Ainis Dzalbs: Ģimenes medicīnas prioritātes

Ģimenes medicīna ir nozare, kas pēdējos gados strauji attīstās. Tā ir tik dinamiska, tik daudz notikumu saistās ap to, tik daudz jauninājumu ir nācis klāt – jaunas iespējas, jauni pienākumi, jauni izaicinājumi. Taču tās būtība nav mainījusies – nodrošināt ikviena cilvēka vajadzību pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot labumu un ieguvumus visai sabiedrībai kopumā.

Daudzās valstīs, arī Latvijā, ģimenes medicīna ir veids, kā sniegt primāro veselības aprūpi – kas ietver profilaksi, agrīnu diagnostiku un izplatītāko slimību ārstēšanu. Ģimenes ārsta prakse kā primārās veselības pakalpojumu sniedzējs savā darbības teritorijā ir universāls veids, kā nodrošināt palīdzību gan lieliem, gan maziem, gan prakses vietā, gan mājās. Zinot iedzīvotāju vajadzības, iespējas, apzinot un novēršot sociālo risku faktorus, izglītojot un motivējot pacientus, iespējams rast risinājumu daudziem ar veselības aprūpi saistītiem jautājumiem. Uzturot ilgtermiņa uz savstarpēju cieņu un uzticēšanos balstītas attiecības, var izvirzīt ārstēšanas mērķus, sekot tiem un novērtēt tos laika gaitā.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas ģimenes medicīna ir jauna nozare, taču tā ir pilnveidojusies un kļuvusi par pieejamu, efektīvu, visaptverošu medicīnas nozari, kas nodrošina medicīnas pakalpojumus visā valsts teritorijā.

Kad 2013. gadā sāku strādāt Jelgavas novadā, sapratu un novērtēju ģimenes medicīnas iespējas un nozīmi iedzīvotāju veselības saglabāšanā, par to pirms tam man bija diezgan teorētisks priekšstats. Iepriekš strādājot slimnīcā, mans darbs saistījās ar nopietni slimu pacientu ārstēšanu, akūtu situāciju risināšanu, kas bez šaubām ir profesionāli aizraujoši, taču kādā brīdī sapratu, ka šo akūto un smago slimību saasinājumu novēršana, iespējams, ir tikpat interesanta. Pašlaik droši varu teikt – ka tas tā arī ir, un esmu atradis savu nozari medicīnā, kas ir ģimenes medicīna. Ir aizraujoši, kad ar vienkāršām metodēm, padomiem var novērst slimības vai arī tās laikus atklāt.

Taču, lai sasniegtu labus rezultātus, tas nebūt nav vienkārši, ir būtiska ārsta prakses komanda, sadarbība, darba organizācija un efektīva komunikācija. Viens pats ģimenes ārsts nevar paveikt visus uzticētos primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Šeit ārkārtīgi liela loma ir māsām un ārsta palīgiem – kuru pašaizliedzīgais, entuziastiskais darbs, ko koordinē un motivē ģimenes ārsts, rezultējas kvalitatīvā un pieejamā veselības aprūpē. Lielā mērā kvalitātes kritēriju izpilde, pēc iespējas ātrāka pieraksta nodrošināšana, jaundzimušo un zīdaiņu aprūpe, vakcinācija, atbilstoša hronisko pacientu aprūpe ir māsu un ārsta palīgu ziņā. Manuprāt, viņu funkciju un neatkarības pastiprināšana lēmumu pieņemšanā un aktīva iesaiste profilaksē un ārstnieciskajā darbā ir viens no veidiem, kā stiprināt primāro veselības aprūpi.

Man ir paveicies ar komandu, kurai varu uzticēt daudz, un kopīgi mēs varam tiekties uz ideālās ģimenes ārsta prakses modeli, ko ir iecerējusi Veselības ministrija. Taču, lai sasniegtu zināmus mērķus, ir nepieciešama skaidra nākotnes vīzija, adekvāts un darbiniekus motivējošs finansējums, iespēja nodrošināt maksimāli daudz primārajai veselības aprūpei raksturīgos pakalpojumus tuvāk pacienta dzīvesvietai. Arī pacientam ir jābūt ieinteresētam savas problēmas risināšanā, īpaši profilaktiskajā darbā – iniciatīvai ir jābūt abpusējai – gan no ģimenes ārsta, gan no pacienta puses.

