Ainārs Ģīlis: Bērnam atkal slapja gulta. Panika nevietā!

Aptuveni 5–7 miljonu bērnu visā pasaulē cieš no nakts enurēzes. Daudzi no viņiem par to kautrējas runāt, jo ir pārliecināti, ka ir vienīgie, kurus piemeklējusi šāda problēma. Lai arī enurēze sagādā neērtības un reizēm arī emocionālu satraukumu kā vecākiem, tā bērniem, no medicīniskā viedokļa šī ir relatīvi labdabīga slimība ar lielu spontānas izveseļošanās iespējamību. Bērnu ķirurgs, urologs AINĀRS ĢĪLIS uzsver, ka lielākajā daļā gadījumu nakts slapināšana gultā pāriet pati no sevis, bez ārstēšanas, tomēr tajos gadījumos, kad bērnam vai bērna vecākiem ir emocionāls diskomforts, enurēze parādās pēc ilgstoša sausuma perioda vai saglabājas pēc 6–7 gadu vecuma, ir jāmeklē speciālista palīdzība.

Kas ir nakts enurēze, un kāpēc tā rodas

Tā ir periodiska, nekontrolēta urīna noplūde miega laikā bērniem pēc piecu gadu vecuma. Kā uzsver speciālisti, pediatrijā tā ir viena no visbiežāk sastopamām problēmām. “Nakts urīna nesaturēšanu jeb enurēzi – ar nosacījumu, ka tā neizpaužas kopā ar citiem apakšējo urīnceļu simptomiem, – par patoloģiju uzskata tikai no piecu gadu vecuma. Līdz aptuveni 3–4 gadu vecumam nekontrolēta urīna noplūde naktī ir pieļaujama, un par to var neuztraukties. Tiek uzskatīts, ka līdz četru gadu vecumam nostabilizējas urīnpūšļa darbība, un līdz tam reizēm var gadīties gan slapjas bikses dienā, gan gulta naktī,” saka bērnu ķirurgs Ainārs Ģīlis. “Viens no pirmajiem soļiem šīs problēmas risināšanā ir izslēgt visus citus iemeslus, kur enurēze var būt viens no kādas citas slimības simptomiem. Jānoskaidro, vai nav ar urināciju saistītu sūdzību arī dienas laikā, cik regulāra bērnam ir vēdera izeja. Samērā bieži ar apakšējo urīnceļu – urīnpūšļa un urīnizvadkanāla – darbību saistītas sūdzības, arī nakts enurēze, ir pacientiem ar vēdera izejas traucējumiem, hroniskiem aizcietējumiem. Šādos gadījumos zarnu saturs aizņem pārāk daudz vietas vēderā, tāpēc urīnpūslim paliek mazāk vietas, urīnpūšļa funkcionālais tilpums samazinās un urīnam nepietiek vietas, kur uzkrāties nakts laikā.” Kad visas citas iespējas ir izslēgtas un ir skaidrs, ka vienīgā, izolētā problēma ir nakts enurēze un visādi citādi mazais pacients ir vesels, tiek izšķirti galvenie iemesli, kāpēc dažus bērnus piemeklē šīs neērtības:

· Pirmais un visbiežākais iemesls ir tāds, ka nakts laikā tiek producēts pārāk daudz urīna. Viena no teorijām ir saistīta ar pārāk zemu vazopresīna jeb antidiurētiskā hormona līmeni. Cilvēka organisms ir iekārtots tā, ka naktī urīns izdalās par aptuveni 30 procentiem mazāk nekā dienas laikā (par to atbild vazopresīns). Bērniem ar nakts enurēzi bieži vien vazopresīna līmenis asinīs ir nepietiekams, lai samazinātu nakts laikā izdalītā urīna daudzumu līdz apjomam, ko spētu uzņemt urīnpūslis bez iztukšošanās 7–8 stundu naktsmiera laikā.

· Otrais iemesls ir samazināts urīnpūšļa funkcionālais tilpums. Dažkārt tas tiek jaukts ar urīnpūšļa disfunkciju, tomēr jāatgādina, ka tādā gadījumā problēmas būtu novērojamas ne tikai naktī, bet arī dienā. Nav medicīnisku izskaidrojumu, kas pamatotu, kāpēc vieniem bērniem ir normāla izmēra urīnpūslis, bet citiem – samazināts. Labā ziņa ir tā, ka, mazuļiem pieaugot, arī urīnpūslis mainās, un pēc kāda laika bērns var nakti nogulēt sauss.

