Agnese Ritene: Vienkārši ieteikumi zāļu efektivitātes un drošuma uzlabošanai
Gan jau katrs no mums ir saskāries ar slimībām, kuru ārstēšanai vai mazināšanai tiek izmantotas zāles. Zāles atbilstoši Farmācijas likumam ir “jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot, vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi”.
Pēc definīcijas zāles ir aktīvas ķīmiskas vielas, kuras spēj ietekmēt organisma fizioloģiskas funkcijas pacientam ar nolūku – palīdzēt pacientam, tās lieto gan profilakses, gan ārstēšanas nolūkos. Katrai aktīvajai vielai un to zāļu formai ir izpētīts visefektīvākais ievadīšanas ceļš, veids un uzsūkšanās spēja. Ja vēlamies panākt zāļu maksimālo efektivitāti un drošumu, ir būtiski klausīt ārsta un/vai farmaceita padomam par pareizu zāļu lietošanu. Manas aptiekas un Apothekas Veselības indeksa 2018. dati norāda, ka tikai 43% Latvijas iedzīvotāju lieto visas ārsta izrakstītās zāles un lieto tās tieši tā, kā norādījis ārsts. Atvērts paliek jautājums – kāpēc zāles nelieto vai lieto nepareizi pārējie 57% iedzīvotāju? Savukārt pētījuma dati atspoguļoja, ka 48% iedzīvotāju smēķē un 52% mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas. Secinājums – daļa pacientu pakļauj riskam savu veselību piekopjot neveselīgu dzīvesveidu, un nenopietni izturas pret ārsta norādījumiem, ja attiecīgās veselības problēmas ir risināmas.
Zāļu lietošanas pamatprincipi
Ko nozīmē pareiza zāļu lietošana? Daļa pacientu vieglprātīgi izturas pret zāļu pareizas lietošanas principiem un neizprot nepareizas zāļu lietošanas sekas.
Lietojiet zāles, kuras izrakstījis vai ieteicis ārsts. Ārsts ir izvērtējis tieši konkrētā pacienta veselības traucējumus, zina vispārējo veselības stāvokli, izvērtē zāļu lietošanas ieguvumus un arī riskus, to visu ņemot vērā, izvēlējies piemērotākās zāles. Nepareizi ir uzklausīt draudzenes vai kaimiņienes ieteikumu vai uzticēties internetā atrastai informācijai par vienu vai otru zāļu lietošanu, mēģināt lietot zāles, kuras līdzīgu simptomu ārstēšanās palīdzējušas kādam citam. Jāņem vērā, ka daudzi simptomi var būt līdzīgi dažādu saslimšanu gadījumā, tāpēc, lietojot nepareizas zāles, varam nodarīt sev kaitējumu.
Lietojiet pareizu devu. Pacientam nevajadzētu apšaubīt ārsta norādījumus un pašam pieņemt lēmumu par zāļu devas palielināšanu vai samazināšanu. Lietojot pārāk mazu zāļu devu – nebūs gaidītā efekta, bet, lietojot pārāk lielu zāļu devu, – tas var būt bīstami veselībai. Ja šķiet, ka zāļu deva jums neder vai novērojamas kādas blakusparādības, par to runājiet ar ārstu vai farmaceitu.
Lietojiet zāles pareizā laikā – ievērojot norādījumus, vai zāles lietojamas no rīta un/vai pusdienās, un/vai vakarā, aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Ja zāles jādzer vienu reizi dienā, tad tās lieto ik pēc 24 stundām. Ja divas reizes dienā – ik pēc 12 stundām, ja 3 reizes dienā, tad ik pēc 7–8 stundām. Piemēram, urīndzenošas zāles lietojamas no rīta puses, jo, iedzertas vakarā, tās var traucēt pacienta nakts mieru. Ir būtiski ievērot zāļu lietošanas intervālu, jo tā tiek nodrošināta vienmērīga zāļu koncentrācija asinīs un sasniegts efektīvākais ārstēšanas rezultāts. Piemēram, ja zāles jālieto pa 1 tabletei 3 reizes dienā, tad intervāls starp zāļu devām būs aptuveni 7–8 stundas: 1. tablete plkst. 7.00, 2. tablete plkst. 14.00, 3. tablete plkst. 20.00.
Lietojiet zāles tik ilgi, cik noteicis ārsts/farmaceits. Katram ārstēšanās gadījumam ir noteikts individuāls ārstēšanas kurss, ko ārsts individuāli var koriģēt. Jāievēro noteiktais ārstēšanas kurss, lai sasniegtu zāļu efektivitāti. Piemēram, antibiotiku devu nosaka ārsts, jo tā ir atkarīga no infekcijas smaguma pakāpes, pacienta vecuma un svara. No slimības klīniskās ainas un ierosinātāja ir atkarīgs, cik ilgi antibiotikas būs jālieto. Vieglākos gadījumos tās ir 4–5 dienas, vidējos – no 7 līdz 10, bet īpaši smagos gadījumos no 4 līdz pat 12 nedēļām, tuberkulozes ārstēšanai antibiotikas nepieciešams lietot līdz pat 6 mēnešiem.
