Agnese Ritene: Sezonas klasika – klepus un iesnas

Esam pieraduši, ka regulāri pielāgojam savu dzīvesveidu un ikdienu laika apstākļu maiņai, tas attiecas arī uz mūsu pašsajūtu. Pierādīts, ka cilvēki ir jūtīgi pret laika apstākļiem un to maiņu, ko sauc par meteojūtīgumu. Bieži cilvēka organisms reaģē uz paaugstinātu vai pazeminātu atmosfēras spiediens, magnētiskajām vētrām, stipru vēju, straujām un krasām gaisa temperatūras maiņām un citu, kas var saasināt hroniskas saslimšanas, radīt miega problēmas, nogurumu un tā tālāk. Piemēram, paaugstināta gaisa mitruma dēļ cieš cilvēki, kuri sirgst ar elpošanas orgānu kaitēm. Turklāt paaugstināts gaisa mitrums sekmē infekciju izplatīšanos, kas ir liels papildu risks. Šajā aspektā visbīstamākais ir mitrs vasaras karstums un mikls ziemas šķīdonis. Turklāt saulainas dienas mūs nemaz tik bieži nelutina.

Atbilstoši Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%, saule mūsu valstī gadā spīd 1700 - 2000 stundas, kas ir ap pusi no iespējamā saules spīdēšanas ilguma. Vidēji rudens un ziemas mēnešos - novembrī, decembrī un janvārī ir 10 - 12 dienās saulainas dienas, kurās saule spīd vidēji tikai divas – trīs  stundas dienā. Vismazāk saule spīd decembrī – vidēji vienu stundu dienā.

Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +5,9ºC. Visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris, to vidējā gaisa temperatūra ir -4,6 un -4,7ºC, vidējā minimālā: -7,5 un -7,9ºC. Siltākais gada mēnesis ir jūlijs.

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, savā ikdienā mums jāmācās pielāgoties laika apstākļu maiņai – izvēlēties atbilstošu ģērbšanās stilu, laikus veikt profilaksi, rūdīties, saprast savu organismu un tā reakciju uz ārējiem faktoriem, ko nespējam mainīt.

Veselīgs dzīvesveids ir būtiskākā profilakses sastāvdaļa, jo ar vīrusu saslimst cilvēki, kuru imunitātes ir vājākas un viņu organisms nespēj uzveikt vīrusa izraisītājus. Ikdienas profilakse ir sabalansēts uzturs, pietiekams ūdens patēriņš, fiziskās aktivitātes jebkuros laika apstākļos, svaigs gaiss, veselīgs miegs un atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem. Vasaras laikā būtiski lietot uzturā svaigas ogas, augļus, dārzeņus, vairāk uzturēties ārā, peldēties. Savukārt aukstajā sezonā būtiski uzturu papildināt ar Omega 3 taukskābēm, D vitamīnu vai multivitamīniem un minerālvielām. D vitamīnam ir ļoti būtiska loma organisma imunitātes veidošanā un Latvijas platuma grādos saules tomēr ir tik maz, ka faktiski nav iespējams to uzņemt tikai dabiskā veidā – no saules starojuma. Šī iemesla dēļ D vitamīns jālieto visa gada garumā.

Kā rīkoties, ja ir klepus

Pēc būtības klepus ir organisma aizsargreflekss, kas attīra bronhus un augšējos elpceļus. Visbiežāk klepu izraisa augšējā elpceļu infekcija, bet jāņem vērā, ka klepus refleksu var izraisīt arī citas saslimšanas un dažu medikamentu lietošana.

Noteikti jādodas pie ārsta, ja klepojot ir izteikts sāpīgums, apgrūtināta elpošana, augsta temperatūra virs 39C, maziem bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem un kuru krēpas ir ar asiņu piejaukumu un tamlīdzīgi.

Augšējo elpceļu infekcijas gadījumā izšķir – sausu, kairinošs klepu un produktīvu klepu.

