagriezties. Tievs, vaskots diegs būs laba izvēle ikvienā vecumā. Svarīgi ir nebaidīties virzīt zobu diegu gar zoba sānu smaganu rievā. Ja sākumā smaganas asiņo, tas pāries, jo tās ir izturīgas. Viens no zobu diegošanas iemesliem ir “nepareizais pirksts” – zobu diegs ir jāuztin nevis uz rādītājpirksta, bet gan uz vidējā pirksta. Ja netiekat galā, vaicājiet zobu higiēnistam!
Izvēloties mutes skalojamo līdzekli, jāatceras dažas svarīgas lietas.
· Rūpnieciski ražotos mutes skalojamos līdzekļus, ja speciālisti neiesaka citādi, drīkst lietot no 6 gadu vecuma.
· Zobu nostiprināšanai jālieto fluorīdus saturoši līdzekļi. F koncentrācija bērniem no 6 līdz 12 g. v. ir 0,05% jeb 225 ppmF, no 12 g. v. un pieaugušajiem jālieto 0,2% jeb 900 ppmF.
· Smaganu iekaisuma ārstēšanai izmanto antibakteriālos mutes skalojamos līdzekļus. Svarīgi pievērst uzmanību aktīvajām vielām un koncentrācijai, jo, ja līdzeklis satur 0,10–0,20% hlorheksidīna, tad to drīkst lietot tikai 2 nedēļas. Par šiem līdzekļiem labāk konsultēties ar speciālistu. Bērniem lietot ļoti uzmanīgi!
· Mutes skalojamais līdzeklis jālieto 30 min pirms vai pēc zobu tīrīšanas.
Tātad ar brīdi, kad izšķiļas pirmais zobs, sākas jauna ēra – jūsu kopdarbs ar bērnu – zobu tīrīšana. Vai bērns ļaus tīrīt zobu? Nē! Vai bērns pats var labi iztīrīt zobus? Nē!
Bērnu spēja labi iztīrīt zobus attīstās vienlaikus ar spēju noturēt rakstāmrīku un rakstīt. Atbrīvošu jūs no ilūzijām – paskatieties, kāds ir jūsu bērna rokraksts. Pēc tā jūs zināsiet, cik akurāti viņš ir spējīgs iztīrīt zobus. Literatūrā tiek minēts, ka vecāku palīdzība zobu tīrīšanā ir nepieciešama līdz pat 9–10 gadu vecumam. Bērnu zobu veselība ir 100% mūsu, pieaugušo, atbildība! Zobu tīrīšanas process sākumā būs jāveic mums, un vēlāk tas jāuzrauga.
Bērns sākumā pretosies, kliegs un izrādīs savu neapmierinātību, bet ne tādēļ, ka viņam sāp, bet gan jauno sajūtu dēļ un vēlāk arī savas neatkarības apliecināšanas dēļ. Mazuļu pacietība sākumā ir skaitāma sekundēs, tāpēc jums jādarbojas ātri un pārliecinoši.
Jūs, vecāki, bērnam esat autoritātes, un zobu tīrīšanas process, lai arī cik vardarbīgs izskatītos no malas, nesīs augļus – bērns pieradīs pie šīs procedūras un paaugoties pats labprātīgi un ar prieku tos tīrīs. Tikai izturiet sākumu un lūdziet citu tuvo cilvēku palīdzību! Jūsu balva būs bērns ar veseliem zobiem un zobu tīrīšanas ieradumu uz mūžu!
3. attēls. Zobu pārtīrīšana bērnam
· Kad pie darba ķersieties jūs, pirmās notīriet zobu košļājamās virsmas (K) (sk. 4. att.).
· Izdariet 10 turpu – šurpu kustības. Skaitīšana atbrīvos jūs no skatīšanās pulkstenī.