· Trešais iemesls ir pārāk ciešs miegs jeb pamošanās traucējumi. Par šo problēmu ārsti nav vienisprātis, tomēr Ainārs Ģīlis uzsver: “Es uzskatu, ka šie pamošanās traucējumi bieži ir saistīti ar bērnam nepiemēroti lielo slodzi un līdz ar to nepietiekamo laiku atpūtai. Mēs zinām, ka bērnam ir nepieciešams vairāk laika miegam nekā pieaugušam cilvēkam, bet bieži vien noslodze skolā un ārpusskolas aktivitātes neatstāj laiku diendusai un arī pat pietiekamam miega daudzumam naktī. No šāda hroniski pārguruša jauna cilvēka miega badā būtu par daudz prasīt pamosties, ja apkārt dārdētu lielgabali, kur nu vēl tāda nieka kā pilns urīnpūslis dēļ.”

· Ceturtais iespējamais nakts enurēzes iemesls, par ko dažkārt mēdz runāt, ir neiroloģiskas problēmas, tomēr Ainārs Ģīlis ir pārliecināts, ka šim uzskatam nav pamatojuma. “Par situācijām, kad nakts enurēze ir vienīgais simptoms, profesionālajā literatūrā nav atrodami ticami pētījumi, kas apstiprinātu tās saistību ar neiroloģiskām vai psihiatriskām slimībām. Pastāv uzskats, ka no nakts enurēzes cieš emocionālāki, psiholoģiski labili bērni, bet, kā jau minēju, šiem uzskatiem nav ticamu apstiprinājumu. Bieži vien ir grūti izšķirt, vai pirmā ir bijusi emocionālā nestabilitāte un pēc tam enurēze, vai šie psiholoģiskie traucējumi ir radušies nakts enurēzes izraisītu emocionālu pārdzīvojumu dēļ. Tāpēc speciālistam vai ģimenes ārstam jāmāk vecākiem pareizi izskaidrot šīs slimības cēloņus, lai aiztaupītu bērnam un arī vecākiem arvien jaunus pārdzīvojumus, kas var rasties, lieki skraidot no psihologa pie neirologa un atpakaļ. Protams, nakts enurēzi var novērot pacientiem gan ar neiroloģiskām, gan psihiatriskām slimībām, bet šajos gadījumos tā būs tikai viens no simptomiem (un nebūt ne smagākais) garā citu simptomu kaskādē.”

· Vēl viens iespējamais iemesls var būt pavisam vienkāršs (turklāt viegli novēršams) – pārāk daudz uzņemtā šķidruma dienas otrajā pusē, kā rezultātā naktī rodas biežāka vajadzība apmeklēt tualeti.

Ja problēma rodas pēkšņi

“Ja nakts enurēze ir parādījusies pēkšņi un pirms tam bērnam ir bijis ilgstošs sausuma periods (6 mēneši un ilgāk), mēs runājam par sekundāru nakts enurēzi. Šādam bērnam ir noteikti nepieciešama speciālista konsultācija, lai izvērtētu šo pēkšņo pārmaiņu iemeslu. Iespējams iemesls ir vienkāršs un triviāls, piemēram, pārmaiņas bērna ikdienas režīmā, jauns pulciņš vai vēlāki treniņi, kas rada papildu slodzi, izraisa pārgurumu ar sekojošiem pamošanās traucējumiem. Iemesls var būt arī smags emocionāls pārdzīvojums – tuvinieka slimība, nāve, skolas maiņa –, kas arī saistās ar papildu slodzi bērna smadzenēm, ikdienas režīma maiņu. Iespējams, runa ir par urīnpūšļa disfunkciju, kas pirmsskolas vecumā visbiežāk sākas ar neregulāru tualetes apmeklēšanu un urinācijas aizturēšanu (bērni aizspēlējas – rotaļas vienmēr ir interesantākas par tualetes apmeklējumu). Jāatceras, ka urīnpūslis ir ciklisks orgāns, tam jāuzpildās un jāiztukšojas noteiktos laika intervālos (normāli ik 2–3 stundās), tāpēc, piemēram, neregulāra šķidruma uzņemšana vai tualetes apmeklējums šī orgāna darbību ietekmē negatīvi. Dažkārt nakts enurēze ir viens no simptomiem urīnceļu infekcijai, šāds simptoms var būt arī cukura diabēta gadījumā. Tomēr šiem pacientiem slapjā gulta naktīs būs tikai kā viena no pazīmēm,” atzīmē dakteris Ģīlis.

Ārstēt vai neārstēt?

