Aija Mikova, Linda Vītuma: Augļūdeņi un bērna piedzimšana

Sievietes ķermenī brīnumainā šķidrumā veidojas un aug pilnīgi jauna dzīvība. Dzemdē, tādā kā apvalkā, ko sauc par augļūdens pūsli, vienlaikus veidojas bērniņš un rodas augļūdeņi. Mammas ķermenī esošu bērnu sauc par augli, tāpēc arī ūdeņus, kuros viņš atrodas, sauc par augļūdeņiem un apvalku, kas bērniņu apņem - par augļapvalku. Augļūdens pūslis pilda vairākas funkcijas. Īpaši grūtniecības sākumā, kad augļūdeņi veidojas straujāk nekā bērniņš, tie nodrošina viņam kustību brīvību. Pienāk brīdis - ap desmito grūtniecības nedēļu, kad auglis sāk izdarīt elpošanas kustības - izskatās tā, it kā viņš tiešām elpotu. Patiesībā “ieelpas” drīzāk ir augļūdeņu rīšana, tādējādi aug un attīstās plaušas. Norītie augļūdeņi virzās arī cauri bērniņa gremošanas traktam un tas palīdz attīstīties zarnām. Grūtniecības laikā bērniņa zarnu traktā veidojas mekonijs - lipīga, tumši zaļa masa, kas būs jaundzimuša bērna pirmā vēdera izeja. Norītie augļūdeņi vēlākā bērniņa attīstības stadijā veido urīnu, kas ir līdzdalīgs mekonija rašanās procesā. Visbiežāk par augļūdeņiem un mekoniju runā gadījumos, ja grūtniecības vai dzemdību laikā bērniņš piedzīvo hipoksiju - skābekļa trūkumu. Tā rezultātā atslābst viņa muskuļi un notiek vēdera izeja. Mekonijs nokļūst augļūdeņos, un tie iekrāsojas zaļi, “stāstot” par to, kā bērniņam klājas mammas vēderā. Mekoniāli augļūdeņi - tādi, kuros ir bērniņa fēces, - var būt vēstījums par piedzīvotu stresu vai arī tas var būt fizioloģisks process grūtniecībā, kas ilgāka  par aprēķināto dzemdību termiņu (ilgāka par 40 grūtniecības nedēļām). Tādā gadījumā tā būs zīme, ka bērniņa gremošanas trakts ir pilnvērtīgi attīstījies. Ja augļūdeņi ir zaļi, dzemdību aprūpē liela uzmanība tiks pievērsta, lai bērniņš nepiedzīvo papildus stresu un pirmo ieelpu izdarītu tikai pēc piedzimšanas. Tas notiek, lai izvairītos no iespējamās mekoniālo augļūdeņu nokļūšanas viņa elpceļos. Gan grūtniecības laikā, gan īpaši dzemdībās, viena no svarīgākajām augļūdeņu funkcijām, ir darboties kā “spilvenam” - aizsargāt augli no mehāniskiem spēkiem - trieciena, spiediena. Dzemdībās vienmēr pienāk brīdis, kad augļūdens pūslis plīst un augļūdeņi noplūst.       

Augļa pūšļa plīšanai un ūdens noplūšanai jāpievērš īpašu uzmanību. Katrai sievietei šis process var norisināties atšķirīgi. Vienai tas notiks strauji, citai pakāpeniski, vēl kādai tā būs lēna pilēšana. Ir grūtnieces, kuras it kā sadzird, sajūt tādu kā “klikšķi”, plīstot augļūdens pūslim - vēderā mainās spiediena sajūta un var šķist, ka mainījies bērniņa novietojums. Reizēm sievietei nav nemaz tik vienkārši pašai noteikt, vai tie, kas tek, ir augļūdeņi, vai varbūt tas ir urīns. Tuvojoties dzemdību laikam, rodas pirmie dzemdību priekšvēstneši - īsas, neregulāras dzemdes kontrakcijas, ko sauc par Brekstona-Hiksa kontrakcijām. Dzemde ar savu svaru aizvien vairāk spiežu uz urīnpūsli. Kontrakciju laikā tā kļūst stingra un var uzspiest uz urīnpūsli tik stipri, ka iespējama urīna noplūde. Urīns var noplūst arī, šķaudot vai klepojot. Vienmēr, kad ir aizdomas par augļa ūdens pūšļa plīšanu, to pārbauda un apstiprina.

