Alkohola atkarība – ģimenes problēma

Alkoholisko dzērienu lietošana ir medicīniska, psiholoģiska, sociāla un ģimenes problēma. Lielākā riska grupa ir jaunieši, jo viņus vieglāk ietekmēt – eksperimentēt un pamēģināt. Alkohola lietošanas cēloņi meklējami apkārtējās vides sociālajos, ekonomiskajos un psiholoģiskajos apstākļos. Latvijas sabiedrība arvien vairāk noslāņojas un sadalās bagātajos un trūcīgajos. Mainās sabiedrības vērtības. Pārmērīga alkohola lietošana būtisku ietekmē jaunieša veselības stāvokli nākotnē, ietekmē šā jaunieša karjeras attīstību un personības izaugsmi.

Alkohols ir ne vien atkarību izraisošs apreibinošs līdzeklis, bet ķīmiska viela, kas izraisa vairāk kā 60 dažādas slimības, tostarp traumas, garīgās veselības un uzvedības traucējumus, kuņģa un zarnu trakta slimības, vēzi, sirds un asinsvadu slimības, imūnsistēmas traucējumus, plaušu slimības, kaulu un muskuļu slimības, reproduktīvās sistēmas traucējumus un prenatālo kaitējumu (priekšlaicīgu dzemdību risku un mazu jaundzimušā svaru).

Alkohola radītais risks lielākoties ir atkarīgs no devas – palielinoties patēriņam, risks kļūst lielāks. Kardiomiopātijas, akūtās respiratorās slimības sindroma un muskuļu bojājumu gadījumā, kaitējumu var novērot tikai pacientiem, kas alkoholu ilgstoši lietojuši lielās devās. Savukārt epizodiskas smagas dzeršanas biežums un izdzertā alkohola daudzums palielina ir traumu un dažu sirds un asinsvadu slimību (koronārās sirds slimības un infarkta) risku.

Kāpēc bērnu vecumā rodasvēlēšanās lietot apreibinošas vielas? Bērni vēlas uzlabot garastāvokli, atvieglot kontaktēšanos ar vienaudžiem, taču biežāk alkohola lietošanai iemesls ir ziņkārība, vēlēšanās atdarināt pieaugušo uzvedību. Atkarību izraisošo vielu lietošanu bērns uzsāk gadījumos, ja vienkārši nav ko darīt, ja bērns netiek savam vecumam pienācīgi nodarbināts, nav iekļāvies ārpusskolas nodarbībās, interešu grupās vai kopīgās ģimenes aktivitātēs. Alkohola un psihoaktīvo vielu lietošana bērniem bieži korelē ar nelabvēlīgu ekonomisko situāciju un emocionālo atmosfēru problēmu nomāktās ģimenēs. Pārmērīgas alkohola lietošanas risku palielina traumējoša dzīves pieredze, nereti alkoholu agrīni sāk lietot bērni, kas pārcietuši emocionālo vardarbību ģimenē vai vienaužu vidū.

Gandrīz katrs atkarīgais gatavs apgalvot: „gribu dzeru, negribu – nedzeru”. Tikai diemžēl tāds stāvoklis, kad darbojas „negribu – nedzeru”, kļūst arvien retāks.

Kurš ir tas brīdis, ko nedrīkstētu palaist garām? Kādi simptomi liecina, ka slimība jau sākusies, taču process vēl nav kļuvis neatgriezenisks? Galvenās pazīmes, kas liecina par alkohola atkarības veidošanos:

Pastāv spēcīga, uzmācīga tieksme vai piespiedu vēlēšanās lietot alkoholiskos dzērienus. Sākumā tieksmes nav, ir tikai atklājums – kad iedzer, paliek patīkamāk, prāts mierīgāks, garastāvoklis jautrāks, drosmes vairāk. Pamazām izstrādājas paradums – kad slikti, grūti, sāpīgi, vientuļi – jāiedzer.

Spēja kontrolēt alkohola lietošanas sākšanu, daudzumu vai izbeigšanu ir mazinājusies.

Pastāv abstinences simptomi, beidzot lietot vai samazinot alkohola lietošanu, atkarīgais izjūt grūti paciešamus psihiskus un fiziskus traucējumus, kuri izzūd, ieņemot kārtējo alkohola devu. Šajā slimības stadijā sākas vispārējs nogurums, svīšana, redzes pasliktināšanās, sāpes kuņģī, roku trīce, problēmas ar atmiņu, miega traucējumi u.c.