Saskaroties ar dažādām nepilnībām veselības aprūpē un redzot iespējamos risinājums, savus domubiedrus es atradu Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā, kas jau vairāku gadu garumā aktīvi darbojas, lai pilnveidotu ģimenes medicīnu, īpaši mūsu valsts reģionos. Satiku kolēģus, kuriem ir daudz labas idejas par šīs medicīnas nozares attīstību, veidiem, kā mēs varam uzlabot savus pakalpojumus. Neatlaidīga darba rezultātā mēs ierosinājām un iesaistījāmies daudzos projektos. Mani patiesi iedvesmoja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentes Līgas Kozlovskas aktīva un mērķtiecīga rīcība, viņas enerģija un entuziasms, viņas spēja aizraut un motivēt, kas, savukārt, ir enerģijas lādiņš arī mums pārējiem nestāvēt malā. Daudzas lietas ir izdevušās, bet ir daudz darba un ideju, kas jārealizē arī turpmāk.

Runājot par nākotni – mums visiem šķiet interesanti, kāda veidosies ģimenes medicīna, kāda tā būs, ko varēs piedāvāt? Vai tai būs pieejamas kādas ģenētiskas diagnostikas iespējas, kādas jaunas tehnoloģijas tiks ieviestas un kādus medikamentus mēs izmantosim?

Taču ģimenes medicīnas prioritātes saglabāsies arī nākotnē – tas ir profilaktiskais darbs un agrīna diagnostika, kā arī visas ģimenes veselības aprūpe – sākot no jaundzimušajiem līdz senioriem, ievērojot visaptverošu pieeju.

Taču vai mums kaut kas būtu šobrīd jāgaida? Vai ir iespējas rīkoties jau šodien? Bez šaubām! Jau šobrīd ikdienas darbā ģimenes ārsta praksēs ir iespējami efektīvi preventīvie pasākumi. Šoreiz mazliet vairāk par diviem aktuālākajiem – vakcināciju un valsts organizētā vēža skrīninga programmu.

Slimību profilakse un agrīna diagnostika

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ģimenes medicīnā ar slimību novēršana un agrīna diagnostika. Jau izsenis zināms fakts, ka laikus diagnosticēta slimība ir pamats tās veiksmīgai ārstēšanai, nemaz nerunājot par profilaksi – novērsta saslimšana ir ieguvums gan indivīda, gan visas sabiedrības veselības saglabāšanā.

Kā viens no efektīvākajiem profilaktiskajiem risinājumiem ir vakcinācija, kas mūsu valstī un, ar lielāko varbūtību, daudzās postpadomju valstīs saistās ar zināmu neticību un šaubām. Katrā pasaules reģionā ar slimību, tās izcelsmi, ārstēšanas un novēršanas metodēm saistās dažādi mīti un stereotipi. Risinājumi, ko daudzās pasaules zemēs tautas pieņem un slavē, to citviet pieņem ar neticību un bažām. Pie mums ir gadījies tā, ka vakcinācijas nozīme un būtība sabiedrībā nav pilnībā izprasta, ar to saistās dažādas aplamības, negācijas un rezultātā – pat noliegums. Taču jau vairāku gadu desmitu garumā vakcinācija ir novērsusi neskaitāmas infekcijas slimības, epidēmijas un glābusi miljoniem cilvēku pasaulē. Pārzinot imūnsistēmas darbību un veicot imunizāciju, ar salīdzinoši vienkāršas metodes palīdzību mums izdodas iepazīstināt mūsu imūnsistēmu ar potenciālu slimības izraisītāju, mēs liekam tai sagatavot bioloģiski aktīvas vielas, kas gatavas doties cīņā sastopoties ar reālu ienaidnieku. Es nepakavēšos pie klasikas – vakcināciju pret mums labi zināmām infekcijas slimībām, kā tuberkuloze, difterija, stingumkrampji, ērču encefalīts u.c., kas nevakcinētam bērnam vai pieaugušajam draud ar invaliditāti vai pat nāvi. Es gribētu uzsvērt jaunākos sasniegumus imunizācijā – vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi, kas bez maksas pieejama meitenēm un bieži vien zināšanu trūkuma dēļ netiek izmantota.

