Anda Kadiša: Noteikt pareizo diagnozi sarežģītās situācijās ir māksla!
Esmu ārste trešajā paaudzē. Manā dzimtā ir dažādu specialitāšu ārsti, bet reimatoloģe esmu vienīgā. Savu bērnību bieži pavadīju P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas laboratorijā un Radioloģijas nodaļas rentgena laboratorijā. Tāpēc nebija brīnums, ka, beidzot bērnudārzu, kā savu sapņu profesiju nosaucu – ārsts. Skolas gados patika skatīties tēta fotografētos operāciju diapozitīvus, taču studiju laikā sapratu, ka ķirurģija nav mans aicinājums. Tieši mamma bija tā, kura man ieteica pievērsties reimatoloģijai. Ceturtajā studiju gadā, neko daudz nezinot par reimatoloģiju, jo tajā laikā reimatoloģijas rotācijas cikls bija tikai sestajā studiju gadā, devos voluntēt uz P. Stradiņa slimnīcas Reimatoloģijas nodaļu profesores Helēnas Mikažānes vadībā. Sākums bija grūts, bet diezgan ātri visu apguvu.
Reimatoloģija nav viegla specialitāte. Reimatologs ārstē galvenokārt hroniskas, neizārstējamas un invalidizējošas slimības. Varētu pat teikt, ka reimatologs ir visu orgānu sistēmu ārsts internists, jo autoimūnas sistēmiskas slimības nereti skar iekšķīgo orgānu sistēmas. Gadiem ejot, pacients ārstam kļūst par labu paziņu, jo konsultāciju skaits ir līdz pat vairākām vizītēm gadā. Un tā gadu no gada. Slimību norise kopumā ir progresējoša, un remisijas bieži mijas ar paasinājumiem. Ārsti, kas ārstē hroniskas slimības, ir īsti malači! Katru dienu ir jāuzklausa hronisku pacientu ilgstošas sūdzības, jācenšas pēc iespējas palēnināt slimības attīstību un jāspēj pacientu motivēt cīņai ar slimību arī psiholoģiski. Tāpēc gandarījums, kad izdodas sasniegt hroniskas slimības remisiju un apstādināt tās progresēšanu, ir vēl lielāks nekā akūtas slimības gadījumā.
Pēdējos gadu desmitos reimatoloģija ir strauji attīstījusies. Ir mainījusies vairāku slimību klasifikācija, uzlabojusies diagnostika – gan pēc laboratoriskajiem parametriem, gan radioloģiskiem izmeklējumiem, izveidoti jauni slimību aktivitātes izvērtēšanas indeksi, kā arī attīstīta jauna medikamentu grupa – bioloģiskie medikamenti. Reimatoloģijas augšupeju veicina imunoloģijas attīstība, kas labāk ļauj izprast slimību gaitu un noteikt specifiskākus un jutīgākus imunoloģiskos parametrus. Tiesa, ar laboratoriskajiem imunoloģiskajiem parametriem ir par maz, lai noteiktu diagnozi. Ikvienas diagnozes noteikšanā svarīga ir arī klīniskā aina, slimības norise un attēldiagnostiskie izmeklējumi. Dažkārt, lai gan pacienta dati atbilst kādas slimības diagnostiskajiem kritērijiem, ar muguras smadzenēm jūti, ka tā tomēr nav aizdomās turētā slimība! Noteikt pareizo diagnozi sarežģītās situācijās ir māksla! Pareizas diagnozes noteikšana ir ļoti svarīga, jo ārstēšana ir nopietna un ilgstoša un nedrīkst pieļaut kļūdas. Ir iespējams, ka sākotnēji slimības norise nav tipiska un pareizo diagnozi noteikt nav viegli.