“Ja nakts enurēze ir vienīgais traucējums un nav citu simptomu, pirmais ieteikums ir izveidot dienasgrāmatu, kurā atzīmē gan katru šķidruma uzņemšanas reizi, pierakstot izdzerto daudzumu, gan urināciju, gan sausās un slapjās naktis. Šādus pierakstus veic vairāku nedēļu, vēlams, mēnešu garumā. Tie sniegs pietiekami objektīvu un plašu informāciju, kas palīdzēs enurēzes tālākā ārstēšanā. Iespējams, ka bērns lielāko daļu nepieciešamā šķidruma izdzer dienas otrajā pusē un problēmas atrisināšanai pietiek ar vienkāršu šķidruma uzņemšanas paradumu maiņu. Bieži viens no pirmajiem speciālistu ieteikumiem ir samazināt vakarpusē un pirms naktsmiera uzņemtā šķidruma daudzumu, bet ļoti svarīgi ir atcerēties, ka šis ieteikums strādās tikai tad, ja bērns vairāk tiks mudināts dzert dienas pirmajā pusē,” saka ārsts. “Mazie nereti dzer vairāk tieši vakarā gan tāpēc, ka dienas režīms ir ļoti saspringts – bērns aizmirst padzerties vai tam pat neatliek laika, gan tāpēc, ka pietrūkst iespējas vai motivācijas tikt pie dienišķā dzēriena (ne visiem bērniem tiek dota skolas nauda un ne visa šī naudiņa tiek iztērēta avota ūdenim), pārnācis vakarā mājās, bērns ir izslāpis, un viss dienas laikā trūkušais šķidrums pēc neilgas aizķeršanās urīnpūslī nonāk gultā.”

Ārsts iesaka bērnu padzirdināt ar papildu ūdens glāzi no rīta brokastīs, pusdienās, kā arī iedot mazajam līdzi puslitra ūdens pudelīti, no kuras dienas laikā viņš var padzerties.

“Runājot par to, kad un cik intensīvi būtu jāsāk ārstēt monosimptomātisku nakts enurēzi, vēlos uzsvērt, ka svarīgs ārsta uzdevums ir izskaidrot vecākiem, ka nakts enurēze nav smaga slimība ar potenciālu ietekmi uz bērna vispārējo veselību – tā ir slimība, varētu pat teikt – neērtības, kam ir liels potenciāls laika gaitā pāriet spontāni arī bez jebkādas ārstēšanas. Ātrums, ar kādu notiek spontāna nakts enurēzes izārstēšanās, ir 15% gadā. Daudzviet medicīnas literatūrā arī tiek uzsvērts, ka nakts slapināšanu gultā nav nepieciešams ārstēt, ja ne vecāki, ne pats bērns to neuztver kā problēmu,” skaidro ārsts. “Tomēr, ja bērns vai bērna vecāki nakts enurēzi uztver kā problēmu, ir nepieciešams sākt ārstēšanu bērnam pēc 5–6 gadu vecuma.”

Kā notiek izmeklēšana

Ja tomēr vecāki un pats mazais pacients ir izlēmuši, ka šo neērtību vēlas risināt un ir devušies uz konsultāciju pie ārsta, speciālists, noskaidrojot slimības anamnēzi – tās priekšvēsturi, izpausmes, noteiks slimības formu un, ja būs nepieciešams, izveidos tālākas izmeklēšanas un ārstēšanas plānu.

Enurēzes diagnostikā būtiskākais ir maksimāli plaša slimības anamnēzes apkopošana, kur jānoskaidro urinācijas, šķidruma uzņemšanas paradumi, enurēzes epizožu biežums, urīna daudzums (jāsver autiņbiksītes), vēdera izejas biežums utt.

Ja tiek diagnosticēta monosimptomātiska nakts enurēze (nav citu urīnceļu slimības simptomu), papildu izmeklējumi nav nepieciešami.

Ja ir aizdomas, ka bez nakts enurēzes bērnam ir vēl kādi apakšējo urīnceļu saslimšanas simptomi, papildus tiek nozīmēta ultrasonogrāfija nierēm un urīnpūslim, urīna analīze un urodinamiskie izmeklējumi.

Kā ārstēt nakts enurēzi

Urologs A. Ģīlis uzsver, ka tajos gadījumos, kad vecākiem un bērnam monosimptomātiska nakts enurēze sagādā emocionālu diskomfortu, pēc konsultācijas ar speciālistu problēmu var novērst ar dažādām metodēm.

