Agnese Sperga: Kur paliek mans miegs? Bezmiega emocionālie iemesli vīriešiem

Nereti viena no galvenajām sūdzībām, ar kurām vīrietis vēršas pie ārsta, ir bezmiegs. Sūdzības ir par grūtībām vai nespēju iemigt tad, kad gribētu, trauslu miegu ar biežu pamošanos naktī vai agri no rīta. Savukārt šīs sūdzības pavada citas bezmiega izraisītas problēmas: pastiprināts nogurums, produktivitātes zudums darbā, iekšēja uzbudinājuma pieaugums un pastiprinātas bažas par veselību. Nereti šīs sūdzības ilgst vairākus mēnešus un pat gadus. Tā bezmiegs kļūst par daļu no cilvēka dzīves, un atrast tā cēloņus kļūst arvien grūtāk.

Ļoti bieži bezmiega primārie cēloņi ir emocionāli

Lai spētu aizmigt, ir jāspēj atslābināties. Trauksme ir viens no izplatītākajiem emocionālajiem bezmiega iemesliem. Bieži vien paši vīrieši ir spējīgi atpazīt iekšēju spriedzi un arī minēt konkrētus apstākļus vai notikumus, kas to provocē. Tie var būt, piemēram, nesaskaņas attiecībās vai laulībā, pastāvīga kritika darbā, ko izsaka priekšnieks, liela darba slodze, finansiālas grūtības, parādi, nepatika pret darbu. Un tomēr ne vienmēr viņi spēj bezmiegu saistīt ar trauksmi. Bieži vispirms viņi to skaidro ar somatiskiem cēloņiem, sakot: “man kaut kas ar nerviem nav kārtība”, “man kaut kas ir ar sirdi” (jāmin, ka šajos gadījumos organiska patoloģija nav konstatēta) vai citiem racionāliem iemesliem (piemēram, matracis ir neērts, kaimiņi trokšņo, no ielas nāk skaņas vai gaismas). Šie skaidrojumi var būt saistīti ar vairākiem faktoriem: somatiskus vai praktiskus iemeslus risināt ir vieglāk nekā emocionālos, trūkst izpratnes un zināšanu par to, kā emocionālās reakcijas izpaužas ķermeniski, vai grūtības atpazīt savas individuālās stresa izpausmes.

Kas ir trauksme, no kurienes tā nāk?

Trauksme ir personas specifiska reakcija uz stresu. Tai raksturīgs bažīgums par nākotni, kas izriet no apdraudējuma sajūtas, kad reālu draudu nav, un nākotnes iztēlošanās negatīvā gaismā. Trauksmes pamatā ir iekšēja nedrošība, no kuras izriet dažādas pretrunas. Tā, piemēram, vīrietim ir vēlme veidot attiecības, taču, tuvojoties cilvēkam, kas viņam patīk, rodas trauksme, domas, ka viņš tiks atstumts vai, tieši pretēji – zaudēs savu individualitāti un autonomiju. Citā gadījumā, piemēram, vīrietim ir vēlme, lai kolēģi viņu ciena, taču, mēģinot sevi aizstāvēt, rodas trauksme, ka viņš par to tiks sodīts. Šīs iekšējās pretrunas apgrūtina vēlmju sasniegšanu, kas rezultējas ar negatīvām domām par nākotni vai katastrofiskiem scenārijiem par to, piemēram, “es nekad nebūšu spējīgs izveidot attiecības”, “es nomiršu vientuļš”, “mūžīgi būs jāpaliek darbā, kuru neieredzu”.

Vai trauksme vienmēr izraisīs bezmiegu?

Nē! Iekšējos sarežģījumus ir iespējams risināt adaptīvi vai neadaptīvi. Ja pietiek savu resursu, lai veiksmīgi izkļūtu no problēmām, tad spriedze mazinās un bezmiega nav. Grūtības rodas tad, kad nepietiek ar līdz šim apgūtajiem trauksmes pārvarēšanas mehānismiem. Tādā gadījumā trūkst elastīguma problēmu risināšanā, trauksme ieilgst, kam var sekot bezmiegs. Pētījumu dati rāda, ka tiem cilvēkiem, kuriem trūkst elastīguma, lai apgūtu jaunus stresa pārvarēšanas mehānismus, ir lielāka tendence attīstīties bezmiegam.

Kā atpazīt situācijas, kas draud ar bezmiegu?

Neelastīgam trauksmes risināšanas veidam var būt šādas pazīmes: vīrietis sarežģījumus risina, mēģinot mainīt tikai ārējos faktorus, vai pretēji – aktīvu risinājumu nemeklē vispār, atstāj to ārēju apstākļu ietekmē.