Pirms dažiem gadiem zinātnieki noskaidroja, ka dzemdes kakla vēzis teju 100% ir saistīts ar noteiktu vīrusu – cilvēka papilomas vīrusu – klātbūtni dzimumceļos. Radot ilgstošu iekaisumu, tas laika gaitā maina dzemdes kakla šūnas, kas ir iemesls šī vēža attīstībai. Tas ir pēdējo gadu lielākais un nozīmīgākais sasniegums virusoloģijā un onkoloģijā. Turpinoties pētījumiem, apstiprinājās fakts, ka arī liela daļa aizdegunes, rīkles, anālā apvidus audzēju ierosinātāji ir šie paši vīrusi – kas, iemitinoties gļotādas šūnās, izraisa audzēja attīstību. Praktiski mēs šobrīd varam uzskatīt, ka liela daļa šo audzēju ir seksuāli transmisīvas izcelsmes un kā vienīgais reālais to novēršanas veids ir vakcinācija pret šo vīrusu. Vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi pašlaik ir unikālākais pieejamais vēža profilakses veids, kas pasargā ne tikai pret dzemdes kakla vēzi, bet arī pret augstāk minētajām vēža formām. Ne velti Beļģija nodrošina šo vakcīnu bez maksas ne tikai meitenēm, bet arī zēniem! Tā, manuprāt, ir ļoti tālredzīga rīcība.

Aicinu vecākus nebūt skeptiskiem un neuzticēties maldinošai informācijai un mītiem, kas saistīti ar šo slimību profilaksi, izmantot iespēju vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu, jo pašlaik tas ir vienīgais drošais un efektīvākais veids, kā pasargāt savus bērnus no lielas daļas onkoloģisko slimību nākotnē. Patlaban vakcinācijas kalendārs šo vakcināciju piedāvā meitenēm, sākot no 12 gadu vecuma, taču, kas to lai zina, varbūt nākotnē to varēsim piedāvāt bez maksas arī zēniem.

Otra, manuprāt, svarīgākā vakcīna, par kuru nevajadzētu aizmirst, ir ikgadējā pretgripas pote. Kāds teiktu, nu vai ir vērts un vai vajag, taču es esmu pilnīgi noteikti par! Protams, vai mēs spēsim rudens sezonā nodrošināt vakcināciju visiem valsts iedzīvotājiem, taču mums jāaptver vismaz riska grupas – tie iedzīvotāji, kas visbiežāk cieš no smagākas gripas norises, komplikācijām un kam ir vislielākā mirstība, slimojot ar gripu. Iesaku vakcināciju visiem pacientiem, kuriem ir jebkāda veida sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, vielmaiņas slimības, viesiem, kas vecāki par 65 gadiem vai jaunāki par 2 gadiem. Jā, un arī grūtnieces! Arī viņām ir jāsaņem pote pret gripu, kas ir drošs veids, kā pasargāt sevi un jaundzimušo. Grūtniecēm gripa mēdz noritēt daudz smagāk, ar ļoti nopietnām komplikācijām, tādēļ īpaši piedomājam arī par viņām. Pagājušajā rudenī veicām vakcināciju aptuveni 450 pacientiem mūsu praksē! Tikai retais vakcinētais pacients saslima ar gripu – un tie paši ar vieglāku formu un bez nopietniem sarežģījumiem. Īpaši varu izcelt jauno četrvērtīgo pretgripas poti – tā lieliski pasargāja manus pacientus, prakses darbinieku, manu ģimeni mani pašu.