Mājas apstākļos to var izdarīt ar baltu drēbes drāniņu, ko pēc kāda laika pārbaudot, varēs saprast, vai no maksts tek augļa ūdeņi. Ar parasto biksīšu ieliknīti noteikt, vai no maksts izdalās augļūdeņi, ir daudz grūtāk, jo viss šķidrums uzsūcas ieliknītī. Ja augļa ūdens pūslis  plīsis augšpusē, un augļa galviņa ir piespiedusies iegurņa ieejai, tad augļa ūdeņi izdalīsies ļoti pakāpeniski - pilēs. Aptiekās nopērkami testi augļūdens noplūdes noteikšanai. Lielākoties tie sastāv no trīs biksīšu ieliknīšiem, ko var izmantot mājas apstākļos. Ja neizdodas gūt pārliecību, vai no maksts izdalās augļa ūdeņi, ieteicams sazināties ar stacionāru vai citu veselības aprūpes iestāžu personu un kopīgi izvērtēt apstākļus. Arī ārstniecības iestādēs augļūdens noplūšanas apstiprināšanai izmanto testus.

Jāatceras, ka augļa ūdens nekad nesmaržo pēc urīna un lielākoties ir bez krāsas. Augļūdens noplūšanas gadījumā var būt arī citas, īpašas izjūtas, piemēram, sajūta, ka nevar pārtraukt urinēšanu vai arī maksts izdalījumu ir vairāk nekā ierasts un tie ir ūdeņaini. No maksts var rasties arī asiņaini izdalījumi. Šādus izdalījumus iespējams sajaukt ar piena sēni - kandidozi, kas var izpausties kā izdalījumi un nieze makstī, jo savairojusies nelabvēlīga mikroflora un maksts audi ir bojāti.

Gadījumos, kad bērns mammas vēderā atrodas šķērsguļā vai slīpguļā (nevis ar galviņu uz leju),  galva nav piespiedusies iegurņa ieejai un pēkšņi plīst augļa ūdens pūslis,  ir jāapguļas un jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Šāda situācija paaugstina risku nabas saites, augļa rociņas vai kājas ieslīdēšanai makstī, un dzemdību atrisināšanai var būt nepieciešama steidzama ķeizargrieziena operācija.

Ir reizes, kad noplūstot augļa ūdeņiem, uz stacionāru ir jādodas nekavējoties:

• augļa ūdeņi  ir zaļā nokrāsā;
• augļa ūdeņiem ir nepatīkama smaka;
• no maksts izdalās asins recekļi vai svaigas asinis;
• ja ir pozitīva B grupas beta hemolītiskā streptokoka uztriepes analīze (noteikta izmeklējumā, kas veikts ne agrāk kā 37. grūtniecības nedēļā).

Augļūdens daudzums grūtniecības laikā ir mainīgs - visvairāk augļūdeņu ir grūtniecības vidū, bet noslēgumā to daudzums samazinās. Ja augļūdeņu ir pārlieku maz, to sauc par oligohidramniju. Ja augļūdeņu ir pārmērīgi daudz, to sauc par polihidramniju. Augļa ūdens daudzums ir augļa labsajūtas rādītājs, tāpēc grūtniecības laikā tam pievērš īpašu uzmanību.

Palielinātam augļūdens daudzumam var būt dažādi iemesli:

• iedzimts defekts, kas ietekmē mazuļa kuņģa-zarnu trakta vai centrālās nervu sistēmas darbību;
• grūtnieces diabēts;
• dvīņu grūtniecība;
• sarkano asins šūnu trūkums bērnam (augļa anēmija);
• asins nesaderība starp māti un mazuli;
• infekcija grūtniecības laikā.

Reizēm polihidramnija cēlonis nav skaidrs. Jo agrāk grūtniecības laikā tas rodas un, jo lielāks ir liekā šķidruma daudzums, jo augstāks ir tādu komplikāciju risks kā:

• priekšlaicīgas dzemdības;
• priekšlaicīgs augļapvalku plīsums;
• placentas priekšlaicīga atdalīšanās - tā atdalās no dzemdes sienas vēl pirms dzemdībām;
• nabassaites izkrišana;
• augļa bojāeja;
•  smaga asiņošana pēc dzemdībām dzemdes muskuļa tonusa trūkuma dēļ.

Arī samazinātam augļūdens daudzumam - oligohidramnijam - var būt vairāki iemesli. Visbiežāk tas saistīts ar traucētu placentas darbību un augļa augšanas aizturi - kad bērniņam nav iespēja augt atbilstoši tam, kā paredzēts viņa grūtniecības laikā. Rezultātā ir traucēta augļa urīna veidošanās un izdalīšanās.

Augļūdeņi nodrošina siltu, maigu vidi, lai bērniņš varētu augt un attīstīties. Augļūdeņu samazināšanās vai pārmērīgs daudzums ir iemesls rūpīgai izvērtēšanai un pārbaudēm.