4. attēls. Zobu košļājamo virsmu tīrīšana
·
5. attēls. Pareizs zobu birstītes lenķis
· Tādā pašā veidā jānotīra apakšžokļa zobu ārējās virsmas. Arī izmantojiet sīkas turpu – šurpu kustības.
·
· Ja šāds apraksts šķiet grūti saprotams, aicinu atrast internetā www.youtube.com videoklipu “Zobu pārtīrīšana” – tajā parādīts, kā tas darāms.
Bērni, kas pieraduši, ka vecāki regulāri pārtīra viņu zobus, vēlāk vieglāk kontaktējas ar zobu higiēnistu un zobārstu. Viņi ir pieraduši, ka vēl kāds darbojas gar viņu zobiem. Pirmajā vizītē pie zobārstniecības profesionāļiem jādodas pēc bērna pirmās dzimšanas dienas. Vizīte vairāk domāta vecākiem. Zobu higiēnists vai zobārsts bērnu apskatīs un atbildēs uz vecākus interesējošiem jautājumiem, kā arī dalīsies zināšanās un sniegs padomus, kā saglabāt bērna zobus veselus.
Lielākais risks iedzīvoties bailēs no zobārsta ir gadījumā, ja pirmā vizīte ar iejaukšanos (anestēzija, zoba raušana, zobu labošana) jāveic bērnam līdz trīs gadu vecumam vai arī pirmā vizīte ir saistīta ar sāpēm. Sāpes ķermenim ir spēcīgs briesmu signāls. Tās piedzīvojot, spēja mācīties, apgūt jaunas iemaņas ir ierobežota vai vispār zūd. Sāpes rada bailes. Sāpju dēļ neēdis vai neizgulējies bērns ir jūtīgāks un, nonākot zobārstniecības klīnikā, vidē ar, viņaprāt, draudīgiem cilvēkiem un mašīnām, stresa līmenis sasniedz apogeju. Bērna atmiņā zobārsts paliek kā traģēdijas pēdējais cēliens, kurā summējas visas iepriekš piedzīvotās ciešanas.
Pirmajai vizītei jābūt tikai apskatei, kad bērna zobi ir veseli. Nepieļaujiet, ka pirmā tikšanās ar zobārstu ir tad, kad bērns cieš zobu sāpes. Zobi nebojājas pēkšņi!
Regulāri apmeklējiet zobu higiēnistu un zobārstu, pat ja nekas nesāp! Vēzis sākuma stadijās arī nesāp!
Nereti vecāki, gribēdami bērnu iedrošināt, sāk stāstīt, kas būs, ko darīs, neapjaušot, ka bērns jau sāk bīties. Vienīgais, kas jāsaka, ka tiks saskaitīti vai notīrīti zobi, un patrenējieties atvērt plati mutīti un noturēt to vaļā. Speciālisti tiks ar pārējo galā. Bērnam līdzi drīkst iet tikai tas no vecākiem, kurš pats nebaidās. Bailīgais lai paliek mājās un tur mēli aiz zobiem, jo tā ir tikai viņa personīgā pieredze, kuru bērnam nevajag zināt.
Mammas, vai jūs laistu savu bērnam bučot kādu, kas ir puņķains, šķaudošs un ar infekcijas slimības pazīmēm? Domāju, ka ne! Tomēr liela daļa vecāku un vecvecāku samīļo savus bērnus, aizmirsdami, ka pašu mutē ir neskaitāmas bērnam draudīgas baktērijas. Tīrot savus zobu, jūs ārstēsiet sevi, pasargāsiet no kaitīgajām baktērijām un sniegsiet bērnam piemēru, jo ko dara vecāki, to noteikti dara arī bērns.
