Alise Matuzala, Raimonds Karls: Galvas matainās daļas psoriāze

Vienkārši blaugznas bieži vien nav tik vienkāršas, bet gan galvas matainās daļas psoriāzes pazīme. Kaitinoša nieze, blaugznas, apsārtums…, kā saprast, vai tiešām psoriāze vai nē?

Kas ir psoriāze?

Psoriāze, zināma arī ar nosaukumu zvīņēde, ir bieži sastopama ādas saslimšana, ko diemžēl nav iespējams pilnībā izārstēt. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka psoriāzes izplatība atkarībā no valsts, svārstās no 0,09 līdz 11,4 procentiem no iedzīvotāju kopskaita. Tā ir saslimšana, kuras attīstību ietekmē gēni, bet gēnu aktivācijai nepieciešami veicinošie apstākļi. Tai nav kāds konkrēts izraisītājs, bet to kopums – ģenētika, ārējie faktori, imunoloģija, psiholoģiskais stāvoklis, sezonalitāte. Augstāks risks slimības attīstībai ir, ja kādam no radiniekiem jau diagnosticēta psoriāze. Saslimšana var sākties jebkurā vecumā, tomēr klasiski psoriāzi iedala divos tipos pēc tās sākšanās laika. Pirmā tipa gadījumā slimība attīstās līdz 40 gadu vecumam, ar uzliesmojumu 20 līdz 30 gadu vecumā. Otrā tipa gadījumā slimība sākas pēc 40 gadu vecuma, kad psoriāze biežāk manifestējas ap 50 līdz 60 gadu vecumu. Viss minētais attiecināms uz psoriāzi galvas matainā daļā.

Psoriātiskie ādas bojājumi

Slimības ietekmē ādas izmaiņas visbiežāk novēro tieši galvas ādā, tad elkoņu ārējās virsmās, uz rumpja, tomēr bojājumi var veidoties jebkurā ķermeņa zonā, ieskaitot nagus, plaukstas un pēdas. Psoriāze visbiežāk izpaužas ar simetriski izkliedētām, sarkanām, zvīņainām plātnītēm ar skaidri norobežotām malām. Zvīņas lielākoties ir sudrabaini baltas, izņemot krokās, kur ādai bieži ir spīdīga virsma, kas lobās. Ādas izmaiņas ir niezošas. Izteiktas niezes gadījumā kasīšanās var izraisīt īpašu stāvokli – lihenifikāciju, ko raksturo ādas sabiezēšanās un ādas zīmējuma pastiprināšanās. Pēdu un plaukstu āda mēdz izteikti sabiezēt un var veidoties plaisas, kas ne vien niez, bet ir arī sāpīgas.

Psoriāze galvas matainā daļā

Galvas matainā daļa nereti ir pirmā un vienīgā psoriāzes skartā vieta. Sākotnēji ir sūdzības par niezi un nelielām blaugznām. Tomēr bieži rodas sarkani, nedaudz piepacelti, labi norobežoti ar sudrabaini baltām zvīņām klāti laukumi, kas nereti skar visu galvas ādu vai tās daļu. Visbiežāk ādas bojājums redzams matu līnijā, taču raksturīgās psoriāzes pazīmes mēdz izplesties arī uz pieres, pakauša, ausīm vai kakla aizmugures. Loboties, zvīņas atgādina blaugznas un āda var intensīvi niezēt. Smagas slimības gaitas gadījumā var būt īslaicīga norobežota matu izkrišana.

Slimību veicinošie faktori

Faktoru, kas provocē un pastiprina psoriāzi, ir daudz un dažādi. Novērots, ka bakteriālas infekcijas samērā bieži ir kā slimības palaidējmehānisms, īpaši šajā sakarā jāuzsver streptokoku izraisīts faringīts. Psihogēnais stress ir vispāratzīts psoriāzi pastiprinošs faktors. Stress ir saistīts ar sākotnējām slimības izpausmēm, kā arī jau esošas psoriāzes saasinājumiem. Arī medikamentu lietošana var pasliktināt slimības stāvokli. Izprovocēt psoriāzi vai saasināt slimības gaitu var tādi plaši izmantojami medikamenti kā beta blokatori, kā arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, pretmalārijas medikamenti un litiju saturoši preparāti. Liela nozīme slimības norisē ir dzīvesveidam. Tādi kaitīgie ieradumi, kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana, pasliktina ādas stāvokli caur dažādiem patofizioloģiskajiem mehānismiem, kā, piemēram, palielināts oksidatīvais stress, palielināta uzņēmība pret infekcijām, iekaisuma citokīnu produkciju un citiem. Novērota saistība starp palielinātu ķermeņa svaru un psoriāzes simptomu smagumu. Cilvēka tauku šūnas izdala dažādus iekaisīgos marķierus un citokīnus, kas uztur iekaisuma procesus organismā, tostarp arī ādā, tādējādi pastiprinot psoriāzes simptomus.