Agrīna slimību diagnostika

Mēs visi esam priecīgi un gandarīti, ja laikus atklājam kādu saslimšanu un varam piedāvāt efektīvu risinājumu, īpaši aktuāli tas ir onkoloģisko slimību gadījumā. Agrīna diagnostika saistās ar labākiem ārstēšanas rezultātiem, izdzīvošanas rādītājiem un mazākām komplikācijām. Taču agrīna onkoloģijas atklāšana ir sarežģīts un līdz galam neatrisināts jautājums visā pasaulē. Kādēļ? Jo audzējiem agrīnās stadijās nav specifisku pazīmju – audzējs bieži vien ir pilnīgi nemanāms, līdz tas ir izplatījies. Taču atsevišķiem biežāk sastopamajiem audzējiem ir iespējama agrīna diagnostika, ko sauc par valsts organizēto vēža skrīningu. Skrīnings – ir veids kā arī ar samērā vienkāršām, bet efektīvām metodēm mēs spējam apstiprināt vai noliegt audzēju agrīnā stadijā. Mūsu valstī ir tiek nodrošinātas trīs agrīna vēža diagnostikas programmas, kurās aktīvi iesaistās arī ģimenes ārsti.

Tās ir:

1. Agrīna zarnu vēža diagnostika – uz to ģimenes ārstu prakses aicina gan vīriešus, gan sievietes vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Latvijā ik gadu zaru vēzi pirmreizēji atklāj ap 1200 pacientu, un šajā vecumā ir vislielākā iespēja atklāt šo audzēju. Testa būtība –mājas apstākļos ir jāsavāc fēču paraugi, kas turpmākai izmeklēšanai jānogādā ģimenes ārsta praksē, kur pēc laiciņa var uzzināt arī rezultātu. Izmeklēšana ir gana vienkārša un efektīva, jāteic – nav pacientu iecienīta, jo pašiem jāiesaistās testa veikšanā. Taču vēlētos iedrošināt izmantot šo iespēju – negatīva testa gadījumā tiek izslēgtas daudzas nopietnas kuņģa un zarnu trakta slimības, arī onkoloģiskas!
2. Krūts vēža agrīnas diagnostikas programma – mamogrāfija. Sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi 2 gados saņem vēstuli – uzaicinājumu, kurā tiek aicinātas bez maksas veikt šo izmeklējumu. Šī izmeklēšanas metode jau mūsu sievietēm ir sen zināma, taču arī citās pasaules malās joprojām ir galvenā krūts izmeklēšanā. Jautājumi par tās lietderību ir reti, te drīzāk runa ir par aizmāršību, aizņemtību vai bailēm izmeklēties. Atkal jāuzsver – labāk izmeklēties laikus, kad ir daudz ārstēšanas iespēju, nevis pārdzīvot, kad slimība jau ir izplatījusies un iespējas palīdzēt ir ierobežotas. Krūts audzējs ir arī viena no biežāk diagnosticētajām onkoloģijas formām – ap 1200 jaunu pacienšu gadā, bet iespēja saslimt pastāv arī vīriešiem, jāteic gan – daudz retāk.
3. Agrīna dzemdes kakla vēža diagnostikas programmā – arī sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam vienu reizi trijos gados pienāk uzaicinājums veikt onkocitoloģisko iztriepi, ko tradicionāli veic mūsu kolēģi ginekologi, taču pēdējā laikā, pateicoties ģimenes ārstu un Veselības ministrijas iniciatīvai, to iespējams veikt arī pie ģimenes ārstā, arī mūsu praksē. Katru gadu tiek atklāti ap 250 jauni saslimšanas gadījumi, taču šeit vēzis skar arvien gados jaunākas sievietes, kā iemesls ir nepietiekama vakcinācija pret nu jau minēto dzemdes kakla vēzi un šī vīrusa augsto sastopamību mūsu valstī.

Veicot šīs valsts piedāvātās bezmaksas pārbaudes regulāri, mēs ar vislielāko varbūtību izslēdzam biežākos un agresīvākos audzējus un vienlaikus saglabājam iespēju tos atklāt pavisam agrīni. Pēdējā laikā arvien vairāk datu ir par iespējām prostatas vēža agrīnā diagnostikā, kas, iespējams, nākotnē tiks iekļautas arī šajā programmā.

Visus šī žurnāla lasītājus aicinu aktīvi iesaistīties dažādās profilaktiskajās programmās, jo, kā minēju iepriekš – dalība tajās ir arī iedzīvotāju atbildība, lai saglabātu savu veselību.

Vēlu visiem jauku, saulainu un piedzīvojumiem bagātu vasaru!

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!