Agnese Šmite: Pneimonijas
Tradicionāli aukstajā sezonā pieaug saslimstība ar pneimoniju (plaušu karsoni), kas ir biežs nāves cēlonis. Katru gadu Latvijā aktuāla bija gripas epidēmija, taču šobrīd Covid-19 pandēmijas dēļ pēdējos mēnešos ir pieaudzis Covid-19 izraisīto pneimoniju skaits. Un cilvēki vēl aizvien slimo arī ar baktēriju izraisītām pneimonijām. Rakstā apkopota informācija par biežāk sastopamajiem pneimoniju veidiem, izraisītājiem, simptomiem, ārstēšanu un profilaksi.
Pneimonija (tulk. no grieķu val. pneimon – plaušas) ir infekcijas izraisīts plaušu audu iekaisums. Tas var skart gan vienu plaušu reģionu, gan visu plaušu, dažkārt skartas ir abas plaušas. Diagnozes noteikšanas pamatā ir pacienta sūdzības un viņa vispārējais stāvoklis, analīžu rezultāti un izmaiņas plaušu rentgenogrammā.
Visbiežāk sastopamā ir sadzīvē iegūta pneimonija, kas gadā skar vidēji piecus no 1000 cilvēku. Slimība sastopama visu gadu, kulmināciju sasniedzot ziemas mēnešos. Vairāk slimo cilvēki, kas vecāki par 40 gadiem. Biežāk pneimonija skar cilvēkus ar hroniskām plaušu slimībām (hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS, bronhektāzēm), kā arī sirds un nieru slimībām.
Cilvēki, kam ir rīšanas un neiroloģiski traucējumi (piemēram, insults, bezsamaņa, alkohola intoksikācija), barības vada patoloģijas, var saslimt ar aspirācijas pneimoniju (eksogēnie aģenti no kuņģa nonāk dziļajos elpceļos).
Simptomi
Respiratorie (ar elpošanas sistēmu saistītie) simptomi – klepus ar/bez krēpām, elpas trūkums un sāpes krūškurvī.
Vispārējie simptomi – drudzis, sāpes muskuļos un locītavās, galvassāpes, sirdsklauves.
Gastrointestinālie simptomi – slikta dūša, vemšana, šķidrāka vēdera izeja.
Neiroloģiskie simptomi – apjukums.
Pacientam ir paātrināta elpošana un sirdsdarbība, zemāks arteriālais asinsspiediens, izklausāmi trokšņi virs plaušām.
Diagnozi un ārstēšanu nosaka ārsts. Lielākoties pacienti var ārstēties mājās, lietojot ārsta nozīmētos medikamentus.
Ja mājas apstākļos saglabājas paaugstināta temperatūra virs 38 ℃ un nepalīdz temperatūru mazinošie medikamenti – paracetamol, analgin vai ibuprofen, kā arī klepus ir izteikts ar krēpām, rodas sāpes krūtīs un pievienojas apjukums, nepieciešams zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Asins analīzēs parasti ir paaugstināti iekaisīgie rādītāji – baltie asinsķermenīši (leikocīti), C reaktīvais proteīns (CRP) un prokalcitonīns (to gan parasti nosaka tikai stacionāra apstākļos). Izteikta iekaisuma gadījumā var būt izmainīti nieru (urīnviela, kālijs, kreatinīns un glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ)) un aknu funkcionālie rādītāji (transamināzes – ALAT un ASAT).
Izraisītāji
Pneimoniju izraisītāji iekļūst plaušās caur augšējiem elpceļiem.
Pneimokoks jeb Streptococcus pneumoniae – visbiežāk sastopamais pneimoniju izraisītājs – ir biežs nāves cēlonis pneimoniju gadījumā. Pret to ir iespējams vakcinēties.
Mikoplazma jeb Mycoplasma pneumoniae un hlamīdija jeb Chlamydia pneumoniae – biežs pneimonijas izraisītājs gados jauniem cilvēkiem.
Smagākas pneimonijas izraisa S. pneumoniae, Legionella, arī stafilokoki (bieži ir kā komplikācija gripas gadījumā un arī intravenozo narkotiku lietotāju saslimšanas gadījumā).