Reimatologa ikdiena nav iedomājama bez attēldiagnostikas metodēm. Agrīna artrīta diagnostikā un hroniska artrīta progresijas un aktivitātes izvērtēšanā nozīmīga loma ir locītavu ultrasonogrāfijai, kas ir salīdzinoši lētāka un pieejamāka metode. Līdzīgi artrītu agrīnai diagnostikai tiek izmantota locītavu magnētiskās rezonanses izmeklēšana. Pacientu vidū magnētiskās rezonanses izmeklējums ir ieguvis pārāk nozīmīgu vietu, jo bieži pacienti domā, ka šī izmeklēšanas metode var noteikt visas diagnozes. Savu lomu slimību diagnostikā joprojām saglabā arī locītavu rentgenogrāfija un datortomogrāfija.
Bioloģisko medikamentu radīšana ir ievērojami mainījusi reimatoloģisko slimību ārstēšanas iespējas. Tiesa daudzi pacienti maldīgi domā, ka bioloģiskie medikamenti ir dabiski medikamenti, kas radīti no dažādiem augiem, un nesaprot, kamdēļ tie netiek nozīmēti visiem. Bioloģiskie medikamenti patiesībā ir medikamenti, kas radīti dzīvās šūnās. Tie ir ļoti efektīvi medikamenti, kas bloķē dažādus iekaisuma procesā radušos produktus. Taču arī bioloģiskie medikamenti ārstēšanas procesā var radīt nopietnas blaknes. Bioloģisko medikamentu nozīmēšana ir liels izaicinājums gan pacientam, gan ārstam. Šiem pacientiem ir nepieciešama rūpīga slimības gaitas vadīšana. Bioloģiskie medikamenti ir salīdzinoši dārgi medikamenti. Latvijā reimatoloģijā tos lieto apmēram 10 gadus. Bioloģiskos medikamentus nozīmē reimatologu konsilijs, izvērtējot slimības norisi, aktivitāti un iepriekš lietotās terapijas efektivitāti. To galvenās indikācijas ir reimatoīdais artrīts, psoriātiskais artrīts, ankilozējošais artrīts, kā arī sistēmiskā sarkanā vilkēde un vairāki vaskulīta veidi, kas nepadodas sintētisko bāzes medikamentu terapijai. Gadu gaitā bioloģisko medikamentu pieejamība Latvijā ir ievērojami uzlabojusies. Tomēr ar bioloģiskajiem medikamentiem nekad nesāk ārstēšanu, jo lielākai pacientu daļai pietiekami efektīvi ir sintētiskie slimību modificējošie antireimatiskie medikamenti.
Pašreiz reimatologiem ir jauns izaicinājums – bioloģiski līdzīgo medikamentu jeb biolīdzinieku ienākšana Latvijā. Pēc savas būtības tie ir medikamenti ar pavisam citu molekulāro uzbūvi, kas var radīt gan citu efektu, gan citas blaknes nekā oriģinālie bioloģiskie preparāti. Diemžēl Latvijas medikamentu apmaksas sistēma paredz apmaksāt lētākos, bet ne efektīvākos medikamentus. Tas nonivelē zinātnes centienus.
Pašlaik Latvijā novārtā ir atstāta reimatisko slimību pacientu rehabilitācija. Kustību apjoma un spēka izturības uzlabošana un deformāciju progresijas mazināšana ir svarīga jebkurā vecumā un ikvienā slimības, jo īpaši artrītu, stadijā. Diemžēl Latvijā rehabilitācija lielākai daļai reimatisko slimību pacientu ir maksas pakalpojums. Ņemot vērā, ka liela daļa šo pacientu ir invalīdi, finansiālās iespējas viņiem ir ierobežotas.
Līdzīgi novārtā ir atstāts reimatisko slimību pacientu psiholoģiskais atbalsts. Hroniskas slimības gadījumā atbalsts ir nepieciešams gan pacientam, gan viņa tuviniekiem kā slimības sākumā, tā arī tās laikā. Kad pie manis vēršas pacients ar pirmreizēji diagnosticētu reimatisku slimību, jautāju, kas varēja būt slimības ierosinātājs. Bieži tas ir stress. Ikviens no mums ik dienu saņem zināmu stresa daļu, bet mūsu organisma reakcija uz to ir dažāda, tāpat arī ģenētiskā predispozīcija ir atšķirīga. Dažādu iekšēju un ārēju faktoru mijiedarbība veicina autoimūnas slimības attīstību. Ja provocējošie ir psihoemocionālie faktori, ar kuriem pacients nav ticis galā, tad iesaku psihoterapeita konsultāciju. Ja pacientam joprojām pastāvēs psihoemocionālā spriedze, ar medikamentiem vien var neizdoties sasniegt slimības remisiju. Un līdzīgi notiek arī pretējais – arī no remisijas slimības norisi var izsist spēcīgs psihoemocionāls stress.