Kā jau iepriekš minēju, zobu veselība attiecas ne tikai uz zobiem, bet gan uz visu ķermeni un cilvēka pašsajūtu. Zobu tīrīšanas sarežģījumi var būt saistīti arī ar attiecībām ģimenē. Zobu tīrīšana māca bērnu ievērot vecāku novilktās robežas, disciplīnu – tev jātīra zobi, citādi nedrīkst iet ārā no mājas vai gulēt, bet cik no vecākiem ir gatavi paši to ievērot. Tas ir kā apburtais loks – mūsu vecāki netīrīja zobus, attiecīgi mēs to nedarām, un arī mūsu bērni netīrīs, jo ieradums regulāri tīrīt zobus veidojas bērnībā no vecāku parauga.
Zobu netīrīšana var būt kā protests par jaunāko māsu un brāļu atņemto uzmanību vecākajiem bērniem. Jāatzīmē, ka raksturā stiprāki bērni, lai pierādītu vecākiem savu nozīmību, zobus tīrīs, kā arī mācīsies, uzvedīsies ļoti labi. Savukārt vājāki bērni nolaidīs rokas ne tikai zobu tīrīšanā, bet ikvienā dzīves jomā, izaugot par mūžīgajiem upuriem. NEKAD nesalīdziniet bērnus ar citiem!
Zobu veselību nosaka ne tikai to tīrīšana. Otrs zobu veselību noteicošais faktors, kuru mēs kā vecāki varam ietekmēt, ir diēta. Līdz trīs gadu vecumam bērniem garšas sajūtas ir vāji attīstītas. Viņi saprot tikai kategorijās “garšīgs” un “negaršīgs”. Ēdiena garšas uzlabošana ar sāli un cukuru ir mūsu, pieaugušo, vajadzība, ne bērnu. Saldināti dzērieni, saldumi, cepumi un citi miltu izstrādājumi, kā arī medus bērna zobiem ir nāvīgi ienaidnieki. Atcerieties par slēptajiem cukuriem! Vecāku slinkums un nezināšana ir bērnu zobu lielākais ienaidnieks, jo vieglāk ir “aizbāzt” bērna muti ar našķi, nevis darboties un veltīt savu laiku. Māciet savus bērnus dzert no krūzītes! Ilgstoša dzeršana no pudelītes un īpaši nakts laikā draud ar bērna priekšējo zobu nopūšanu! Runājot ar bērniem, reizēm vaicāju, vai mājās augus viņi laista ar saldinātu tēju, kolu, sulu? Atbilde vienmēr, protams, ir – nē! Ar ko gan mūsu bērni un mēs paši esam sliktāki par Ziemassvētku kaktusu uz palodzes, ja savu ģeniāli veidoto ķermeni piesārņojam un bojājam ar degradējošu pārtiku? Tas atkal ir stāsts par to, kā mēs jūtamies ķermenī, attiecībās, vidē.
Grūti mums, pieaugušajiem, skaidri atcerēties savu bērnību, visas jaunā apgūšanas mokas un priekus, tāpēc aicinu iedomāties dzīves nogriezni, kurā pirmajos 18–20 gados tik daudz ir jāapgūst, lai atlikušos “nieka” 50–70 gadus spētu dzīvot pilnasinīgi, ar baudu. Šajos 18–20 gados ir jāiemācās staigāt, runāt, iekļauties sabiedrībā, apgūt zināšanas un prasmes. “Pilnai laimei” tas viss notiek uz nepārtrauktu ķermeņa izmaiņu fona. Tas prasa lielu piepūli, pacietību, uzņēmību, un mēs, pieaugušie, esam palīgi šajā grūtajā, atbildīgajā un ar informāciju piesātinātajā ceļā. Zobu bojāšanās primāri ir bērnu slimība. Ja vecākiem un bērniem izdosies ar labu mutes higiēnu un saprātīgas diētas palīdzību pasargāt zobus no bojāšanās līdz 18–20 gadu vecumam, tad kā pieaugušajiem tie NEBOJĀSIES! Vai tas nav pūļu vērts?!
Anda Mironova
Rīgas Stradiņa universitātes Zobu higiēnistu akadēmiskās skolas lektore,
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta
Bērnu nodaļas zobu higiēniste
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada augusta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!