Pirmajā gadījumā vīrietim ir pārliecība, ka trauksmes iemesli ir tikai ārējā pasaulē. Piemēram, viņš uzskata, ka tad, kad nopelnīs konkrētu naudas summu, panāks drošības sajūtu, kļūs laimīgāks, ģimene būs apmierinātāka, taču rezultātā trauksme nemazinās un ir sajūta, ka jāstrādā vēl vairāk, kas tikai rada papildu sarežģījumus – nespēju atpūsties, izdegšanu, problēmas attiecībās. Dziļāki trauksmes iemesli tādā situācijā varētu būt, piemēram, vēlme justies vērtīgam, akceptētam un noderīgam ģimenē, taču tajā pašā laikā savu vērtību un ieguldījumu viņš redz tikai caur vienu specifisku aspektu – naudu. Tas savukārt rada bailes – ja nepelnīšu pietiekami daudz, nebūšu vajadzīgs, no manis aizies. Risinot tikai ārējos faktorus, vīrietis attālina sevi no īstās problēmas risināšanas, kas to tikai padziļina.

Otrajā gadījumā visa kontrole tiek “atdota” ārpasaulei, kas liecina par to, ka lielākoties vīrieša dzīvi nosaka citu cilvēku griba un lēmumi vai dažādas apstākļu sakritības. Šiem vīriešiem ir grūtības pieņemt lēmumus. Viņi vairāk ieņem pasīvu lomu. Viņiem var būt izmisuma un bezspēcības izjūta, grūtības noskaidrot savas vēlmes un vajadzības. Viņi nespēj realizēt savus dzīves plānus, kas rada iekšēju neapmierinātību, tukšumu, bailes un dusmas. Līdz noteiktam brīdim tāda situācija var būt komfortabla, jo nav jāuzņemas atbildība par lēmumiem, nav jāsaskaras ar pieņemto lēmumu sekām un izjūtām (atvieglojumu, nožēlu, atraidījumu, skumjām, dusmām, aizvainojumu). Taču kādā dzīves posmā, neizbēgami, tas kļūst apgrūtinoši. Tā kā šie cilvēki ir raduši no sarežģījumiem izvairīties, tad nav arī apguvuši iemaņas, kā ar tiem tikt galā, – nespēj adaptēties, mainīt savus priekšstatus un pielāgot uzvedību.

Kā elastīgi risināt problēmas?

Lai spētu elastīgi risināt krīzes situācijas un citas problēmas, vispirms ir jāspēj atzīt, ka problēma pastāv. Tas būtu atzīt, piemēram, ka bezmiegs nav normāls stāvoklis un to ir jārisina.

Adaptīvas risināšanas priekšnosacījums ir spēja izzināt, izprast un analizēt radušos situāciju.

Tas nozīmē izvērtēt, cik lielā mērā somatiskais veselības stāvoklis (veselības problēmas), nekvalitatīva miega higiēna un emocionālie faktori (bažas, raizes, uztraukumi) ir saistīti ar bezmiegu. Kurš faktors spēlē centrālo lomu. Ja tie galvenokārt ir emocionālie iemesli, tad nākamais solis būtu apzināties šos iemeslus, mēģināt tos definēt. Piemēram, “man neļauj gulēt satraukums par to, ka ar sievu ir nesaskaņas” – no vienas puses, neapmierinātība, no otras, – bailes to paust. Nākamais solis būtu dziļāk izprast savu trauksmi – uzdot sev jautājumus, piemēram, kas ļaunākais varētu notikt, ja paudīšu neapmierinātību; attiecības ar sievu kļūs nelabojamas, vai varbūt draud šķiršanās; palikšu viens; tikšu sodīts; kāda jēga, ja nekas tāpat nemainīsies, ja pateikšu, ko domāju vai vēlos?

Vēl būtiski jautājumi, kas vīrietim jānoskaidro, – no kurienes man ir tādas pārliecības – redzēta pieredze vecāku attiecībās, iepriekšējo attiecību pieredze, iepriekšējo konfliktu risināšanas pieredze dzīvē vai tās neesamība? Šie jautājumi palīdz izprast ne tikai aktuālo trauksmi, bet vispār savas vērtības, vēlmes, mērķus, bailes, stiprās un vājās puses.

Būtiski ir saglabāt kontaktu ar realitāti – saglabāt reālistisku un kritisku skatījumu par situāciju, neieslīgt nepamatotās bailēs un bažās. Piemēram, ja iepriekšējās attiecībās konflikti nerezultējās ar produktīvām izmaiņām vai varbūt beidzās ar šķiršanos, tas nenozīmē, ka tas atkārtosies arī šoreiz.

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!