Ikviena reimatologa sapnis Latvijā ir agrīna artrīta kabineta un bioloģisko medikamentu dienesta izveide. Latvijā joprojām ir reimatologu trūkums, kaut gan to pieejamība pēdējos gados ir nedaudz uzlabojusies. Tas rada garas gaidīšanas rindas uz konsultāciju. Agrīna artrīta kabineta komandā būtu jāstrādā reimatologam, attēldiagnostikas un laboratorijas dienestam. Pēc nepieciešamības var piesaistīt arī citus speciālistus. Šāda kabineta izveide ļautu agrīnāk noteikt diagnozi un sākt atbilstošu ārstēšanu. Tas mazinātu reimatoloģisko pacientu darbaspēju zudumu un invalidizāciju. Bioloģisko medikamentu lietotāju dienestā roku rokā būtu jāstrādā reimatologam un speciāli apmācītai māsai. Turklāt šādiem dienestiem būtu jābūt izvietotiem visā valstī. Tas uzlabotu pacientu līdzestību un ārstēšanas vadīšanu.
Mēs dzīvojam interneta laikmetā. Daudzi pacienti izmanto internetu, lai uzzinātu par savu slimību, tās ārstēšanas iespējām un prognozi, kā arī dažādos forumos dalās pieredzē ar citiem pacientiem. Tam ir savs labums un arī savs posts. Ir daudz vieglāk sarunāties ar pacientu, ja viņš jau izprot savas slimības norisi un spēj adekvāti piedalīties tās vadīšanā, bet dažkārt internetā izlasītais pacientam liek pieņemt nepareizus lēmumus par savu slimību, iedzenot viņu depresijā un izmisumā. Tas rada grūtības pacienta pārliecināšanā par pretējo un kavē pareizas ārstēšanas sākšanu.
Esmu beigusi doktorantūras studijas. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ aizkavējusies promocijas darba pabeigšana. Paralēli darbam klīnikā mācu reimatoloģiju gan pašmāju, gan ārzemju studentiem un rezidentiem. Laika gaitā esmu kļuvusi par stingru pasniedzēju. Tikai tā iespējams mūsdienu pasaulē, kurā pastāv tik daudz blakus vilinājumu, panākt no studentiem vēlamo rezultātu. Darbs ar studentiem palīdz būt labā zināšanu formā. Mani ļoti iepriecina zinātkāri un čakli studenti, kuri nav nepārtraukti jāskubina. Lielākā daļa latviešu studentu ir ļoti mērķtiecīgi un zinoši!
Dažkārt darba dienas ir ļoti garas un esi uzklausījis tikai sūdzības, sūdzības un sūdzības. Tad rodas grūtības pārslēgties un nedomāt par darbu. Tas daudziem ārstiem draud ar izdegšanu darbā. Pašai garīgo un fizisko veselību palīdz saglabāt grāmatas, mūzika un fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Un nenoliedzami – dzīvesprieks!
Pēc rakstura mēs esam diezgan neapmierināta tauta. Mēs biežāk otram aizrādām slikto, nevis uzslavējam par labo un skaisto, dusmojamies par cita neizdarībām, bet nepalīdzam un pat neuzsmaidām viens otram. Nesen man bija saruna ar kādu ārzemju studentu, kurš arī bija novērojis šo mūsu iezīmi, un nevarēju viņam nepiekrist. Par spīti dažādām likstām un problēmām, mums vajag būt laipnākiem, izpalīdzīgākiem un sirsnīgākiem citam pret citu! Un, protams, katram godīgi darīt savu darbu! Tad dzīve būs priecīgāka, laimīgāka un veselīgāka!
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada maija numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
