Amanda Freimane: Koksaki vīruss un citas enterovīrusu infekcijas

Vasarā un rudenī bieži dzirdams satraukums par it kā jaunu, ļoti nepatīkamu vīrusu infekciju, kas noris ar augstu temperatūru, dažādiem izsitumiem uz plaukstām un pēdām, nereti arī šķidru vēdera izeju. Kā izsaucēju min Koksaki infekciju. Kas ir Koksaki vīruss, kāpēc tas ir bīstams ?

Koksaki vīruss pieder plaši izplatītai, labi zināmai un pētītai vīrusu grupai, ko sauc par enterovīrusiem (EV).

EV ir mazi, RNS saturoši vīrusi, kas pieder Picornavīrusu dzimtai, iedalīti A, B, C, D  ģenētiski atšķirīgās grupās, kas savukārt iedalās 116 dažādos  apakštipos (serotipos). Ir plaši izplatīti visā pasaulē, izraisot ievērojamu skaitu saslimšanu; šīs infekcijas nav nekas jauns. Ar EV saistītās slimības aptver plašu klīnisko simptomu spektru, no bezsimptomu slimības formām vai vieglai augšējo elpceļu saslimšanai, līdz smagiem CNS (centrālas nervu sistēmas) bojājumiem ar aseptisku meningītu, akūtām šļauganām parēzēm (muskuļu vājumu un kustību ierobežojumu) un paralīzēm, akūtiem zarnu trakta darbības traucējumiem vai sirds bojājumu.

Pēdējos gados, paplašinoties laboratorās diagnostikas iespējām, plašāk veicot izmeklējumus, var precizēt konkrētu enterovīrusu grupu, tāpēc medicīnas profesionāļu un vecāku vidū radies nosaukums “koksaki” vīruss, kas apzīmē vienu konkrētu enterovīrusu grupas vīrusu serotipu. Vīrusa nosaukums visiem ir ļoti iepaticies, tāpēc šobrīd vērojama tendence jebkurus izsitumus vasaras periodā tūdaļ dēvēt par koksaki vīrusu. Tas būtībā ir tik pat nepareizi kā jebkuru šķidru vēdera izeju tūdaļ nodēvēt par rotavīrusu.

Nav neviena klīniska simptoma, kas būtu raksturīgs tikai vienam konkrētam enterovīrusu serotipam.

Noteikt klīniski bez laboratoriem izmeklējumiem, ar kādu vīrusu serotipu cilvēks slimo, nav iespējams, jo viens un tas pats serotips katram cilvēkam var izraisīt atšķirīgas slimības izpausmes. Tas nozīmē, ka, vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi inficējoties ar vienu un to pašu vīrusu serotipu, slimības klīniskā aina var būt  atšķirīga. To noteiks dzimums, vecums, iepriekšējo saslimšanu pieredze un imūnās sistēmas īpatnības.

Kopumā  visus enterovīrusus var iedalīt divās lielās grupās: 

• poliovīrusi - paralītiskā poliomielīta cēlonis;
• nepoliomielīta enterovīrusi.

Ikdienā lielākoties sastopam nepoliomielita enterovīrusus, kas savukārt iedalās:

• A un B grupas koksaki vīrusos;
• ehovīrusos;
• “jaunākajos” enterovīrusos;
• paraehovīrusos.

Enterovīruss izplatās ar piesārņotu ūdeni, tāpēc literatūrā ir norādes, ka līdz trīs gadu vecumam visi cilvēki ir kaut reizi saskārušies ar šo vīrusu. 90% gadījumu slimība noris bez vai ar ļoti viegliem klīniskiem simptomiem,  kas ir līdzīgi visiem augšējo elpceļu vīrusiem. Iespējams, cilvēks pat nenojauš, ka ir slimojis ar EV infekciju, bet izdala vīrusu apkārtējā vidē. Pēc pārslimošanas vīruss no augšējiem elpceļiem turpina izdalīties vēl vienu līdz trīs nedēļas, bet no fēcēm vīrusu var izdalīt pat trīs līdz astoņas nedēļas.

EV no cilvēka uz cilvēku pārnes fekāli orālā kontakta ceļā, kad ēdam, nenomazgājot rokas, vai lietojam nemazgātus, inficētus produktus. Retāk vīrusa pārnese  notiek ar elpceļu sekrētu, runājot, šķaudot, klepojot, “urbinot “ degunu, vai liekot mutē netīrus pirkstus.

Inficēties var arī peldoties, ja ūdenstilpne ir piesārņota un cilvēks nejauši norij piesārņotu ūdeni.

Enterovīrusi vairojas rīklē un kuņģa zarnu traktā, limfoīdajos audos un ar asinīm izplatās pa visu  ķermeni.