Pacientiem ar imūnās sistēmas nomākumu (HIV, hematoloģiskas saslimšanas) pneimonijas bieži izraisa vīrusi un sēnes (Pneumocystis jirovecii).
Anaerobās baktērijas (Peptostreptococcus, Fusobacterium nucleatum, Fusobacterium necrophorum, Prevotella, Bacteroides melaninogenicus) sastopamas aspirācijas pneimoniju gadījumā.
Izraisītāju noteikšana
Urīnā var konstatēt pneimokoku un Legionella, asins analīzēs – Mycoplasma un Chlamydia. Iztriepē no aizdegunes var noteikt gripas un Covid-19 izraisītāju, kā arī daudzus citus vīrusus un baktērijas multiplex testu ietvaros. Var izmeklēt arī krēpas un skalojumu no bronhiem.
Gripa ir augšējā elpošanas trakta infekcija, ko izraisa trīs – A, B un C – vīrusa tipi. Latvijā sastopams ir A un B tips. Pneimonija ir visbiežāk sastopamā gripas komplikācija – iespējama primāra virāla pneimonija (izraisa gripas vīruss) un sekundāra bakteriāla pneimonija (biežāk – pneimokoks vai stafilokoks). Gripa var izraisīt arī komplikācijas, kas skar centrālo nervu sistēmu (piemēram, encefalītu), un kardiālas komplikācijas (miokardītu, perikardītu). Inkubācijas periods – līdz četrām dienām. Slimība norit strauji – sākas ar kaulu laušanu un augstu temperatūru.
Covid-19 arī var izraisīt pneimoniju. Simptomi – klepus, drudzis, augsta temperatūra, nespēks, elpas trūkums, sāpes muskuļos, galvassāpes, sāpes kaklā, šķidra vēdera izeja. Riska faktori – kardiovaskulāras slimības (ateroskleroze, miokarda infarkts), cukura diabēts, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, hroniskas plaušu slimības, onkoloģiskas slimības, hroniska nieru slimība, aptaukošanās, smēķēšana. Inkubācijas periods ir līdz pat 14 dienām, bet lielākajai daļai pacientu simptomi sākas jau pirmajās 10 dienās. Smagākās Covid-19 komplikācijas ir elpošanas mazspēja, sirds ritma traucējumi, plaušu trombembolija, insults.
Būtiskākā atšķirība ir tā, ka gripa vidēji smagi un smagi noris lielākajai daļai pacientu. Covid-19 turpretī smagi norit nelielai daļai cilvēku.
Ārstēšana
Bakteriālas pneimonijas gadījumā ārstēšanas pamatā ir antibakteriālo līdzekļu lietošana. To uzsāk pēc iespējas drīzāk, pirmajās stundās pēc diagnozes noteikšanas.
Ambulatori visbiežāk izmantotais antibakteriālais līdzeklis ir amoksicilīns, pēc nepieciešamības arī klaritromicīns, azitromicīns.
Stacionārā – amoksicilīns kopā ar klavulānskābi, makrolīdu grupas preperāti.
Medikamentus var saņemt gan tablešu, gan injekciju veidā.
Gripas gadījumā rekomendēti pretvīrusa medikamenti – oseltamavir, zanamavir u. c. Tos lieto gan profilaktiski, ja bijis kontakts ar gripas pacientu, gan arī ārstēšanai (ārstēšanas kurss – piecas dienas). A gripas vīrusa gadījumā var lietot arī amantadīnu vai remantadīnu.
Svarīgi lietot D vitamīnu, jo lielākajai daļai Latvijā dzīvojošo cilvēku tā daudzums organismā ir samazināts.
Noteikti jādzer daudz šķidruma – dienā vismaz 1,5 l ūdens un zāļu tējas (jāuzmanās ar palielinātu šķidruma daudzumu ir tiem pacientiem, kam ir hroniska sirds mazspēja).
Svarīgi veikt arī elpošanas vingrinājumus, kas veicina bronhu drenāžu un trenē krūškurvja muskulatūru.
Kā sevi pasargāt?