Pareizi uzglabājiet zāles. Zāļu lieltirgotava un aptiekas nodrošina pareizus uzglabāšanas apstākļus. Tik pat svarīgi ir arī pacientam mājās ievērot maksimāli pareizus uzglabāšanas apstākļus – zālēm jāglabājas sausā, tumšā bērniem nepieejamā vietā istabas temperatūrā (līdz +25 °C) vai, ja nepieciešams, ledusskapī. Lai novērstu iespējamu zāļu sajaukšanu, zāles labāk uzglabāt zāļu kastītē kopā ar lietošanas pamācību un lietošanas uzlīmi. Atsevišķām zāļu formām ir būtiski ievērot derīguma termiņu pēc atvēršanas, piemēram, acu pilieniem, sīrupiem, suspensijām, ziedēm u.c. Piemēram, lielākā daļa acu pilienu un acu ziežu derīgi 28–30 dienas pēc atvēršanas. Lielākā daļa klepus un pretdrudža sīrupu ir derīgi no 2 līdz 6 mēnešiem pēc to atvēršanas. Antibiotiku suspensijas pēc pagatavošanas parasti ir derīgas 14 dienas, turklāt amoksicilīna suspensija pēc pagatavošanas jāglabā ledusskapī, bet, piemēram, klaritromicīnu saturošu suspensiju glabā istabas temperatūrā. Ieteicams ar pildspalvu uzrakstīt uz zāļu iepakojuma datumu, kad esat zāļu pudelīti atvēris. Par katru gadījumu individuāli drošāk jautāt farmaceitam.
Pirms vai pēc ēšanas?
Lai zāles būtu efektīvas, būtiska loma ir zāļu spējai uzsūkties organismā. Tāpēc jāievēro zāļu lietošana saistībā ar ēdienreizi – daļa zāļu labāk uzsūcas tukšā kuņģī, bet daļa kopā ar ēdienu – ēšanas laikā vai pēc ēšanas.
Ko īsti nozīmē pirms ēšanas? 30–60 min pirms ēšanas vai 2 stundas pēc maltītes. Pirms ēšanas ieteicams lietot kuņģa skābi samazinošos līdzekļus (omeprazols, pantoprozols), osteoporozes medikamentus – nātrija risendronātu, vairogdziedzera hormona analogus – levotiroksīnu, atsevišķus asinsspiedienu kontrolējošos medikamentus, iekšķīgi lietojamas homeopātiskās zāles u.c.
Ēšanas laikā/pēc ēšanas – aktīvās vielas uzsūcas kopā ar ēdienu efektīvāk vai arī, lietojot kopā ar ēdienu, samazinās blakusparādību risks. Piemēram, vitamīni, omega 3 preparāti, glikozamīns labāk uzsūcas kopā ar ēdienu, savukārt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus (ibuprofēns, diklofenaks u.c.), atsevišķus cukura diabēta ārstēšanas medikamentus (metformīns) lietojot kopā ar ēdienu, samazinās to kairinošā iedarbība uz kuņģa un zarnu traktu.
Ja zālēm nav norādīts konkrēts lietošanas ieteikums saistībā ar ēdienreizi, tad pieņemts, ka labāk lietot pirms ēšanas.
Cik bieži un cik ilgi jālieto zāles
Recepšu zāļu lietošanas devas un ilgumu nosaka ārsts, bezrecepšu zāļu lietošanas devas un ilgumu var noteikt gan ārsts, gan farmaceits.
Bezrecepšu zāļu lietošana nedrīkst būt ilgstoša, un, ja pacientam simptomi nemazinās, tad jāvēršas pie ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus un noteiktu simptomu iemeslus.
Lielākajā daļā hronisku slimību gadījumu zāles jālieto ilgstoši, lai novērsu risku vēl nopietnākām veselības problēmām un pat dzīvībai:
Piemēram, asinsspiedienu pazeminošās zāles – neregulāri lietojot vai pārtraucot zāļu lietošanu, asinsspiediens pakāpeniski pieaugs, radot paaugstinātu risku asinsvadu plīsumam un asins izplūdumam (insults).
Osteoporozei paredzētās zāles – pārtraucot to lietošanu, iespējams kaulu masas zudums un atkārtots kaulu lūzums, radot risku, ka pacients kļūst gulošs un nespēj par sevi parūpēties bez citu palīdzības.
Vairogdziedzera hormonu analogi – pārtraucot to lietošanu, simptomi atgriežas un slimība progresē, kas smagos gadījumos var novest pie saistaudu tūskas un apdraudēt pacienta dzīvību.
Zāles un pārtikas mijiedarbība
Atsevišķi pārtikas produkti var traucēt medikamentu darbību, aktivizēt medikamenta blakusparādības, kā arī izraisīt jaunas blakusparādības. Piemēram, greipfrūts un tā sula, piens un tā produkti, kofeīnu saturošie dzērieni (kafija, zaļā un melnā tēja, kokakola u.c.), alkohols.
