Aija Tula- Rijkure: Viedoklis par seksualitāti un kontracepciju jauniešiem

Tendenciozi arvien biežāk speciālistiem tiek uzdots iztirzāt tēmu Jauniešu kontracepcija. Jaunieši, protams, ir; kontracepcija arīdzan eksistē, taču tādas speciālas kontracepcijas jauniešiem nav. Kontracepcija ir domāta pieaugušiem, proti, – nobriedušām personām, kas gatavas nest atbildību par to, ko dara un kas sekos pēc tam.

Seksuālai debijai nebūt nav jāsākas pusaudža – jaunieša vecumā!!! Pirmajām menstruācijām jeb menarhei un pollūcijām gan ir vidēji noteikts vecuma intervāls, kad tās sākas, un tas vidēji ir līdz 16 gadu vecumam (atsevišķos gadījumos pāris gadu vēlāk), bet pirmais dzimumakts (coitarche) ir katra pieauguša indivīda un pāra individuāla rīcība. Savukārt jauniešu un nu jau arī pusaudžu seksuālā debija tiek īstenota pārāk agrīni, rezultātā ginekologiem atskaites lapās statistikai nākas rakstīt arvien biežāk un lielākus raksturojošos skaitļus par sekām – abortiem un grūtniecībām pat 12–16 gadu vecumā.

Pirms mērķējam uz jauniešu kontracepciju, nepieciešama dzimumaudzināšana ģimenē, par ko savulaik iestājās ārsts seksologs Jānis Zālītis, – bet tās nav, jo nav ģimeņu vai arī tās nav populāras/prestižas. Par ģimeni kļuvis tīmeklis un dažāda sabiedrība, kuru seksuālā izglītošana novedusi pie pseidoseksuālām tieksmēm, rīcībām un pat perversas izpratnes par kontracepciju. Šaušalīgi uzklausīt skolu jaunatnes jautājumu: ar kuru seksu labāk uzsākt seksuālo dzīvi: anālo vai klasisko?!... Un vēl lielāks absurds – anālais sekss tiek pasludināts par kontracepcijas veidu. Diemžēl par to visu atbildība jāuzņemas pieaugušiem un arī ārstiem, jo cietēji būs visi – jaunietis, sabiedrība, reproduktīvā veselība un reprodukcija kā tāda, un, ciniski izsakoties, cietējas būs arī farmācijas kompānijas ar piedāvāto bagātīgo kontracepcijas līdzekļu klāstu.

Kontracepcijas līdzekļu un lietošanas veidu dažādība ir piemērojama gan reproduktīvā vecumā, gan periodā pirms menopauzes, tātad tostarp arī jauniešiem.

Tā kā cilvēkam kā dabas būtnei anatomiskā un fizioloģiskā attīstība evolūcijā vēl ir nemainīga, par spīti zinātnei un farmācijas industrijai, būtu veselīgi ievērot piemirstus preambula nosacījumus. Hormonālās kontracepcijas ražotājvalstu līderi Ungārija un Vācija speciālistiem mācīja, ka visu veidu hormonālā un intrauterīnā kontracepcija būtu parakstāma ne ātrāk kā divus gadus pēc menstruāciju sākšanās. Jo jaunās sievietes iekšējie dzimumorgāni vēl nav pilnībā nobrieduši un dzemdes ķermeņa un kakliņa attiecība vēl nav sasniegusi optimālo.

Pašlaik raksturīga spiralizācijas jeb intrauterīnās kontracepcijas (IUS vai IUHS) pieaugošā tendence gūt pārsvaru pār hormonālo ekstrauterīno. Jāievēro, ka pirms IUS vai IUHS ievades sievietei ir jāveic arī mazā iegurņa ultrasonoskopiskā izmeklēšana. Ne visām sievietēm jebkurā gadu gājumā drīkst ievadīt intrauterīno ierīci – gan hormonālo, gan nehormonālo. To nosaka ne tikai dzemdes struktūras un anatomiskās īpatnības, bet arī dzemdes izmēri, kas jaunietei var būt pārāk mazi, lai IUS pareizi atrastos dzemdē.