Pneimonijas vislielākais riska faktors ir smēķēšana. Tā ir jāatmet!
Jāievēro roku higiēna – tās jāmazgā pēc iespējas biežāk.
Svarīgi ir simptomu gadījumā nēsāt masku.
Ja parādījušies simptomi, tad jāpaliek mājās!
Ieteicama ir arī vakcinācija pret gripu reizi gadā – rudenī, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies.
Vakcinācija īpaši ieteicama riska grupām:
- cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām plaušu, sirds un nieru slimībām, cukura diabētu;
- pirms plānveida operācijām vai plānveida izmeklēšanas stacionārā;
- bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam;
- cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem;
- grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību;
- mediķiem un sociālajiem darbiniekiem;
- ieteicama arī cilvēkiem, kas strādā publiskās vietās un ikdienā kontaktējas ar daudziem cilvēkiem.
Grūtnieces, bērni no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, kā arī bērni līdz 18 gadiem, kas pieder pie riska grupām, saņem valsts apmaksātu vakcināciju, savukārt 50% atlaidi vakcinācijai saņem pārējie, kas pieder pie riska grupām.
Iespējams vakcinēties arī pret biežāko bakteriālās pneimonijas izraisītāju – pneimokoku (Streptococcus pneumoniae). Bērni tiek vakcinēti pēc vakcinācijas kalendāra – 2, 4 un 12–15 mēnešu vecumā. Vakcinācija nepasargā no saslimšanas, bet palīdz pārslimot pneimoniju vieglākā formā. Pret pneimokoku ieteicama vakcinācija arī pieaugušajiem – īpaši tiem, kam ir hroniskas plaušu, nieru, aknu, sirds slimības, cukura diabēts, kā arī smēķētājiem.
Ārstējoties slimnīcā kādas citas saslimšanas dēļ, cilvēks var saslimt ar t. s. hospitālī iegūto pneimoniju (attīstās vairāk nekā 48 h kopš stacionēšanas un stacionēšanas brīdī tā nav bijusi inkubācijas periodā). Biežums – 1%, jāņem vērā arī riska faktori – pacienta vecums, stacionāra un nodaļas tips. No hospitālī iegūtajām pneimonijām ir augsta mirstība – 30–70%. Šo pneimoniju izraisa tādi mikroorganismi kā Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter baumanii, Klebsiella, Enterobacter, Serratia.
Imūnkompromitētiem pacientiem (HIV, limfomu, onkoloģisku pacientu, pacientu, kam veikta orgānu transplantācija) pneimoniju izraisa sēnes (Pneumocystis jirovecii, Aspergillus), vīrusi, mikobaktērijas (Mycobacterium tuberculosis) un parazīti.
Pacienta aprūpe slimnīcā
Katrs pacients vispirms tiek izmeklēts uzņemšanas nodaļā. Viņu apskata ārsts, tiek veiktas asins analīzes (pilna asins aina, aknu un nieru funkcionālie rādītāji, iekaisīgie rādītāji – CRP), ņemta urīna analīze, tajā tiek meklēts pneimokoka antigēns. Tiek veikta plaušu rentgenogramma; ja nepieciešams, arī plaušu datortomogrāfija (DT). Smagāk slimajiem pacientiem tiek ievadītas antibiotikas jau uzreiz uzņemšanas nodaļā. Ja pacientam nepieciešama ārstēšana slimnīcā, viņš tiek ievietots nodaļā. Tiek noteikts pneimonijas izraisītājs – izmeklēts urīns, asinis, veikta iztriepe no aizdegunes, tiek izmeklētas arī krēpas. Katru dienu ir ārsta vizīte, notiek ārstēšana, tiek veikti papildu izmeklējumi, kontrolētas asins analīzes un plaušu rentgenogramma, kā arī veikta bronhoskopija (endoskopiska metode bronhu izmeklēšanai), ja tas ir nepieciešams. Pacientu konsultē arī fizioterapeits, apmācot elpošanas vingrinājumus. Ja pacientam ir kādas citas slimības (paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts u. c.), tad tiek ārstētas arī tās.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada februāra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