Sausa klepus gadījumā, ja tas nav ilgāks par divām dienām, ieteicamas sūkājamās tabletes un lokāli lietojami aerosoli, kas satur eikalipta, anīsa, Islandes ķērpja,  piparmētras un citas ēteriskās eļļas. Gļotādu nomierinoša un atjaunojoša iedarbība ir aerosoliem, kas veidoti uz smiltērkšķu eļļas bāzes, dažkārt pievienojot arī kliņģerītes, piparmētras, citronu ēteriskās eļļas. Pašsajūtu uzlabo arī hialuronskābi saturošas sūkājamās tabletes ar nomierinošu un/vai mitrinošu darbību. Lokāli lietojami kakla aerosoli un sūkājamās tabletes, kas satur antiseptiskas vielas, mazina iekaisumu un kairinājumu kaklā, samazinot klepu, piemēram, benzidamina hidrohlorīdi (Nova Verde). Efektīvi darbojas arī zāļu vielu kombinācijas - dekvalīnija hlorīds/cinhokaīna hidrohlorīds (Decatylen), cenzidamina hidrohlorīds/cetilpiridīna hlorīds (Septabene) un citi.

Ja sauss klepus ir ilgāk par divām – trim dienām, lieto pretklepus līdzekļus sausam klepum, kas satur dekstrometorfānu (Rinodeks plus sīrups) vai kodeīnu (Pini compositum), kas mazina sausu klepu un tā biežumu, tādējādi atvieglo pacienta stāvokli. Pieļaujama arī kombinācija ar prethistamīna līdzekļu lietošanu (divas – trīs  dienas), jo tiem piemīt pret klepus darbība. Tikko attīstās produktīvs klepus jeb atklepojas, tūdaļ terapija jāmaina un jālieto zāles atklepošanas veicināšanai, lai izvairītos no šķidruma uzkrāšanās elpceļos. Kombinētie pretsaaukstēšanās līdzekļi (Daleron Cold 3, Thera Flu ND) lielākoties satur vienu vai divus pret klepus līdzekļus un arī prethistamīna līdzekli, tāpēc pirms to izvēles nepieciešams konsultēties ar farmaceitu, vai tas būs piemērotākais variants. Ja ir produktīvs klepus,  kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus lietot neiesaka, lai tiek nenomāktu atklepošanos.

Produktīvs (mitrs) klepus raksturojas ar pastiprinātu krēpu veidošanos. Pastiprināto sekrēciju rada kairinājums elpceļos, kas var būt saistīts gan ar infekciju, gan alerģiju vai arī smēķētāju klepu (skropstiņepitēlija funkciju traucējumi).

Produktīva klepus gadījumā lieto atkrēpojošos un mukolītiskos līdzekļus – acetilcisteīnu, karbocisteīnu, ambroksolu, bromheksīnu. Mukolītiskie līdzekļi šķidrina krēpas un ir vieglāk atklepot. Bieži šie līdzekļi ir inhalējami, bet var būt arī tablešu vai sīrupa veidā. 

Medikamenti produktīva klepus ārstēšanai veicina klepus refleksu, paplašina bronhus, veido un šķidrina krēpas un izvada tās no elpceļiem. No dabas līdzekļiem produktīvam klepum izmanto priežu, timiāna, Islandes ķērpja, ceļtekas, mārsila ekstraktu. Pacientam, kuram jālieto šādi preparāti, vēlams uzņemt papildus šķidrumu (var lietot kopā ar bronhiālām tējām, jo karstā tēja atvieglo krēpu izvadīšanu).

Svarīgi atcerēties, ka:

1. atkrēpošanas līdzekļu lietošanas pirmajās divās – trīs dienās klepus var pastiprināties. Tas norāda, ka ārstēšana ir efektīva un krēpas tiek izvadītas ārā. Šī iemesla dēļ minēto grupu medikamentus lieto vismaz trīs stundas pirms gulētiešanas;
2. lietojot atkrēpošanas līdzekļus, svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma, jo tas veicina krēpu veidošanos. Atkrēpošanas līdzekļus jālieto pēc ēšanas. Tos nevajag lietot sausa klepus gadījumā;
3. nelietot kopā vienā reizē zāles sausam klepum un atklepošanu veicinošas zāles, jo tas var radīt krēpu sastrēgumu. Kļūda var rasties, ja pacients lieto kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus (to sastāvā ir zāles sausa klepus ārstēšanai) un atkrēpošanas zāles.

Produktīvs klepus var būt arī kā aizdegunes pilēšanas simptoms, ko ierosina iesnas, alerģisks rinīts vai rinosinusīts. Šajā gadījumā klepus ārstēšana jāveic, ja tā var teikt,  no deguna puses – degunu ieteicams skalot ar jūras ūdeni saturošiem līdzekļiem.