Aug tolerance (panesamība), kas izpaužas: iepriekšējo lietoto alkohola devu palielina, lai sasniegtu reibumu vai turpinot lietošanu, iepriekšējā deva sniedz jūtami vājāku iedarbību. Daudzi ar to lepojās – re, kā es spēju „turēt”, nereibstu un arī nav jāvemj kā agrāk, pārmērīgi lietojot. Īstenībā tā ir slimības pazīme. Organisms vairs nesignalizē, ka pārsniegta pieļaujamā deva un notiek saindēšanās. Bioloģiskā aizsargsistēma ir sabojāta.

Alkohola lietošana izveidojas par svarīgu dzīves sastāvdaļu.

Alkohola lietošana turpinās, neskatoties uz tās izraisītajiem neapstrīdamiem kaitējumiem, kurus alkohola lietotājs apzinās vai var izteikt pieņēmumu, ka viņš tos apzinās. Fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās kļūst bīstama paša atkarīgā dzīvībai, bet uzvedība – nepatīkama apkārtējai sabiedrībai.

Ja tiek konstatētas trīs vai vairākas no šīm pazīmēm pēdējo mēnešu vai gada laikā, jākonsultējas ar narkologu.

Starp citu – par alkohola atkarīgo var kļūt, arī nelietojot alkoholu vairāk par citiem, un nedzerot katru dienu. Viss atkarīgs no katra cilvēka individuālajām psihofiziskajām īpatnībām.

Parasti veselam cilvēkam nav tieksmes iedzert. Iedzer vīnu pie pusdienām, izjūt to kā ēdiena piedevu, bauda garšu, bet nav vēlme iedzert vēl. Ja cilvēks meklē reibumu, eiforiju, grib to piedzīvot vēl un vēl, tātad tā ir tieksme uz atkarību. Organismā notiek bioķīmiskas izmaiņas, organisms sāk citādi reaģēt uz alkoholu. Parasti izmaiņas vispirms pamana apkārtējie. Tuvinieki jau sen ievēro – ar tevi kaut kas nav kārtībā. Nepilda solījumus, nokavē svarīgu sanāksmi, nevar kvalitatīvi strādāt. Nespēj koncentrēties tādēļ, ka lietojis alkoholu. Pats atkarīgais to saprot pēdējais– brīdī, kad sekas jau ir pietiekami nopietnas – atlaiž no darba, zaudē ģimeni, izraisa avāriju, izjūk bizness utt.

Atkarību dēvē arī par ģimenes slimību. Tāpat kā alkohola atkarīgais slēpj pudeli, tuvinieki maskē viņa dzeršanu ārpus ģimenes. Sievietei vaicā, kāpēc viņai noguris izskats, bet viņa taisnojas, ka slikti jūtas, nevis izstāsta – vīrs atnāca vēlu, piedzēries, es uztraucos, negulēju. Jo vairāk līdzatkarīgie (ģimene, biznesa partneri, sekretāre darbā) slēpj un nogludina atkarīgā cilvēka radītās neveiksmes un problēmas, jo viņam ir iespēja ilgāk dzert. Seku maskēšana neļauj apkārtējiem redzēt patieso ainu.

Alkohola kaitējoši pārmērīgas lietošanas un atkarības veidošanās riski:

- vecāki ir ar alkohola lietošanas problēmām;

- jauni cilvēki, kurus var ietekmēt līdzaudži;

- depresijas, bipolāri traucējumi, trauksme, šizofrēnija;

- viegla alkohola pieejamība;

- zema pašcieņa;

- attiecību problēmas;

- stress;

- dzīve vidē, kur alkohola lietošana ir akceptēta;

- alkohola lietošanas problēmas ir ar pieaugošu tendenci.

Apstākļi, kādos vispār nedrīkst lietot alkoholu:

- vadot automobili vai strādājot ar mehānismiem;

- ja ir iestājusies vai gaidāma grūtniecība, vai bērnu barojot ar krūti;

- ja ir noteiktas veselības problēmas;

- lietojot noteiktas medikamentu grupas, piemēram, sedatīvus, pretsāpju līdzekļus, dažu grupu prethipertonijas medikamentus u.c.;

- ja nespēj kontrolēt, cik daudz dzerat.

Padomus alkohola atkarības slimnieka tuviniekiem un, vai iespējams palīdzēt pacientam, ja viņš pats to nevēlas, lasi žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!