Visnopietnākā infekcija, ko izraisa EV ir poliomielīts. Slimība, kas izpaužas ar smagu  centrālas nervu sistēmas bojājumu un vēlāk arī perifēro muskuļu  bojājumu, kas izraisa parēzes un paralīzes, smagu invaliditāti vai nāvi.

Latvijā, pateicoties vispārējai iedzīvotāju vakcinācijai, poliomielits ir likvidēts un ilgu laiku nebija sastopams arī Eiropā, tomēr saslimšanas gadījumi saglabājas dažās Āzijas un Āfrikas valstīs. Ņemot vērā pašlaik notiekošo cilvēku migrāciju Eiropā, nepieciešama pastiprināta uzmanība. Jāņem arī vērā, ka lielākā daļa no šobrīd strādājošiem ārstiem ar poliomielītu tieši nav saskārušies. Tāpēc, lai veiktu padziļinātu katra gadījuma izpēti, joprojām svarīgi ziņot par ikvienu slimības gadījumu, kad novēro jebkāda veida šļauganās parēzes vai paralīzes.

Lai gan nepoliomielita enterovīrusu saslimšanas noris viegli, ir atsevišķi konkrēti  vīrusu serotipi, kas izraisa plašus infekciju uzliesmojumus vai cilvēka veselībai bīstamākus stāvokļus. Smagas neiroloģiskas saslimšanas, meningītu, encefalītu,  akūtas šļauganās parēzes un akūtus mielītus izraisa enterovīrusa D68, A71 serotipi.  Netipiski smagas roku, mutes un nagu sērgas galvenokārt izraisa koksaki vīruss A6.

EV vadošie serotipi katru gadu mainās, tāpēc, iespējams, ka ik gadu EV saslimšanām  ir atšķirīgas klīniskās izpausmes.

Visiem enterovīrusiem inkubācijas periods vidēji ir trīs līdz piecas dienas, kad pēc saskarsmes ar vīrusu nav nekādu slimības simptomu.

Klasiskie slimības simptomi ir neliels  drudzis, kas ilgst vidēji vienu līdz divas dienas, un līdz 75 % pacientu rodas sekundāri ādas un arī mutes gļotādu bojājumi.

Tipiski tie ir dažādi izsitumi, biežāk mazi, plakani, sarkani plankumi (makulozi izsitumi) vai mazi, mezglveida, piepacelti (papulozi) izsitumi vai šo izsitumu kombinācijas. Nereti ir nelieli pūslīši, kas pildīti ar serozu saturu un vizuāli atgādina vējbaku elementus. Izsitumi visbiežāk  lokalizējas uz plaukstām un pēdām vai ap muti. Var būt uz gluteālajiem rajoniem, ģenitāliju rajonā vai jebkur citur. Izsitumi var būt nepatīkami, sāpīgi.

Daudzos gadījumos izsitumi ir arī mutes dobumā. Lielākoties ir sīki, punktveida asinsizplūdumi (petehijas ). Pūslīši (vezīkulas) bieži veidojas cieto un mīksto aukslēju krustpunktā, uz žāvas lokiem un ūvulas, tiem plīstot, veidojas nelielas čūliņas.

EV izsitumiem raksturīgi izsitumi mutes dobuma mugurējā daļā. Šādus izsitumus literatūrā definē kā herpangīnas.

No diferenciāldiagnostikas viedokļa jāatceras, ka herpes infekcijas izsitumi vairāk lokalizējas mutes priekšējā daļā un uz lūpam.

Biežāk klasiska slimības gaita ir bērniem līdz piecu gadu vecumam, šobrīd nav skaidrs, kāpēc, bet biežāk slimo zēni. Lielākoties slimības simptomi saglabājas septiņas līdz 10 dienas. Ja atkārtoti inficējas ar to pašu EV serotipu, tad slimība  noritēs bez simptomiem, bet, ņemot vērā daudzo serotipu esamību, var slimot atkārtoti.

Īpaši jutīgi, ar tendenci uz smagām un ieilgušām slimības formām ir:

• jaundzimušie, kuri inficējas no slimam mātēm dzemdību laikā;
• priekšlaicīgi dzimušie bērni;
• bērni, kam anamnēze ir hroniskas elpceļu saslimšanas (piemēram, bronhiālā astma);
• pacienti ar imūnās sistēmas traucējumiem (sevišķi ar B limfocītu funkcijas defektiem).

1. attēls - vezikulozi izsitumi mutes mugurējā daļā – herpangīna.