Būtiski papildus ieteikumi klepus gadījumā:

1. papildus šķidruma lietošana - vismaz divus litrus dienā. Īpaši vērtīgs ir silts šķidrums – tēja, buljons, zupa. Tomēr jāatceras, ka dažiem pacientiem ar sirds un nieru saslimšanām papildus liela daudzuma šķidruma uzņemšana nav ieteicama;

2. istabas gaisa mitrināšana (tas uzlabo elpceļu gļotādas funkcijas);

3. ūdens tvaika, sāls šķīduma inhalācijas palīdz mitrināt bronhus un veicina atkrēpošanu;

4. elpošanas vingrinājumi, kas uzlabo šķidruma/krēpu izvadīšanu no plaušām;

5. var izmantot arī ēteriskās eļļas saturošas ziedes, ko plānā kārtiņā lieto uz krūtīm, starp lāpstiņām un uz kāju pēdām. Neiesaka, ja ir alerģiskas reakcijas.

Kā rīkoties, ja ir iesnas!

Iesnas ir deguna gļotādas iekaisums, ko visbiežāk izraisa vīrusi. Galvenie simptomi -deguna tecēšana, aizlikts deguns, šķaudīšana, kņudināšana vai nieze degunā, galvas sāpes, deguna dobuma tūska. Iesnas novēro arī kā alerģisku reakciju uz alergēnu iedarbību. Vīrusu izraisītas iesnas  lielākoties ilgst no 7 līdz 10 dienas.  Lai varētu piemērot precīzu ārstēšanu, būtiski izvērtēt, kādi ir izdalījumi no deguna. Ja tie ir šķidri, novēro tekošu degunu, tad degunu skalo ar sāls šķīdumu saturošiem līdzekļiem (Quixx, Humer). Lai mitrinātu deguna gļotādu, novērstu tās bojājumus, var izmantot ēteriskās eļļas. Ja izdalījumi ir biezi un deguns aizlikts, lieto deguna pilienus, aerosolus vai iekšķīgas zāles, kas mazina tūsku, atver degunu. Ja novēro galvassāpes, temperatūru, ieteicas lietot arī paracetamolu. Jo ātrāk iesnas sāk ārstēt, jo lielāka varbūtība, ka iekaisums nepadziļināsies un drīzāk būsiet vesels.

Pret iesnām nevar izturēties vieglprātīgi un tās jāārstē, lai iekaisums nepadziļinātos un neizraisītu arī ausu iekaisumu. Ausis visbiežāk aizkrīt akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā – to var izraisīt gan parastas iesnas, gan arī kāds hronisks iekaisums. Viens no biežākajiem iemesliem ir Eistāhija kanāla disfunkcija. Tas savieno aizdeguni ar vidusausi un izlīdzina spiedienu starp ārējo vidi un vidusausi. Var būt vainojams arī akūts vidusauss iekaisums, kas biežāk mēdz rasties bērniem.

1. Kad ir apgrūtināta elpošana caur degunu

Lai mazinātu deguna tūsku vai to, ka tas ir aizlikts un ir grūtības elpot, ieteicams lietot tūsku mazinošos līdzekļus – deguna aerosolus vai pilienus, kas satur ksilometazolīna hidrohlorīdu (Olynth, Xymelin, Septanazal). To sastāvā lielākoties ir aktīvā viela, kas sašaurina asinsvadus, tādā veidā samazinot tūsku un atvieglojot elpošanu. Ilgstoši lietojot šos līdzekļus, var rasties blakusparādība – sausa deguna gļotāda, tāpēc tos jālieto atbilstoši savam vecumam, ar vismaz trīs stundu intervālu un ne ilgāk kā septiņas dienas. Lai novērstu deguna gļotādas sausumu, var izvēlēties variantu, kur ir kombinēts sastāvs, kas papildināts ar mitrinošām un aizsargājošām vielām - dekspantenolu vai hialuronskābi.

2. Lai mitrinātu deguna gļotādu

Ja jūtat, ka deguna gļotāda ir pārāk sausa, var lietot mitrinošos līdzekļus, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa. Šie līdzekļi arī ir pieejami gan aerosolu, gan pilienu veidā. Deguna gļotādu var sausināt arī pārāk sauss gaiss iekštelpās, ko ietekmē apkures sezona, tāpēc šos līdzekļus profilakses nolūkā var lietot arī ikdienā.