Ir izpētīts, ka greipfrūtu sulas ietekme ir skaidrojama ar tās spēju ietekmēt dažādus vielmaiņas procesus, kas organismā ir atbildīgi par zāļu vielu pārveidošanu un izvadīšanu. Turklāt greipfrūtu sulas ietekmē daži no medikamentiem sāk darboties ātrāk vai spēcīgāk, bet citi – gluži pretēji. Dažas zāles, kuru lietošanas laikā jāizvairās no greipfrūta sulas un saturošo produktu lietošanas:
- holesterīnu pazeminošas zāles (atorvastatīns, simvastatīns);
- asinsspiedienu pazeminošas zāles (nifedipīns, felodipīns u.c.);
- zāles psihisku traucējumu ārstēšanai (diazepāms, midazolāms u.c.);
- citas zāles.
Piens un piena produkti – piena produktos esošais kalcijs var pavājināt dzelzs uzsūkšanās spēju organismā, tāpēc jāizvairās no dzelzs preparātu un piena produktu vienlaicīgas lietošanas, bet jāievēro vismaz 2 stundu starplaiks.
Alkohols. Alkohola un medikamentu vienlaicīga lietošana pēc būtības nav pieļaujama. Medikamentu un alkohola mijiedarbībā zāļu efekts var pastiprināties vai, gluži pretēji, – samazināties. Pat tad, ja alkohola koncentrācija asinīs nav liela, cilvēks var justies ļoti noreibis vai arī var pagarināties medikamenta iedarbības laiks, jo alkohols aizkavē tā pārstrādi un izvadīšanu no organisma. Piemēram, alkohola un antibiotiku vienlaicīgā lietošana paaugstina risku iegūt aknu bojājumu. Alkohols pastiprina miega zāļu efektu, tāpēc novēro miegainumu, reiboni. Nav pieļaujama arī alkohola un bezrecepšu zāļu vienlaicīga lietošana.
Kofeīns (kafija, melnā un zaļā tēja, kokakola, enerģijas dzērieni). Kofeīnam ir vairākas pozitīvas ietekmes uz organismu, bet runa ir par pārmērīgu kofeīna lietošanu – vairāk nekā 400 mg kofeīna dienā.
Kofeīna daudzums produktos:
- kafijas krūze 200 ml (uzlieta) – 80–170 mg
- kafijas krūze 200 mg (šķīstošā) – 23–145 mg
- melnā tēja 200 ml – 12–60 mg
- zaļā tēja 200 ml – 20–38 mg
- espreso 30 ml – 47–75 mg
- enerģijas dzērieni – 50–200 mg
- tumšās šokolādes tāfelīte – līdz 31 mg.
Kofeīna pārmērīga lietošana var paaugstināt asinsspiedienu (kofeīnu saturoši produkti mēreni jālieto pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu), tas pastiprina atsevišķu pretsāpju medikamentu iedarbību (piemēram, paracetamola), ko izmanto arī pretsāpju efekta pastiprināšanai. Medikamentos, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas pretsāpju vielas, nereti tās kombinētas ar citām vielām, kas pastiprina pretsāpju iedarbību (piemēram, kofeīns, kodeīns). Savstarpēji tiek kombinēts, piemēram, paracetamols ar acetilsalicilskābi un kofeīnu. Plašu popularitāti guvušas paracetamola un kofeīna vai kodeīna kombinācijas. Šie medikamenti paredzēti tikai īslaicīgu un spēcīgu sāpju ārstēšanai, bet nav piemērojami ilgstošai regulārai lietošanai. Turklāt šādu kombināciju lietošanas laikā jāsamazina ar uzturu uzņemtā kofeīna daudzums.
Vispareizākais, lietojot zāles, tām uzdzert tīru ūdeni, jo gan kofeīnu saturošie dzērieni, gan piens, gan sulas var izraisīt nevēlamu reakciju organismā. Turklāt jāseko zāļu ražotāja norādījumiem par to, vai zāles ir jānorij veselas vai jāsakošļā. Tas ir būtiski, lai zāles nokļūtu pareizajā vietā organismā, neradot nevēlamus blakusefektus.
Šķietami pareizas un drošas zāļu lietošanas pamatprincipi nemaz nav tik sarežģīti, tomēr pētījumi pierāda, ka kļūdas zāļu lietošanā ir bieži sastopamas un noved pie nepatīkamām sekām. Par savu veselību jārūpējas katram pašam, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, atsakoties no neveselīgiem paradumiem, sabalansējot darba un atpūtas laiku un laikus dodoties pie ārsta gan profilakses nolūkā, gan kādu pat, jūsuprāt, nebūtisku slimību simptomu gadījumā. Jautājiet padomu ārstam vai farmaceitam par pareizu zāļu lietošanu!
Agnese Ritene
Farmaceite
Centra aptiekas Tukumā vadītāja
Elizabetes ielā 8 Tukumā
Tālr. 22009187,