· Viena no visefektīvākajām metodēm ir tā sauktā modināšanas (alarm) terapija. Tomēr tā ir piemērota tikai motivētiem vecākiem un bērniem. Šī terapija ilgst ir aptuveni 2–3 mēnešus un tā darbojas šādi: bērnam katru vakaru tieši pirms gulētiešanas pie naktskrekla piestiprina nelielu modinātāju, kas savienots ar sensoru biksītēs vai autiņbiksītēs, un zvaniņš ar skaņas signālu reaģē uz pirmajiem urīna pilieniem uz sensora. Kad zvaniņš ieskanas, bērnam ir jāceļas un jādodas uz tualeti. Jāsaprot, ka vecākiem ir aktīvi jāpalīdz mazajam, kad tas nepieciešams. Pētījumu dati parāda, ka šī metode jau pāris nedēļu laikā ļauj aizmirst par problēmām ceturtajai daļai pacientu, un ilgstošākā laika posmā tā palīdz līdz pat 90 procentiem bērnu.

· Ja problēmas iemesls ir mazs urīnpūšļa funkcionālais tilpums, ir pieejami dažādi medikamenti, kas pakāpeniski palielina urīnpūšļa izmēru, atslābinot to.

· Efektīva ir ārstēšana ar antidiurētiskā hormona sintētisko atvasinājumu desmopresīnu, tas palīdz 60–80 procentos gadījumu, tomēr efekts nav noturīgs – aptuveni 20 procenti un tas atbilst spontānas izveseļošanās ātrumam, tāpēc pastāv uzskats, ka desmopresīns pacientam palīdz sausam sagaidīt spontānu izveseļošanos.

· Līdz desmit procenti pacientu ir rezistenti pret ārstēšanu, šiem pacientiem tiek nozīmēti papildu izmeklējumi, bieži ir nepieciešams kombinēt vairākas ārstēšanas metodes.

Ārsts uzsver, ka nakts enurēze, neskatoties uz to, ka ir labdabīga, ir visai komplicēta un bieži vajag ilgstošu ārstēšanos, tāpēc svarīgi atrast zinošu speciālistu konkrētajā jomā un konsekventi sekot ārstēšanas plānam, nemainot terapijas metodes un speciālistus ar ātrumu viens speciālists nedēļā. “Nereti vecāki mēneša laikā pagūst apmeklēt gan homeopātu, gan urologu, gan neirologu, gan nefrologu, gan psihologu un dziednieci, no katra paņemot to, kas labāk patīk, un pēc tam nākamā mēneša laikā, apmeklējot šos pašus speciālistus, katram tiek pārmests, ka viņu metodes nestrādā,” saka ārsts.

Slapjā gulta ciparos

· Pētījumu dati liecina, ka 37 procenti mazo pacientu gadās saslapināt gultu vienu vai vairākas reizes nedēļā, bet 22 procenti – katru nakti.

· Aptuveni desmit procenti bērnu no enurēzes cieš vēl sešu gadu vecumā, pieci procenti– 8–9 gadu vecumā, pusaudžu vecumā – viens procents vai mazāk.

· Vairāk nekā puse (67 procenti) no tiem, kas cieš no nakts enurēzes, ir zēni.

· 15 pacientiem no simts gada laikā nakts enurēze pāriet pati no sevis.

· Ja viens no bērna vecākiem bērnībā cietis no šīs problēmas, ir liela varbūtība, ka tā piemeklēs arī bērnu, savukārt, ja nakts enurēze bijusi abiem vecākiem – iespējamība, ka no tās cietīs arī abu atvase, pieaug līdz 70 procentiem.

AIZLIEGTS!

Kategoriski aizliegts rāt vai kaunināt bērnu par to, ka viņam gadās saslapināt gultu. Pieaugušam cilvēkam tomēr jāsaprot, ka bērns pie tā nav vainojums, vēl jo vairāk – viņš nespēj to mainīt. Paša pacienta spēkos nav ietekmēt urīnpūšļa darbību vai atjaunot hormonu līmeni.

Uzslavē un iedrošini!

Bērniem, kas cieš no nekontrolētas urīna noplūdes naktī, bieži vien rodas emocionālas problēmas, jo viņi baidās sarūgtināt vecākus, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka pieaugušie mazo uzmundrinātu, izskaidrojot, ka šāda problēma mēdz gadīties arī citiem bērniem un tā nav slimība, par ko jāuztraucas. Bērnam saprotamā veidā jāizstāsta, ka mazais pieaugs un arī urīnpūslis sāks strādāt kā pieaugušam cilvēkam, un viņš varēs visu nakti izgulēties sausā gultā.

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!