Emocionālais un sociālais slogs

Konstantas blaugznas, apsārtums un galvas ādas nieze, spēj krietni ietekmēt slimnieku dzīves kvalitāti. Diemžēl šiem cilvēkiem ir augstāki depresijas rādītāji nekā vidēji populācijā. Psoriāze var ietekmēt attiecības mājās, skolā vai darbā, kā arī romantiskās attiecības. Neraugoties uz dzīvošanu informācijas laikmetā, viņus joprojām stigmatizē un izslēdz no ikdienas sociālām situācijām. Tā rezultātā cilvēki ar psoriāzi paši sāk izvairīties no sabiedriskām aktivitātēm un bieži ziņo, ka ir piedzīvojuši vientulību, izolāciju un jutušies nepievilcīgi. Aizvien gadās dzirdēt mītu, ka psoriāze ir lipīga. Rezultātā cilvēki izvairās socializēties ar psoriāzes pacientiem. Tādēļ vēlreiz jāuzsver, ka psoriāze nav lipīga saslimšana!

Slimības, kas līdzinās skalpa psoriāzei

Ne vienmēr galvas ādas nieze, apsārtums un zvīņošanās raksturīga tikai psoriāzei. Ir saslimšanas, kas ar saviem simptomiem mēdz līdzināties skalpa psoriāzei, kā, piemēram, seborejiskais dermatīts un galvas matainās daļas sēnīšu infekcija jeb tinea capitis. Seborejiskais dermatīts ir izplatīta, hroniska un recidivējoša dermatīta forma, kas galvenokārt skar tauku dziedzeriem bagātās ķermeņa zonas uz sejas, skalpa un ķermeņa. Ja psoriāzes gadījumā šīs “blaugznas” jeb zvīņas ir baltas, sudrabainas un sausas, tad seborejiskā dermatīta situācijā tās būs dzeltenīgas vai pelēkas, taukainas. Arī seborejiskā dermatīta gadījumā var būt viegla nieze un ādas apsārtums. Jāpiebilst, ka skalpa psoriāze var būt vienlaikus ar seborejisko dermatītu, un tad to sauc par sebopsoriāzi. Arī galvas matainās daļas sēnīšu infekcijas gadījumā novērojama nieze, zvīņošanās, apsārtums, taču te visbiežāk būs vērojama arī lokāla matu izkrišana. Tinea capitis ir lipīga saslimšana, ko nepieciešams ārstēt, lai izvairītos no ilgstošas slimības gaitas, kas var rezultēties ar permanentu matu izkrišanu, jeb alopēciju, un, lai izvairītos no citu personu inficēšanas. Ņemot vērā, ka skalpu var skart dažādas saslimšanas, kas dažkārt var līdzināties viena otrai, ir svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai veiktu diagnostiku un piemeklētu katram pacientam individuāli piemērotākos ārstnieciskos līdzekļus.

Skalpa psoriāzes ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas iespējas atšķiras no psoriāzes smaguma pakāpes un simptomātikas. Vieglas slimības gaitas gadījumos, kad galvenā sūdzība ir zvīņošanās un nieze, var izlīdzēties ar ārstnieciskajiem šampūniem, kas paredzēti tieši psoriāzei galvas matainajā daļā. Šo šampūnu sastāvā ir tādas vielas, kā salicilskābe, kas darbojas kā keratolītiķis, jeb ar zvīņu mazinošu iedarbību. Dažkārt pievieno arī ihtiolu, kas samazina ādas kairinājumu un niezi. Niezes gadījumā iedarbīgi ir šampūni, kuru sastāvā ir darva. Svarīgi atcerēties, ka ārstnieciskos šampūnus nepieciešams ieklāt mitros matos divas reizes. Pirmajā reizē ieklāt matos un izskalot, otrajā reizē iemasēt galvas ādā un atstāt iedarboties vismaz piecas minūtes, pēc tam izskalot. Gadījumā, ja galvas ādā ir biezi zvīņu perēkļi, speciālists var izrakstīt salicilskābi saturošu preparātu, kas veicinās zvīņu nolobīšanos un, ko ieklāj galvas matainajā daļā uz konkrētu laiku. Lietošanas instrukcija līdzekļiem ar vienu aktīvo vielu, piemēram, salicilskābi, var atšķirties no medikamenta formas un koncentrācijas, tādēļ rūpīgi jāievēro speciālista norādījumus. Arī skalpa psoriāzes terapijā plaši pielieto kortikosteroīdus. Mūsdienās tie pieejami dažādās formās - losjoni, gēli, putas, kas atvieglo ieklāšanu matos. Gadījumos, ja nepieciešama kortikosteroīdu lietošana, lai izvairītos no blaknēm, speciālists sniegs konkrētus norādījumus kad, ko un cik daudz lietot. Tādēļ jāpiebilst, ka kortikosteroīdi ir droši medikamenti, ja tos lieto pareizi, atbilstoši ārsta norādījumiem.

Tomēr, jāņem vērā, ka psoriāze bija un ir slimība, kurai nav izārstējošu zāļu. Diemžēl tā var atkārtoties un var rasties nepieciešamība veikt atkārtotu ārstēšanas kursu.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!