Šobrīd Covid – 19 pandēmija ir mainījusī slimības norisi. Kopš 2021. gada pasākumi Covid -19 infekcijas ierobežošanai radīja izmaiņas arī citu vīrusu dabiskajā cirkulācijā. Izveidojušās cilvēku grupas, kas nav pārslimojušas un kuriem nav radusies imunitāte. Tāpēc, iespējams, šobrīd novēro saslimstības pieaugumu dažādās vecuma grupās.

Akcentējot tieši Koksaki vīrusu grupu, tā dalās divās apakšgrupās: A un B grupas vīrusi.

A grupas Koksaki vīrusi biežāk izraisa:

• cilvēka mutes un nagu sērgu, ko raksturo petehijas un vezikulas mutes gļotādā un uz mēles, kā arī jau iepriekš minētie izsitumi uz rokām, pēdām un ap muti. No tiem kā vissmagāko min Koksaki A6 – kas izraisa smagas saslimšanas formas ar plašiem vezikulo – bulloziem (liela izmēra pūšļi ar serozu saturu) izsitumiem un sekundāram nagu plāksnītes izmaiņām, pat naga plātnītes atdalīšanos no nagu gultnes;
• herpanginu - izsitumus mutes dobuma mugurējā daļā;
• konjugtivītu - acs gļotādas iekaisumu, kas izpaužas ar gļotādas apsārtumu, graušanas sajūtu acīs, seroziem, retāk asiņainiem izdalījumiem no acīm;
• CNS iekaisumu, kas izpaužas kā aseptisks meningīts vai encefalīts.

B grupas Koksaki vīrusi izraisa:

• aseptisku meningītu (smadzeņu apvalku iekaisumu);
• epidēmisko pleirodīmiju - smagas, periodiskas pleirītiskas sāpes epigastrijā, vēderā vai krūšukurvja lejasdaļā, tas var kombinēties ar galvassāpēm, kakla sāpēm un vispārēju savārgumu. Ir sāpīgi muskuļi, lielākoties minētās sūdzības izzūd divu līdz četru dienu laikā;
• vīrusu etioloģijas sirds bojājumu, kas izpaužas kā miokardīts, mioperikardīts;
• sēklinieku iekaisumu.

2. attēls - klasiski papulozi izsitumi uz pēdām, enterovīrusu saslimšanu gadījumā.

Lielākā daļa enterovīrusu infekciju izzūd pašas no sevis, un tām nav nepieciešama specifiska terapija, izņemot simptomātisku terapiju. Izmanto medikamentus  temperatūras un sāpju  mazināšanai. Biežāk lietojamie līdzekļi ir paracetamols un ibuprofens. Bērniem nedrīkst lietot aspirīnu.

Ja mutē ir izveidojušās čūliņas, ļoti svarīgi ir ne vien sasmērēt mutes gļotādu, bet  arī bērnu atsāpināt. Var lietot  lokālus līdzekļus mutes dobumā, kas satur lidokaīnu vai anestezīnu, skalot muti ar hlorheksidina šķīdumu (ir zobu skalojamo līdzekļu sastāvā).

Diētā ieteicami auksti ēdieni (izkausēts saldējums) vai mīksti ēdieni: dažādas želejas un pudiņi.

Smagākos gadījumos iesaka venozo imūnglobulīna ievadi.

Profilakse. Specifiskas profilakses nav. Ķīnas TR pieejama vakcīna, ko lieto vietējām vajadzībām. ES tā nav pieejama. Enterovīrusi ir izturīgi pret ierastajiem dezinfekcijas līdzekļiem, tāpēc vislabākā profilakse ir roku mazgāšana ar ziepēm zem tekoša ūdens vismaz 20 sekundes, kā arī ir svarīgi pirms lietošanas uzturā, mazgāt augļus, ogas un dārzeņus. Nav ieteicams izmantot nezināmas izcelsmes ledu, jo vīrusi ir izturīgi pret sasaldēšanu.

Diagnostika. Lielākoties diagnozi nosaka, pamatojoties uz raksturīgiem klīniskiem simptomiem. Sarežģītākajos gadījumos var veikt vīrusa RNS izdalīšanu no rīkles iztriepes, fēcēm vai likvora.

Fēču analīzes iesaka nodot no piektās līdz septītajai slimības dienai, bet iztriepes no rīkles ieteicams paņemt no pirmās līdz ceturtajai slimības dienai. Tomēr jāatceras – slimnieks vēl ilgi pēc saslimšanas, var turpināt izdalīt vīrusu, un nepieciešams izvērtēt vai izdalītais vīruss ir nejauša atradne, vai patiesi izraisa konkrēto saslimšanu.

3.un 4.attēls - maculo-papulozi izsitumi uz plaukstām.

Foto: Shutterstock
Attēli no  Dr.Laizānes personīgā arhīva.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!