Ja ir pienācis dzemdību laiks un tās sākušās ar augļa ūdens pūšļa plīšanu, ūdeņi ir gaiši un nav paaugstināta riska faktoru, tiek gaidīta aktīva dzemdību darbība - regulāras kontrakcijas, kas kļūst arvien spēcīgākas. Lielākoties dzemdību darbība attīstās 24 stundu laikā pēc augļūdeņu noplūšanas. Pēc 24 stundām, ieteicams pārbaudīt bērna sirdstoņus. Atrodoties stacionārā, augļa sirdstoņi tiek izklausīti biežāk. Nogaidīšanas periodā kontrolē sievietes ķermeņa temperatūru, lai izvairītos no iekaisuma - horioamnionīta - veidošanos.

Plānojot aprūpi, noplūstot augļūdeņiem, analizē divus būtiskus kritērijus - grūtniecības laiku un  B grupas beta hemolītiskā streptokoka uztriepes analīzi. Atkarībā no šiem rādītājiem, pieņem lēmumus par antibakteriālās profilakses - antibiotiku lietošanas uzsākšanas brīdi un dzemdību iespējamu ierosināšanu. Dzemdību ierosināšana ir darbību kopums, ko veic, lai izraisītu dzemdes kontrakcijas, dzemdes kakla atvēršanos un bērna piedzimšanu.

Līdz šim pastāvēja uzskats, ka augļūdeņi ir sterila vide, kur nav baktēriju un vīrusu, kas izraisa infekcijas un saslimšanas. Pēdējos gados šis uzskats mainās. Ņemot uzsējumus no placentas starpplēvju telpas, izdala dažādas baktērijas - stafilokokus, zarnu nūjiņas, streptokokus, arī klebsiellas. Tie visi ir mikroorganismi, kuru klātbūtne var nelabvēlīgi ietekmēt mātes un bērna veselību un dzīvību. Ja beta hemolītiskā streptokoka analīze ir pozitīva, tad noplūstot augļūdeņiem, nekavējoties uzsāk antibakteriālo profilaksi un dzemdību ierosināšanu. Ja beta hemolītiskā streptokoka analīzes  ir nezināmas vai negatīvas, katrā stacionārā veic aprūpi noteiktos intervālos. B grupas beta hemolītiskā streptokoka klātbūtnei sievietes makstī pievērš īpašu uzmanību, jo pastāv risks, ka šis mikroorganisms var izraisīt jaundzimušā asins saindēšanos, smadzeņu apvalka iekaisumu un plaušu karsoni. Beta hemolītiskais streptokoks nav seksuāli transmisīva infekcija, ar to var inficēties jebkurš, un pieaugušiem tā lielākoties noris bez simptomiem. Lai uzzinātu, kāda aprūpe, ar kādu intervālu tiek veikta, noplūstot augļūdeņiem, vērts jau laicīgi sazināties ar izvēlēto dzemdību iestādi un noskaidrot sevi interesējošos jautājumus.

Reizēm augļapvalku un augļūdens pūsli min gadījumos, kad dzemdību darbība nesākas laikā, vai nenoris tā, kā gaidīts - augļūdens pūslis ir vesels, maigi spiež uz dzemdes kaklu un nedod tam spēcīgu impulsu nolīdzināties un atvērties. Lai palielinātu spiedienu uz dzemdes kaklu un tādējādi izraisītu vai veicinātu (stimulētu) dzemdību darbību, reizēm izmanto augļa apvalku atslāņošanu un amniotomiju - augļūdens pūšļa atvēršanu. Atverot augļūdeņus un ļaujot tiem noplūst, tiek veicināts bērna galviņas spiediens uz dzemdes kaklu, tā izraisot vai pastiprinot dzemdes saraušanos - kontrakcijas. Dzemdību darbība kļūst aktīvāka. Lēmumu par augļa apvalku atslāņošanu vai amniotomiju pieņem, izvērtējot līdzšinējo dzemdību gaitu - raksturu un ilgumu, kā arī sievietes un bērna pašsajūtu. Abas darbības dēvē par mehāniskām (neizmantojot ķīmiskas vielas) dzemdību indukcijas metodēm.

Ar augļūdeņiem saistīts rets, neparedzams un potenciāli letāls stāvoklis dzemdību laikā un pēc tām - augļūdens embolija. Augļa ūdeņi nonāk plaušās, tiek traucēta plaušu asinsrite un gāzu apmaiņa, kas izpaužas kā strauja asinsspiediena pazemināšanās, cianoze (zila ādas krāsa)  un grūtības elpot. Augļūdens embolijas risks pastāv arī ķeizargrieziena laikā un 30 minūtes pēc dzemdībām.

Vienā no daudziem, daudziem desmitiem tūkstošu gadījumu augļūdens pūslis nepārplīsis līdz pat bērna piedzimšanai. Reizēm tas cieši apņems bērna galvu, reizēm būs pildīts ar augļūdeņiem. Tas netraucē bērnam piedzimt un nekaitē viņam. Augļa plēves uzreiz pēc piedzimšanas noņem, bērns izdara pirmo ieelpu un tiek teikts, ka viņš piedzima laimes krekliņā.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!