Sieviete izmeklējama pirms jebkuras pastāvīgās kontracepcijas ordinēšanas un sākšanas – gan hormonālās, gan nehormonālās. Tas nodrošina nevēlamo blakusparādību novēršanu. Un katrai kontracepcijas metodei un veidam katrai sievietei individuāli ir savas indikācijas, kontrindikācijas, priekšrocības un pat vēlamie blakusefekti. Turklāt augsti vērtējams ir hormonālās kontracepcijas ārstnieciskais efekts sievietēm, kam tas nepieciešams. Tāpēc pilnīgi noteikti ir pārspīlēta un nepieļaujama hormonālās kontracepcijas kaitīguma popularizēšana visapkārt: plašsaziņas līdzekļos, tīmeklī, sabiedrībā... Nepieļaujami tālu ielaista kritika un negācijas par iepriekš minēto, par ko liecina fakti... Paciente ierodas pie ginekologa un vēstī: “Dakter, ko man darīt? Es vairākus gadus lietoju perorāli hormonālo kontracepciju, esmu ar to ļoti apmierināta, nav sūdzību, bet visur runā un raksta par tās kaitīgumu... Ko darīt? Vai turpināt lietot?” Var teikt tikai vienu – paldies, ka pacienti vēl uzticas ārstam un ierodas uzklausīt speciālista viedokli...

Aicinu ikvienu pacientu uzticēties ārstam – speciālistam, nevis tīmeklim, Dr.Google un tā intervencei sabiedrībā. Latvijā ir izcili speciālisti, kam var uzticēties. Tomēr pacientei pašai arī jāzina fakti par savu vispārējo un tuvāko radinieku veselību un kaitēm, ko nedrīkstētu slēpt ārstam. Tas palīdzēs gan ārstam, gan viņai pašai izvēlēties vispiemērotāko kontracepciju.

Runājot par kontracepcijas piedāvājumu un pieejamību, patīkami, ka Latvijā atkal būs pieejama visefektīvākā tā sauktā avārijas kontracepcija – EllaOne un cerams, ne vienā aptiekā vien, kā arī cena varētu būt adekvāta. Šī kontracepcija strādā arī pēc ovulācijas. Mēs esam atbildīgi par to, ka jaunieši nereti nepareizi uztver avārijas kontracepciju par modernāko un populārāko, tādējādi to nepareizi lietojot, – pirms vai pēc katra dzimumakta ar visām no tā izrietošām sekām. Ja regulāri un bieži jālieto avārijas kontracepcija (avāriju nedrīkst pieļaut bieži!), – tad noteikti būtu jālieto pastāvīgā kontracepcija, kas jāizvēlas kopā ar ārstu.

Nepamatoti lēni savu nišu ieņem (ASV, Izraēlā u.c. to lieto jau sen), varbūt arī piesardzīgi Latvijā vēl parakstām kombinēto perorālo hormonālo kontracepciju ar nosaukumu Seasonique. Tās lietošanas gadījumā mēnešreizes ir reizi trīs mēnešos, tas novērš biežas, spēcīgas un ilgstošas menstruālās asiņošanas, premenstruālo sindromu, piemērots biznesa lēdijām, dzīves un darba veidam ar regulāriem, ilgstošiem braucieniem un ceļojumiem.

Vienā rakstā nav iespējams cildināt un raksturot visu Latvijā pieejamo kontracepciju. Paldies farmācijas kompānijām par piedāvājumu daudzveidību.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka pirmo menstruāciju sākšanās nenozīmē, ka obligāti būtu sākama seksuālā dzīve. Jeb citiem vārdiem: “Seksuālai debijai nav jāsakrīt ar menstruālo!”

Kontracepcijas izvēlē uzticēsimies ārstiem ginekologiem – speciālistiem!

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada aprīļa numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!