3. Ko labāk izvēlēties – aerosolu vai pilienus?

Dažādās līdzekļu formas galvenokārt atšķiras no lietošanas ērtuma. Aerosolu lietošana ir ērta un parocīga – iepūš vienu aerosola devu katrā nāsī vairākas reizes dienā. Savukārt pilieni iekļūst dziļāk aizdegunē, bet to lietošanā jāievēro pareizs lietošanas process – nedaudz atliec galvu, iepilina vajadzīgo pilienu skaitu degunā un galvu noliec uz pretējo pusi, aizspiežot pretējo nāsi. Pēc tam puses maina.

Pirms pilienu vai aerosola ievadīšanas, degunu jāizšņauc un to dara pa vienai nāsij, otru nāsi aizspiežot (nedrīkst šņaukt abas nāsis vienlaikus). Pirms šņaukšanas, deguna dobumu var izskalot ar jūras ūdeni.

4. Gēli un ziedes degunam

Lai iesnu gadījumā atvieglotu elpošanu un aizsargātu degunu, var lietot deguna

gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts un citi ārstniecības augi (Rinogēls, Virogēls). Iesnu gadījumā, kā arī profilaktiski, lai pasargātu no dažādiem vīrusiem, to var lietot kā bērni, tā pieaugušie. Gēls vienmērīgā kārtā jāuzsmērē uz deguna ādas deguna priekštelpā divas līdz četras reizes dienā.

5. Deguna skalošana

Lai atbrīvotu degunu no izdalījumiem, kas tajā sabiezē un uzkrājas, kā arī atvieglotu elpošanu, ieteicams to skalot ar sāls ūdens šķīdumu. Pareizāk lietot aerosolus, kuru sastāvā jau ir dozēts un atbilstošā koncentrācijā jūras ūdens vai sāls šķīdums. Deguna skalošanu ieteicams atkārtot divas – trīs reizes dienā.

6. Iekšķīgi lietojamas zāles

Lai nodrošinātu optimālu elpceļu funkciju, atvieglotu elpošanu un sekmētu ātrāku izveseļošanos, papildu visiem iepriekš minētajiem līdzekļiem var lietot bezrecepšu zāles tablešu un pilienu formā, kas satur augu ekstraktus (Sinupret, Sinupret ekstrakts, Umckalor). Tos lieto, ja ir akūts un hronisks elpceļu un deguna blakus dobuma iekaisums. To sastāvā ir tādas dabiskās sastāvdaļas kā genciānas sakņu, prīmulas ziedu, skābenes lakstu, melnā plūškoka ziedu, verbenas lakstu sausais ekstrakts, prīmulas ziedi, pelargonijas ekstrakts.

Pieejami arī dažādu uztura bagātinātāju varianti kapsulās un sīrupā, kuru sastāvā ir  augu drogu ekstrakti.

7. Inhalācijas

Lai atvieglotu elpošanu, veicinātu deguna un elpceļu gļotādas mitrināšanu, var izmantot inhalācijas. Vienkāršākie inhalāciju veidi ir – ēterisko eļļu inhalācijas - karstā ūdeni iepilināti divi - trīs pilieni ēterisko eļļu (piparmētras, eikalipta, priežu), kā arī tējas novārījuma inhalācijas (kumelīšu, salvijas tējas uzlējums). Lai neapplaucētos un nenodarītu sev ļaunumu, jābūt ļoti uzmanīgiem un jāievēro pareiza inhalāciju lietošanas tehnika. Nav piemērots maziem bērniem.

Drošāk izmantot aptiekā pieejamu iekārtu inhalatoru, ko pielieto sāls šķīdumu un  zāļu inhalācijām. Tajā ir ērti dozējams inhalācijas šķidrums un nav applaucēšanās riska.

Pret saaukstēšanās simptomiem nevar attiekties vieglprātīgi, tie ir jāārstē. Dažkārt klepus var liecināt arī par citām saslimšanām vai būt kā zāļu lietošanas blakusparādība. Neārstēts vai nepareizi ārstēts klepus var izraisīt smagu elpceļu un pat plaušu iekaisumu, neārstētas iesnas var būt iemesls auss iekaisumiem, tāpēc veselības problēmu un zāļu izvēles gadījumā vienmēr jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu aptiekā.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!